Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.

Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.

Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.

Kādreizējais Latvijas valsts arhīva direktors, tautrontietis, šobrīd Krimas tatāru tautas padomes Medžilisa priekšsēdētājs Refats Čuborovs intervijā laikrakstam Diena atklāti stāsta par situāciju Krievijas anektētajā Krimā.

Fragments no intervijas:

Varat īsumā raksturot, kas šobrīd notiek Krimā? Kā jūtas cilvēki?

Katru dienu, katru stundu tur notiek pārmaiņas likumdošanā, jo Krievija cenšas iespējami ātri leģitimizēt okupāciju. Problēmas izjūt pat tie Krimā dzīvojošie, kas martā ar balti-zili-sarkanajiem karogiem gāja uz laukumiem, domājot, ka, pievienojoties Krievijai, vienā mirklī sāks dzīvot paradīzē. Pavasarī tika solīts, ka jautājumi par pilsonību, īpašumtiesībām, brīvu pārvietošanos tiks risināti pakāpeniski, būs kaut kādi pārejas mehānismi, taču visai drīz Krievijas vara no saviem solījumiem atkāpās un cilvēkus nostādīja ātras izvēles priekšā. Teiksim, pilsonības jautājumā tika paziņots: ja gribat palikt Ukrainas pilsoņi vai ja esat nepilsoņi un vēlaties šo statusu saglabāt, jums mēneša laikā par to jāiesniedz iesniegums. Bet pa visu Krimu tika atvērtas tikai četras šādas reģistrēšanās vietas, turklāt tās atvēra ne pirmajās dienās pēc paziņojuma.

Apvienība Saskaņas centrs (SC) piedāvājusi Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijām kā potenciālo kandidātu tiesībsarga amatam apspriest Rīgas slimokases (RSK) likvidatoru Juri Jansonu, aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Pagaidām Jansonu nevar uzskatīt par SC kandidātu tiesībsarga amatam, jo mēs gaidām, kādu viedokli paudīs Vienotības un ZZS frakcijas,» skaidroja Urbanovičs. Jansona kandidatūru apspriest SC piedāvāja jau piektdien.

Urbanovičs sacīja, ka pirmdien, 14.februārī, pēcpusdienā Vienotības un ZZS frakcijas jau varētu būt apspriedušas Jansonu kā potenciālo tiesībsarga amata kandidātu.

«Ja Jansonam būs atbalsts Vienotības un ZZS frakcijās vai vismaz vienā no šīm frakcijām, tad mēs viņu virzīsim kā mūsu oficiālo kandidātu tiesībsarga amatam. Tas tiks darīts tikai tad, ja redzēsim, ka varam rēķināties ar deputātu balsīm,» sacīja Urbanovičs.

Otrdien, 4.septembrī, Saeima sāks 2012.gada rudens sesiju, un pašlaik izskatīšanā parlamentā atrodas 150 likumprojekti.

Tostarp deputātiem būs jālemj arī par vairākiem jauniem likumu projektiem, piemēram, jauno Būvniecības likumu, DB informēja Saeimas Preses dienestā. Plānots, ka jaunais Būvniecības likums uzlabos sabiedriskās apspriešanas un būvnieku sertificēšanas procesu, savukārt Priekšvēlēšanu aģitācijas likums ieviesīs vienotu regulējumu priekšvēlēšanu aģitācijai un tās uzraudzībai, ko patlaban nosaka vairāki atsevišķi likumi. Parlamentā top arī jauns regulējums parādu atgūšanai ārpustiesas procesā, kas ieviesīs parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu un aizsargās fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas.

Saeima ceturtdien, 3.martā, tiesībsarga amatā atkārtoti apstiprināja Juri Jansonu. Saeimas sēdē par J.Jansona apstiprināšanu otrajā kārtā balsoja 49, bet pret bija 45 deputāti, informē Saeimas Preses dienests.

Tiesībsarga amatam bija izvirzīta arī Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Ilze Bērziņa-Ruķere. Saeimas deputāti atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm balsoja vienlaicīgi par abiem kandidātiem. Tā kā pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem neguva nepieciešamo balsu skaitu, tiesībsargs apstiprināts otrajā kārtā.

J.Jansons tiesībsarga amata pienākumus pilda kopš 2011.gada 17.marta, un viņa pirmais pilnvaru termiņš beigsies 2016.gada 16.martā.

Saeima tiesībsargu ievēl uz pieciem gadiem. Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību.

Latvijas imigrantu integrācijas politika starptautiskā pētījumā novērtēta kā visnelabvēlīgākā Eiropā. Šādu novērtējumu Latvija saņem jau otro reizi.

Salīdzinot 31 valsts likumus, Imigrantu integrācijas politikas indekss atzīst, ka Latvijā ir visnelabvēlīgākā vide ieceļotājiem un viņu bērniem. Pētījumā uzsvērts, ka kopš 2007.gada Latvijā ir ieviesti vairāki uzlabojumi imigrantu integrācijas politikā.

Imigrantiem ir ļoti ierobežotas politiskās līdzdalības iespējas, skolas neesot gatavas uzņemt ieceļotāju bērnus, un daudzās jomās Latvija tikai pilda minimālās ES prasības. Pētījuma autori uzsver, ka Latvijai trūkstot saskaņotas politikas, kā sabiedrībai uzņemt iebraucējus, kas veido aptuveni 2% no valsts iedzīvotājiem.

«Pētījums liecina, ka mums ir imigrācija, bet nav imigrantu integrācijas politikas. Pētījums arī rāda, ka mums nav ne mazāko cerību piesaistīt augsti kvalificētus imigrantus, jo nav nekāda pamata, lai viņi šeit brauktu,» saka LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks.

Latvijas Pirmā partija un Latvijas ceļš (LPP/LC) apvienības Saeimas frakcijas deputāti un ministri ierosina koalīcijā lemt par izmaiņām likumos, kas atļautu piešķirt dubultpilsonību ārvalstīs dzimušo vai laulībā ar citas valsts pilsoni dzimušo Latvijas pilsoņu bērniem, kas dotu iespēju Latvijas pilsoņu bērniem tiesības atgriezties Latvijā, ziņo LPP/LC preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Pagājušajā nedēļā Latvijas sabiedrība ir saņēmusi vairākas satraucošas ziņas, kurās atklājies vecāku – Latvijas pilsoņu – un viņu ārvalstīs dzimušo vai laulībā ar citas valsts pilsoni dzimušo bērnu beztiesiskums.

"Pēc šķiršanās no vīra, Inga Gruse kopā ar bērnu – Vācijas pilsoni – vēlas atgriezties Latvijā, Liepājā. Vācijas tiesa nosaka liegumu mātei ar bērnu pārcelties uz dzīvi citā valstī, tātad arī atgriezties Latvijā."

"Īrijā nogalināta Latvijas pilsone Baiba Saulīte. Īrijas tiesa nolemj, ka viņas bērnu – Īrijas pilsoņu – aizbildnis būs viņas bijušā vīra Hasana Hasana, iespējamā sievas slepkavas, māsa, tikai tāpēc, ka dzīvo Īrijā."

LPP/LC uzskata, ka ir nepieciešams mainīt līdzšinējo savu pilsoņu aizstāvību un turpmāk pieteikt Latvijas pilsoņu interešu ievērošanu tik pat kategoriski, kā to pēdējā laikā nodemonstrējušas citas valstis, sevišķi, ja tas skar bērnu tiesības augt ar vienu no saviem vecākiem Latvijā.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

8.30 Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija spriedīs par Valsts kontroles likumības revīzijas «Dienvidu tilta pār Daugavu Rīgā projektēšanas, būvniecības un finansēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām» rezultātiem, kā arī par Valsts kontroles ziņojums par revidējamo vienību veikto darbību likumības revīzijā «Rīgas pilsētas attīstības fonda darbības atbilstība normatīvo aktu prasībām» uzrādīto trūkumu novēršanu.

9.00 Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēde, kurā lems par Rīgas simbolikas izmantošanu un pašvaldības nodevas par Rīgas simbolikas izmantošanu maksāšanas kārtību, kā arī par Nordeķu muižas privatizāciju.

11.00 notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) kārtējā sēde, kurā diskutēs par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības sistēmu, spriedīs par atalgojumu valsts kapitālsabiedrībās un par aktualitātēm veselības finansēšanā no valsts budžeta.

12.00 Reval Hotel Latvija notiks preses konference, kas būs veltīta Lattelecom Virszemes TV ieviešanas aktualitātēm – apraides testu uzsākšanai, dekoderu iegādei, pārklājuma nodrošināšanu, bezmaksas un maksas kanālu piedāvājumu un daudziem citiem jaunumiem.

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Lai gan šobrīd tiek lēsts, ka nākamā gada ekonomikas pieaugums varētu samazināties par 1%, ir iespējami arī negatīvāki scenāriji. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Atis Slakteris. Viņš arī atzīst, ka Latvijā ir savairojies pārāk daudz dažādu kontrolējošo institūciju.

Jūs esat paudis, ka nākamā gada valsts budžeta deficītam ir jābūt 1,5 % līmenī. Cik tas ir reāli?

Tas ir rādītājs, uz kuru acīmredzot vajadzētu tiekties. Ekonomikas teorijas paredz, ka dad, kad ir labie gadi, būtu jāveido budžets ar pārpalikumu, bet gados, kad ekonomika dziest, ir pieļaujams budžeta deficīts. Visā pasau;ē ir finanšu krīze, un neviens naudu tā īsti negrib aizdot, tajā skaitā valstīm. Lai finansētu budžeta deficītu, ir nepieciešami līdzekļi. Tā kā finanšu satricinājums pasaulē ir tik milzīgs, ka neviens aizdot naudu negrib, nevar aizņemties tādā apmērā, kā varētu vēlēties un nosegt budžeta deficītu. Tāpēc realitātē būtu jācenšas samazināt šis deficīts vēl vairāk. Jautājums ir par to, vai mēs to varam. Tas, kas ir noticis dažu pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā, tāds ekonomiskais satricinājums, kā uzskata eksperti nav bijis pedējos 80 gadus, kopš lielās depresijas laikiem ASV. Neviens nezina ar ko tas beigsies. Ir svarīgi strādāt tā, lai pēc iespējas ilgāku laiku mēs varētu iztikt bez nopietnas aizņemšanās ārējos tirgos. Nav iespējams dabūt aizdevumus tāpēc, lai kādam varētu izmaksāt algas.

Balsojums Saeimā par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu var arī nebūt. To intervijā laikrakstam Dienas bizness pieļauj Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kura vadītajai valdībai šodien Saeimā ir jāpārdzīvo opozīcijas rosinātais neuzticības balsojums.

Jūsu vadītā valdība ir paudusi apņēmību turpināt darbu. Cik lielā mērā var runāt par šīs valdības stabilitāti, turklāt ilgtermiņā?

Lielā mērā tas ir atkarīgs no pašas koalīcijas spējām sastrādāties un spējas pieņemt lēmumus. Kamēr valdība būs spējīga pieņemt lēmumus, tikmēr tā var strādāt. Ja šajā brīdī mēs spēsim atrisināt jautājumus, kas saistīti ar 2008. gada valsts budžetu, kas saistās ar ļoti smagām problēmām, jo ir būtiski noturēt pašreiz piedāvāto makroekonomisko rāmi. Respektīvi, runa ir par 1% lielu budžeta pārpalikumu, nepārskatot ienākumu prognozes. Ja mēs spēsim šo pārbaudījumu izturēt Saeimā, tad valdības izredzes strādāt tālāk palielinās.

Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā ziņā mūsdienās, šķiet, nav lielākas leģendas par "Berkshire Hathaway" vadītāju Vorenu Bafetu. Tādējādi, ja kaut ko Bafeta kungs sarosījies darīt vai kaut vai pateikt, tad tirgus dalībnieki to mēģina ņemt vērā.

Svaigākais "Berkshire Hathaway" lēmums liecina, ka Bafets atmetis cerību laikrakstu biznesam. Proti, šonedēļ holdinga kompānija lēmusi pārdot savu šādu savu biznesu ("BH Media"), kurā ietilpst vesels lērums ar preses izdevumiem ("Tulsa World", "Richmond Times-Dispatch", "Omaha World-Herald" utt), izdevējam "Lee Enterprises". Jau 2018. gada vidū "Berkshire" nolīga šo kompāniju, lai tā pārvaldītu minētā uzņēmuma laikrakstu biznesu.

Aiziešot pa pieskari

Pēdējos gados V. Bafets pieķerts vairākos izteikumos, kas liecina, ka viņš par drukātas preses nākotni nav diez ko pārliecināts. Pats Bafets gan bieži tiek uzskatīts par kvēlu laikrakstu mīļotāju (jaunībā viņš bija arī avīžzēns), un "Berkshire Hathaway" iepriekšējos gados ik pa laikam ziņojusi par kādas lokālas izdevniecības iegādi.

9:00

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēde. Lems par SIA Woodison Terminal paredzētās esošā naftas produktu termināļa rekonstrukcijas Rīgā, Tvaika ielā 39 akceptēšanu. Uzklausīs informāciju par Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam pirmās redakcijas sabiedrisko apspriešanu, īpaši par aizsargjoslām, Zaķusalu un Lucavsalu.

10.00

Saeimas Juridiskās komisijas sēde, kurā galīgajam lasījumam tiks gatavoti Civilprocesa likuma grozījumi.

- Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē otrajā lasījumā tiks skatīti grozījumi likumā Par zvērinātiem revidentiem.

- Latvijas Ostu padomes sēde

- Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde Rīgā, Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas telpās.

9:00 Rīgas domes Vides komitejas sēde, kurā lems par grozījumiem Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plānā 2006.-2012.gadam.

9:00 Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēde, kurā lems par pilsētas ielu seguma periodisku atjaunošanu.

10:00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija turpina gatavot otrajam lasījumam likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām.

10.00 Valmieras rajona padomes telpās notiks SIA Burtnieku ezera pārvalde valdes sēde, kurā tiks izskatīts 2008. gada pārskats un pārrunāts šī gada budžets.

10:00 Starptautiskā lidosta Rīga paziņos konkursa rezultātus par privātā partnera izvēli lidostas turpmākajai attīstībai.

10.00 Domē, Jomas ielā1/5 notiks Jūrmalas teritorijas plānojuma izstrādes darba grupas sanāksme, kurā spriedīs par vidi un publisko ārtelpu.

Jaundibinātās Latvijas lauksaimniecības attīstības padomes (LLAP) idejas iniciators ir uzņēmums ActusQ, kas jau 10 gadus lauksaimniekiem Latvijā palīdzot realizēt investīciju projektus, kas vērsti uz ražošanas attīstību un lauksaimniecības izaugsmi un zemju apsaimniekošanu, tāpēc «izteiktie apgalvojumi par padomes saistību ar uzpircējiem ir nepatiesi un izdevīgi atsevišķām interešu grupām», teikts paziņojumā, kuru šodien saņēma db.lv.

Visticamāk, ir organizācijas un atsevišķi indivīdi, kuri padomes mērķos un aizsāktajās aktivitātēs saskata draudus kādiem saviem plāniem, informē LLAP valdes loceklis Armands Broks.

Latvijas lauksaimniecības attīstības padome (LLAP) vērsusies Eiropas Komisijā (EK) par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem likuma grozījumiem saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, jo tie būtiski ierobežošot Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesības Latvijā veikt uzņēmējdarbību, kā arī brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Plānotie likuma grozījumi esot pretrunā ar ES brīvā tirgus tiesībām, jo mākslīgi «aizvērs» lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgu un kropļos konkurenci, par šādām aktivitātēm liecināja vakar medijiem izplatīts paziņojums.

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē galīgajam lasījumam tiek gatavoti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

10:00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 2. lasījumam tiek gatavoti likuma Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem grozījumi,

10:00 Kurzemes apgabaltiesa skatīs SIA LSF Holdings prasību pret a/s VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA par zaudējumu piedziņu un prasības nodrošināšanu.

10: 00 Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē galīgajam lasījumam tiek gatavoti likuma Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā grozījumi.

10.00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīs grozījumus Ūdens apsaimniekošanas likumā 3. lasījumā, Grozījumus ģenētiski modificēto organismu aprites likumā un Grozījumus likumā par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.

9:00 Rīgas domes Vides komitejas sēde par 2009. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu tāmēm.

10:00 Dienas biznesa sadarbībā ar BDO Zelmenis & Liberte rīkots seminārs «Risinājumi maksātnespējas situācijā»

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lems par Valsts fondēto pensiju likuma grozījumu atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

10:00 Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tiks skatīti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

10:00 Rīgas domes Administratīvās komisijas sēde

10:00 Kurzemes plānošana reģiona attīstības padomes sēde

11:00 Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas sēde par nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu 2009. gadam.

9:00 Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tiks skatīts jautājums par sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestu atjaunošanu.

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iepazīsies ar informāciju par valsts budžeta izpildi 2009. gada pirmajos divos mēnešos.

10:00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīs Grozījumus lauksaimniecības un lauku atbalsta likumā, Grozījumus ūdens apsaimniekošanas likumā un Grozījumus patērētāju tiesību aizsardzības likumā,kurā runa ir par to, kā pabalstīt visus tos banku klientus, kas paņēmuši hipotekāros kredītus un nu vairs nevar maksāt.

10.00 Jūrmalas Domes mazajā zālē Jomas ielā 1/5 notiks Jūrmalas teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam izstrādes darba grupas sanāksme, kurā spriedīs par jūrmalnieku nodrošinājumu ar kvalitatīviem mājokļiem.

Jūrmalas domes sēdē aptuveni 10 cilvēki ar aizlīmētām mutēm un melniem baloniem piedalās partijas Progresīvie akcijā ar mērķi aktualizēt pašvaldības lomu Slokā notikušajā ugunsgrēkā nelegālās atkritumu izgāztuves lietā.

Kā ziņots partija Progresīvie bija pieteikusi Jūrmalas domē piketu ar mērķi aktualizēt jautājumu par Slokas ugunsgrēku un prasīt Jūrmalas domi izvērtēt savu atbildību nelegālā atkritumu glabātavas lietā. Pikets netika saskaņots, tāpēc partija aicināja iedzīvotājus piketa vietā apmeklēt šodienas domes sēdi, lai klausītos, vai un ko domnieki spriedīs par šo katastrofu un Jūrmalas domes atbildību šajā lietā.

Aģentūra LETA novēroja, ka domes sēdē ieradās aptuveni 10 cilvēki, kuri bija aizlīmējuši mutes ar baltu līmlenti un kuriem rokās bija melni baloni. Uz atsevišķu pārstāvju krekliem bija redzams uzraksts Progresīvie.

Cilvēkiem rokās bija plastmasas maisi ar atkritumiem un viņi pēc sēdes izdalīja informāciju par iepriekš pieteikto piketu ar jautājumu «Kā pikets saistībā ar Slokas ugunsgrēku traucē Jūrmalas domei?»

Rīgas sabiedriskā transporta kompānija Rīgas satiksme šogad plāno strādāt ar 87,1 miljona latu apgrozījumu, kā arī 12,77 miljonu latu zaudējumiem, liecina Rīgas domes (RD) Satiksmes un transporta lietu komitejai iesniegtie materiāli.

Šogad zaudējumi plānoti četras reizes lielāki nekā pagājušajā gadā, kad RS cieta triju miljonu latu zaudējumus.

Dokumentos paskaidrots, ka kompānijas zaudējumi rodas saistībā ar nepietiekamo finansējumu sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem. «Finansējums no valsts un RD budžeta jau nebija pietiekams 2010.–2011.gadā, kad ikgadējais finansējums no valsts budžeta 2010.gadā tika samazināts par 6,2 miljoniem latu, ko pilnā apmērā nebija iespējams finansēt no RD budžeta. Līdz ar to RS 2010.gadu pabeidza ar 2,06 miljonu latu zaudējumiem, un arī 2011.gads tiks pabeigts ar aptuveni triju miljonu latu zaudējumiem,» teikts dokumentos.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju pārdošanas cena būs jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai, šodien intervijā LTV raidījumam Labrīt, Latvija atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).

Jau ziņots, ka Latvijas Satiksmes ministrija (SM) pirmdien laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi. Valdība investoriem piedāvā iegādāties līdz 50% mīnus vienu akciju.

Premjers skaidroja, ka investorus paredzēts uzrunāt gan individuāli, gan arī plašāk, tāpēc arī notikusi sludinājumu ievietošana. Dombrovskis arī norādīja, ka būtu nepieciešams iegūt vienu stratēģisku investoru, piemēram, lielu lidsabiedrību, ar plānu aviokompānijas attīstībai.

Ja investors parādītos, tad notiktu padziļināta izpēte, pēc kuras varētu noteikt darījuma cenu. «Akciju cena jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai,» teica valdības vadītājs.