Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

11. un 12. decembrī Dobeles novadā Elvi zīmola veikalu tīkls atvēris divas jaunas tirdzniecības vietas – Dobelē, Skolas ielā un Dobeles novada Bikstos.

Abi veikali ir pirmie Elvi zīmola veikali Dobeles novadā.

Jaunā veikala Mazais Elvi Dobelē kopējā tirdzniecības zāles platība ir 74 m2, bet jaunatklātā veikala Bikstos - 104 m2. Veikali Elvi būvēti un iekārtoti pēc franšīzes partneru redzējuma un Elvi vienotā zīmola standartiem, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Veikals Elvi Bikstos pieder SIA Firma Orions, bet veikals Dobelē - SIA Bēnes PB.

Db.lv jau iepriekš ziņoja, ka, veikalu tīkla Elvi pārstāvji, jautāti, vai pēc notikušās traģēdijas Zolitūdē un tai sekojošā Maxima boikota, ir vērojamas izmaiņas Elvi apgrozījumā, šo informāciju nekomentēja, norādot, ka tas nebūtu ētiski.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ir izbeigusi pret Elvi franšīzes īpašnieku SIA Elvi Grupa ierosināto maksātnespējas lietu.

Tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā nekavējoties, Db uzzināja tiesā.

Maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs bija a/s Talsu piensaimnieks un iemesls, kāpēc tas vērsās tiesā ar prasību atzīt Elvi grupas maksātnespēju, ir fakts, ka Elvi grupa ar Talsu piensaimnieku nebija norēķinājusies kopš šā gada jūlija, Db informēja a/s Talsu piensaimnieks valdes priekšsēdētājs Dainis Norenbergs.

Db jau ziņoja, ka summa, kuras dēļ Talsu piensaimnieks iesniedzis pieteikumu, bija 9648.27 latu, patlaban esot dzēsta, un pēc uzņēmumu savstarpējās bilances šobrīd pat Talsu piensaimnieks ir parādā Elvi Grupai 355.06 latus, nevis otrādi.

SIA Elvi Grupa ir nokārtojusi saistības pret maksātnespējas procesa lietas ierosinātāju - a/s Talsu piensaimnieks.

Kā skaidro Elvi Grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne, SIA ELVI grupa tiešām nebija nokārtojusi saistības ar prasības iesniedzēju - AS Talsu piensaimnieks, taču veiktas divpusējas sarunas, panākta vienošanās par samaksas grafiku, panākta arī mutiska vienošanās par parāda apmaksas laiku un šobrīd saistības ir izpildītas.

Tā, ka situācija mazumtirdzniecībā ir pietiekoši saspringta, krīt patēriņš, līdz ar to arī sarūk nozares apgrozījums, arī ELVI Grupa ir veikusi dažādu procesu optimizāciju, lai panāktu ekonomiskāku saimniekošanu, strādājam pie naudas plūsmas uzlabošanas, skaidro Grigāne. Uz laiku apturēti daži projekti, kas prasīja lielas investīcijas, piemēram, jaunas veikalu IT programmas izstrādāšana, taču uzņēmuma attīstības turpinās. Ir noslēgti jauni franšīzes līgumi. Jau novembrī zīmolam ELVI pievienosies vēl vairāki franšīzes partneri un tiks atvērti jauni veikali.

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Mazumtirdzniecības tīkls Saules veikali pievienojies zīmola Elvi franšīzei, lai uzlabotu savu konkurētspēju un nodrošinātu klientiem plašāku preču sortimentu, šodien preses konferencē norādīja Saules veikalu pārvaldītājas SIA Antaris valdes locekle Inna Orole.

«Elvi franšīze ietver attīstības potenciālu esošajiem un jaunajiem franšīzes partneriem,» sacīja SIA Vita mārkets valdes priekšsēdētājs Imants Rendenieks. Viņš norādīja, ka no Saules veikalu pievienošanās Elvi vislielākie ieguvēji būs pircēji, kas tuvākajā laikā saņems labākas cenas, jaunu vizuālo izskatu un piedāvājumu.

Saules veikalu pielāgošanai Elvi zīmolam plānots tērēt apmēram 1 miljonu eiro, norādīja I. Orole.

SIA Antaris veikalos kopumā strādā vairāk nekā 400 darbinieku, kuru darbavietas tiks saglabātas. «Ja veikalu būs nepieciešams slēgt uz ilgāku pārbūves laiku, visiem darbiniekiem tiks piedāvāts darbs tuvākajos SIA Antaris veikalos vai arī pārkārtošanas procesos,» skaidroja I. Orole. «Pievienojoties Elvi, pozitīvas pārmaiņas būs arī mūsu darbiniekiem, piemēram, apmācības, profesionālās kvalifikācijas un karjeras izaugsmes iespējas un tādas jaunas darbavietas, kā reģionālie vadītāji, iepirkuma speciālisti.»

Elvi Grupas tiesiska strīda dēļ ar Alfa Development par nomas maksas parādu Balvos zvērinātu tiesu izpildītāji mēģinājuši izņemt naudu no grupai piederoša veikala Rīgā.

Elvi Grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne apliecina, ka šāds mēģinājums bijis, taču šī darbība esot nepamatota.

«Zīmola ELVI un 5 ELVI veikalu īpašniekam SIA ELVI Grupa ir strīds ar šīs informācijas izplatītāju ALFA Development par telpu nomas maksas apmēru vienā no tirdzniecības centriem Balvos, un šīs strīda risināšana notiek tiesiskā ceļā. ELVI Grupa ir cēlusi prasību tiesā, līdz ar to nekāda piedziņa šobrīd nevar notikt,» klāsta V. Grigāne. Viņa skaidro, ka problēmas ar ALFA Development izveidojās jau pašā sadarbības sākumā, kad noslēgts nomas maksas līgumu par tirdzniecības centru Balvos. Taču izrādījies, ka uzņēmums nebija nokārtojis saistības ar celtniekiem, būvfirmu Stats, kā rezultātā notika celtnieku pikets un ievērojami cietis tirdzniecības centra darbs. Alfa Development nenokārtoto saistību dēļ cietām zaudējumus un šobrīd esam nonākuši līdz situācijai, kad attiecības jārisina tiesiskā ceļā, skaidro V. Grigāne.

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ir pasludinājusi Elvi grupa maksātnespēju sākot no šā gada 10.februāra, DB uzzināja tiesā.

Tiesa savā spriedumā norādījusi, ka parādsaistības pārsniedz aktīvus un arī parāds SIA Alfa Development nav samaksāts.

Iepriekš Elvi grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne DB pastāstīja: «Strīds ar Alfa Development ir par nomas maksas apmēriem tirdzniecības centrā Balvos. Tā kā nomas maksas apmērs, kas noteikts sadarbības līgumā, ir apmēram trīs līdz četras reizes augstāks par reālo tirgus cenu šāda veida platībām, esam mēģinājuši sarunas ar Alfa Development risināt mierīgā ceļā, bet, tā kā tas neizdevās, izmantojām savas iespējas celt prasību tiesā, apstrīdot parāda summu. Alfa Development izvēlējās stratēģiju parādu piedziņai izmantot maksātnespējas prasību.»

SIA Elvi grupa ir ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP), liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Šāds lēmums esot pieņemts saistībā ar straujo tirgus lejupslīdi, ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kā rezultātā ļoti sarukusi pirktspēja, pieaudzis nodokļu slogs gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kā arī lai aizsargātu kreditoru kopuma intereses un saglabātu esošo biznesu, Db pastāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas termiņš ir divi gadi un šis periods nekādi neietekmēšot veikalu tīkla darbību.

Jāatgādina, ka pagājušā gada novembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa izbeidza pret Elvi franšīzes īpašnieku SIA Elvi grupa ierosināto maksātnespējas lietu.

Mazumtirdzniecības tīkls "Elvi" 2024.gadā jaunu tirdzniecības vietu atvēršanā plāno investēt aptuveni 15 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes locekle Laila Vārtukapteine.

"Gaidāms spraiga darba pilns gads," sacīja Vārtukapteine, piebilstot, ka līdztekus jaunu tirdzniecības vietu atvēršanai nākamgad plānots strādāt arī pie veikalu vides digitalizācijas, transporta vadības sistēmas ieviešanas, biznesa klientu risinājumu attīstīšanas gan loģistikas jomā, gan e-komercijas nozarē.

Viņa arī minēja, ka patlaban 2024.gadā ieplānota vismaz piecu jaunu "Elvi" veikalu atvēršana, taču franšīzes partneru plāni liek domāt, ka reālais jauno veikalu skaits līdz gada beigām būs lielāks.

Tāpat "Elvi" nākamgad paredz loģistikas uzņēmuma paplašināšanu, lai veikaliem visā Latvijā centralizēti piegādātu lielāku preču apjomu, norādīja Vārtukapteine. Plānots, ka līdz 2024.gada beigām caur "Elvi" loģistiku veikali saņems aptuveni 80% preču. Tāpat paredzēts tupināt darbu pie jaunu produktu importēšanas dažādās preču grupās un sadarbības stiprināšanas ar reģionālajiem ražotājiem.

Vairāki Latvijas uzņēmumi, kas iesaistīti Elvi veikalu franšīzē, kāpinājuši savu apgrozījumu vismaz par trešdaļu, informēja veikalu tīkla Elvi franšīzes devēja SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Kā veiksmīgos sadarbības partnerus L. Vārtukapteine minēja SIA Anvis, kas Rīgā, Lāčplēša ielā, atvēra jaunu veikalu 2010. gada augustā. Uzņēmums 2011. gadā kāpinājis savu apgrozījumu vismaz par trešdaļu, savukārt šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar analogu laika posmu pērn, apgrozījuma pieaugums ir 26%. SIA Anvis šogad Piņķos atvēra jau savu trešo veikalu ar Elvi zīmolu.

L. Vārtukapteine norādīja, ka SIA Daina 16 veikals Druvā 2011. gadā kāpinājis apgrozījumu par 19%, salīdzinot ar 2010. gadu.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo posmu, Daina 16 apgrozījumu palielināja par 21%,.

Veikalos ELVI pieaug Latvijā audzētu dārzeņu, ogu un zaļumu īpatsvars. Pēc laika plauktos nonāks arī Latvijā audzēti arbūzi.

«Šobrīd veikalos ELVI dārzeņu, ogu un zaļumu segmentā jau 32% ir Latvijā audzēti labumi, kas ir dažādas šķirnes tomāti, garie gurķi, baltie redīsi, kabači, Ķīnas kāposti, zemenes, rabarberi, dažādu šķirņu salāti, zaļie lociņi, baziliks un piparmētra podiņos,» informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. «Jūlijā pašmāju dārzu labumu skaits noteikti pieaugs, veidojot vairāk nekā 50% no kopējā piedāvājuma.»

ELVI sadarbojas ar vairākām saimniecībām: Kliģēni, EKO Getliņi, Mežvidi, Baltiņi, Baltpēteri, Roņi, Letis, Lekšas u.c. «Ar dažām zemnieku saimniecībām ir izveidojušās jau stabilas un ilggadējas biznesa attiecības, tomēr vienmēr esam atvērti arī jaunai sadarbībai ar pašmāju ražotājiem un lauksaimniekiem,» atzīmē L.Vārtukapteine.

Aprīlī atvērti 18 jauni veikali Elvi, kas pieder jaunajam SIA Elvi Latvija franšīzes partnerim SIA Antaris, informē SIA Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Pievienojoties Elvi franšīzei, SIA Antaris mazumtirdzniecības veikalu pārbūve un pielāgošana zīmola Elvi konceptam sākās jau janvārī, februārī durvis vēra 15 jaunie veikali Elvi, martā – 17, savukārt aprīlī – 18.

Vairāk nekā puse jeb 13 SIA Antaris veikali Elvi aprīlī tika atvērti Daugavpils novadā: Dubnā, Kalupē, Vabolē, Sventē, Naujenē, Locikos, Mirnijā, Salienā, Demenē, Randenē un Daugavpilī Gaismas ielā 12, A. Pumpura ielā 129 un Lielajā ielā 264a. Vēl pieci veikali ir vēruši durvis Pļaviņās, Ilūkstē, Maltā, Riebiņos un Rīgā.

Šā gada sākumā Elvi franšīzei pievienojās SIA Antaris, kam pieder 62 pārtikas un sadzīves preču veikali, kas agrāk bija pazīstami ar preču zīmi Saules veikals.

Elvi ir franšīze, kas, ieskaitot jauno partneri SIA Antaris, apvieno jau 52 Latvijas mazumtirgotājus – franšīzes ņēmējus –, kam kopumā pieder 165 veikali Elvi visā Latvijā. Elvi tīkla apgrozījums 2014. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 6%, savukārt vidējais pirkumu skaits – par 5%.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pagājušajā gadā, Elvi veikalu tīkla kopējais apgrozījums pieaudzis par 19%, par provizoriskajiem datiem informē SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Iepriekš šim laikposmam tika prognozēts 16% apgrozījuma kāpums.

Gada pirmajā pusē Elvi veikalu tīkls atvēris septiņus jaunus veikalus Rīgas apkaimē un Latvijas novados. Līdz gada beigām Latvijā kopumā paredzēts palielināt Elvi zīmola veikalu skaitu līdz vienam simtam.

«Kā vienu no sekmīgākajiem Elvi franšīzes partneriem varu minēt SIA Anvis, kurš Rīgā Lāčplēša ielā tika vērts vaļā kā jauns veikals 2010. gada augustā. Skatoties uz uzņēmuma attīstības rādītājiem, redzam, ka uzņēmums 2011. gadā kāpinājis savu apgrozījumu vismaz par trešdaļu, savukārt šogad uzņēmuma apgrozījuma pieaugums ir ap 26%,» stāsta L.Vārtukapteine. SIA Anvis šogad Piņķos atvēris trešo Elvi zīmola veikalu.

«Mazumtirgotāja ELVI pirmā pusgada rezultāti liecina –, šogad, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, veikalu ELVI tīkla kopējais apgrozījums ir palielinājies par 14%. Tikpat daudz (+14%) pieaudzis arī ELVI pircēju skaits,» informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

2015.gada sākumā ELVI franšīzei pievienojās lielākais mazumtirgotājs Latgalē – SIA ANTARIS – ar 62 veikaliem, kas iepriekš bija pazīstami kā Saules veikals. Durvis vēruši arī divi jaunie veikali ELVI Vangažos (īpašniece SIA VITA mārkets) un Vecsaulē (īpašniece SIA MNKD).

Šobrīd ELVI franšīzes ķēdē ir 53 Latvijas uzņēmēju.

Pirmais veikals ELVI tika atvērts 2000.gadā Siguldā. SIA ELVI Latvija ir zīmola ELVI turētāja un franšīzes devēja, kas nodrošina veikalu sekmīgu darbību, garantē mārketinga atbalstu, vienotu iepirkumu, IT nodrošinājumu, tirdzniecības atbalstu veikala iekārtošanas laikā un ikdienas darbā.

«Kaut arī Latvijā mazumtirdzniecības jomā valda sīva konkurence, 2014.gadu mazumtirgotājs Elvi ir noslēdzis ar pozitīviem rādītājiem. Pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, Elvi tīkla kopējais apgrozījums pieaudzis par 6%, savukārt pirkumu skaits – par 5%, » informē Laila Vārtukapteine, SIA Elvi Latvija komercdirektore.

2014.gadā zīmolam Elvi ir pievienojušies četri jauni franšīzes partneri – SIA Jāņezers, SIA Ores, SIA EBRO un SIA CPA. Savukārt šā gada sākumā Elvi franšīzei pievienojās arī mazumtirgotājs Saules veikals ar 62 pārtikas un sadzīves preču veikaliem, kura īpašniece ir SIA ANTARIS. Šobrīd ELVI franšīzes ķēdē ir 52 Latvijas uzņēmēji.

«Pērn visā Latvijā durvis vēra 13 jauni veikali Elvi – Liepājā, Daugmalē (Ķekavas novads), Tērvetē, Bērzkrogā (Priekuļu novads), Džūkstē (Tukuma novads), Kursīšos (Saldus novads), Rīgā, Dzelmēs (Lielvārdes novads), Sabilē (Talsu novads), Madonā, Ugālē (Ventspils novads), Kārsavā un Vangažos (Inčukalna novads) -, kuru īpašnieki ir gan mūsu esošie, gan jaunie franšīzes partneri, » stāsta L.Vārtukapteine.

Mazumtirdzniecības tīkla ELVI apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada periodu no janvāra līdz martam, audzis par 12%, liecina medijiem sniegtā informācija.

2015.gada sākumā ELVI franšīzei pievienojās arī lielākais mazumtirgotājs Latgalē – SIA ANTARIS – ar 62 veikaliem, kas iepriekš bija pazīstami kā Saules veikals. 20.martā jaunu veikalu ELVI Vangažos ir atvērusi arī ilggadēja SIA ELVI Latvija franšīzes partnere SIA VITA mārkets. Šodien ELVI franšīzes ķēdē ir 52 Latvijas uzņēmēji.

«ELVI finanšu rādītāji liecina par Latvijas iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos gan Rīgā, gan citos Latvijas reģionos, proti, cilvēki ir gatavi tērēt arvien vairāk. To pierāda arī Centrālās statistikas pārvaldes aktuālie dati par strādājošo un pensionāru pirktspēju,» sacīja Laila Vārtukapteine, SIA ELVI Latvija komercdirektore. Veikalos ELVI pieaug arī veikto pirkumu skaits. Tā, piemēram, 2014.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pirkumu bijis par 5% vairāk.

«Martā tika atvērti 17 jaunie veikali Elvi, kas pieder jaunajam SIA Elvi Latvija franšīzes partnerim SIA Antaris,» informē Laila Vārtukapteine, SIA Elvi Latvija komercdirektore. Pievienojoties Elvi franšīzei, SIA Antaris mazumtirdzniecības veikalu pārbūves un pielāgošanas darbi atbilstoši Elvi zīmola konceptam sākās janvārī. Februārī durvis vēra 15 jaunie veikali Elvi.

SIA Antaris veikali Elvi martā tika atvērti Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgā.

Šāgada sākumā Elvi franšīzei pievienojās SIA Antaris, kurai pieder 62 pārtikas un sadzīves preču veikali, agrāk pazīstami ar preču zīmi Saules veikals.

Elvi ir franšīze, kas, ieskaitot jauno partneri SIA Antaris, vieno 52 Latvijas mazumtirgotājus – franšīzes ņēmējus -, kam kopumā pieder 165 veikali Elvi visā Latvijā.

Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.

Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pašreizējās valdības pēdējās dienās – 2014.gada 10.janvārī – iesniedzis Saeimā priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei, tas ir, grozījumus Maksātnespējas likumā, kas vērsti uz fundamentālām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā. Šie grozījumi, kas vispār nav tikuši diskutēti pirmajos divos lasījumos, ir iesniegti neilgi pirms Maksātnespējas likuma grozījumu skatīšanas Saeimas trešajā lasījumā, kas ir pretrunā kvalitatīvu tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas kārtībai.

Kā divi būtiskākie priekšlikumi jāuzsver administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonai un administratoru sertifikācijas nomaiņa uz eksamināciju, tādējādi atņemot valsts deleģētās funkcijas biedrībai Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija).

Ņemot vērā, ka apmēram puse no maksātnespējas procesa administratoriem ir zvērināti advokāti, tieslietu ministrs savos priekšlikumos gan norāda, ka «administratora amats ir savienojams ar zvērināta advokāta, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja amatu». Taču tieslietu ministram Bordānam, kurš vienlaikus ir arī zvērināts advokāts, šķiet, jāatgādina advokatūras pamatprincipi, saskaņā ar kuriem advokāta darbs nav savienojams ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Piemēram, saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu deklarēt savus ienākumus, publiski būs iegūstama informācija, kuras personas ir maksājušas honorāru zvērinātam advokātam. Acīmredzot ministram nav ienācis prātā, ka šāda situācija apdraud visbūtiskāko advokāta un klienta attiecību principu – konfidencialitāti. Līdz ar to, neskatoties uz šo tieslietu ministra «reveransu» kolēģiem, zvērināti advokāti tomēr būs spiesti izstāties no administratoru rindām, zaudējot, iespējams, kvalitatīvāko administratoru korpusa daļu.

Pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās 2010.gada 1.novembrī būtiski samazinājies juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. Kā vienu no galvenajiem cēloņiem Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode norāda juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu, jo tā ir būtiski sadārdzinājusi procesa ierosināšanas procedūru.

Šobrīd maksātnespējas procesa depozīts ir 400 Ls, valsts nodeva parādniekam – 50 Ls, bet kreditoriem – 250 Ls. Tātad pašam parādniekam izmaksas, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, ir 450 Ls, bet kreditoriem – 650 Ls. Šādas maksātnespējas procesa pieteikuma izmaksas esot arī gadījumos, kad maksātnespējas pieteikumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienests, un tas tiek segts no valsts budžeta.

Tādēļ Administratoru asociācija ierosina atteikties no juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta, tā vietā paredzot, ka maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no parādnieka līdzekļiem. Taču, ņemot vērā, ka bieži parādniekam nav nekādu līdzekļu, šādos gadījumos jāparedz parādnieka likumiskajiem pārstāvjiem civiltiesiska atbildība par savlaicīga maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu.

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…