Eiropas Savienībā (ES) 2011.gadā katra ceturtā nāves gadījuma iemesls bija vēzis, bet Latvijā - katra piektā, liecina Eurostat dati.

Latvijā 2011.gadā, zaudējot cīņu ar vēzi, nomira 5890 cilvēki, kas veido 20,6% no visiem nāves gadījumiem. Tas ir ceturtais zemākais īpatsvars starp ES valstīm.

Aizvadītajos desmit gados 28 valstīs, kas tagad veido ES, mirušo cilvēku skaits kopumā mazliet samazinājies - par 0,5%, bet vēža izraisīto nāves gadījumu skaits pieaudzis par 6,3%.

Vislielākais no vēža mirušo īpatsvars no visiem nāves gadījumiem 2011.gadā reģistrēts Nīderlandē - 31,9% no mirušajiem, bet vismazākais Bulgārijā - 15,6% no 2011.gadā mūžībā aizgājušajiem.

Lietuvā no vēža mirušo īpatsvars veido 19,9% no visiem nāves gadījumiem, kas ir trešais zemākais rādītājs, bet Igaunijā - 23,8%, kas ir septītais zemākais rādītājs.

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Otrdien Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa dalību svinīgi atklāta AS Olainfarm jaunā gatavo zāļu ražotne. Tā sastāv no nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkņa, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkņa un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorijas, informē AS Olainfarm sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Lapsiņa.

«Olainfarm vienmēr ir bijusi izcilākā Latvijas ķīmiskās rūpniecības lokomotīve, kas šodien, atverot jaunas ražošanas jaudas, dubulto mūsu ekonomiskās spējas. Uzņēmums, pateicoties prasmīgai tā vadīšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, veiksmīgi ir spējis rast produkcijas noietu jaunos un tālos pasaules tirgos,» sacīja Bērziņš.

Jaunā gatavo zāļu ražotne ir izveidota, pārbūvējot iepriekš neizmantotu ēku, tās kopējā platība ir 2112 kvadrātmetri. Ēkai ir divi stāvi, tā ir savienota ar Olainfarm gatavo zāļu ražotni. Pirmajā stāvā atrodas gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirknis un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorija, otrajā - nitrofurānu zāļu ražošanas iecirknis un tam pakārtotā analītiskā laboratorija, kurā tiks nodrošināta kvalitātes kontrole ražošanas procesā.

Viss sākās ar iemīlēšanos. Dūdās. Tā savas gadus astoņus ilgās attiecības ar dūdām un to gatavošanu skaidro meistars Mārtiņš Tiltnieks.

Jau pats dūdu izskats ir fascinējošs – gaisa maisi melna un sarkana samta ietērpā, greznas koka stabules, brīnišķas skaņas. Kā satverta bruņinieku, troļļu un teiksmu laiku liecība tās guļ uz folkkluba Ala masīvā koka galda, kur DB tiekas ar dūdu meistaru Mārtiņu Tiltnieku. Arī viņš pats gluži kā no seniem laikiem – gariem matiem, tumši tērpts. Vizuālais tēls – dūdas un spēlētājs – ir vienots, kad tiek sniegti koncerti.

Spēle pāraug amatā

«Kā jau daudzi jaunieši izmēģināju dažādus instrumentus, paspēlēju šo to un tad es ieraudzīju dūdas!» Mārtiņš nav varējis pretoties šim valdzinājumam un, pašmācības ceļā sācis apgūt instrumenta spēli un pašu instrumentu, sapratis, ka tas ir viņa aicinājums. Lai varētu instrumentu pārvaldīt pilnībā, nolēmis, ka jāapgūst arī tā gatavošana. Ķēries tik klāt. Virpojis un darbojies ilgi, līdz iznācis kaut kas instrumenta cienīgs. Nu jau piecus gadus par saviem darinājumiem Mārtiņš nekaunas.

Pazīstamajam autovadītāju aizstāvim juristam Edgaram Džeriņam par kukuļošanas noziegumiem tomēr būs jāiet cietumā. Tas izriet no šodien pieņemtā Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmuma.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts nolēmis atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu.

Vienlaikus Senāts noraidījis Džeriņa advokātes Ivetas Vietnieces kasācijas sūdzību. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pērn 23.novembrī Džeriņam piesprieda reālu cietumsodu uz vienu gadu, bet apcietināts tiesas zālē viņš vēl netika. Vēlāk apsūdzētais un viņa advokāte par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tāpēc lieta ir nonāca augstākajā tiesu instancē - AT Senātā.

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēsēm 2014. gadā atmosfēras gaisa piesārņojums pasaulē kopumā bija aptuveni 3,7 miljonu cilvēku nāves cēlonis, savukārt kopējais nāves gadījumu skaits, ņemot vērā gan atmosfēras gaisa piesārņojumu, gan gaisa piesārņojumu telpās, sasniedz septiņus miljonus cilvēku gadā, piektdien raksta laikraksts Diena.

PVO paspārnē esošā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra uzskata, ka gaisa piesārņojums ir viens no galvenajiem onkoloģisko saslimšanu cēloņiem. Kā norāda nekomerciālās klimata izpētes organizācijas Berkeley Earth eksperti, visdramatiskākā situācija ir Ķīnā, kurā atmosfēras gaisa piesārņojums ik gadu kļūst par 1,6 miljonu cilvēku nāves cēloni. Tas nozīmē, ka gaisa piesārņojums izraisa aptuveni 4400 nāves gadījumu dienā jeb 17% visu nāves gadījumu Ķīnā. Jāpiebilst, ka Ķīnas varas iestādes cenzē statistisku par gaisa piesārņojuma izraisītajiem nāves gadījumiem un saslimšanām, tamdēļ dažādu organizāciju aplēses atšķiras, bet 1,6 miljoni ir vidējais rādītājs.

Uzlieku labu mūziku, izkārtoju priekšā papīrus, un iedvesma nāk, tā sākas atklātnīšu mākslinieces Unas Austrumas darba diena. Darbošanos šajā jomā pavisam nopietni Una sākusi šovasar jūnijā.

Pāraug hobiju

Viņa gatavo dažādas apsveikuma kartītes, ielūgumus, galda kartes u.c., tostarp ir gan tādas, kas ir individuāls roku darbs, gan drukātas, gan tikai kā dizaina paraugi pārdošanai elektroniskā formātā.

Ar atklātnīšu gatavošanu viņa aizrāvusies jau agrāk, ar dažādu dizainu izstrādi reklāmas aģentūrā saistīts bijis arī viņas iepriekšējais darbs. Pamazām viņa sapratusi, ka šajā radošajā jomā jūtas vislabāk, visbrīvāk. Tas esot no darba veidojies hobijs, kas pārvērties par darbu.

Tiklīdz māksliniece pievēršas saviem papīra darbiem, viss izdodas, veicas. Turklāt gatavošanas process viņai sagādā lielu prieku.

Brazīlijā otrdien tika reģistrēti 1039 jauni nāves gadījumi, kas saistīti ar Covid-19, un valsts piekto dienu pēc kārtas bija pirmajā vietā pasaulē pēc jauno Covid-19 upuru skaita.

Latīņamerikas lielākā valsts Brazīlija ir kļuvusi par jaunu epicentru jaunā koronavīrusa pandēmijā, un pēc jauno ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaita tā pārspēj ASV, kas ir Covid-19 vissmagāk skartā valsts.

ASV pēdējās trīs dienas pēc kārtas jauno ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits ir bijis mazāks par 700.

Kopš Brazīlijā pirms nedēļas saasinājās Covid-19 pandēmija, jauno vienas diennakts nāves gadījumu skaits četras reizes ir pārsniedzis tūkstoti.

Brazīlijā tagad ir apstiprināti 24 512 nāves gadījumi, kas saistīti ar Covid-19, liecina Veselības ministrijas oficiālie dati. Nepietiekama testu veikšana gan nozīmē to, ka reālais skaits var būt daudz lielāks.

Gaisa piesārņojums Eiropas reģiona valstīm ik gadu izmaksā 1,6 triljonus ASV dolāru, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādas ir Pasaules veselības organizācijas (WHO) aplēses. Šīs izmaksas rodas uz gaisa piesārņojuma izraisīto slimību un aptuveni 600 tūkst. (2010. gada dati Eiropā) priekšlaicīgo nāves gadījumu rēķina. Šāds pētījums par Eiropas reģionu, kurā apkopoti 53 valstu rādītāji, veikts pirmo reizi un šokējošie 1,6 triljoni dolāru atbilst vienai desmitdaļai no Eiropas Savienības IKP 2013. gadā.

Gaisa piesārņojuma izraisīto nāves gadījumu izmaksas gan veido 1,4 triljonus ASV dolāru, pārējos 10% pievieno izmaksas no piesārņojuma izraisītajām slimībām. Desmit valstīs no 53 šīs izmaksas veido vismaz 20% no IKP. Šo izmaksu tautsaimnieciskā vērtība – 1,6 triljoni dolāru – atbilst summai, ko sabiedrībai ar nepieciešamo iejaukšanos ir jāmaksā, lai šos nāves gadījumus un saslimšanas novērstu. Šajos aprēķinos katram nāves gadījumam un slimībai tiek piešķirta noteikta vērtība, kas nav saistīta ar konkrētās personas vecumu, un šī vērtība atšķiras atkarībā no katras valsts ekonomiskās situācijas.

Šonedēļ publiski izskanējušais ierosinājums par izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, paredzot 2.pensiju līmenī uzkrāto līdzekļu mantojamību, ir pilnībā atbalstāms, jo atšķirībā no 1.pensiju līmeņa, kas ir valsts īpašums, 2.pensiju līmenī uzkrātais kapitāls ir uzskatāms par nodokļu maksātāja īpašumu. Šis dzīves laikā veiktais uzkrājums ir tieši tāds pats privātpersonas īpašums, kā, piemēram, mājoklis un auto vai cits personai piederošs kapitāls, ko īpašnieka nāves gadījumā likumā noteiktā kārtībā vai pēc sastādītā testamenta manto aizgājēja tuvinieki. Tāpēc tikai loģiski būtu, ja valsts pārvaldījumā privātpersonas īpašums nonāktu tikai tad, ja mirusī persona to valstij novēlētu.

Jāatzīmē, ka arī citviet pasaulē, kur ir līdzīga pensiju sistēma kā Latvijā, 2.pensiju līmenī veikto uzrājumu mantojamība ir ierasta prakse, jo dzīves laikā uzkrātais ir privātpersonas īpašums. Piemēri nav nekur tālu jāmeklē – arī Lietuvā un Igaunijā 2.pensiju līmenī uzkrātais kapitāls ir mantojuma subjekts. Piemēram, to var mantot gan aizgājēja laulātais, gan viņa bērni vai citi tuvinieki. Vācijā, turpretim, mirušās personas laulātais visa mūža garumā saņem daļu valsts pensijas, kas būtu pienākusies mirušajam, papildus savai.

Fakts, ka abās Latvijas kaimiņvalstīs 2.pensiju līmeņa uzkrājumus personas nāves gadījumā var mantot tās tuvinieki, apliecina, ka šāda kārtība ir pašsaprotama un atbilst vispārpieņemtām cilvēktiesību normām. Līdz ar to nav nekāda pamata, lai Latvijā netiktu ieviests tieši tāds pats princips. Kā zināms, līdzīga uzkrātā kapitāla mantošanas kārtība attiecas uz 3.pensiju līmeni, kurā dalība ir brīvprātīga.

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu AS Latvenergo tarifi būs jāatceļ, visdrīzāk, uzņēmums gatavos jaunu tarifu projektu un attiecīgajā gadā būs jūtama negatīva ietekme uz kompānijas finanšu rādītājiem, uzskata Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš gan norādīja, ka juristiem vēl ir jāizanalizē, ko Administratīvās apgabaltiesas spriedums nozīmē, kā arī jāsaprot, vai tas tiks pārsūdzēts.

Kā norādīja Pūce, tiesāšanās notika starp privātpersonām un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un EM nav iesaistītā puse, kas būtu lēmusi par tarifiem. «Vienmēr esam teikuši, ka šis ir jautājums, kas tiesai jāizvērtē,» teica ministrijas pārstāvis.

Komentējot savulaik EM pausto atbalstu Latvenergo piedāvātajam tarifu sadalījumam, nosakot no patēriņa atkarīgus tarifu līmeņus, Pūce teica, ka savulaik komunikācijā ar uzņēmumu uzsvērta nepieciešamība pēc sociāli atbildīgas tarifu struktūras, taču konkrēto risinājumu ar 1200 kilovatstundu (kWh) līmeni piedāvājusi kompānija.

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18, kas stājies spēkā 2024. gada 19. februārī.

Šajā spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, kuru rezultātā tika iegūta konfiscējamā manta, kā arī jāparāda saikne starp šādu nodarījumu un konfiscējamo mantu (sprieduma 124. punkts). Mantas uzskatīšana par “nelikumīgi iegūtu” tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēji nebija pierādījuši nekādus likumīgus ienākumus, kas attaisnotu tās iegūšanu, nevar attaisnot mantas konfiskāciju un nevar tikt atzīta par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam (sprieduma 130. un 136. punkts).

Nākamnedēļ farmācijas kompānija AS Olainfarm atklās jauno gatavo zāļu formu ražotni, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā gatavo zāļu formu ražotne ietver nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkni, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkni un gatavo zāļu formu izstrādes laboratoriju. Tā izveidota projektā Augstas pievienotās vērtības investīcijas nitrofurānu zāļu ražošanā, par kuru 2012.gada 15.augustā AS Olainfarm noslēdza līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

AS Olainfarm jaunās gatavo zāļu formu ražotnes izveide ir lielākais finansiālais ieguldījums farmācijas ražošanas attīstībā Baltijas valstīs 2014.gadā.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro ir pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

G.V.F.Hēgelis: «Valsts ir tikumiskās idejas realitāte.»

«Patvaļa» – šādu vārdu tiesībsargs lieto iesniegumā ģenerālprokuroram ar lūgumu pārbaudīt VID rīcības tiesiskumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem. Par šo lietu tad arī vēlējos sīkāk pievērsties šai blogā, jo katra no iesaistītajām personām, šķiet, nav bez vainas. Secinājums īsumā – kaut arī nepiekrītu AT Senāta viedoklim, ka ienākums no masveida nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas nebija IIN objekts, neesmu pārsteigts, ka VID atkal atradis formālu iemeslu, kādēļ tam nav jāpilda AT Senāta spriedumus. Cerams, tas novedīs pie plašākas diskusijas par dažām greizām VID rīcības tendencēm kopumā nodokļu strīdos.

Rīgas Centra rajona tiesa pirmdien noraidīja savulaik Drošības policijas (DP) aizturētā ekonomista un Ventspils augstskolas pasniedzēja Dmitrija Smirnova prasību, ar kuru viņš vēlējās no valsts tiesas ceļā piedzīt 50 tūkstošu latu lielu kompensāciju.

Tiesas spriedumu pēc pilna tā teksta sagatavošanas vēl var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Saskaņā ar spriedumu tagad Smirnovam jāsedz ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ‒ septiņi lati.

Smirnovs ar spriedumu nebija apmierināts un komentārā žurnālistiem bija ļoti emocionāls. Viņš solīja spriedumu pārsūdzēt un vērsties pat Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). «Protams, [pārsūdzēšu spriedumu] un iešu tālāk līdz Eiropas tiesai,» uzsvēra ekonomists.

«Tagad sanāk, ka man valstij jāmaksā, sanāk, ka es esmu vainīgs. Es uzskatu, ka pēc būtības tiesas lēmums ir ļoti svarīgs precedents un tas faktiski nozīmē, ka Latvijā demokrātija neeksistē, cilvēktiesības neesikstē, vārda brīvība neeksistē un visa vara pieder specdienestiem. Un es baidos, ka drīz specdienesti vienkārši brauks un šaus cilvēkus pa ielām. Tas ir iespējams,» pavēstīja Smirnovs.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien attaisnoja Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš apsūdzēts par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).

Attaisnotais Poikāns žurnālistiem sacīja, ka priecājas par tiesas spriedumu, taču viņam ir žēl tiesvedībā izniekotā laika un resursu visām iesaistītajām pusēm. Viņš norādīja, ka advokāti vakar notikušajās tiesas debatēs parādījuši pietiekoši daudzus argumentus, kāpēc viņš būtu attaisnojams, bet, kas tieši pārliecinājis tiesu, nav zināms.

Vaicāts par to, vai uz tiesas sēdi nācis ar pārliecību, ka tiks attaisnots, Poikāns sacīja, ka «cerība mirst pēdējā, un tā nenomira». Viņš norādīja, ka viņa darbību, ar mērķi publiskot amatpersonu algas, pozitīvais rezultāts ir tieši valsts amatpersonu atalgojuma publiskošana un lielāka caurskatāmība valsts pārvaldē.

Ja Augstākā tiesa atstās spēkā apelācijas instances nolēmumu, tad 100 piespiedu darba stundas apsūdzētajam Latvijas Universitātes (LU) pētniekam Ilmāram Poikānam, iespējams, būs jāpavada pie datora vai jāveic citi pienākumi, kas saistīti ar informācijas tehnoloģijām.

Rīgas apgabaltiesa šodien LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieku Poikānu tomēr atzina par vainīgu krimināllietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) un sodīja ar 100 stundām piespiedu darba. Spriedumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā, un Poikāns to arī plāno darīt.

Piespiedu daba izpildi organizē un uzrauga Valsts probācijas dienests. Dienesta sabiedrisko attiecību vadītājs Imants Mozers aģentūrai LETA konkrēto spriedumu nekomentēja, taču paskaidroja, ka, uzsākot soda izpildi, tiek noskaidrotas notiesātās personas prasmes un iemaņas, kā arī veselības stāvoklis, ja tas var ietekmēt piespiedu darba izpildi. Piespiedu darbu persona izcieš no mācībām vai pamatdarba brīvajā laikā.

Kā jau modernās filmās ierasts, sākšu ar beigām. VID un Latvijas tiesas nu, cerams, būs spiestas kardināli mainīt savu praksi, jo ES tiesa «pateica Latvijai tieši acīs» to, ko Latvija negribēja dzirdēt.

Proti, ES tiesa nosprieda, ka VID pircējam nedrīkst liegt tiesības atskaitīt PVN, pamatojoties pat uz pārdevēja īstenoto krāpšanu vai pieļautām nelikumībām. Pircējs drīkst atskaitīt PVN pat tad, ja attiecīgais darījums ir formāli uzskatāms par tādu, kurš faktiski nav noticis. VID nedrīkst prasīt pircējam veikt pārdevēja pārbaudi, kura nav tiesību aktos skaidri prasīta.

Forvards stāsts pats ir samērā tradicionāls

ES tiesas lieta SIA Forvards V (Forvards) pret VID pirmo reizi PVN izkrāpšanas jautājumā ierosināta Latvijā, Augstākās tiesas (AT) Senātam uzdodot ES tiesai jautājumus par PVN direktīvas interpretāciju. Pēc audita VID lēma, ka Forvards nebija tiesību uz nodokļa atskaitīšanu par SIA Ogma (Ogma) veikto automašīnu rezerves daļu un citu automašīnu preču piegādi. VID nav apšaubījis, ka Forvards ir saņēmusi preces, bet ir uzskatījis, ka tās nav saņemtas no nodokļu rēķinā norādītās personas.

Tiesībsargs Juris Jansons aicina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) nebiedēt sabiedrību ar lielākiem elektrības tarifiem, bet apsvērt AS Latvenergo tarifu lietas tiesas lēmuma pārsūdzēšanas lietderību, informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Jansons norāda, ka SPRK, atsaucoties uz Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, biedē sabiedrību ar vēl lielākiem elektrības tarifiem, taču vienlaikus noklusē spriedumā norādīto - SPRK nav pārbaudījusi, vai skaitļi, no kuriem sastāv aprēķini, ir pareizi, patiesībai atbilstoši un attiecināmi.

SPRK ir paziņojusi, ka tiesas spriedumu plāno pārsūdzēt. Tiesībsarga ieskatā atbildīgajai institūcijai pirms attiecīga lēmuma pieņemšanas rūpīgi jāizvērtē pārsūdzības lietderība, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likumu administratīvā tiesa lietu izspriež un spriedumu pasludina Latvijas tautas vārdā.

«Tiesa lietu ir izspriedusi, balstoties uz objektīvās izmeklēšanas principu, nevis ievērojot sacīkstes principu kā tas ir, pusēm tiesājoties civilprocesuālā kārtībā. Tādēļ SPRK pirms pieņemt lēmuma par sprieduma pārsūdzēšanu ir lietderīgi apsvērt, vai šādi rīkojoties tiek ievērots Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā noteiktais, proti, vai lēmums par pārsūdzību atbilst sabiedrības interesēm, un, vai pārsūdzot tiesa spriedumu par katru cenu, nelietderīgi netiek tērēti gan tiesas resursi, gan pašas iestādes resursi, piemēram, maksājot honorārus zvērinātiem advokātiem,» uzsver Jansons.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sēdē 10.jūnijā tika skatīta bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu, kas paredz preču zīmes “Dzintars” atsavināšanu un maksātnespējīgā "Dzintars" īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot pušu argumentus un iesniegtos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi apelācijas sūdzību par nepamatotu, norādot, ka civillietas prasība atzīt I.Gerčikova darījumus ar “Dzintars” preču zīmēm par spēkā neesošiem ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Pērn 23. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par vārdisku un figurālu nacionālo un starptautisko preču zīmju "Dzintars" un "Future Formula" piederību.

"Dzintars" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintars" bijušā valdes priekšsēdētāja I.Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad uzņēmumam "Dzintars" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Administratīvā apgabaltiesa 2017.gada 17.oktobrī ir atzinusi par prettiesisku Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu uzlikt pienākumu akciju sabiedrībai Latvijas Gāze (LG) nodrošināt piekļuvi gāzes infrastruktūrai pirms 2017.gada 3.aprīļa, informē uzņēmumā.

Pievienotas pēdējās četras rindkopas

«Tiesas spriedums ir svarīga tiesiskās paļāvības principa uzvara, aizsargājot uzņēmumu no administratīvās iestādes patvaļas, kas politisku vai citu iemeslu dēļ vēlējās piemērot likumu ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz valsts un Latvijas Gāzes akcionāru noslēgtajiem līgumiem», uzskata Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Lietas apstākļi ir saistīti ar 2016.gadā VAS Latvenergo iesniegto pieprasījumu Latvijas Gāzei dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu nodrošināšanai, lai izlietotu cita dabasgāzes tirgotāja iegādāto dabasgāzi savam galapatēriņam Latvijas teritorijā – Rīgas TEC-2, pirms 2017.gada 3.aprīļa. Aizsargājot savas normatīvajos aktos garantētās tiesības uz ekskluzīvu gāzes tirdzniecību Latvijas Republikā, Latvijas Gāze vērsās SPRK. Tomēr komisija uzstāja, ka Latvijas Gāzei esot pienākums izpildīt VAS Latvenergo pieprasījumu un strādāt atvērta tirgus apstākļos jau kopš 2014.gada 4.aprīļa.

SIA Maxima Latvija apelācijas kārtībā pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas pirmās instances 21.decembra spriedumu pirmajā civillietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Uzņēmums uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas, kuru rezultātā pieņemts prettiesisks spriedums, informēja pārstāvis Jānis Beseris.

Apelācijas sūdzībā uzņēmums norādījis uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas esot saskatāmi pirmās instances tiesas spriedumā:

«Tiek ignorēts traģēdijas cēlonis – kļūdas ēkas jumta slodžu aprēķinos

Lai gan no lietā esošajiem materiāliem un pierādījumiem tiesa secina, ka traģēdijas un ēkas sabrukšanas iemesls ir kļūda ēkas jumta slodžu aprēķinos, tomēr par atbildīgu tiesa ir atzinusi ēkas nomnieku – Maxima Latvija, kurš ar būvniecības procesu nebija saistīts nevienā no tā tapšanas posmiem. Līdz ar to, pieņemot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ir izveidojusies absurda situācija, kad par vienas identificējamas personas pierādītām kļūdām atbildība tiek piemērota trešajai pusei.

Augstākās tiesas Senāts atstājis spēkā spriedumu ar kuru noraidīta juristes, Jāņa Nagļa dzīvesbiedres Kristīnes Dupates prasību pret žurnālu Privātā Dzīve par prettiesisku iejaukšanos indivīda personiskajā dzīvē.

Līdz ar to Senāts atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2008.gada spriedumu. Senāta spriedums nav pārsūdzams,

Jāatgādina, ka juriste K. Dupate vērsās Rīgas Centra rajona tiesā pret Privāto Dzīvi, prasot novērst prettiesisku iejaukšanos personiskajā dzīvē un piedzīt piecu tūkstošu latu lielu kompensāciju.

2004. gada rudenī juriste slepus tikusi nofotografēta, kad pēc otrā bērniņa piedzimšanas iznākusi pa Dzemdību nama durvīm. Pēc tam fotogrāfijas bez viņas atļaujas publicētas žurnālā un tām pievienoti arī paraksti, piemēram, par somu skaitu, kas sievietei bijušas līdzi.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa K.Dupates prasību daļēji apmierināja un uzlika par pienākumu žurnālam publicēt atvainošanos un samaksāt viņai 700 Ls kompensāciju. Spriedumu pārsūdzēja gan K.Dupate, gan žurnāla izdevējs - SIA Žurnāls Santa.