Trešdien zemkopības ministrs Mārtiņš Roze informēja valdību par Latvijas zivju produktu eksporta apturēšanu uz Krievijas Federāciju un iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanā.
M.Roze valdībai norādīja, ka Latvijas vēstniecība KF sadarbībā ar Zemkopības ministriju gatavo diplomātisko notu KF Ārlietu ministrijai ar mērķi rast skaidrojumu par esošo situāciju zivju produktu eksporta tirgū uz Krieviju, Db.lv informēja Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa.
Savukārt, lai atceltu uzlikto aizliegumu atsevišķiem zivju konservu ražotājiem eksportēt zvejas produkciju uz Krieviju, Pārtikas un veterinārais dienests uzaicinājis KF veterināros inspektorus apsekot un izvērtēt šos uzņēmumus atbilstoši KF veterinārajām un sanitārajām prasībām.
Zemkopības ministrs pārskata veidā iepazīstināja valdību ar galvenajiem notikumiem Latvijas zivju produkcijas eksporta apturēšanā uz Krievijas Federāciju (KF), plašāk skaidrojot šo notikumu būtību un Latvijas kontrolējošo iestāžu rīcību situācijas veiksmīgā risināšanā.
Pērnā gada nogalē pamatojoties uz konstatēto paaugstināta benzopirēna saturu kūpinātos zivju produktos KF Veterinārais un fitosanitārais dienests uz laiku atsevišķiem Latvijas zivju konservu ražotājiem aizliedza produkcijas eksportu, kā arī lūdza veikt pastiprinātu zvejas produktu kontroli, lai nodrošinātu eksportētās produkcijas atbilstību KF prasībām. Pc KF Patērētāju tiesību un cilvēka labklājības aizsardzības federālā dienesta veiktajām analīzēm arī citiem Latvijas zivju produktu eksportētājiem tika konstatēta virkne zivju produktu neatbilstību KF prasībām.
Sakarā ar to, ka zvejas produkcijas eksports ir ļoti nozīmīgs Latvijas zivju ražotājiem, kā arī lai nodrošinātu ātrāku esošās situācijas atrisināšanu, PVD sadarbībā ar KF vēstniecību Latvijas Republikā noorganizēja sanāksmi komersantiem, kas veic zivju apstrādi. Sanāksmes laikā tika lemts par iespēju noteikt 12 mēnešus garu pārejas periodu, kura laikā nepiemērotu aizliegumu eksportēt zivju produktus sakarā ar paaugstinātu benzopirēna saturu un atšķirīgajām pieļaujamām normām, kādas noteiktas Eiropas Savienības un KF normatīvajos aktos. Lai veiksmīgāk risinātu problēmas zivju produktu tirdzniecībā, tika ierosināts izveidot Latvijas un KF atbildīgo dienestu pārstāvju darba grupu, piesaistot ekspertus no abu valstu uzraudzības dienestiem, nozares ministrijām un zivju apstrādes uzņēmumu asociācijām.
Pēc PVD ģenerāldirektora Vineta Veldres un Latvijas uzņēmēju vizītes Maskavā 2006.gada novembrī KF Patērētāju tiesību un cilvēka labklājības aizsardzības federālais dienests izdeva rīkojumu tikai par konkrētu zivju konservu partiju izņemšanu no tirdzniecības tīkliem, ja saskaņā ar analīžu rezultātiem benzopirēna saturs šajā produkcijā ir pārsniegts. Tāpat arī ir izveidota Latvijas un KF atbildīgo dienestu darba grupa, kas spriedīs par Eiropas Savienības un KF noteiktā benzopirēna maksimāli pieļaujamā daudzuma pamatotību kūpinātu zivju konservos un arī iespējamo KF benzopirēna normas pārskatīšanu un tuvināšanu Eiropas Savienības normai, kas ir 5 mikrogrami uz kilogramu.
Šobrīd KF muitas dienests nolēmis joprojām neveikt kravu atmuitošanu produkcijai no vairākiem Latvijas zivju ražošanas uzņēmumiem, pamatojoties uz konstatēto paaugstinātā benzopirēna saturu zivju konservos. Ņemot vērā neskaidro situāciju un iespējamos riskus arī pārējie Latvijas zivju ražotāji šobrīd atturas eksportēt produkciju uz Krieviju.