Lai gan kopš 1. septembra Krievija vienādojusi benzopirēna normas ar ES, pašmāju šprotu ražotāji ir samērā skeptiski par zaudētā tirgus atgūšanu.

SIA Kolumbija LTD valdes loceklis Igors Krupņiks uzskata, ka Latvijai neizdosies atjaunot to eksporta daudzumu, kas bija līdz šprotu kariem, jo pusotra gada laikā Krievijas tirgū radušies samērā daudzi jauni spēlētāji, kuri aizņēmuši Latvijas uzņēmumu nišu.

«Esam pazaudējuši teju pusi no šprotu eksporta. Taču pats galvenais, ka Latvijā joprojām nav izstrādāts vienots šprotu standarts – nav precīzi noteikts, no kādām zivīm var ražot šprotes, kā un kur tās var kūpināt un tā tālāk. Starp citu, dažiem mūsu ražotājiem ir tik senas iekārtas, ka tie pat benzopirēna piecinieku nevarēs sasniegt. Uzskatu, ka pēc normas izlīdzināšanās Krievija pastiprinās kontroli un ja kāda «kreisā» šprotu bundža nonāks zem lupas, tad var sekot jauna aizliegumu virkne. Un tad neviens nevarēs teikt, ka Krievija mums piesienas, tā I. Krupņiks.

Latvijā šobrīd strādā speciālisti no Krievijas veterinārā un fitosanitārā dienesta, un no viņu sprieduma lielā mērā būs atkarīga mūsu zivrūpnieku turpmākā attīstība.

Produkcijas apjomi, kas turp tiek sūtīti, ir kļuvuši mazāki, jo vairumtirgotāji baidās iepirkt zivis. Viņi baidās nevis par attiecīgo konservu kvalitāti, bet gan iespēju, ka ar jaunu Krievijas varas iestāžu lēmumu viņiem atkal var likt tos mest laukā no veikaliem. Turklāt diviem lielākajiem Latvijas šprotu ražotājiem - Brīvajam vilnim un Gamma A - joprojām ir liegts saražoto konservu eksports uz Krieviju.

Ir skaidrs, ka Krievija nodarbojas ar ekonomisko protekcionismu, un šeit nevar runāt, piemēram, par sliktām Latvijas - Krievijas politiskajām attiecībām. Latvijas ražotāji uz Krieviju sūtīja apmēram 10 miljonus šprotu kārbu mēnesī. Ja šādu apjomu attiecīgās produkcijas uz Krieviju būtu sūtījusi, piemēram, Brazīlija, domāju, ka konkrētās sankcijas skartu arī šo Dienvidamerikas valsti.

ASV dolāra vērtība pret citām nozīmīgajām valūtām ir noslīdējusi līdz 2 gadu minimumiem. Bet eiro un mārciņas kursi pret dolāru virzās vēl augstāk, cenšoties sasniegt vēsturiskas virsotnes. USD un Latvijas lata savstarpējās attiecībās galveno lomu spēlē fakts, ka lats ir piesaistīts eiro. Līdz ar to, eiro vērtībai dolāros pieaugot, dolāra vērtība latos krīt.

Ņemot vērā atšķirības eiro un dolāra bāzes procentlikmju izredzēs (likmju starpība šogad solās sarukt), vienotās valūtas kurss pret dolāru ir pietuvojies visu laiku (kopš eiro laišanas apgrozībā 1999. gadā) augstākajām atzīmēm, tuvojoties 2004. gada decembrī sasniegtajam vēsturiskajam maksimumam - 1.3670 dolāriem par eiro.

"Eiro zonas ekonomikas izaugsme un iespējamie inflācijas draudi liks Eiropas Centrālajai bankai reaģēt un paaugstināt eiro procentu likmes, kamēr ASV ekonomikas veselība ir pasliktinājusies un dolāram šogad ir izredzes ieraudzīt procentu likmju samazinājumu. Tirgus dalībnieki, jūtot eiro un dolāra procentu likmju samazināšanās iespēju, izvēlas investēt eiro pirkšanā, kas samazina dolāra vērtību," skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Latvijas lietotu automašīnu tirgū joprojām notiek sīvas cīņas par to, kurš kuram iesmērēs tikko atdzītu auto no Vācijas, kurš neprasa ieguldījumus, sēdies un brauc, ar iespēju noformēt līzingu, liecina auto vēstures pārbaudes uzņēmuma autoDNA apkopotā informācija.

Uzņēmuma apkopotā statistika liecina, ka no aptuveni 700 CSDD reģistrētajiem lietotu auto tirgotājiem, trešā daļa krāpjas ar automašīnu patieso stāvokli un melo par tās vēsturi.

No aptuveni 700 CSDD reģistrētajiem lietotu auto tirgotājiem, trešā daļa krāpjas ar automašīnu patieso stāvokli un melo par tās vēsturi.

«Mūsu automašīnas vēstures atskaitēs ir skaidri redzams, kas ar to noticis iepriekšējo gadu laikā – avārijas, nobraukums, zādzības, informācija no apdrošināšanas kompānijām, ūdens nodarītie bojājumi, kā arī virkne citas lietas. Diemžēl taču trešā daļa automobiļu, kuri tiek tirgoti no juridiskajām personām, ir pēc nopietnām avārijām, ar nepatieso nobraukumu vai citiem defektiem,» skaidro autoDNA vadītājs Agris Dulevičs.

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.

Fragments no intervijas

Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?

Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.

Lai gan Latvijas zivju pārstrādātāji ir viena no eksportspējīgākajām nozarēm, reāla valsts atbalsta nozarei, kas tikko pārcietusi krīzi, nav.

Parādi krājas

Liepājas uzņēmumi LSEZ SIA Kolumbija Ltd., LSEZ SIA PK Invest un SIA Roņu 6, kas apvienoti zivju pārstrādes holdingā Fish PK, krīzes laikā iedzīvojušies aptuveni 130 000 latu lielā nodokļu parādā. «Lai krīzes periodā izdzīvotu, kaut kur nauda bija jāņem. Saprotu, ka tas nav pareizi, taču neesam nevienā brīdī atteikušies maksāt nodokļus principā. Mums bija vajadzīgs tikai termiņa pagarinājums, līdz atgūtos no krīzes. Taču ik dienas parāda summa apaug ar soda naudām. Agrāk bija iespēja šīs soda naudas lūgt pārskatīt un norakstīt. Tagad tādu iespēju vairs nav,» Db stāsta visu trīs uzņēmumu valdes loceklis Igors Krupņiks. Soda naudu apjoms bijis ap 80 000 latiem. Tagad kļuvis ap 100 000 Ls pamatparāda un ap 30 000 Ls soda naudu. Uzņēmums cenšas maksāt gan kārtējos nodokļus, gan dzēst pamatparādu, tomēr pēdējo trīs mēnešu laikā VID reģionālā nodaļa vairākas reizes piemērojusi uzņēmumam inkaso, paralizēja naudas plūsmu, kas ražotājam draud ar domino principu - kavēti maksājumi visās pozīcijās. «Tas jau ne vienu vien ražotāju ir nogremdējis,» uzskata Igors Krupņiks. Ventspils Zivju konservu kombināts (VZKK), kurš ir viens no lielākajiem nodokļu parādniekiem valstī ar gandrīz 200 000 Ls parādu, atzīst, ka reģionālā nodaļa izturoties ar sapratni un pret viņiem inkaso nav piemēroti. «VID saprot, ka mēs dodam darbu ap 400 cilvēkiem, kas citādi būtu milzīgs sociālais slogs valstij,» norāda VZKK vadītājs Gints Ozols.

Pieminot jēdzienu šprotes, jau vairākus mēnešus prātā nāk nevis tas, kā šis produkts garšo, izskatās, vai arī - kāda ir tā cena, bet gan kārtējās Latvijas nesaskaņas ar Krieviju.

Šeit mēs ne tikai varam šo to tradicionāli pārmest lielajai kaimiņvalstij, bet arī atzīt, ka paši izskatāmies visai nožēlojami.

Vispirms jāatgādina, ar ko sākās šprotu konflikts. Pērn vienā dienā Krievija paziņoja, ka tās teritorijā ir aizliegta Latvijas uzņēmumu Brīvais vilnis un Gamma A konservu tirdzniecība, jo tajos esot pārāk liels ben-zopirēna saturs. Nestrīdēsimies šoreiz par to, cik minētās vielas saturs tajās zivīs ir liels un cik korekti tas tika mērīts, bet gan ko citu. Tiesa, runājot neoficiāli, uzņēmēji norāda, ka jau dažas dienas pēc notikušā viņi tikušies ar augstām Krievijas amatpersonām, kas atzinušas, ka saprotot viņu neapmierinātību, un varētu par to paziņot savai valdībai, ja vien būtu kāda oficiāla nota no kādas Latvijas ministrijas puses. Nota bija… Pēc vairākiem mēnešiem. Un tas notiek apstākļos, kad mūsu valstī visi ir satraukušies par pagalam negatīvu importa - eksporta bilanci.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela pabeidzis auditu un gatavs starta piegādēm starptautiskajam veikalu tīklam Lidl

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele DB stāsta, kāds bijis ceļš līdz Lidl un kliedē vairākus mītus.

Fragments no intervijas:

Kāda ir Karavelas pieredze ceļā uz Lidl veikalu plauktiem?

Būtu jāsaprot, kas Rietumos ir zemo cenu veikali. Polijā tas ir Biedronka, kas šo koncepciju noskatījās no Lidl, un Aldi. Šie ir giganti, citiem nav sanācis tik labi. Interesantākais ir tas, kāpēc tie aug un cilvēki turp labprāt dodas. Tecso un citiem lielajiem tirgotājiem Anglijā apgrozījums samazinājās, bet Lidl un Aldi tas auga par 25 %.

Kas tad ir Lidl vai šo zemo cenu veikalu fenomens? Te jāsaka, ka esam eksperti – esam kļuvuši par partneriem Aldi Vācijā, kur kādu laiku strādājam, tikko esam izgājuši auditu Lidl, un divi līgumi ir sagatavošanas stadijā. Strādājam pie etiķetēm, dizaina, cenas apstiprinātas, un būs piegādes. Tāpēc varu pamatoti uzskatīt, ka Karavela ir eksperts. Jāsaprot, kas ir šī tīkla veiksmes pamatā, kā tas rīkojas jaunajos tirgos, kuros piegādātājus izvēlas nedaudz savādāk, kamēr tiek sasniegta zināma kapacitāte. Pirmkārt, to varētu nosaukt par veikalu pie mājas vai ikdienas iepirkumu veikalu. Veikala plauktos tur ir tikai TOP preces, ko cilvēkiem vajag patērēt ikdienā. Taču, ja man būs jātaisa ballīte, es neiešu uz Lidl vai Aldi, jo man vajag plašāku sortimentu. Kompānija to izkalkulē ļoti vienkārši, pirms ienākšanas tirgū profesionāli datu pētītājiem noskaidrojot, kas šajā reģionā vai valstī ir TOP produkti, ko cilvēki ikdienā patērē. Tādējādi tā pati sākotnēji neeksperimentē ar sortimentu. Otrs – mazumtirgotājs noskaidro, kas konkrētā preču grupā ir labākais produkts. Ja tas, nosacīti, ir biezpiena sieriņš kārumiņš tas paņems šo produktu, to izpētīs un iedos potenciālajiem piegādātājiem, sakot, ka nepieciešams tieši tādas pašas kvalitātes produkts, un plauktā atradīsies pilnīgi identisks produkts, bet ar veikala dizainu. Jāsaprot, ka viņi vispār nestrādā ar tradicionālajām preču zīmēm. Tā ir galvenā atšķirība, ka šādu tirgotāju veikalos ir tikai to pašu preču zīmes. Cilvēks to zīmolu nepazīst, bet visi saka, ka cenas ir pieņemamas.

Lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar Krievijas kompetento iestāžu lēmumu aizliegt šprotu importu no atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem, pagājušās nedēļas beigās Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicināja uz tikšanos Krievijas vēstniecības un Latvijas zvejas produktu apstrādātāju pārstāvjus. Db.lv informēja Pārtikas un veterinārā dienesta preses sekretāre Iresa Miksone.

Sarunā piedalījās Krievijas vēstniecības Latvijā Ekonomiskās nodaļas vadītājs Jevgenijs Tihonovs un pārstāvji no zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem a/s "Brīvais Vilnis", a/s "Ventspils zivju konservu kombināts", SIA "Kolumbija Ltd", SIA "Karavela", SIA "Unda", kā arī sabiedrības "Rīgas Šprotes".

Uzņēmēji sanāksmē atzina, ka šprotes varētu ražot atbilstoši Krievijas prasībām, taču tad saražotā produkcija neatbildīs tam priekšstatam par Latvijas šprotēm, kas Krievijas patērētājiem radies vairāku desmitu gadu laikā.

Krievijas vēstniecība pauda gatavību vērsties pie savas valsts atbildīgajām iestādēm, ierosinot noteikt viena gada pārejas periodu, kura laikā uzņēmēji varētu eksportēt uz Krieviju produkciju, piemērojot Eiropas Savienībā noteikto maksimāli pieļaujamo benzopirēna līmeni.

Krievijas aizliegums ievest šprotes jau radījis sekas nozarē - konservu eksporta apjomi uz Krieviju sarukuši divas reizes.

Latvijas zivsaimniecības asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits prognozē, ka šogad zivju konservu ražošanas apjomi var samazināties par aptuveni 30 %. Samazinājumu viņš lēsa, ņemot vērā, ka rūpnieku noliktavās vēl ir pērn saražotā produkcija, taču pretējā gadījumā apjomi saruktu par 50 %.

Apjomi rūk

"Darbaspēks patlaban ir galvenā problēma un, kā zināms, zivrūpniecībā ir daudz roku darba, kura trūkst, un tas savukārt ietekmē kvalitāti, kas krīt," tā I. Voits.

Pērn rudenī, kad sākās tā saucamā šprotu krīze un Krievija slēdza savu tirgu diviem lielākajiem šprotu ražotājiem - a/s Brīvais vilnis un SIA Gamma-A, LZA vadītājs kā risinājumu zivrūpniekiem piedāvājis sašaurināt ražošanu un atlaist daļu strādājošo, taču šis priekšlikums noraidīts.

Latvijas Zivrūpnieku savienības prioritātes ir aktīvāka darbība Eiropas Savienības līmenī, iesaistoties regulu tapšanas procesā, Krievijas šprotu jautājums un zivrūpnieku produkcijas mārketings, lai novērstu tās negatīvo tēlu sabiedrībā, biznesa portālam Db.lv stāstīja savienības jaunais vadītājs Didzis Šmits.

Didzis Šmits par Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidentu ievēlēts ikgadējā kongresā.

Līdzšinējais savienības vadītājs Inārijs Voits turpināšot pārstāvēt zvejniekus apvienojošo Latvijas Zivsaimniecības asociāciju. Līdz šim viņš vadīja gan Latvijas Zivrūpnieku savienību, gan Latvijas Zivsaimniecības asociāciju. D. Šmits stāstīja, ka jauna savienības vadītāja iecelšana ir loģisks risinājums, kam agri vai vēlu bija jānotiek, jo katrai no šīm asociācijām nepieciešams savs pārstāvis, pretējā gadījumā rodoties neliels interešu konflikts. "Šīs nozares viena bez otras nevar dzīvot, tomēr ir būtiskas nianses," norādīja D. Šmits.

Atbildot uz jautājumu, kādas ir jaunā savienības vadītāja prioritātes, D. Šmits sacīja, ka, pirmkārt, tā ir zivrūpnieku interešu pārstāvēšana Eiropas līmenī. Savienība aktīvāk darbošoties jau regulu izstrādes procesā. Līdz šim esot bijuši gadījumi, kad savienības rīcība ir novēlota, turklāt zivrūpnieki vēloties "svaigāku skatījumu uz lietām".

Ziņot par nodokļu izkrāpšanu nav nodevība, bet konkurences jautājums, trešdien Finanšu ministrijas rīkotajā konferencē «Nodokļu maksātāju forums 2017» uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš sacīja, ka par ēnu ekonomiku tiek runāts jau sen, tomēr tā ir aktuāla tēma un Latvija jau var runāt par panākumiem tās apkarošanā. «Varam runāt par panākumiem ēnu ekonomikas apkarošanā, tomēr tie nav tik lieli, kā gribētos,» piebilda premjers.

Pēc Kučinska teiktā, arī turpmāk ir jāvirzās uz straujāku ēnu ekonomikas ierobežošanu, stiprinot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) analītisko struktūru kapacitāti, ātrāk atklājot nodokļu izkrāpšanas shēmas un caurumus nodokļu likumdošanā, kā arī veicinot VID ciešāku sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm, galvenokārt ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

«Aktīvāk jāaicina uzņēmējus ziņot par nodokļu izkrāpšanas shēmām un nelikumībām, jo tas ir jautājums par konkurenci, nevis nodevību. Celiet trauksmi, ja kāds krāpjas ar nodokļiem jeb apzog citus! Tāpat aktīvāk jārunā par sodu, kāds sagaida tos, kas krāpjas,» uzsvēra Kučinskis.

SIA Nelda piederošā t/c Debesmanna Db konstatējis marķējuma pārlīmēšanu sieram, tādējādi maldinot pircējus.

PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova, apskatot siera marķējumu, uzsvēra, ka veikals krāpjas un tā ir pircēju maldināšana. Saņemot sūdzību par ķimeņu sieru, PVD Rīgas pilsētas inspektore veica ārpuskārtas pārbaudi SIA Nelda veikalā t/c Debesmanna. Kā norāda PVD Rīgas pilsētas pārvaldes vadītājs vietnieks Jānis Grosbārdis, sūdzībā minētie fakti ir apstiprinājušies. Pārbaudē konstatēts, ka tirdzniecības zālē siera nodaļas vitrīnā atrodas safasēts siers Siers ķimeņu 20% desa - 1gab. oriģinālajā iepakojumā un 2 gab. pārfasēti ar Nelda marķējumu. Atverot siera iepakojumus konstatēts, ka uz viena siera desas gab. atrodas vēl viena Nelda marķējuma paliekas, uz otra siera zem fasējuma plēves atrodas ražotāja uzlīme ar bojātu derīguma norādi marķējumā. Dokumentu kontrolē noskaidrots, ka sieru piegādā A/S Valmieras piens (piegādes 20.11.2008. 3.7 kg un 27.11.2008. 3.6 kg), kas atradās tirdzniecības zāles aukstumiekārtā. Kā skaidroja R. Grosbārdis, intervijā ar atbildīgo personu noskaidrots, ka saņemot sieru, pārdevēja sver oriģinālā iepakojuma katru gabalu un marķē ar Nelda uzlīmi. Pārfasējot sieru mazajos fasējumos, tiek marķēts katrs siera gabals ar SIA Nelda uzlīmi, mīkstajiem sieriem dodot divu dienu derīgumu. Sagriežot ķimeņu siera desu, tiek sagriezta pirmreizējā Nelda uzlīme pie preču pieņemšanas. Līdz ar to tirdzniecībā nonāk siers, kam ir divi Nelda marķējumi, kas rada patērētāju maldināšanu, bet nepārsniedz ražotāja noteikto produkta derīguma termiņu. Patlaban uzsākta administratīvā lietvedība.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Ar 1. septembri Krievijā stājas spēkā benozpirēna normas, kas atbilst Eiropas Savienības standartam, Db informēja Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma Kolumbija Ltd. īpašnieks Igors Krupņiks.

Lēmums par to esot pieņemts jau 31. jūlijā. Līdz ar to Latvijas uzņēmumiem vairs nebūs šķēršļu šprotu eksportam uz Krieviju. "Diemžēl daļa tirgus jau ir zaudēta, "atzina I. Krupņiks. Db jau vairāk kārt rakstījis, ka vairāki Latvijas uzņēmumi cieta lielus zaudējumus, kad 2006. gadā Krievija aizliedza vairākiem Latvijas uzņēmumiem šprotu eksportu uz Krieviju, norādot uz paaugstinātu benzopirēna saturu šprotēs. Neatbilstība starp ES un Krievijas standartiem bija ievērojama - Krievijā pieļaujamais benzopirēna saturs kūpinājumos ir viens mikrograms uz kilogramu produkta, savukārt Eiropas Savienībā (ES) pieļaujamais šīs vielas līmenis ir pieci mikrogrami.

A/s Brīvais vilnis 2006.gadā cietis 501 tūkstoša latu zaudējumus, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. Zaudējumus veido neatgūstamo debitoru parādu dzēšana un aizliegums Krievijā pārdot Latvijā ražotās šprotes.

A/s Brīvais vilnis nerevidētajā pārskatā par 2006.gadu uzrādījis 501 tūkstoša latu zaudējumus, no kuriem 450 tūkstošus latu veido neatgūstamo debitoru parādu dzēšana. Savukārt 50 tūkstošu latu zaudējumi uzņēmumam radušies sakarā ar Krievijas varas iestāžu pērnā gada rudenī pieņemto aizliegumu pārdot tā šprotu produkciju Krievijas tirgū.

Uzņēmuma apgrozījums 2006.gadā sasniedzis gandrīz 8,1 miljonus latu.

A/s Brīvais vilnis nerevidēto pārskatu par 2006.gadu 28.februārī iesniedzis Rīgas fondu biržā.

Debitoru parādi veidojušies 2002. un 2003.gadā un vairāku gadu laikā noskaidrojies, ka tos atgūt nav iespējams. Līdz ar to a/s Brīvais vilnis nolēma dzēst minētos debitoru parādus, lai objektīvi atspoguļotu finansiālo situāciju kompānijā.

AS " Brīvais vilnis" nerevidētajā pārskatā par 2006.gadu uzrādījis 501 tūkstoša latu zaudējumus, no kuriem 450 tūkstošus latu veido neatgūstamo debitoru parādu dzēšana. Savukārt 50 tūkstošu latu zaudējumi uzņēmumam radušies sakarā ar Krievijas varas iestāžu pērnā gada rudenī pieņemto aizliegumu pārdot tā šprotu produkciju Krievijas tirgū.

Uzņēmuma apgrozījums 2006.gadā sasniedzis gandrīz 8,1 miljonus latu.

AS "Brīvais vilnis" nerevidēto pārskatu par 2006.gadu trešdien, 28.februārī, iesniedzis Rīgas fondu biržā.

Debitoru parādi veidojušies 2002. un 2003.gadā un vairāku gadu laikā noskaidrojies, ka tos atgūt nav iespējams. Līdz ar to AS " Brīvais vilnis" nolēma dzēst minētos debitoru parādus, lai objektīvi atspoguļotu finansiālo situāciju kompānijā.

AS " Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris atzīst - ja nebūtu problēmas Krievijas tirgū, "Brīvais vilnis" 2006.gadu noslēgtu ar ievērojamu peļņu.

A.Babris pauda gandarījumu par zivju pārstrādātāju saliedētību Krievijas krīzes laikā, kas ļāvis daudz efektīvāk aizstāvēt nozares intereses, kā arī Zivrūpnieku savienībā panākto vienošanos ieviest vienotus ražošanas standartus šprotu produkcijas ražošanā, lai izskaustu nekvalitatīvas produkcijas parādīšanos tirgū.

Lasot par kādas jaunbūvētas rūpnīcas vai lielveikala potenciālo ekonomisko ietekmi, līdz šim vissvarīgākā šķita informācija, cik jaunas darbavietas tiks radītas.

Hronisks darbavietu trūkums – nopietna kaite, kas Latvijā bija vērojama visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas, izņemot īsu tautsaimniecības pārkaršanas periodu (2005.–2007. gadā). Visus šos gadus jautājums, kādas darbavietas tiks radītas (kvalitāte, darba ražīgums un atalgojums - šie trīs faktori ir savstarpēji saistīti), šķita otršķirīgs. Pašlaik situācija mainās – darbavietu skaitam tuvojoties piesātinājuma punktam, izšķiroši svarīga kļūst to kvalitāte. Tas paver iespēju padarīt ekonomikas izaugsmi par ietverošu, t.i., lai labumus no «vidējā ienākumu līmeņa kāpuma» beidzot izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Pēc diezgan vāja 2016. gada - ekonomikas izaugsmes temps aizvadītajā gadā vairāk nekā dubultojās (līdz aptuveni 6% 2017. gada 3. ceturksnī). Strauji augošai apstrādes rūpniecībai kā tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēks pievienojās investīcijas un būvniecība, kas iepriekš stagnēja, bet 2017. gadā guva impulsu saistībā ar Eiropas fondu apguves aktivizēšanos. Darba tirgus kļuva visai labvēlīgs darba ņēmējiem, un bezdarbs patlaban ir zemākais deviņu gadu laikā. Brīvo darba vietu skaits būtiski pieaug, par uzņēmēju plāniem palielināt štata vietas liecina arī to atbildes aptaujās.

Latvijas šprotu eksports uz Igauniju sasniedzis tādu apmēru, ka pēc šiem datiem katram igaunim ik dienas vajadzētu apēst 30 kārbas Latvijas šprotu.

«Jau četrus gadus notiek diskusijas par to, lai šo situāciju ar Latvijas eksporta precēm uzlabotu, taču pagaidām diemžēl bez rezultātiem,» sacīja D. Šmits. Viņš piebilda, ka savulaik Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūrā darbinieka vērtība un līdz ar to arī atalgojums ticis noteikts pēc sasniegtā eksporta apjoma uz konkrēto valsti. «Laimīgs tas darbinieks, kas bija atbildīgs par Igauniju,» tā D. Šmits.

2009. gada pirmā pusgada preču tirdzniecības dinamika ar Igauniju rāda, ka Latvijas eksports uz kaimiņvalsti sasniedza 282.3 milj. Ls, bet no Igaunijas uz Latviju— 195.3 milj. Ls. Pārtikas preces veido otru lielāko Latvijas eksporta preču grupu uz Igauniju, jeb 12% no kopējā eksportētā preču skaita.

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Izstāde Security Essen, kurai šogad tika atzīmēta 40. gadadiena, notika no 23. līdz 26. septembrim Vācijas pilsētā Esenē. Tā ir viena no lielākajām pasaules mēroga drošības izstādēm, kurā savu sniegumu apskatei izliek visi nozīmīgākie nozares spēlētāji. Ik gadu izstāde apvieno ap 1000 dalībnieku no visas pasaules un vairāk kā 35 000 apmeklētāju no 115 valstīm. Izstāde ir vieta, kur gūt drošības nozares jaunumu un tehnoloģisko atklājumu esenci. Tā apvieno gan pasaulē plaši atpazīstamus ražotājus, kā, piemēram, Bosch, Honeywell, Siemens un citus, gan arī mazāk atpazīstamus ražotājus no Āzijas. Arī mums ar kolēģi bija iespēja apmeklēt šo izstādi, lai mēs būtu informēti par aktuālākajiem drošības nozares sasniegumiem. Mūsu sarakstā bija vismaz 150 ražotāji, kurus, mūsuprāt, būtu vērts apmeklēt, līdz ar to izstādes dienās no viena paviljona uz citu nostaigājām vismaz 30 km. Daudz kilometru noieti. Daudz atziņu gūts.

Premium ražotāji aizņem milzu teritorijas atsevišķos paviljonos, bet mazāk atpazīstami un bieži vien arī zemākas kvalitātes ražotāji pulcējas citos, mazākos, paviljonos. Vairāki ražotāji no Āzijas valstīm varēja lepoties ar stendiem tajos paviljonos, kuros bija atzītie pasaules zīmoli. Atrašanās blakus zināmiem ražotājiem nebija nejaušība, jo savas produkcijas kvalitāti un funkcionalitāti viņi cenšas tuvināt attīstības virziena noteicējiem šajā nozarē. Tomēr kopumā ir vērojama viena konceptuāla lieta, kas atšķir Āzijas ražotāju produkciju no lielo zīmolu produkcijas. Āzijas ražotāji fokusējas uz gala iekārtām – kamerām, detektoriem, sensoriem un citiem dzelžiem, tādējādi cenšoties līdzināties rietumu analogiem, bet par būtiski zemāku cenu. Dažiem vislielākajiem tas arī sāk izdoties. Savukārt lielo zīmolu ražotājiem dzelžu kvalitāte un funkcionalitāte ir kā standarts, bet fokuss ir uz informācijas analīzi, pārvaldību, integrācijas iespējām, lietošanas ērtumu – kā ērtāk visu šo informāciju sistematizēt, apstrādāt un izvilkt maksimālu labumu lietotājam. Tāpat ļoti svarīgs ir tehniskais atbalsts, kas Āzijas ražotājiem vai nu nav, vai ir ļoti lēns un neelastīgs.

Vairāk nekā pusi no savas produkcijas eksportē 36% Latvijas ražotāju, tādējādi eksporta apjomu ziņā vairākkārt apsteidzot neražojušos uzņēmumus.

Turklāt ražotāji mērķtiecīgāk fokusējas uz pārdošanas apjomu palielināšanu ārvalstu tirgos, ko par uzņēmējdarbības prioritāti ražotāji novērtējuši vidēji par 33% augstāk nekā citu nozaru uzņēmēji, liecina Nordea bankas un Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) veiktais Latvijas biznesa vitalitātes mērījums jeb Nordea vitametrs.

Bankas vitalitātes mērījums liecina, ka kopumā Latvijas ražotāji savu konkurētspēju vērtē augstāk nekā pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji. Ražotājiem ir vairāk pastāvīgo klientu, diversificēts produktu klāsts, arī savu inovāciju ražotāji novērtējuši par 23% augstāk nekā pārējie uzņēmumi.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.