#Komentējot drošības līdzekļa apjomu, Sprūds pēc tiesas sēdes norādīja, ka jāmēģina.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma pret 500 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, dodot mēnesi šo līdzekļu atrašanai.

Pēc drošības naudas iemaksas Sprūds tiks atbrīvots no apcietinājuma un viņam tiks noteikti citi drošības līdzekļi.

Komentējot drošības līdzekļa apjomu, Sprūds pēc tiesas sēdes norādīja, ka jāmēģina.

Savukārt Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs teica, ka Sprūda rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonu deklarācijās un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi būs jāatrod ar trešo personu palīdzību.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis šodien apmierināja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāta pieteikto noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.

Viņš ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Pamatojot savu lēmumu, Dzenis uzsvēra, ka kopš lietas skatīšanas sākšanas zālē vienīgais darbs noticis, lai novērstu konfliktu starp Sprūdu un Cinkmani.

Sprūds pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka tiesa, viņa ieskatā, ir vairāk iedziļinājusies notiekošajā un izpratusi situāciju.

Viņš kritizēja Cinkmani, izsakoties, ka prokurors savu «viduvējību» kompensējis ar dažādām «procesuālajām riebeklībām». Sprūds arī izteicās, ka viņa kolēģi esot viņam sacījuši, ka «varbūt tev tas zaļknābis [Cinkmanis] ir izdevīgs».

Jau pirmajā tiesas sēdē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 25. janvārī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds lūdza tiesu noraidīt vienu no apsūdzības prokuroriem Uldi Cinkmani

Pamatojumā minēta prokurora personīga ieinteresētība un politiķa Jura Juraša līdzdalība.

Daudzu miljonu lieta

M. Sprūds un vēl desmit citi apsūdzētie tiek apsūdzēti par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lai arī apsūdzība vēl nav publiskota, zināms, ka stāsts ir par diviem maksātnespējas procesiem, kuros M. Sprūds it kā piesavinājies 2,6 miljonus eiro. Savukārt Trasta komercbankas likvidācijas procesā viņš tiek apsūdzēts par 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Pēc tam, kad lietas izskatīšana netika uzsākta pēc būtības un prokurors iebilda pret drošības līdzekļu maiņu, kas M. Sprūdam ir noteikti vesels lērums un katra pārkāpšana var draudēt ar pusmiljonu eiro lielās drošības naudas zaudēšanu, apsūdzētais tiesai izteica prokurora noraidījumu. Tas sekoja uzreiz pēc tam, kad prokurors U. Cinkmanis tiesai norādīja, ka drošības līdzekļus M. Sprūdam mainīt nevajag. Kā vēlāk norādīja M. Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs, izvēle izteikt noraidījumu konkrētajā brīdī bijusi atkarīga no tiesas gaitas un tādēļ sakritusi ar runām par drošības līdzekļiem.

Lielbritānijas parlaments varētu nobalsot pret bezvienošanās «Breksitu» un par sarunu pagarināšanu, tomēr arī tad nav izslēgta iespēja, ka «Breksits» beigsies bez vienošanās, pieļāva Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Viņš skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta otrdienas vakarā «Breksita» vienošanās tika noraidīta vairāku iemeslu kombināciju dēļ, tajā skaitā gan politisku, gan arī tehnisku.

«Trīs ceturtdaļas no britu parlamenta vispār negribētu stāties ārā no Eiropas Savienības (ES), tātad vairums parlamenta pārstāvju faktiski ir proeiropeiski noskaņoti. Tāpat par vienošanos nobalsoja tikai trīs leiboristi, lai gan viņi it kā ir proeiropeiski. Šeit lomu spēlē politika un notiek savstarpējās cīņas, jo konservatīvie šobrīd ir ļoti ievainojami,» norādīja Sprūds.

Viens no iemesliem šādam balsojuma rezultātam bijis arī pēdējā brīdī panākto papildu garantiju neatzīšana par tiesiski saistošiem tā dēvētā pagaidu risinājuma grozījumiem. LĀI direktors vērsa uzmanību, ka netika atrasti konkrēti pierādījumi tam, ka Lielbritānija varēs izstāties no vienošanās par Muitas savienību un pagaidu risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.

Atlūgumu iesniegušais Nacionālās apvienības (NA) Visu Latvijai – Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) ģenerālsekretārs Gatis Sprūds nodibinājis jaunu uzņēmumu SIA TweetBalloons.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmuma valdē darbosies iepriekš ar medijiem saistītie Eva Lūse un Ēriks Niedra, bet par valdes priekšsēdētāju iecelts Gatis Sprūds. Komentējot jaunā uzņēmuma dibināšanas iemeslus, G. Sprūds sarunā ar DB norādīja, ka tas ir pasaules līmeņa projekts, kas saistīts ar internetu. Proti, tas dos iespējas uzlabot sociālā tīkla Twitter lietotāju iespējas. Pakalpojums tiks piedāvāts visiem šī sociālā tīkla lietotājiem visā pasaulē. «Tas būs pārskatāms un interesants veids, kā lietot Twitter esošo informāciju,» teica G. Sprūds. Darbs pie šī projekta noris jau pusgadu un sākotnējās investīcijas ir vairāki desmiti tūkstošu latu. Detalizēta prezentācija šim projektam paredzēta pēc 2 – 4 nedēļām.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien nolēmusi paturēt apcietinājumā bijušo maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu.

Tiesa apcietinājuma nepieciešamību pārskatīs pēc diviem mēnešiem.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pēc lēmuma paziņošanas norādīja, ka, viņaprāt, lēmums nav pamatots, jo nepastāv risks, ka Sprūds jebkādā veidā varētu ietekmēt izmeklēšanas procesu, taču izmeklējošajai tiesnesei bija citi uzskati. Tāpat Rozenbergs uzsvēra, ka Sprūds ir vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par taisnīgas tiesas procesam neatbilstošu apcietinājuma piemērošanu, proti, aizstāvībai nebija iespējas iepazīties ar pierādījumiem un ziņām, uz kuru pamata apcietinājums tiek piemērots.

Aizstāvis arī norādīja, ka tiesai, kā drošības līdzeklis tika piedāvāts piemērot Sprūdam drošības naudu, taču tiesa to neatzina par pietiekamu drošības līdzekli.

Rosinot pārcelt Krievijas pareizticīgās baznīcas galvas patriarha Kirila vizīti Latvijā uz rudeni, Latvijas prezidents Andris Bērziņš pierādījis, ka «dziļi sirdī tic labajam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam» un tam, ka viņš līdz rudenim būs mainījis savu politisko un militāro stratēģiju, šādu uzskatu pauž Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.

Skudra norādīja, ka ar patriarha Kirila vizīti saistīti vairāki faktori, par kuriem nav skaidra Bērziņa nostāja. Krievijā baznīca ir vienota ar valsti, turklāt tā nav distancējusies no Krimas aneksijas, atzīmēja eksperts. Patriarhs Kirils iepriekš arī paudis, ka eiropeiskās vērtības viņam nav pieņemamas, un šāda Kirila pozīcija liek vaicāt, kādi ir Krievijas pareizticīgās baznīcas mērķi Latvijā.

Tāpat nav skaidrs, kad īsti rudenī notiktu pārceltā vizīte - pirms vai pēc Saeimas vēlēšanām. «Prezidentam jādefinē sava pozīcija, citādi sabiedrības aicinājumā paustās bažas par Bērziņa atbilstību prezidenta amatam nav kliedētas,» sacīja Skudra.

Izspiešanā apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanai nepieciešamo drošības naudu pusmiljona eiro apmērā iemaksājis viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds, aģentūrai LETA apstiprināja advokāts Jānis Rozenbergs.

Atbilstoši likumā noteiktajām prasībām Kristaps Sprūds informējis uzraugošo prokuroru, iesniedzot visus dokumentus par naudas izcelsmi, norādīja advokāts.

Kristaps Sprūds ir vienīgais šīs drošības naudas iemaksātājs.

Pats bijušais maksātnespējas administrators 16.februārī iznākot no cietuma aģentūrai LETA neatklāja, kurš iemaksājis drošības naudu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka Kristapam Sprūdam pilnībā vai daļēji pieder vairāki uzņēmumi, tostarp Sprūdu ģimenei piederošais juridisko pakalpojumu nozarē strādājošajais AS «MAX Group» 2016.gadā strādājis ar 529 525 eiro peļņu.

Būvmateriālu tirgotājs SIA «Smilšpapīrs» Kristapam Sprūdam pieder kopā ar vēl vienu personu. Šis uzņēmums 2106.gadā apgrozījis 315 750 eiro un strādājis ar 16 768 eiro peļņu. Uzkopšanas servisa uzņēmums «Gift lv» 2016.gadā strādājis ar 77 774 eiro peļņu, gaļas produktu mazumtirdzniecībā strādājošā «Būvbode» pirms diviem gadiem darbojusies ar 1 409 eiro peļņu. Tāpat viņam daļēji pieder bezalkohola dzērienu ražošanas uzņēmums «Ābolis».

Nesen tiesai nodotajā krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos un izspiešanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prokuratūra nesen nodeva tiesai krimināllietu, kurā par dažādiem noziegumiem apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas. Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.

Patlaban prokuratūra par apsūdzības būtību komentārus nesniedz, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu «Dzimtā sēta» un «Peltes īpašumi» maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt «Trasta komercbankas» likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Jau ziņots, ka šajā krimināllietā bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms apsūdzēts par nolaidību.

Prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par finanšu noziegumiem apsūdzētas 11 personas, tostarp, bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kā arī uzņēmēji, bijušais politiķis un tiesnese.

Personas apsūdzētas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Tāpat pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pirmstiesas izmeklēšanā tika apvienoti divi kriminālprocesi un prokurori sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem veikušas daudzas izmeklēšanas darbības.

Valsts policija vakar no apcietinājuma atbrīvojusi Trasta komercbankas lietā iesaistīto finansistu Jorenu Raitumu.

«Šobrīd ir zudis pamats apcietinājuma piemērošanai. Acīmredzot izmeklēšana noskaidrojusi manā aizstāvamā lomu,» aģentūrai LETA apstiprināja viņa advokāts Aleksandrs Berezins.

Raitumam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, taču advokāts nevēlējās precizēt kādi. «Viņam ir noteikti ierobežojumi,» piebilda advokāts, neprecizējot, vai klientam būs aizliegts tikties ar pārējiem lietā iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem.

Paša kriminālprocesa apstākļus Berezins nedrīkstot izpaust, taču vēlreiz apliecināja, ka Raitumam policija inkriminē dalību izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

«Cerams, ka izmeklēšana tiks skaidrībā par mana aizstāvamā lomu šajā notikumā,» piebilda Berezins.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ceturtdien nolēma paturēt apcietinājumā arī no amata atstādināto maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, informēja tiesā.

Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs žurnālistiem pauda pārliecību, ka nolemtais neatbilst taisnīgas tiesas prasībām, jo gan tiesa, gan apsūdzības virzītājs esot atteikušies uzrādīt materiālus, kādēļ Sprūds būtu jāpatur apcietinājumā. Viņš sacīja, ka tiks apsvērta iespēja vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tiesa maksātnespējas administratoru Durevski patur apcietinājumā

Advokāts arī teica, ka Sprūds aizvien nav sniedzis nekādas liecības. Sprūds uzskata, ka pret viņu sāktā lieta ir nepamatota, norādīja Rozenbergs.

Pilns tiesas spriedums būs pieejams pirmdien, to nevar pārsūdzēt.

Artilērijas lādiņu ražošanas apjoms Eiropā tiks palielināts arī nākamajos gados, intervijā Latvijas Radio teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Komentējot situāciju Ukrainā un nepietiekamo lādiņu piegādi Ukrainai, Sprūds norādīja, ka munīcijas kravas Ukrainai tiek piegādātas nepārtraukti, taču dažādas munīcijas nepieciešams krietni vairāk. "Tāpēc tiek virzītas dažās iniciatīvas, lai to piegādātu lielākos apjomos. Tiek meklēti partneri arī ārpus Eiropas Savienības," skaidroja ministrs.

Sprūds norādīja, ka pašlaik Eiropa jau ir palielinājusi savas artilērijas ražošanas jaudas. Tāpat artilērijas lādiņu ražošanas apjoms Eiropā tiks palielināts arī nākamajos gados.

"Piegādes notiek, bet tas notiek lēnāk. arī Latvija nesen piegādāja Ukrainai lādiņus," teica Sprūds, norādot, ka runa nav tikai par lādiņiem Ukrainai, runa ir arī par artilērijas sistēmām.

Eksperti piesardzīgi vērtē iespēju, ka pavasarī varētu tikt mīkstinātas vai atceltas Eiropas Savienības (ES) piemērotās sankcijas pret Krieviju, noskaidroja aģentūra BNS.

Politologs Kārlis Daukšts atzina, ka pagaidām ES turpmākā rīcība attiecībā uz sankcijām nav skaidra nevienam, jo ES nav vienotas politikas un katra valsts situācija vērtē no savām pozīcijām. «Šobrīd dominē Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskās intereses, tāpēc ir pretrunas savā starpā,» viņš paskaidroja.

Augstā līmenī politiski risinājumi ES un Krievijas, Ukrainas starpā varētu tikt meklēti 15.janvārī, kad Kazahstānas galvaspilsētā Astanā Ukrainas prezidents Petro Porošenko tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai apspriestu sarunas ar prokrieviskajiem separātistiem, pieļāva politologs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības; ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva .

Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šī gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības (AP) valstu vidū. Tas sasaucas arī ar ES kopējo ārpolitiku, kurā pēdējā laika vardarbība un cilvēku upuri pret Ukrainas valdību vērstajos protestos ir ieviesuši korekcijas attieksmē pret nosacīti pretējās puses smagsvaru – Krieviju.

Kopā neēdīs

Šodien un rīt Briselē būtu jānotiek ES un Krievijas gadskārtējam samitam, bet Krievijas lomas dēļ nokaitētajā Ukrainas situācijā tas ir radikāli sašaurināts līdz trīs stundu ilgām «ierobežotām sarunām starp galvenajām amatpersonām un svarīgākajiem padomniekiem», ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runasvīrs Maikls Manns saka portālam European Voice. Šodienas tikšanās Briselē aprobežosies ar aktuālāko tēmu «padziļinātu atspoguļojumu». Atceltas ir arī ES augstāko amatpersonu pusdienas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Līdz ar likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu Valsts policija (VP), iespējams, aizturējusi arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Gan Raituma, gan Durevska telefoni bija izslēgti.

Durevskis ir strādājis kopā ar Sprūdu, savukārt Raituma vārds skaļāk izskanēja pēc aizturēšanas saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kuras ietvaros tika aizturēts toreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kurš Raitumu dēvēja par savu finansistu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP).

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piektdien, 9.jūnijā piemēroja apcietinājumu arī maksātnespējas procesa administratoram Mārim Sprūdam, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kad tiesa gāja apspriesties un Sprūds tika konvojēts uz citu telpu, viņš žurnālistiem paspēja vien pateikt, ka kratīšanās nav atrasts neviens dokuments, kas apstiprinātu viņa saistību ar noziegumu.

Tiesa šorīt jau nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoram Naurim Durevskim. Pēc tam uz tiesas zāli drošības līdzekļa izlemšanai tika atvests Sprūds.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pēc tiesas lēmuma žurnālistiem pastāstīja, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts.

Aizstāvība bija lūgusi apcietinājuma vietā, piemērot mājas arestu vai drošības naudu. Pats Sprūds konvojēšanas laikā uz žurnālistu jautājumu, vai atzīstot vainu, atbildēja: "Es vispār personas, kas tur pieminētas, neesmu redzējis."

Saņemot informāciju no policijas, Maksātnespējas administrācija (MNA) nepieciešamības gadījumā lems par apcietināto administratoru atcelšanu no procesiem vai viņu sertifikāta anulēšanu, intervijā Latvijas Radio sacīja MNA direktore Inese Šteina.

Šteina apliecināja, ka MNA oficiāla informācija par aizturētajām personām aizvien nav, tāpēc piektdien Valsts policijai (VP) nosūtīts informācijas pieprasījums. MNA cer atbildi saņemt šodien, lai, izvērtējot sniegto informāciju, lemtu par tālākajām darbībām.

Kā skaidroja Šteina, ja konkrētajām personām būs aizliegts ieņemt amatu, tad MNA nekavējoties vērsīsies tiesā par administratoru atcelšanu no procesiem. Ja tiks piemērots, piemēram, tāds statuss kā apsūdzētais, tiesājamais, tad MNA arī varēs operatīvi lemt par maksātnespējas administratora sertifikāta darbības izbeigšanu.

MNA direktore pauda, ka pārkāpumi jebkurā nozarē ir normāla situācija. «Protams, ir jāvērtē, cik tie ir būtiski un sistemātiski,» viņa norādīja Tāpat ir svarīgi, lai Maksātnespējas administrācijai ir pietiekošs instrumentu klāsts šo pārkāpumu konstatēšanai un lēmumu pieņemšanai, viņa uzsvēra.

Bijušā maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda advokātam nav informācijas, ka klients būtu iesaistīts kriminālprocesā, kas sākts pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, vai kriminālprocesā par iespējamo kukuļu izspiešanu no Norvik bankas lielākā akcionāra.

Advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA atgādināja, ka Sprūds figurē tikai apvienotajā krimināllietā saistībā ar "Trasta komercbanku" un uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesiem.

Aģentūrai LETA izdevās sazināties arī ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu, kurš atteicās sniegt jebkāda veida komentārus par savu iespējamo saistību ar pašreizējo izmeklēšanu Rimšēviča lietā, vai sev inkriminētajiem pārkāpumiem.

Finansista Jorena Raituma advokāts Aleksandrs Berezins aģentūrai LETA apliecināja, ka klientam nav nekādas saistības ar Rimšēviča kriminālprocesu un viņš šajā lietā arī nav sniedzis nekādas liecības vai paskaidrojumus. To advokātam arī apliecinājis pats klients.

Latvijai paredzētās pretkuģu raķešu sistēmu "Naval Strike Missile" (NSM) līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru (97,4 miljoni eiro), turklāt lielāko daļu izmaksu segs ASV puse.

Piektdien aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un ASV vēstnieks Kristofers Robinsons paziņoja par līguma noslēgšanu par ASV uzņēmuma "Raytheon" un Norvēģijas uzņēmuma "Kongsberg" ražotās sistēmas NSM iegādi.

Sprūds piektdien norādīja, ka NSM nodrošinās Latvijas piekrastes aizsardzību, kuģu ceļu drošību un nepieciešamības gadījumā iekļausies kopējā alianses aizsardzības sistēmā.

Kopējā līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru. Nozīmīgu finansiālu atbalstu pretkuģu raķešu sistēmas iegādē sniedz ASV, sedzot 70% no kopējās līguma summas, kamēr Latvija apmaksās 30%.

NSM ir pretkuģu raķešu sistēma, kas spēj ietekmēt kā jūras, tā arī sauszemes mērķus līdz pat 185 kilometru attālumā. Šo raķešu sistēmu lieto tādas NATO dalībvalstis kā ASV, Polija, Vācija, Norvēģija, Rumānija, Lielbritānija, Kanāda un Nīderlande. Sistēmas darbības rādiuss ir aptuveni 200 kilometri.

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Valsts policija maksātnespējas administratoru lietā uzlikusi arestu trim premium klases automobiļiem un naudas līdzekļiem 380 000 eiro apmērā.

Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins otrdien žurnālistiem pastāstīja, ka policija jau vairākus gadus pievērš uzmanību nelikumībām ar maksātnespējas procesiem. Pērn tā sākusi 17 kriminālprocesus par noziedzīgiem nodarījumiem, kurus, iespējams, pastrādājuši administratori. Šogad sākti septiņi kriminālprocesi un šogad arī četras lietas nodotas kriminālvajāšanai.

Policija sadarbībā ar likumsargiem no citām tiesībsargājošajām iestādēm, tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), šogad saistībā ar iespējamām nelikumībām maksātnespējas procesos sākusi divas lietas, vienā no tām aizturēti administratori Ilmārs Krūms, Māris Sprūds un finansists Jorens Raitums. Grišins apstiprināja, ka šī lieta ir saistīta ar "Trasta komercbankas" likvidācijas procesu. Trijotnei tiek inkriminēta izspiešana organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Austrumu robeža sagādā zināmus izaicinājumus, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

"Mūsu austrumu robeža - šeit ir zināmi izaicinājumi. Ir jāstiprina ārējā robeža. Arī NBS ar manu pavēli ir gatavi iesaistīties nākamgad Latvijas-Krievijas žoga izbūvē," sacīja Sprūds.

Viņš turpināja, sakot, ka ir jādāmo par to, kā tiek stiprināta šī "militārā pretmobilitāte".

"Līdz ar to šobrīd izstrādājam konkrētu plānu, kā nonākam pie konkrētiem pasākumiem, lai ārējā robeža tiktu stiprināta no militārās perspektīvas," teica Sprūds.

Iekšlietu ministrija norādījusi, ka līdz gada beigām uz Latvijas-Baltkrievijas robežas plānots izbūvēt 19,9 kilometrus (km) žoga.

Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.