#Komentējot drošības līdzekļa apjomu, Sprūds pēc tiesas sēdes norādīja, ka jāmēģina.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma pret 500 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, dodot mēnesi šo līdzekļu atrašanai.

Pēc drošības naudas iemaksas Sprūds tiks atbrīvots no apcietinājuma un viņam tiks noteikti citi drošības līdzekļi.

Komentējot drošības līdzekļa apjomu, Sprūds pēc tiesas sēdes norādīja, ka jāmēģina.

Savukārt Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs teica, ka Sprūda rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonu deklarācijās un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi būs jāatrod ar trešo personu palīdzību.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis šodien apmierināja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāta pieteikto noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.

Viņš ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Pamatojot savu lēmumu, Dzenis uzsvēra, ka kopš lietas skatīšanas sākšanas zālē vienīgais darbs noticis, lai novērstu konfliktu starp Sprūdu un Cinkmani.

Sprūds pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka tiesa, viņa ieskatā, ir vairāk iedziļinājusies notiekošajā un izpratusi situāciju.

Viņš kritizēja Cinkmani, izsakoties, ka prokurors savu «viduvējību» kompensējis ar dažādām «procesuālajām riebeklībām». Sprūds arī izteicās, ka viņa kolēģi esot viņam sacījuši, ka «varbūt tev tas zaļknābis [Cinkmanis] ir izdevīgs».

Jau pirmajā tiesas sēdē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 25. janvārī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds lūdza tiesu noraidīt vienu no apsūdzības prokuroriem Uldi Cinkmani

Pamatojumā minēta prokurora personīga ieinteresētība un politiķa Jura Juraša līdzdalība.

Daudzu miljonu lieta

M. Sprūds un vēl desmit citi apsūdzētie tiek apsūdzēti par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lai arī apsūdzība vēl nav publiskota, zināms, ka stāsts ir par diviem maksātnespējas procesiem, kuros M. Sprūds it kā piesavinājies 2,6 miljonus eiro. Savukārt Trasta komercbankas likvidācijas procesā viņš tiek apsūdzēts par 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Pēc tam, kad lietas izskatīšana netika uzsākta pēc būtības un prokurors iebilda pret drošības līdzekļu maiņu, kas M. Sprūdam ir noteikti vesels lērums un katra pārkāpšana var draudēt ar pusmiljonu eiro lielās drošības naudas zaudēšanu, apsūdzētais tiesai izteica prokurora noraidījumu. Tas sekoja uzreiz pēc tam, kad prokurors U. Cinkmanis tiesai norādīja, ka drošības līdzekļus M. Sprūdam mainīt nevajag. Kā vēlāk norādīja M. Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs, izvēle izteikt noraidījumu konkrētajā brīdī bijusi atkarīga no tiesas gaitas un tādēļ sakritusi ar runām par drošības līdzekļiem.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien nolēmusi paturēt apcietinājumā bijušo maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu.

Tiesa apcietinājuma nepieciešamību pārskatīs pēc diviem mēnešiem.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pēc lēmuma paziņošanas norādīja, ka, viņaprāt, lēmums nav pamatots, jo nepastāv risks, ka Sprūds jebkādā veidā varētu ietekmēt izmeklēšanas procesu, taču izmeklējošajai tiesnesei bija citi uzskati. Tāpat Rozenbergs uzsvēra, ka Sprūds ir vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par taisnīgas tiesas procesam neatbilstošu apcietinājuma piemērošanu, proti, aizstāvībai nebija iespējas iepazīties ar pierādījumiem un ziņām, uz kuru pamata apcietinājums tiek piemērots.

Aizstāvis arī norādīja, ka tiesai, kā drošības līdzeklis tika piedāvāts piemērot Sprūdam drošības naudu, taču tiesa to neatzina par pietiekamu drošības līdzekli.

Lielbritānijas parlaments varētu nobalsot pret bezvienošanās «Breksitu» un par sarunu pagarināšanu, tomēr arī tad nav izslēgta iespēja, ka «Breksits» beigsies bez vienošanās, pieļāva Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Viņš skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta otrdienas vakarā «Breksita» vienošanās tika noraidīta vairāku iemeslu kombināciju dēļ, tajā skaitā gan politisku, gan arī tehnisku.

«Trīs ceturtdaļas no britu parlamenta vispār negribētu stāties ārā no Eiropas Savienības (ES), tātad vairums parlamenta pārstāvju faktiski ir proeiropeiski noskaņoti. Tāpat par vienošanos nobalsoja tikai trīs leiboristi, lai gan viņi it kā ir proeiropeiski. Šeit lomu spēlē politika un notiek savstarpējās cīņas, jo konservatīvie šobrīd ir ļoti ievainojami,» norādīja Sprūds.

Viens no iemesliem šādam balsojuma rezultātam bijis arī pēdējā brīdī panākto papildu garantiju neatzīšana par tiesiski saistošiem tā dēvētā pagaidu risinājuma grozījumiem. LĀI direktors vērsa uzmanību, ka netika atrasti konkrēti pierādījumi tam, ka Lielbritānija varēs izstāties no vienošanās par Muitas savienību un pagaidu risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.

Nesen tiesai nodotajā krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos un izspiešanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prokuratūra nesen nodeva tiesai krimināllietu, kurā par dažādiem noziegumiem apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas. Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.

Patlaban prokuratūra par apsūdzības būtību komentārus nesniedz, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu «Dzimtā sēta» un «Peltes īpašumi» maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt «Trasta komercbankas» likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Jau ziņots, ka šajā krimināllietā bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms apsūdzēts par nolaidību.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ceturtdien nolēma paturēt apcietinājumā arī no amata atstādināto maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, informēja tiesā.

Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs žurnālistiem pauda pārliecību, ka nolemtais neatbilst taisnīgas tiesas prasībām, jo gan tiesa, gan apsūdzības virzītājs esot atteikušies uzrādīt materiālus, kādēļ Sprūds būtu jāpatur apcietinājumā. Viņš sacīja, ka tiks apsvērta iespēja vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tiesa maksātnespējas administratoru Durevski patur apcietinājumā

Advokāts arī teica, ka Sprūds aizvien nav sniedzis nekādas liecības. Sprūds uzskata, ka pret viņu sāktā lieta ir nepamatota, norādīja Rozenbergs.

Pilns tiesas spriedums būs pieejams pirmdien, to nevar pārsūdzēt.

Izspiešanā apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanai nepieciešamo drošības naudu pusmiljona eiro apmērā iemaksājis viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds, aģentūrai LETA apstiprināja advokāts Jānis Rozenbergs.

Atbilstoši likumā noteiktajām prasībām Kristaps Sprūds informējis uzraugošo prokuroru, iesniedzot visus dokumentus par naudas izcelsmi, norādīja advokāts.

Kristaps Sprūds ir vienīgais šīs drošības naudas iemaksātājs.

Pats bijušais maksātnespējas administrators 16.februārī iznākot no cietuma aģentūrai LETA neatklāja, kurš iemaksājis drošības naudu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka Kristapam Sprūdam pilnībā vai daļēji pieder vairāki uzņēmumi, tostarp Sprūdu ģimenei piederošais juridisko pakalpojumu nozarē strādājošajais AS «MAX Group» 2016.gadā strādājis ar 529 525 eiro peļņu.

Būvmateriālu tirgotājs SIA «Smilšpapīrs» Kristapam Sprūdam pieder kopā ar vēl vienu personu. Šis uzņēmums 2106.gadā apgrozījis 315 750 eiro un strādājis ar 16 768 eiro peļņu. Uzkopšanas servisa uzņēmums «Gift lv» 2016.gadā strādājis ar 77 774 eiro peļņu, gaļas produktu mazumtirdzniecībā strādājošā «Būvbode» pirms diviem gadiem darbojusies ar 1 409 eiro peļņu. Tāpat viņam daļēji pieder bezalkohola dzērienu ražošanas uzņēmums «Ābolis».

Prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par finanšu noziegumiem apsūdzētas 11 personas, tostarp, bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kā arī uzņēmēji, bijušais politiķis un tiesnese.

Personas apsūdzētas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Tāpat pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pirmstiesas izmeklēšanā tika apvienoti divi kriminālprocesi un prokurori sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem veikušas daudzas izmeklēšanas darbības.

Artilērijas lādiņu ražošanas apjoms Eiropā tiks palielināts arī nākamajos gados, intervijā Latvijas Radio teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Komentējot situāciju Ukrainā un nepietiekamo lādiņu piegādi Ukrainai, Sprūds norādīja, ka munīcijas kravas Ukrainai tiek piegādātas nepārtraukti, taču dažādas munīcijas nepieciešams krietni vairāk. "Tāpēc tiek virzītas dažās iniciatīvas, lai to piegādātu lielākos apjomos. Tiek meklēti partneri arī ārpus Eiropas Savienības," skaidroja ministrs.

Sprūds norādīja, ka pašlaik Eiropa jau ir palielinājusi savas artilērijas ražošanas jaudas. Tāpat artilērijas lādiņu ražošanas apjoms Eiropā tiks palielināts arī nākamajos gados.

"Piegādes notiek, bet tas notiek lēnāk. arī Latvija nesen piegādāja Ukrainai lādiņus," teica Sprūds, norādot, ka runa nav tikai par lādiņiem Ukrainai, runa ir arī par artilērijas sistēmām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Bijušā maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda advokātam nav informācijas, ka klients būtu iesaistīts kriminālprocesā, kas sākts pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, vai kriminālprocesā par iespējamo kukuļu izspiešanu no Norvik bankas lielākā akcionāra.

Advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA atgādināja, ka Sprūds figurē tikai apvienotajā krimināllietā saistībā ar "Trasta komercbanku" un uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesiem.

Aģentūrai LETA izdevās sazināties arī ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu, kurš atteicās sniegt jebkāda veida komentārus par savu iespējamo saistību ar pašreizējo izmeklēšanu Rimšēviča lietā, vai sev inkriminētajiem pārkāpumiem.

Finansista Jorena Raituma advokāts Aleksandrs Berezins aģentūrai LETA apliecināja, ka klientam nav nekādas saistības ar Rimšēviča kriminālprocesu un viņš šajā lietā arī nav sniedzis nekādas liecības vai paskaidrojumus. To advokātam arī apliecinājis pats klients.

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Latvijai paredzētās pretkuģu raķešu sistēmu "Naval Strike Missile" (NSM) līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru (97,4 miljoni eiro), turklāt lielāko daļu izmaksu segs ASV puse.

Piektdien aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un ASV vēstnieks Kristofers Robinsons paziņoja par līguma noslēgšanu par ASV uzņēmuma "Raytheon" un Norvēģijas uzņēmuma "Kongsberg" ražotās sistēmas NSM iegādi.

Sprūds piektdien norādīja, ka NSM nodrošinās Latvijas piekrastes aizsardzību, kuģu ceļu drošību un nepieciešamības gadījumā iekļausies kopējā alianses aizsardzības sistēmā.

Kopējā līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru. Nozīmīgu finansiālu atbalstu pretkuģu raķešu sistēmas iegādē sniedz ASV, sedzot 70% no kopējās līguma summas, kamēr Latvija apmaksās 30%.

NSM ir pretkuģu raķešu sistēma, kas spēj ietekmēt kā jūras, tā arī sauszemes mērķus līdz pat 185 kilometru attālumā. Šo raķešu sistēmu lieto tādas NATO dalībvalstis kā ASV, Polija, Vācija, Norvēģija, Rumānija, Lielbritānija, Kanāda un Nīderlande. Sistēmas darbības rādiuss ir aptuveni 200 kilometri.

«Ar budžetu ir tā, kā ar desu taisīšanas procesu, kas cilvēkiem nav jāredz. Kad desa būs gatava, mēs to labprāt parādīsim.» Tik neveikli Latvijas televīzijas intervijā izteicās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Vēl jo neveiklāk tas ir tādēļ, ka oriģinālais citāts par to, ka cilvēkiem nav jāredz desu taisīšana un politika, pieder Vācijas impērijas jeb Otrā reiha kancleram Oto fon Bismarkam, kurš nebija nekāds demokrātisko vērtību aizstāvis, kuru piedienētu citēt XXI gadsimta Eiropas valsts vadītājam. Var pieņemt, ka K. Kariņš bija domājis, ka nav ko pāragri tracināt cilvēkus, kamēr gala lēmums nav pieņemts.

Taču šāda paternālistiska pieeja nav savienojama ar pilsonisku sabiedrību. Ierobežoto resursu apstākļos, kad nozaru ministriju pieprasījumi vairākkārt pārsniedz budžeta iespējas un neviens nesaņems tik daudz, cik prasījis, sabiedrībai ir svarīgi zināt ne tikai to, kam ierobežotais finansējums piešķirts, bet arī to, pēc kādiem kritērijiem tas noticis. Tieši tur arī slēpjas āķis. Jo izskatās, ka budžeta sadale būs viena liela dīlošana starp partiju, nevis valsts interesēm. Budžeta prioritātes būtu nosakāmas saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam un citiem konceptuāliem politikas plānošanas dokumentiem. Taču katrai partijai ir savi jājamzirdziņi, savi solījumi vēlētājiem, un sāksies parastā tirgošanās – ja es jums iedošu tam un tam, tu mums iedosi atkal šitam. Un visi laimīgi. Vai tas atbilst valsts un kopējām sabiedrības interesēm, nav tik svarīgi, galvenais, lai budžeta sadales procesā kāda partija nav lielāka ieguvēja par pārējām un nesapelna pārāk daudz bonusa punktu vēlētāju acīs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 30. oktobrī, Trasta komercbankas likvidācijas lietā no 11 aizstāvjiem un dažiem apsūdzētajiem izskanēja norādes par iespējamu krāpšanas mēģinājumu, iespējamiem viltojumiem un nederīgiem pilnvarojumiem uzņēmuma Fairwood Import LLP vārdā.

Tiesa tā arī netika pie procesa virzītāju atzītā cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP pārstāves, zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas skaidrojumiem par pilnvarojumu uzņēmumu pārstāvēt, jo viņa, aizbildinoties ar akadēmisko darbu, uz sēdi neieradās.

Iepriekš apsūdzētā Mārtiņa Krūma aizstāvis Ivars Krauze tiesā apšaubīja J. Alfejevas pilnvarojumu vispār pārstāvēt uzņēmumu Fairwood Import LLP un norādīja uz neatbilstībām vairāku pakāpju pilnvarojumā. Viņš arī tiesai ieteica pilnvarojumu pārbaudīt ar krimināltiesiskām metodēm, vienkāršāk runājot, ieteica to nosūtīt prokuratūrai, kur iespējams prasīt skaidrojumus Lielbritānijas un Krievijas Federācijas varas iestādēm un oficiāli izprasīt dokumentus. Tiesai iepriekš tika uzrādīts Ekspertīžu centra kategorisks slēdziens, ka Igora Šingareva vietā parakstījušās citas personas. I. Šingareva uzvārds figurē daudzpakāpju pilnvarošanas shēmā kā viens no pilnvaru devējiem un reizē arī saņēmējiem. Bez paraksta neatbilstības ir arī datuma neatbilstība. Proti, pilnvarotājs pilnvarojis tālāk pēc savu pilnvaru beigām.

#«Izmeklēšana konstatēja, ka izspiešana notika, izsakot draudus par to, ka kreditors nesaņems savu naudu, jo neizies AML jeb «anti money laundering» [naudas atmazgāšanas novēršanas] pārbaudi.»

Bijušie maksātnespējas procesa administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, pret kuriem lūgts sākt kriminālvajāšanu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu, draudējuši konfiscēt «Trasta komercbankas» kreditoru naudu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».

Kā ziņoja raidījums, policijas versija ir, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēsta raidījums.

Lai arī Latvija ir paziņojusi par dronu koalīcijas veidošanu Ukrainas aizsardzības spēju vairošanai, Latvijas ražotāji no Aizsardzības ministrijas vēl gaida informāciju, vai palielināt ražošanas apjomus un kādā virzienā attīstīt dronu spējas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Krievijas karu Ukrainā eksperti mēdz saukt par dronu karu, jo ik dienu Ukrainas debesīs kaujas lauku un aizmuguri novēro tūkstošiem bezpilotu lidaparātu, un arī trūkstošo artilēriju un raķetes aizstāj droni, kam piestiprināti lādiņi. Mēneša laikā Ukraina izlietojot 13 000 - 14 000 dronu.

2023.gada decembrī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Kijevā paziņoja, ka Latvija veidos dronu koalīciju Ukrainas atbalstam. "Mums ir bijušas konkrētas divpusējas sarunas ar Ukrainas pusi, lai mēs identificētu vajadzības, bet šobrīd mēs jau esam tikušies arī plašākā formātā, uzaicinot vairāk nekā desmit valstis, lai izstāstītu, iezīmētu nākošos scenārijus."

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šovakar nolēma nepiemērot apcietinājumu bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam, kurš kopā ar trīs citiem cilvēkiem tiek turēts aizdomās krāpšanā.

Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau citā kriminālprocesā apsūdzētā statusā esošo bijušo maksātnespējas administratoru Sprūdu un kādreizējo Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru un maksātnespējas administratoru Aigaru Lūsi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

VP, neminot personu vārdus, aģentūru LETA informēja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību iepriekš sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā, un kuru izdarīšanas rezultātā cietušajām personām nodarīti zaudējumi lielā apmērā, 24.aprīlī aizturējuši četras personas, kuru vidū ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Valsts policija (VP) aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

VP neminot personu vārdus aģentūru LETA informēja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību iepriekš sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā un kuru izdarīšanas rezultātā cietušajām personām nodarīti zaudējumi lielā apmērā, 24. aprīlī aizturējuši četras personas, kuru vidū ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti.

Kopumā desmit kratīšanu laikā izņemti dokumenti, elektroniskie datu nesēji un citi pierādījumi.

Aizturēšanas veiktas agrāk sāktā kriminālprocesā, kas tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, 215. panta otrās daļas un 196. panta otrās daļas. Kriminālprocess pašlaik ir ENAP lietvedībā. Aģentūrai LETA zināms, ka kriminālprocess varētu būt sākts jau pirms vairākiem gadiem.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien nolēmusi paturēt apcietinājumā bijušo maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, ziņo Latvijas Televīzija.

Tiesa apcietinājuma nepieciešamību pārskatīs pēc diviem mēnešiem.

Sprūdam apcietinājums tika piemērots 9.jūnijā, un līdzšinējie mēģinājumi panākt viņa atbrīvošanu beigušies neveiksmīgi.

Kriminālprocesa likums paredz, ka personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Šobrīd Sprūdam ir aizdomās turētā statuss, un nav zināms, kad policija nodos lietu apsūdzības uzrādīšanai.

Iepriekš tiesas sēdē piedāvāts Sprūdu izlaist brīvībā pret drošības naudu vai arī noteikt mājas arestu.

Sprūds uzskata, ka pret viņu sāktā lieta ir nepamatota.

«Viņi meklē melnu kaķi tumšā istabā, kura tur nav,» Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 20. septembrī, uzsākot runu par savu noraidījumu Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietā, sacīja prokurors Uldis Cinkmanis

Dienas Bizness jau rakstīja, ka 6. septembrī lietā apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pieteica U. Cinkmaņa noraidījumu, to pamatojot ar interešu konfliktu, kas izveidojies, jo M. Sprūds augstāk stāvošam prokuroram iesniedzis sūdzību, pēc kuras uzsākta disciplinārlieta pret U. Cinkmani. Viņa tiesas zālē nebija. 13. septembrī prokurors uz tiesu neieradās aizņemtības dēļ.

Datu jezgas vēsture

Jau iepriekš rakstījām, ka vērienīgajā lietā, kurā ir 11 apsūdzētie, par vienu no galvenajiem tiek dēvēts M. Sprūds, jo prokuratūra viņam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro lielas summas piesavināšanos. Krimināllieta faktiski sastāv no vairākām lietām, kurās teju vienīgais vienojošais elements ir apsūdzētais M. Sprūds. Tiesai šā gada sākumā tika iesniegti 166 sējumi lietas materiālu papīra formātā, kā arī lietiskie pierādījumi datoru un mobilo tālruņu atmiņu disku veidā. Elektronisko atmiņu apjoms datu izteiksmē 100 reižu pārsniedz uz papīra rakstīto daudzumu, turklāt daļa no materiāliem vēl līdz šodienai ne tiesai, ne apsūdzētajiem, ne viņu aizstāvjiem nav pieejami. Tie ir šifrēti un sagādājuši problēmas tiesas speciālistiem. Daļa datu nesēju bija apskatāmi, un tajos tiesas dalībnieki – aizstāvji un apsūdzētie – atrada privāta rakstura fotogrāfijas, saraksti un citus sensitīvus personu datus gan par procesa dalībniekiem, gan citiem. Par šo faktu arī sākās datu izpaušanas jezga, un faktiskais pamats pārmetumiem U. Cinkmanim ir šaubas par to, vai viņš kā procesa virzītājs ir labi sagatavojis lietu, vai ir rīkojies kā labs prokurors un godprātīgi pildījis savus pienākumus, kā to nosaka gan Latvijas prokuroru ētikas kodekss, gan starptautiskas hartas par prokuroru darbību. Tiesnesis Imants Dzenis iepriekš atteicās lietu nosūtīt atpakaļ prokuratūrai, lai tā tiktu sakārtota, kā arī uzņēmās pienākumu ierobežot sensitīvu datu tālāku izplatīšanos par apsūdzētajiem un aizstāvjiem, kuri tiesai devuši solījumu neko neizpaust. Nelaime visā ir tā, ka arī tiesas dalībnieku starpā sensitīvas informācijas izplatīšana rada likumpārkāpuma ainu, jo lietā ir 11 apsūdzētie, kuri var izteikt neapmierinātību, ka kāds cits apskatījis viņa privāto saraksti ar sievu vai privātas bildes, kas nekādi neattiecas uz lietu.

Austrumu robeža sagādā zināmus izaicinājumus, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

"Mūsu austrumu robeža - šeit ir zināmi izaicinājumi. Ir jāstiprina ārējā robeža. Arī NBS ar manu pavēli ir gatavi iesaistīties nākamgad Latvijas-Krievijas žoga izbūvē," sacīja Sprūds.

Viņš turpināja, sakot, ka ir jādāmo par to, kā tiek stiprināta šī "militārā pretmobilitāte".

"Līdz ar to šobrīd izstrādājam konkrētu plānu, kā nonākam pie konkrētiem pasākumiem, lai ārējā robeža tiktu stiprināta no militārās perspektīvas," teica Sprūds.

Iekšlietu ministrija norādījusi, ka līdz gada beigām uz Latvijas-Baltkrievijas robežas plānots izbūvēt 19,9 kilometrus (km) žoga.

Reālie valsts tēriņi aizsardzībai nākamajos gados būs lielāki par budžeta projektos iezīmētajiem skaitļiem, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzīmēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Ministrs atgādināja, ka nākamajos gados Latvija ir plānojusi palielināt ieguldījumus aizsardzībā, lai nākamgad tie sasniegtu 2,4%, bet 2027.gadā - 3% no iekšzemes kopprodukta, bet reālie tēriņi būšot lielāki, jo sākotnējiem plāniem vēl jāpieskata ap miljarda eiro investīcijas pretgaisa aizsardzībā.

Politiķis klāstīja, ka aizsardzības jomā valstij joprojām ir daudz vajadzību - jāattīsta Sēlijas poligons, jāturpina ieviest valsts aizsardzības dienestu u.tjp., bet pretgaisa aizsardzība ir viena no valsts drošībai kritiskajām spējām.

Sprūds atzīmēja, ka Latvijai tiek veidota slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēma - mums jau ir tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet nākamie ir plāni kopā ar Igauniju iepirkt vidējas darbības sistēmas. Šajā jomā līgums vēl jāparaksta, bet aizsardzības resors cer uz pirmajām šo sistēmu piegādēm 2025.gadā.