Finanses

Stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzējiem

LETA, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Mainīgajos apstākļos finanšu sektoram jāspēj sekmīgi pielāgoties mainīgajai ārējai videi, konkurences radītajiem izaicinājumiem, lai turpinātu attīstīties un sniegtu savu ieguldījumu ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības veicināšanai.

Kolektīvā finansēšana ir arvien vairāk izplatīts alternatīva finansējuma veids jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas parasti paļaujas uz nelieliem ieguldījumiem. Kolektīvā finansēšana ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties nekādu risku, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai sapārotu potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu, vai sekmētu šādu sapārošanu. Šāds finansējums varētu izpausties kā aizdevumi vai pārvedamu vērtspapīru vai citu kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu iegāde.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā parasti ir iesaistīti trīs veidu dalībnieki - projekta īpašnieks, kas ierosina finansējamo projektu uzņēmējdarbībai, ieguldītāji, kas finansē ierosināto projektu, un starpniekorganizācija kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja veidā, kas tiešsaistes platformā saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus.

Kolektīvā finansēšana var palīdzēt nodrošināt finansējuma pieejamību MVU un pilnveidot kapitāla tirgu. Finansējuma pieejamības trūkums MVU ir problēma pat tajās ES dalībvalstīs, kurās kredītiestāžu finansējuma pieejamība finanšu krīzes laikā saglabājās stabila. Kolektīvā finansēšana Eiropā ir kļuvusi par ierastu praksi fizisku, kas nav patērētāji, un juridisku personu uzņēmējdarbības, kas nav finanšu pakalpojumu sniegšana, finansēšanai.

Šāda finansēšana notiek ar tiešsaistes platformu starpniecību, šādu uzņēmējdarbību parasti finansē liels skaits cilvēku vai organizāciju, un uzņēmumi, tostarp jaunuzņēmumi, piesaista salīdzinoši mazas naudas summas aizdevuma vai ieguldījuma kapitālā veidā. Papildus alternatīva finansējuma avota, tostarp riska kapitāla, nodrošināšanai kolektīvā finansēšana uzņēmumiem var piedāvāt citus ieguvumus, proti, var apstiprināt uzņēmējdarbības ideju, nodrošināt uzņēmējiem piekļuvi lielam skaitam cilvēku, kas sniedz ieskatus un informāciju, un var būt tirgvedības instruments.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nav minēti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFPN) likuma finanšu iestāžu sarakstā, kā arī to piedāvātie pakalpojumi nav uzskatāmi par finanšu pakalpojumiem Kredītiestāžu likuma izpratnē, jo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs savā vārdā neizsniedz kredītus un nepiedalās kolektīvās finansēšanas pakalpojumu piedāvājumos kā projekta īpašnieks vai investors.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs neorganizē maksājumu pakalpojumu sniegšanu, ja vien nav saņēmis attiecīgu darbības atļauju (reģistrāciju vai licenci) kā maksājumu iestāde, kā arī nav tiesīgs sniegt konsultācijas klientiem un ieguldītāju rīkojumu novirzīt konkrētam piedāvājumam savā platformā vai trešās personas platformā. Būtībā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir starpniekorganizācija kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja veidā, kas tiešsaistes platformā saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus.

Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošā informācija liecina par kolektīvās finansēšanas pakalpojumam līdz šim piemītošiem paaugstinātiem iespējamas krāpšanas riskiem gadījumos, kad projektu īpašnieki, izmantojot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu, piedāvā finansēt pēc būtības fiktīvus projektus ar mērķi izkrāpt investoru līdzekļus. Tāpat publiski ir pieejama informācija par sāktiem kriminālprocesiem saistībā ar iespējamu krāpšanu, izmantojot kolektīvās finansēšanas platformas.

Tomēr kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemītošie krāpšanas riski izriet, citu starpā, no tā, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbība līdz šim nav bijusi reģistrēta un uzraudzīta.

Vienlaikus Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošā informācija neliecina, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumam piemīt paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risks, tostarp ievērojot to, ka atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtajai informācijai kolektīvās finansēšanas pakalpojumi nav uzskatāmi par finanšu pakalpojumiem Kredītiestāžu likuma izpratnē.

Lai veicinātu pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumus un sekmētu to, ka tiek izmantota brīvība sniegt un saņemt šādus pakalpojumus ES iekšējā tirgū, bija jānovērš esošie šķēršļi, kas kavēja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu tirgus pienācīgu darbību, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir atvieglot projekta finansēšanu, piesaistot kapitālu no liela skaita cilvēku, kuri ar publiski pieejamas internetā bāzētas informācijas sistēmas starpniecību katrs iegulda salīdzinoši mazas ieguldījumu summas. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumi tādējādi ir pieejami neierobežotam ieguldītāju lokam, kuri saņem ieguldījumu piedāvājumus vienlaicīgi, un ietver līdzekļu piesaisti galvenokārt no fiziskām personām, tostarp tām, kuras nav personas ar lielu neto aktīvu vērtību.

Likumprojekts paredz regulēt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības reģistrēšanas kārtības, darbības un atbildības nacionālās prasības un kompetentās iestādes tiesības, pienākumus, kā arī pilnvarojumu izdot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem saistošus normatīvos noteikumus, lai veicinātu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomas attīstību, stiprinātu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu tirgus stabilitāti un uzticamību, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu izmantotāju interešu aizsardzību, kā arī noteikt kompetento uzraudzības iestādi.

Likumprojekts nosaka, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam, sniedzot pakalpojumus, ir pienākumus rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kā arī sniegt pakalpojumus klientu interesēs. Finansējums, kas piesaistīts kolektīvā finansējuma veidā, nevar tikt izmantots citu finanšu pakalpojumu sniegšanai, jo tādejādi tas var radīt prasību projekta pieteicējam pēc attiecīgas licences saņemšanas kādā no licencējamām finanšu jomām.

Vienlaikus ar Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu ir sagatavoti grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, lai novērstu situāciju, kurā vienai un tai pašai darbībai ir nepieciešamas vairākas atļaujas, tāpēc juridiskās personas, kurām piešķirta atļauja kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tiek izslēgtas no Finanšu instrumentu tirgus likuma darbības jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot interesei par alternatīvās finansēšanas veidu crowdfunding (pūļa finansēšana), strauji aug arī kolektīvās finansēšanas platformu skaits. Lai pārvaldītu un pārredzētu konkrēto nozari, Latvijā nodibināta pirmā pūļa finansēšanas platformu asociācija “Latvian Crowdfunding Association”.

“Latvian Crowdfunding Association” apvienos Latvijā strādājošās kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzējus. Asociācijas galvenie mērķi ir veicināt konkrētās nozares pārredzamību un pārvaldību, kā arī nodrošināt Latvijā strādājošo kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzēju interešu pārstāvību un īstenošanu nacionālā un starptautiskā līmenī.

Šī gada novembrī Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, tai skaitā Latvijā, sāks piemērot spēkā stājušos Regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai jeb “Crowdfunding regulu”. Lai vēlreiz uzsvērtu un nostiprinātu regulā minēto, asociācija plāno izstrādāt labas prakses kodeksu. Tas palīdzēs nodrošināt labāko kolektīvās finansēšanas nozares praksi Latvijā un kalpos kā vadlīnijas visām platformām un pūļa finansēšanas profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvais finansējums – daudzsološa perspektīva uzņēmējdarbības attīstībai

Irita Aleksejenkova, SIA "Zvērinātu advokātu birojs BDO Law" vecākā biznesa juriste, 04.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu inovāciju ienākšana tirgū ir būtisks nosacījums ekonomikas attīstībai, kā arī sabiedrības labklājības pieaugumam. Pandēmijas izraisīto ekonomisko aktivitāšu samazināšanās rezultātā, uzņēmēji meklē jaunus risinājumus uzņēmējdarbības veicināšanai.

Lai Latvijā arī turpmāk sekmīgi attīstītu uzņēmējdarbību, it īpaši mazie un vidēja izmēra uzņēmumi, nepieciešama papildus finansējuma piesaiste. Klasiskais finansējums ar kreditēšanas instrumentiem no kredītiestādēm zaudē savu aktualitāti un nav uzņēmējiem draudzīgs – sarežģīts un laikietilpīgu process, kura laikā bankas ilgi vērtē visus iespējamos riskus saistībā ar aizdevuma izsniegšanu, aizsargājot sevi no nevēlamiem tirgus un finanšu riskiem, kas var rasties aizdevuma dzīves cikla laikā, papildus vēl nāk klāt augstas procentu likmes. Kā rāda pasaules tendences, tad alternatīvam finansējuma – profesionālo investoru piesaiste, Crowdfunding platformas, inovāciju centri, valsts finansiālās un nefinansiālās atbalsta programmas, Regulatīvās smilškastes instrumenti, FinTech pakalpojumi u.c. – ir daudzsološa perspektīva nākotnē, tikai joprojām Latvijā tā potenciāls ir nepietiekami novērtēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kolektīvā finansēšana – jauns regulējums un iespējas uzņēmējiem

Krišjānis Bušs, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs ZAB COBALT SIA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Komentāri

Pievienot komentāru