Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Uzņēmums "KAITA Development", kas ietilpst vienā no lielākajām Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītāju grupām "KAITA Group", tikko ir prezentējis jaunu dzīvojamo projektu "Youston" Rīgas centrā un pašlaik attīsta dzīvojamos projektus prominentākajos Viļņas rajonos. Uzņēmums uzsāk divu gadu obligāciju publisko piedāvājumu, piedāvājot investoriem gada ienesīgumu 10,5% apmērā. Vērtspapīru izvietošana notiek no 3. līdz 19. decembrim, un emisija tiks iekļauta NASDAQ alternatīvajā tirgū "First North".

Emisijas organizēšanu un vadīšanu nodrošina investīciju pakalpojumu uzņēmums "Orion Securities".

Nekustamā īpašuma mājokļu segments – ļoti aktīvs, pieprasījums, visticamāk, turpinās palielināties.

"Šobrīd Viļņas nekustamo īpašumu tirgus ir ļoti aktīvs, mājokļu pieejamība ir atgriezusies pirms-pandēmijas līmenī, un pieprasījums, visticamāk, nākamgad pieaugs vēl vairāk, jo ir samazināta pirmā iemaksa un ir iespēja izņemt līdzekļus no otrā pensiju līmeņa." Mēs sasniedzām plānotos gada pārdošanas mērķus tikai 10 mēnešos un esam starp uzņēmumiem, kas pārdeva visvairāk mājokļu galvaspilsētā. Visi šie rādītāji mudina mūs vēl aktīvāk palielināt dzīvojamā nekustamā īpašuma piedāvājumu, un piesaistītais kapitāls tiks izmantots saistību refinansēšanai un mūsu notiekošo projektu nepārtrauktas finansēšanas nodrošināšanai," saka Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], "KAITA Group" izpilddirektors un partneris.

Latvijā mājsaimniecībām šobrīd ir skaidra izvēle – turēt lielāko daļu uzkrājumu zema ienesīguma banku noguldījumos vai investēt augošajā Baltijas korporatīvo obligāciju tirgū. Daudziem rūpīgi izvēlētas obligācijas var piedāvāt zemu risku un pievilcīgu ienesīgumu, vienlaikus atbalstot pazīstamus vietējos uzņēmumus un attīstības projektus.

Pēdējo 35 gadu laikā Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, pārejot no plānveida saimniecības uz mūsdienīgu tirgus ekonomiku. Šajā laikā finanšu tirgus infrastruktūra un iedzīvotāju finanšu pratība būtībā bija jāveido no pašiem pamatiem, un šis process nav bijis bez sarežģījumiem – finanšu sektoru satricināja virkne banku krīžu, tostarp, “Banka Baltija”, “Parex banka”, “Krājbanka”, kas mazināja sabiedrības uzticēšanos finanšu nozarei. Arī šobrīd daudzas mājsaimniecības dod priekšroku Ziemeļvalstu banku depozītiem, nevis ieguldījumiem. Šī izvēle skaidri atspoguļojas datos – saskaņā ar 2025. gada oktobra aplēsēm Latvijas iedzīvotāji banku noguldījumos tur aptuveni 20 miljardus eiro, un šī summa turpina augt. Vienlaikus vietējais kapitāla tirgus joprojām ir neliels – Latvijas akciju tirgus ir teju neeksistējošs (aptuveni 0,4 miljardi eiro), bet korporatīvo obligāciju tirgus, lai gan aug, sasniedz ap 1,8 miljardiem eiro.

Starptautiskā atjaunojamās enerģijas attīstības grupas “Sun Investment Group” sastāvā esošais būvuzņēmums “Eternia Solar” uzsāk īstermiņa obligāciju emisiju līdz 3,6 milj. eiro apmērā ar 10 % gada procentu likmi. Ar šo tiek iezīmēta obligāciju programmas otrā kārta, kuras maksimālā summa ir 8 milj. eiro. Decembrī notikušajā pirmajā emisijas kārtā tika piesaistīts finansējums 4,4 milj. eiro apmērā, kas liecina par lielu interesi, pārsniedzot sākotnēji iecerēto 3 milj. eiro mērķi.

Piesaistītais kapitāls jau šobrīd finansē 120 MW jaudas saules enerģijas parka izveidi Polijā, un plānots, ka arī otrā emisijas posma līdzekļi papildinās šim projektam paredzēto finansējumu. Šī projekta ilgtermiņa finansējumu ir izvērtējuši un apstiprinājuši starptautiskie investori. Finansējums kļūs pieejams līdz ar būvniecības procesa noslēgumu, un tiks novirzīts obligāciju dzēšanai 12 mēnešu laikā.

Obligāciju piedāvājums būs aktīvs un investīcijām pieejams no 19. līdz 30. janvārim. Procentu maksājumi tiks veikti divreiz gadā, un obligāciju pilnā atmaksa tiks īstenota 2026. gada 23. decembrī.

Emisijas procesu organizē un īsteno investīciju pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

Obligācijas tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem un paredzamākajiem ieguldījumu veidiem, tomēr tikai 8 % Latvijas iedzīvotāju ir ieguldījuši tajās vai apsvēruši to darīt, liecina iedzīvotāju aptauja*. Tā vietā daudz vairāk cilvēku dod priekšroku riskantākiem ieguldījumiem, piemēram, akcijām (18 %) vai kriptovalūtām (17 %). Artea Bank tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) skaidro, kāpēc investori bieži izvēlas risku, nevis stabilitāti, kāpēc lietuvieši ir aktīvāki obligāciju tirgū un kā Latvijā attieksme pret ieguldījumiem pamazām mainās.

Latvieši izvēlas vai nu drošību, vai risku – bet ignorē vidusceļu

Aptaujas dati rāda, ka Latvijas investori visbiežāk izvēlas ļoti drošus, bet maz ienesīgus risinājumus, piemēram, krājkontus un termiņnoguldījumus (tajos investē 55 % respondentu), kā arī pensiju vai ieguldījumu fondus (41 %). Savukārt citi skatās pretējā virzienā, izvēloties ieguldīt riskantos instrumentos, piemēram, akcijās vai ETF fondos (18 %) un kriptovalūtās (17 %).

Starp šīm divām galējībām ir arī retāk izmantots vidusceļš – obligācijas, kas piedāvā gan stabilitāti, gan prognozējamu un salīdzinoši lielu peļņu. Tomēr Latvijā tas ir vismazāk populārais investīciju veids – tikai 8 % aptaujāto ir ieguldījuši vai apsver iespēju ieguldīt obligācijās.

Katru gadu turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas izvēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū ar obligāciju starpniecību. Nasdaq Baltijas biržu sarakstos arvien biežāk tiek iekļautas obligācijas, ko var atpazīt ne tikai pēc to nosaukuma, bet arī pēc zaļas lapiņas vai vairoga simbola.

Obligāciju veida izvēle ir nozīmīga, jo tā ne tikai var ietekmēt no obligācijām gūto ieņēmumu izlietošanas kārtību, bet arī uzņēmumiem un ieguldītājiem tik ļoti būtisko kupona likmes apmēru.

Kā atšķiras obligācijas?

Obligācijas ir pārvedami parāda vērtspapīri, ko emitē pats uzņēmums (emitents) un kas ir tirgojami biržā. Obligāciju piedāvājuma dokumentā (prospektā) uzņēmumi cita starpā nosaka, kādiem mērķiem no obligācijām gūtie ieņēmumi tiks izmantoti (piemēram, vispārīgiem korporatīvajiem mērķiem, atsevišķam M&A darījumam, jaunas rūpnīcas celšanai, u.tml.).

Klasiskās obligācijas, kas biržu obligāciju sarakstos netiek īpaši atzīmētas vai izceltas, no zaļajām vai aizsardzības obligācijām galvenokārt atšķiras tieši ar to izlietošanas mērķi. Proti, lai obligācijas varētu dēvēt, piemēram, par zaļajām obligācijām vai aizsardzības obligācijām, gūtie ieņēmumi ir attiecīgi jāiegulda vides ziņā ilgtspējīgās darbībās vai aizsardzības projektu finansēšanā.

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Nekustamo īpašumu (turpmāk – NĪ) obligāciju tirgus pēdējos trīs gados ir piedzīvojis straujas svārstības – no aktivitātes krituma un nenoteiktības 2022. gadā līdz pakāpeniskai atkopšanās fāzei 2024. gadā. Procentu likmju stabilizēšanās ir kļuvusi par būtisku pagrieziena punktu: kopš 2024. gada sākuma tirgus atdzīvojas, vairāk parādās jaunu emisiju, un investoru interese atgriežas.

2025. gads Baltijas NĪ obligāciju tirgū ir sasniedzis jaunus rekordus gan apjoma, gan emisiju skaita ziņā un ir vairākkārt pārsniedzis vidējo gada rādītāju, kāds bija raksturīgs pēdējo piecu gadu periodā.

Statistikai par labu spēlē Akropolis Group 350 milj. EUR emisija 2025. gada maijā, kura ir lielākā NĪ obligāciju emisija Baltijā pēdējo gadu laikā un ar ienesīgumu 5% kalpo kā etalons pārējam tirgum. 2025. gadā tika veikti vēl ievērojami kapitāla tirgus darījumi, kā, piemēram, Summus Capital 30 milj. EUR obligāciju emisija ar ienesīgumu 8%, kā arī ir veikts nozīmīgs skaits ar atsevišķu NĪ attīstības projektu darījumiem, kur līdzekļi tiek piesaistīti konkrēta NĪ projekta realizēšanai un tipiski piedāvā augstāku likmi, kas ir atkarīga no konkrētā projekta attīstības riska.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Baltijā vadošais tehnikas nomas uzņēmums Storent Holding (Storent) publiskajā obligāciju piedāvājumā veiksmīgi piesaistījis finansējumu 16,5 miljonu eiro apmērā, pilnībā sasniedzot emisijas galveno mērķi – nodrošināt nepieciešamo finansējumu gan obligāciju refinansēšanai, gan investīciju programmas īstenošanai.

Šī ir otrā obligāciju sērija Storent 50 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros.

Storent publiskais obligāciju piedāvājums ietvēra gan obligāciju apmaiņas piedāvājumu esošajiem investoriem, gan ieguldījumu iespējas jaunajiem investoriem. Sākotnējās parakstīšanās laikā kopējais pieprasījums pēc jaunās emisijas veidoja 13,3 miljonus eiro, savukārt obligāciju apmaiņas piedāvājumā papildus tika apmainītas obligācijas aptuveni 3,2 miljonu eiro apmērā. Kopumā piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 1200 investori, un Storent kopējais investoru skaits šobrīd pārsniedz 5000, veidojot vienu no plašākajām investoru kopienām Baltijā.

Vērtējot jauno investoru aktivitāti pēc ieguldījumu apjoma, lielāko daļu jeb 74 % veidoja investori no Latvijas, 20 % – no Lietuvas, bet 6 % – no Igaunijas. Rīkojumu skaita ziņā visaktīvākie bija Latvijas un Lietuvas investori – attiecīgi 505 un 419 rīkojumi –, savukārt Igaunijas investori iesniedza 289 rīkojumus. Šie rezultāti atspoguļo augstu privāto investoru interesi visos trīs Baltijas tirgos. Kopumā privātie investori veidoja 85 % no pieprasījuma, savukārt 15 % – institucionālie investori, kas liecina par uzticību Storent biznesa modelim. Visiem investoriem obligācijas tika piešķirtas pilnā apjomā.

Publiskā obligāciju piedāvājuma laikā pieprasījums pēc vides apsaimniekošanas kompānijas AS "CleanR Grupa" obligācijām 2,5 reizes pārsniedzis laidienā piedāvāto apjomu, informēja uzņēmumā.

Institucionālo un privāto investoru pieprasījums pēc obligācijām sasniedza 37,8 miljonus eiro, ievērojami pārsniedzot obligāciju piedāvājuma mērķi - 15 miljonus eiro.

Ņemot vērā lielo pieprasījumu un saskaņā ar pamatprospektā noteiktajiem principiem, visi esošie obligacionāri, kas piedalījās obligāciju apmaiņas piedāvājumā, prioritāri saņem pilnu alokāciju atbilstoši apmaiņas attiecībai.

Šī obligāciju emisija, kas norisinājās no 29. oktobra līdz 11. novembrim, ir pirmais solis 50 miljonu eiro obligāciju programmā.

Pirmajā laidienā par "CleanR Grupas" obligācijām bijusi ievērojama interese gan no esošajiem obligacionāriem, gan no jauniem investoriem. Aptuveni 70% jeb 10,644 miljoni eiro no kopējā apstiprinātā 15 miljonu eiro apjoma tika alocēti esošajiem obligacionāriem, kas piedalījās obligāciju apmaiņas piedāvājumā, savukārt aptuveni 30% - jauniem investoriem.

Neskatoties uz vairākiem volatilitātes viļņiem, visas galvenās aktīvu klases šogad uzrādīja iespaidīgus rezultātus, pat ja ASV akcijas zaudēja impulsu gada beigās. Jāpasaka, ka tās septiņus mēnešus pēc kārtas baudīja reti pieredzēto ralliju, kas “Nasdaq” indeksam beidzās novembrī, bet “S&P 500” indeksam tikai decembrī.

Tādējādi “Nasdaq Composite” 2025. gadā pieauga par 20%, bet “S&P 500” indekss – par 16%, kas jau ir trešais gads pēc kārtas ar pieaugumu divciparu skaitļos. Eiropas indeksi turpināja pārspēt savus amerikāņu kolēģus, ko lielā mērā veicināja pievilcīgākas valuācijas – “STOXX 600” indekss pieauga par 2,7% decembrī un par 36,7% (dolāru izteiksmē) 2025. gadā, arī noslēdzot trešo gadu ar divciparu pieaugumu.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja procentu likmes nemainīgas, turpinot savu datu atkarīgo nostāju, neskatoties uz mērenajiem izaugsmes rādītājiem. Kā jau tika prognozēts, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) decembra sanāksmē samazināja mērķa procentu likmi līdz 3,50–3,75% robežai, izraisot baumas par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu turpināšanu. Dārgmetāli mēneša laikā strauji pieauga un turpināja sasniegt vēsturiski nebijušus augstumus, ko turpināja veicināt dolāra vājināšanās, centrālo banku pirkumi un ģeopolitiskā nenoteiktība.

“Lords LB Asset Management” pārvaldītā ieguldījumu sabiedrība UAB “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI) sāk publiski izplatīt jaunu obligāciju emisiju. Ieguldītājiem tiek piedāvātas 13 mēnešu obligācijas ar fiksētu gada procentu likmi 8,5 % apmērā. Ieguldīt no 1000 eiro var gan privātie, gan institūciju ieguldītāji Baltijas valstīs. Izplatīšanu organizē ieguldījumu uzņēmums “Orion Securities”.

“Obligāciju ieguldītājiem piedāvājam ienesīgumu, kas balstīts uz jau strādājošiem atjaunīgās enerģijas projektiem Lietuvā un Polijā. Sabiedrība ir pēdējā īpašuma pārdošanas stadijā, lai līdz 2027. gada beigām pārdotu visus attīstītos un attīstāmos projektus. Līgumi par fiksētu elektroenerģijas cenu, skaidra pārdošanas stratēģija, augsti ilgtspējas standarti un konsekventa vērtības radīšana ļauj mums gūt prognozējamu ienesīgumu un ierobežot riskus,” saka AEI pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius).

AEI arī ļauj esošajiem ieguldītājiem apmainīt savas 5 % kupona obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir šā gada 15. decembris, pret jaunemitētām obligācijām ar 8,5 % kuponu proporcijā 1:1.

Būvniecības uzņēmums “Eternia Solar”, kas ietilpst starptautiskā un reģionā vadošā atjaunojamās enerģijas attīstītāja grupā “Sun Investment Group” (SIG), sācis īstermiņa obligāciju piedāvājumu līdz 3 miljoniem eiro. Ar šo tiek aizsākta obligāciju programma, kuras maksimālā summa ir 8 miljoni eiro. Ar šo emisiju piesaistīto finansējumu plānots izlietot 120 MW saules spēkstacijas izbūvei Polijā. Projekta ilgtermiņa finansējumu starptautiskie investori jau ir novērtējuši un apstiprinājuši; tas tiks nodrošināts pēc būvniecības darbu noslēguma, lai 12 mēnešu laikā atmaksātu obligāciju emisiju.

Gada procentu likme būs 10%, kas tiks maksāta reizi pusgadā. Atmaksas termiņš šai obligāciju emisijai ir 2026. gada 23. decembris.

Piedāvājumu organizē un īsteno investīciju pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

“Šis saules parks Polijā, kura būvniecība tagad sāksies, ir viens no nozīmīgākajiem mūsu portfelī. Mēs jau esam nodrošinājuši ilgtermiņa finansējumu no starptautiskiem institucionālajiem investoriem, un šī starpposma obligāciju emisija garantēs, ka būvniecības process ritēs raiti un efektīvi,” norāda SIG izpilddirektors Deividas Varabauskas.

Stratēģiskie investori projektu ir apstiprinājuši

Starptautiskie investori “Berenberg” un “Amiral Gestion” ir veikuši 120 MW saules parka projekta izvērtējumu. Investori ir pabeiguši visu nepieciešamo finanšu, tehnisko un juridisko auditu, un apstiprinājuši projekta finansējumu, kas tiks izmaksāts pa daļām pēc būvdarbu noslēguma.

Pēdējā laikā Baltijas kapitāla tirgū arvien biežāk redzami vietējie uzņēmumi, kas attīstībai piesaista finansējumu ar publiskajām obligāciju emisijām.

Interese ir īpaši liela par tiem, kas spēj apvienot reģionālu pieredzi ar izaugsmes plāniem starptautiskajos tirgos. Pie šādiem uzņēmumiem ierindojams arī vadošais tehnikas nomas uzņēmums Storent Holding, kam šobrīd notiek publiskais obligāciju piedāvājums. Storent vienlaikus paziņojis par veiksmīgu ieiešanu Amerikas tirgū — soli, kam šobrīd seko mērķtiecīga paplašināšanās.

Baltijas finanšu konsultāciju uzņēmuma Superia partneris Lauris Balga, kurš specializējas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumos, uzsver, ka Storent gadījumā būtiska loma ir gan nozares dinamikai, gan izvēlētajam attīstības modelim: “Būvniecība ir globāli nozīmīga nozare, kurā būvtehnikas noma ir augošs segments. Mēdz teikt, ka būvniecības nozare ir viena no viskonservatīvākajām un pārdošanas process ir izteikti lokāls. Storent komanda kā tehnikas nomas speciālisti ir vienmēr bijuši spēcīgi digitālo risinājumu inovācijā, kas uzņēmumam kā celmlauzim ir palīdzējis augt un attīstīties gan Latvijā, gan virknē citu valstu.”

Preses Nama Kvartāla attīstītājs AS PN Project uzsāk piekto obligāciju programmas laidienu, piedāvājot investoriem 10 % ienesīgumu gadā ar procentu izmaksu divas reizes gadā. Projekta būvniecībā šobrīd paveikti vairāk nekā puse darbu un piesaistīta puse no obligāciju programmas finansējuma, līdz ar to projekts ieiet nākamajā attīstības posmā. Šī obligāciju laidiena ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti galvenokārt esošo UAB Preses Nams obligāciju refinansēšanai Lietuvā, kā arī būvniecības darbu turpināšanai.

Pieteikšanās piektajam obligāciju laidienam notiks no 2025. gada 14. līdz 31. oktobrim, un obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 10 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums – viena obligācija, kuras cena ir 1 041,9178 eiro (nominālvērtība – 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank, savukārt Orion Securities UAB un Redgate Capital AS darbojas kā pārdošanas aģenti.

Kopš obligāciju programmas uzsākšanas PN Project ir sekmīgi piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus eiro, kas veido pusi no kopējā nepieciešamā finansējuma biroju ēkas attīstībai. Iepriekšējie laidieni finansējuši galvenos būvniecības posmus – ēkas nesošo konstrukciju pabeigšanu, fasādes montāžu un citus darbus, kas šobrīd turpinās. 2025. gada augustā obligācijas tika iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot lielāku caurspīdīgumu un likviditāti investoriem.

Baltijas Nasdaq biržās pērn piesaistīts 2,1 miljards eiro, īstenotas 60 jaunas obligāciju emisijas, no kurām 940 miljoni eiro piesaistīti Rīgas biržā, akciju tirdzniecības apgrozījums kopumā audzis par 41%, bet obligāciju tirdzniecības apgrozījums - par 52%.

Kā liecina biržas kopējā statistika, tirdzniecībā vislabāk biržā klājies lietuviešiem, pēc tam seko Igaunija un visbeidzot Latvija. Akciju indeksu dinamika Viļņā +25,6%, Tallinā +18,4%, Rīgā +6,5%. Vidējais Baltijas Benchmark +19%.Aktivitāte augusi“Pērnais gads Nasdaq Baltijas biržās bijis ar pamatīgu aktivitātes kāpumu. Audzis finansējums uzņēmumu attīstībai, bijis rekordliels obligāciju emisiju skaits, un bijusi stabila akciju tirgus dinamika,” stāsta Nasdaq Riga mediju saziņas speciāliste Sanita Gailāne, piebilstot, ka pērn vērojama augoša investoru uzticība biržas uzņēmumiem un Baltijas kapitāla tirgus spējai nodrošināt uzņēmumiem piekļuvi finansējumam. “2025. gads ir apliecinājums tam, ka Baltijas kapitāla tirgus ir jaudīgs, atvērts inovācijām un gatavs jauniem izaicinājumiem. Kopā mēs esam radījuši vidi, kurā uzņēmumi var augt, investori – attīstīties un sabiedrība – gūt labumu no kapitāla tirgus iespējām,” uzsver Nasdaq Riga vadītāja Liene Dubava.

"Rīgas ūdens" noslēdzis līgumu ar Ziemeļu Investīciju banku (NIB) par aizdevuma limita izmantošanas iespējām līdz 50 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma Komunikācijas daļa.

Uzņēmums arī sācis obligāciju programmas pagarināšanas procesu.

Pēc uzņēmuma vadības paustā, ar šo vienošanos ar banku "Rīgas ūdens" turpinot darbu pie diversificētas finansējuma pieejamības nodrošināšanas, lai īstenotu 235 miljonu eiro investīciju programmu notekūdeņu attīrīšanas un dzeramā ūdens infrastruktūras attīstībai Rīgā.

"Rīgas ūdens" 2025.- 2028. gada investīciju programmas mērķis ir uzlabot uzņēmuma sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti, kā arī samazināt ūdens zudumu apjomus.

Programmas ietvaros paredzēta dzeramā ūdens un notekūdeņu cauruļvadu izbūve un nomaiņa, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizācija un jaudas palielināšana, kā arī ūdenssaimniecības sistēmu digitalizācija, uzlabojot uzskaiti, vadību un ilgtermiņa plānošanu.

Otrdien, 2.decembrī, noslēgsies parakstīšanās Baltijas vadošā tehnikas nomas uzņēmuma Storent Holding obligāciju emisijai līdz 18,5 miljonu eiro apmērā ar fiksētu 10 % gada likmi un 3,5 gadu dzēšanas termiņu.

Minimālais parakstīšanās slieksnis obligācijām ir 100 eiro, un piedāvājumā aicināti piedalīties gan privātie, gan profesionālie investori Baltijā. Emisijas mērķis ir refinansēt esošās obligācijas un nodrošināt papildu finansējumu uzņēmuma izaugsmes turpināšanai Eiropas un ASV tirgos, balstoties uz skaidru attīstības stratēģiju un jaunāko tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām.

Digitālie procesi un mākslīgais intelekts ir kļuvuši par neatņemamu ikvienas nozares attīstības virzītājspēku. Storent savas digitalizācijas kompetences ir pārvērtis skaidrā konkurences priekšrocībā, nostiprinot līdera pozīcijas Baltijā un uzsākot strauju izaugsmi ASV. Uzņēmuma Baltijā izstrādātie digitālie nomas procesi un IT rīki šobrīd tiek ieviesti Ziemeļamerikā, kur tehnikas nomas tirgus sasniedz aptuveni 75 miljardus eiro, bet digitalizācijas līmenis nozarē joprojām ir zems.

Izklaides un restorānu uzņēmums Baltijā Apollo Group ar vienu miljonu lojālo klientu plāno doties uz biržu. Kā pirmo soli pēc obligāciju emisijas uzņēmums plāno iesniegt pieteikumu par obligāciju iekļaušanu Nasdaq Tallinn regulētajā tirgū – Baltijas obligāciju sarakstā. LHV Bank būs emisijas organizators, bet Signet Bank būs emisijas izplatītājs Latvijā.

Apollo Group plašākai sabiedrībai Latvijā ir pazīstams ar ēdināšanas uzņēmumu Lido, kinoteātriem Apollo, restorāniem Vapiano, MySushi un ātrās ēdināšanas tīklu KFC.

Obligāciju emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma finansiālo neatkarību un kapitāla struktūru, kā arī nodrošināt finanšu resursus izaugsmei un investīcijām, kuru mērķis ir darbības efektivitātes paaugstināšana. Tas ļaus Apollo Group palielināt rentabilitāti un nostiprināt tirgus līdera pozīcijas Baltijā izklaides un viesmīlības sektoros.

2024./25. finanšu gadā Apollo Group konsolidētais apgrozījums sasniedza 227 miljonus eiro, kas ir par 6 % jeb 14 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā. Grupas EBITDA (konsolidētā peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) pieauga par 12 %, sasniedzot 40 miljonus eiro.

“Lietuvos centrinė kredito unija” (LCKU), kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību tīklu Baltijas valstīs, uzsāk publisku subordinēto obligāciju emisiju. Sabiedrība ieguldītājiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā piedāvās iegādāties 10 gadu obligācijas vērtībā līdz 4 miljoniem eiro, kas tiek izlaistas saskaņā ar 8 miljonu obligāciju programmu. Procentu likme sasniegs 8–8,25 % gadā, procenti tiks izmaksāti reizi pusgadā. Obligācijas tiks izvietotas no 26. novembra līdz 12. decembrim. Emisija būs iekļauta tirdzniecībā “First North” alternatīvajā NASDAQ tirgū.

Izvietošanu organizē un veic ieguldījumu pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

Saskaņā ar LCKU valdes priekšsēdētāja un administrācijas vadītāja Mindauga Vijūna (Mindaugas Vijūnas) teikto, obligāciju emisija ir dabiska Lietuvā izveidojušās nobriedušās krājaizdevu sabiedrību sistēmas izaugsmes daļa. Piesaistītie līdzekļi tiks veltīti LCKU kapitāla stiprināšanai un tālākai grupas ilgtspējīgai attīstībai.

“Lietuvas krājaizdevu sabiedrību nozare ir pārredzama, atbildīgi regulēta finanšu sistēma, kas atbilst stingrajiem ES standartiem un pārvalda risku tikpat profesionāli, kā to dara banku nozare. Vienlaikus tā ir saglabājusi kooperatīvu darbības modeli, kas nodrošina papildu stabilitāti un ciešu saikni ar vietējām kopienām. Cenšamies nodrošināt nepārtrauktu tās ilgtspēju, vienlaikus piedāvājot iespēju ieguldīt mūsu emitētajā finanšu instrumentā,” saka M. Vijūns.

Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ar obligāciju emisiju palīdzību, un investori meklē iespējas diversificēt savus portfeļus. Šajā kontekstā Signet Bankas grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Asset Management Latvia 2025. gadā izveidoja Signet Bond Fund – pirmo atvērtā tipa uzņēmumu obligāciju fondu Baltijas reģionā. Fonda galvenais mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem gūt labumu no sava reģiona uzņēmumu finansēšanas, vienlaikus atbalstot gan pašmāju kapitāla tirgus attīstību, gan Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi.

Fonds sniedz iespēju sākt ieguldīt ar 100 EUR, un padara vienlīdz pieejamu Baltijas obligāciju tirgu kā iesācējiem, tā pieredzējušiem ieguldītājiem. Fondā tiek iekļautas obligācijas no perspektīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Fonda struktūra un darbības principi

Saskaņā ar fonda dokumentiem vismaz 85% no aktīviem tiek ieguldīti Baltijas emitentu obligācijās, kas nozīmē, ka fonds koncentrējas uz reģionālajiem uzņēmumiem – gan kredītiestādēm, gan ražošanas vai pakalpojumu nozares pārstāvjiem, kuru galvenie biroji atrodas vai kuru vērtspapīru emisija notiek Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pašlaik 100% fonda aktīvu ir orientēti uz Baltiju.

UAB Preses Nams, Lords LB Special Fund V meitas uzņēmums, ir pilnībā dzēsis obligācijas no iepriekšējās Preses Nama Kvartāla obligāciju programmas, kas tika uzsākta 2023. gadā un investoriem nodrošināja 10 % gada ienesīgumu. Projekta finansēšana tagad turpinās, izmantojot tikai AS PN Project jauno publisko obligāciju programmu Latvijā, kurā jau ir piesaistīti 42 miljoni eiro – aptuveni 70 % no nepieciešamā finansējuma A fāzes attīstībai. Preses Nama Kvartāla būvniecība norit pēc plāna, un arvien vairāk uzņēmumu izvēlas šo projektu kā vietu savam nākotnes birojam.

“UAB Preses Nams obligāciju pilnīga dzēšana ir nozīmīgs notikums gan mums, gan investoriem. Tas apliecina mūsu apņēmību realizēt disciplinētu finanšu pārvaldību un pildīt solīto. Šī posma noslēgšana ļauj pilnībā pāriet uz jauno obligāciju programmu Latvijā un turpināt Preses Nama Kvartāla attīstību ar spēcīgu, vienkāršu un caurspīdīgu finansējuma struktūru,” norāda Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs.

UAB Preses Nams obligāciju dzēšana nozīmē, ka AS PN Project obligācijas tagad ir vienīgās, kas nodrošinātas ar hipotēku uz Preses Nama Kvartāla īpašumu, tādējādi stiprinot AS PN Project obligāciju nodrošinājumu.

Biržā kotētais nekustamā īpašuma attīstītājs Hepsor sadarbībā ar AS LHV Pank gatavo obligāciju programmu un plāno kotēt obligācijas Nasdaq Tallinn biržas oficiālajā sarakstā.

Mērķis ir diversificēt uzņēmuma finansējuma struktūru un nodrošināt kapitālu projektiem ģeogrāfiski diversificētajā portfelī tā vietējos tirgos.

“Plānotā obligāciju programma nodrošinās mums iespēju ātri reaģētu brīdī, kad tirgus apstākļi radīs pievilcīgas investīciju iespējas vai būs labvēlīgi papildu kapitāla piesaistei. Ņemot vērā nekustamā īpašuma attīstības ciklu, ir pamatoti nodrošināt, lai projektiem varētu dot impulsu īstajā brīdī,” sacīja Hepsor izpilddirektors Marti Krass (Martti Krass).

Tā kā nekustamā īpašuma attīstības cikli ir gari, projektiem dažādos posmos bieži ir nepieciešams finansējums. Obligāciju programmas mērķis ir nodrošināt elastīgu piekļuvi kapitālam tieši tad, kad tirgus apstākļi ir vispiemērotākie. Piesaistītais kapitāls tiks novirzīts jau iesākto un jaunu dzīvojamo un komerciālo attīstības projektu īstenošanai. Hepsor portfelī šobrīd ir 30 projekti dažādās attīstības stadijās – 15 Igaunijā, 10 Latvijā un 5 Kanādā.

31. oktobrī noslēgsies pieteikšanās Preses Nama Kvartāla attīstītāja AS PN Project obligācijām, kas piedāvā investoriem 10 % ienesīgumu gadā ar procentu izmaksu divas reizes gadā. Šajā obligāciju laidienā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti galvenokārt esošo UAB Preses Nams obligāciju refinansēšanai Lietuvā, kā arī būvniecības darbu turpināšanai.

Pieteikšanās piektajam obligāciju laidienam ir spēkā līdz 31. oktobrim, un obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 10 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums – viena obligācija, kuras cena ir 1 041,9178 eiro (nominālvērtība – 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank, savukārt Orion Securities UAB un Redgate Capital AS darbojas kā pārdošanas aģenti.

Kopš obligāciju programmas uzsākšanas PN Project ir sekmīgi piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus eiro, kas veido pusi no kopējā nepieciešamā finansējuma biroju ēkas attīstībai. Iepriekšējie laidieni finansējuši galvenos būvniecības posmus – ēkas nesošo konstrukciju pabeigšanu, fasādes montāžu un citus darbus, kas šobrīd turpinās. 2025. gada augustā obligācijas tika iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot lielāku caurspīdīgumu un likviditāti investoriem.