Jaunākais izdevums

Starptautisko tūristu skaits šogad nedaudz pārsniegs līmeni, kāds tika reģistrēts pirms koronavīrusa pandēmijas, pateicoties gaidāmajam tūristu pieplūdumam Āzijā, prognozē Pasaules Tūrisma organizācija (PTO).

PTO lēš, ka starptautisko tūristu skaits 2024.gadā būs par 2% lielāks nekā 2019.gadā.

Taču vienlaikus organizācija skaidro, ka tūrismu arī šogad varētu negatīvi ietekmēt augstā inflācija un procentlikmes, naftas cenu svārstības un tirdzniecības traucējumi.

Tikmēr dati par pagājušo gadu liecina, ka starptautisko tūristu skaits 2023.gadā veidoja 1,3 miljardus, kas ir par 44% vairāk nekā gadu iepriekš un par 88% vairāk nekā 2019.gadā.

PTO norāda uz Āzijas tirgu spēcīgo atveseļošanos, taču ziņo, ka vislielākais tūristu kāpums fiksēts Tuvajos Austrumos, kas bijis vienīgais reģions, kas pērn pārspējis pirmspandēmijas rādītājus, proti, par 22%.

Toties Eiropā tūristu skaits 2023.gadā veidojis 94% no 2019.gadā reģistrētā tūristu skaita bet Āfrikā šis rādītājs bijis 96%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada martā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 164,2 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 18,8% vairāk nekā 2023.gada martā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 279,8 tūkst. nakšu, kas ir par 15,4% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada martu.

2024.gada martā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 56% jeb 91,9 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 25,4% vairāk nekā pērn martā, bet par 19,4% mazāk nekā 2019.gada martā pirms pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada martu, palielinājies par 19,8% un bija 162,1 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,76 naktis (pagājušā gada martā - 1,85 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (16,8 tūkst.), Igaunijas (11,7 tūkst.), Vācijas (7,4 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,1 tūkst.), Somijas (6,4 tūkst.), Polijas (3,7 tūkst.), Spānijas (3,4 tūkst.), Ukrainas (3,2 tūkst.) un ASV (3,2 tūkst.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas tēla reklamēšanai netiek piešķirts pietiekams valsts finansējums

LETA, 11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tēla reklamēšanai starptautiskajos tirgos, kā arī tūristu piesaistei netiek piešķirts pietiekams valsts finansējums, sacīja aptaujātie nozares eksperti.

Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš pauda, ka uz 2024.gadu kopumā ir jāraugās piesardzīgi, bet arī optimistiski.

Viņš norādīja, ka tūrisma nozares lielākais izaicinājums ir strādāt apstākļos, kad netiek pienācīgi īstenotas valsts tūrisma mārketinga aktivitātes, kā arī valdības līmenī nav uzlabojusies izpratne par tūrisma nozari.

"Līdz ar to šobrīd varam paļauties tikai uz uzņēmēju pašu aktivitātēm tūristu piesaistei, Rīgas kā galvaspilsētas īstenotajām aktivitātēm, kaimiņvalstu aktivitātēm, kuras piesaista tūristus reģionam," sacīja eksperts, prognozējot, ka, iespējams, tūristu skaits Rīgā šajā vasaras sezonā sasniegs 2019.gada līmeni, tomēr par Latviju kopumā ir šaubas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbība Vecrīgā – izmirstoša parādība vai iespēju laiks?

Kristīne Krama, skaistumkopšanas salonu “Old Riga SPA” un “SIBI salons” īpašniece, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada oktobrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 176 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,1 % mazāk nekā 2022. gada oktobrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 317,2 tūkst. nakšu, kas ir par 2,6 % mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri.

Šā gada desmit mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,1 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 11,9 % vairāk nekā 2022. gada pirmajos desmit mēnešos, tomēr tas ir par 14,9 % mazāk nekā 2019. gada pirmajos desmit mēnešos, laikā pirms pandēmijas.

2023. gada oktobrī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 57,4 % jeb 101 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 0,8 % vairāk nekā pērn oktobrī, bet par 30,3 % mazāk nekā 2019. gada oktobrī. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, samazinājies par 0,3 % un bija 192,9 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP kritumu trešajā ceturksnī prognozē amplitūdā no 0,6% līdz 2%

LETA, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī varētu būt samazinājies amplitūdā no 0,6% līdz 2% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - šā gada otro ceturksni - IKP Latvijā varētu būt sarucis par 0,5-1,5%, bet 2023.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ekonomikā varētu būt bijis kritums par 1,5-2%.

Viņš skaidroja, ka galvenais iemesls kritumam ekonomikā joprojām ir diezgan būtiskais samazinājums rūpniecībā un eksportā, ko izraisījis vājš ārējais pieprasījums. Tāpat nelieli mīnusi joprojām ir tirdzniecībā, jo, neskatoties uz algu kāpumu un zemo bezdarbu, iedzīvotāju pandēmijas laika uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti, vairāk nekā 200 miljoni eiro ir ieguldīti valsts krājobligācijās un procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši kredītu maksājumi. Tāpat šogad mēnesi vēlāk nekā pērn notika pensiju indeksācijas, kas negatīvi ietekmēja tirdzniecību septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tūristi Igaunijā pērn iztērēja 1,23 miljardus eiro, kas ir par 178 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Kopumā ārvalstu tūristi Igauniju pērn apmeklēja nepilnus četrus miljonus reižu, kas ir par 13% vairāk nekā 2022.gadā, tomēr par trešdaļu mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā.

85% tūristu Igaunijā pērn bija no Eiropas Savienības valstīm, un to skaits gada laikā pieauga par 17%. Tūristu no Somijas skaits sasniedza 1,75 miljonus, kas ir par 21% vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt cilvēku no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, skaits Igaunijā pērn gada salīdzinājumā samazinājās par 5%. Lielākā valsts ārpus ES, no kuras ieradās tūristi, bija Lielbritānija ar 128 000 tūristu, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā 2022. gadā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu vienas dienas apmeklējumu skaits pieaudzis par 200 000, veidojot 39% no kopējā ārvalstnieku apmeklējumu skaita. Savukārt braucienu ar nakšņošanu skaits pieaudzis par 11%, un vidējais brauciens bija 3,4 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma industrija sāk pamazām atkopties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām - 2023.gadā 11 mēnešos Latvijas tūristu mītnēs izmitināti par 12% vairāk vietējo un ārvalstu viesu nekā 2022.gada vienpadsmit mēnešos, atsevišķos tūrisma segmentos audzis arī vidējais viesu maksātspējas līmenis, informē Ekonomikas ministrija.

Pērn atvērtas virkne gan iepriekš slēgtas, gan no jauna izveidotas viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, attīstīti jauni tūrisma infrastruktūras projekti gan Rīgā, gan ārpus Rīgas.

Taču nozares izaugsmes tempus joprojām kavē Krievijas karadarbības Ukrainā sekas. Ja līdz kara sākumam aptuveni 30% tūristu, kas apmeklēja Latviju, bija no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, tad šobrīd šis apjoms jākompensē ar viesiem no citām valstīm. Ģeopolitiskā situācija negatīvi ietekmē karadarbībā iesaistīto valstu kaimiņvalstis, tostarp Baltijas valstis, apdraudot Baltijas kā droša tūrisma galamērķa reputāciju. Savukārt, strauji pieaugušās energoresursu izmaksas un inflācija kopumā apdraud viesmīlības un ēdināšanas nozares uzņēmumu dzīvotspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Liepāja ir gatava kļūt par Eiropas kultūras meku

Salvis Roga, Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku plūsma jebkurai pilsētai ir vitāla nepieciešamība, lai veicinātu ekonomikas un konkurētspējas izaugsmi. Liepāja ir valstspilsēta, kuru apmeklē ļoti daudz tūristu. Jaunākie statistikas dati liecina, ka 2023. gadā Liepājas naktsmītnēs apkalpots līdz šim vēsturiski visvairāk tūristu.

Viesu skaits no citām Latvijas pilsētām Liepājā pērn ir pieaudzis par 13,1 %, bet ārvalstu tūristu skaits – par 3,7 %. Tas ir ļoti labs rādītājs, kas apliecina, ka līdzšinējās darbības tūristu piesaistei ir bijušas veiksmīgas. Būdams lepns kā liepājnieks, ikdienā nenogurstoši priecājos par radošās industrijas izaugsmi un kvalitatīvajiem pakalpojumiem, kas Liepājā ir radīti.

Nākamgad Liepāja atzīmēs savu 400. dzimšanas dienu, bet 2027. gadā mēs būsim Eiropa kultūras galvaspilsēta. Esam radījuši visus priekšnosacījumus, lai kļūtu par Latvijas kultūras meku – vietu, kur satiekas Eiropas kultūras dzīves veidotāji un tās baudītāji. Taču gulēt uz lauriem mēs neprotam, jo pilsētas būtība ir mainīties, iet uz priekšu un atrast arvien vairāk iespēju, kas ne vien veicinātu interesi Liepāju apmeklēt, bet arī nodrošinātu ērtu, viegli pieejamu veidu, kā līdz tai tikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīnoties ar masu tūrismu, Venēcijā no ceturtdienas ieviestas dienas biļetes.

Jaunā sistēma paredz iekasēt maksu no tūristiem, kuri vēlas iebraukt vēsturiskajā Itālijas pilsētā uz vienu dienu, un šī sistēma ir pirmā pasaulē, kas paredzēta, lai mazinātu masveida tūrisma spiedienu.

Apmeklētājiem, kas iebrauc UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā pilsētā uz dienu, būs jāpērk piecu eiro biļete, un inspektori veiks pārbaudes uz vietas galvenajos iebraukšanas punktos.

Venēcija, kas tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pilsētām pasaulē, ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, taču lielais apmeklētāju skaits rada pamatīgu slogu pilsētai un tās iedzīvotājiem.

Izmēģinājuma periodā vienas dienas biļetes būs nepieciešamas tikai 29 noslogotākajās dienās 2024.gadā, galvenokārt nedēļas nogalēs no maija līdz jūlijam. Mērķis ir pārliecināt vienas dienas ceļotājus apmeklēt Venēciju klusākos periodos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā ēdināšanas nozares apgrozījums pērn bija kopumā apmēram 800 miljoni eiro

LETA, 19.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēdināšanas nozares apgrozījums pagājušajā gadā bija kopumā apmēram 800 miljoni eiro, kas ir 1,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

"Lai arī kopumā ēdināšanas nozare uzrāda rekordlielu apgrozījumu un arī nomaksāto nodokļu apjomu, apgrozījums lielā mērā ir inflācijas radīts," skaidroja Jenzis, piebilstot, ka apgrozījuma rādītājam nav korelācijas ar nozares rentabilitāti, tādēļ nevar teikt, ka nozarei ietu labāk nekā pēdējos gados.

Viņš arī pauda viedokli, ka nozare jau četrus gadus ir krīzes situācijā.

Komentējot nodokļu jautājumu, Jenzis minēja, ka, vērtējot ēdinātāju kopējo samaksāto nodokļu apmēru pret nozares apgrozījumu, tas ir krietni virs vidējā, proti, ēdinātāji nodokļos nomaksā virs 30% no apgrozījuma. "Salīdzinājumam, citās nozarēs tas var būt tikai 3-4%," atzīmēja LRB vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Jānis Goldbergs, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2023.gadā devās 2,1 milj. vienas dienas un vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir par 21,8 % vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 11,6 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā. Šajos ārzemju ceļojumos iztērēti 1,11 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 401,3 tūkst. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 24,6 tūkst. jeb 5,8 % mazāk nekā 2022. gadā, iztērējot 35,3 milj. eiro, par 1,1 milj. eiro jeb 3,1 % vairāk. Vidējie viena brauciena izdevumi bija 87,9 eiro, kas ir par 7,6 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Salīdzinot ar 2019. gadu pirms pandēmijas, braucienu skaits 2023. gadā ir samazinājies par 55,6 % un kopējie izdevumi inflācijas dēļ sarukuši par 38,8 %. Vidējie izdevumi pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, ir palielinājušies par 24,1 eiro.

Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos 2023. gadā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (23,6 %).

Pērn iedzīvotāji devās 1,7 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 30,8 % vairāk nekā gadu iepriekš un par 15,2 % vairāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā, līdz ar to 2023. gadā vairākdienu braucienu skaits pārsniedzis pirmspandēmijas laika līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Māris Ķirsons, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā lidostā "Rīga" apkalpoti 6,63 miljoni pasažieru - par 23% vairāk kā gadu iepriekš, informē lidosta.

Lidostā pērn strādāja 20 aviokompānijas, kopumā apkalpots vairāk kā 61 tūkstotis lidojumu. Arī 2023.gadā Rīgas lidosta ir bijusi līdere Baltijas valstīs, apkalpojot 42% no kopējā Baltijas aviopasažieru skaita un 40% visu lidojumu.

Tiešo pasažieru skaita ziņā lidosta "Rīga" ir atgriezusies pie pirmspandēmijas laika rādītājiem, un šogad atsevišķos mēnešos pat tika apkalpots vairāk tiešo pasažieru kā 2019.gadā. Savukārt salīdzinājumā ar 2022.gadu tiešo pasažieru skaits audzis par 23% un pārsniedza 5,2 miljonu atzīmi.

Piedāvātais maršrutu tīkls no Rīgas ir veicinājis transfēra un tranzīta pasažieru skaita atjaunošanos. Tranzīta pasažieru plūsma ir stabilizējusies, un 22% pasažieru jeb vairāk nekā 1,4 miljoni Rīgu izmantojuši kā pārsēšanās lidostu tālākiem lidojumiem. Salīdzinājumā ar 2022.gadu tas ir pieaugums par 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumi laikā no 2017. līdz 2023. gadam pieauguši par 58% jeb 4,655 miljardiem eiro un pērn sasniedza 12.639 miljardus eiro, salīdzinājumā ar 7,984 miljardiem 2017. gadā.

To liecina Finanšu ministrijas informācija. Teju ik gadu ir novērots nodokļu ieņēmumu pieaugums, izņemot 2020. gadu, kad uzliesmoja Covid-19 pandēmija. Proti, 2020. gadā nodokļu ieņēmumi sasniedza 9,006 miljardus eiro, kas bija par 50 miljoniem eiro mazāk nekā tika iekasēts pirmspandēmijas – 2019. gadā. Nodokļu ieņēmumu pieaugums 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadā iespēto sasniedza 1.1 miljardu eiro. Vēl lielāks nodokļu ieņēmumu pieaugums fiksēts 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad tas sasniedza 1.85 miljardus eiro, līdz tam ikgadējie pieaugumi svārstījās - 400 līdz 600 milj. eiro līmenī. 2024. gadā nodokļu ieņēmumi plānoti 13,804 miljardu eiro apmērā, kas būtu par 1,16 miljardiem eiro vairāk nekā tika iekasēts 2023. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācija oktobrī: zelta rudens, zelta cenas? Ne gluži

Ieva Opmane, Latvijas Bankas ekonomiste, 08.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazinoties energocenu kāpuma ietekmei, oktobrī inflācija Latvijā bija 2.1 %, norādot uz mērenu cenu pieaugumu viena gada laikā, savukārt salīdzinājumā ar situāciju pirms mēneša vidējais cenu līmenis pat ir nedaudz samazinājies.

Pērno rudeni iedzīvotāji Latvijā, tāpat kā daudzviet citur Eiropā, gaidīja ar bažām par to, kādu cenu pieaugumu nāksies piedzīvot tuvākajos mēnešos. Šogad, lai gan cenu līmenis lielai daļai produktu ir augstāks nekā pirms gada, ir atsevišķas preces un pakalpojumi, kam cenas tomēr ir kritušās. Piemēram, centralizētās siltumapgādes tarifi lielā daļā apdzīvoto vietu Latvijā ir zemāki nekā pirms gada.

Gada inflācija oktobrī Latvijā samazinājusies līdz 2,1% 

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet...

Jāatzīmē gan, ka daļa iedzīvotāju ilgstoši augstās inflācijas dēļ ir izjutusi pirktspējas kritumu un “nogurdinātajai pirktspējai” arī šie zemākie tarifi var likties gana sāpīgi, ņemot vērā, ka arī vairāki citi ikmēneša rēķini tomēr ir pieauguši. Pašlaik gan Latvijā atgriežamies pie tendences, ka vidējās algas kāpums ir straujāks par inflāciju, kas ļaus iedzīvotāju pirktspējai pamazām atgūties.

Ekonomikā bažas par nākotni ir diezgan ierasta situācija. Pat samērā mierīgos laikos pastāv riski, ka situācija var diezgan strauji mainīties. Pašlaik inflācijas līmenis Latvijā ir samērā zems, un sagaidām, ka tas saglabāsies zems arī gan tuvākajos mēnešos, gan nākamgad. Jāņem vērā, ka situācijas attīstība gan “tepat” Ukrainā, gan tāltālajos Tuvajos Austrumos var strauji sašūpot resursu cenas globālajos tirgos, kas nozīmētu straujāku inflāciju arī Latvijā.

Tomēr nesenās cenu pieauguma krīzes devušas gana daudz mācību un palīdzējušas attīstīt instrumentus iedzīvotāju atbalstam, un, lai gan šādu strauju cenu pieaugumu negaidām un nevēlamies piedzīvot, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, esam daudz gatavāki stāties pretī šādai situācijai.

Lai arī aiz valsts robežām vietām savilkušies gana tumši mākoņi, iespējams, tuvāko gadu laikā saistībā ar cenu pieaugumu būs vairāk jālūkojas iekšzemes virzienā. Viens bieži pieminēts faktors ir algu pieaugums, kas izpaužas gan kā ražošanas izmaksu sadārdzinošs, gan pieprasījumu veicinošs faktors. Jau pašlaik Latvijā samērā strauji turpina augt pakalpojumu cenas, kur šī algu izmaiņu ietekme izpaužas visspēcīgāk. Daļu no pakalpojumu cenu pieauguma var skaidrot ar palielinātu pieprasījumu, atsevišķās nozarēs arī sarucis piedāvājums, jo kādi uzņēmumi neiztur pandēmijas laika pārbaudījumus. Visstraujāk pieaugušas cenas pakalpojumiem, kas saistīti ar atpūtu, savukārt lēnākais cenu pieaugums bijis ar komunikāciju saistītiem pakalpojumiem, kam pieprasījums pandēmijas laikā nebija tik svārstīgs.

Līdzīgas tendences ar straujāku pakalpojumu cenu kāpumu ir vērojamas arī citviet, arī mūsu kaimiņvalstīs. Tomēr kopumā Latvijas inflācija ir zem eirozonas vidējā līmeņa, tā ir zemāka arī nekā kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirms 12 gadiem izveidotais tūrisma uzņēmums OsaBus nupat kā ieguldījis 913 633 eiro uzņēmuma attīstībā – iegādāti četri luksusa klases autobusi tūristu grupu pārvadājumiem Eiropā, nodrošinot pakalpojumus Eiropas valstu, un nu arī Latvijas ceļotājiem.

Tuvāko divu trīs gadu laikā uzņēmuma autobusu un minibusu parku plānots paplašināt līdz 20-30 transporta vienībām.

“Pamatā šie autobusi ar augstas klases servisu pārvadās tūristu grupas no Centrālās un Rietumeiropas valstīm kā Vācija, Francija, Spānija, Itālija, Beļģija, Nīderlande utt.. Taču mēs vēlamies arī ceļotājiem no Latvijas nodrošināt iespēju saņemt tādu servisu, kāds tiek nodrošināts jebkuras Rietumvalsts tūristiem – gan autobusu ērtības ziņā, gan šofera kompetences ziņā, kā arī, kas ne mazums svarīgi – katrai tūristu grupai nodrošināt gida pakalpojumus viņu dzimtajā valodā,” stāsta OsaBus izveidotājs un vadītājs Oskars Lūsis, piebilstot, ka vēlas paaugstināt grupu tūrisma latiņu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par uzņēmuma "Radisson Hotel Group" viesnīcu “Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel” un “Radisson Blu Elizabete Hotel” klastera ģenerāldirektoru iecelts Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski).

D. Baranovskis ir Kanādas un Polijas pilsonis, kurš izglītību ir ieguvis Toronto. Viņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze viesmīlības un tūrisma nozarē, ieņemot vadošus amatus starptautiskās viesnīcu ķēdēs. D. Baranovskis ir labi pazīstams ar Baltijas tirgus specifiku, jo pirms tam 7 gadus strādājis Baltijas tirgū, veiksmīgi vadot “Radisson Hotel Group” viesnīcas Viļņā un Tallinā.

D. Baranovskis uzsver, ka viens no pamatelementiem viņa vadībā būs sadarbības organizēšana ar Rīgas tūrisma un viesmīlības asociācijām un pašvaldību. Viņš uzskata, ka Rīgas atpazīstamībai ir būtisks faktors ilgtermiņa izaugsmē: “Es labprāt turpināšu darbu pie sadarbības iespēju radīšanas ar dažādām asociācijām un pašvaldību, lai kopīgi palielinātu tūristu plūsmu uz Rīgu. Es esmu pārliecināts, ka Latvijas galvaspilsēta ir izcils ceļojumu galamērķis, kas pārsteigs ikvienu tūristu ar unikālo kultūru, cilvēkiem un, protams, viesnīcu pakalpojumu augstajiem standartiem. Es uzskatu, ka kopīgi varam padarīt Rīgu par vienu no tūristu iecienītākajiem galamērķiem Eiropā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizācija "European Best Destinations" (Eiropas labākie galamērķi - EDB) publicējusi ikgadējo sarakstu ar 20 aktuālākajām tūristu apmeklējuma vietām, kas izraudzītas starp vairāk nekā 500 citiem ceļotāju galamērķiem un ieguvušas 2024.gada labāko Eiropas galamērķu goda nosaukumu.

Starp 20 šī gada labākajiem tūrisma galamērķiem, kuru sarakstu publicējusi arī žurnāla "Forbes" tīmekļa vietne, ierindojusies arī Rīga.

Šī gada labākie tūrisma galamērķi izraudzīti, pamatojoties uz vairāk nekā miljonu ceļotāju balsojumu 172 valstīs.

Ar rekordlielu balsu skaitu pirmajā vietā izvirzījusies Marvelja Spānijas dienvidos, kuru par sava šī gada atvaļinājuma vietu izraudzījuši īpaši liels skaits amerikāņu un britu, norāda EBD.

Marveljai seko Monako, Malta, Ženēva un Batumi Gruzijā.

Savukārt sestajā vietā ierindojusies Rīga, kas atzīta par ideālu galamērķi neilgai atpūtai cilvēcīga mēroga pilsētā. Kā apgalvo EDB, Rīgā cauru gadu notiek dažādi kultūras pasākumi un iespējams baudīt iepirkšanos, gastronomiju, dabu, mākslu un jūgendstila arhitektūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc legalizācijas Vācijā paredzēts palielināt atļauto marihuānas daudzumu

LETA/DPA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc marihuānas legalizācijas Vācijā tās glabāšanas un lietošanas noteikumi nebūs tik stingri, kā sākotnēji plānots, pirmdien paziņojuši zaļie.

Partijas pārstāve veselības jautājumos Kirstena Kaperte-Gontere pavēstīja, ka kaltētas "zālītes" daudzums, kādu būs atļauts glabāt mājās, tiks dubultots no 25 līdz 50 gramiem. Savukārt zonas rādiuss ap bērnudārziem, rotaļu laukumiem un skolām, kurā marihuānas lietošana būs aizliegta tiks samazināts no 200 līdz 100 metriem.

Viņa norādīja, ka alternatīvas radīšana melnajam tirgum prasa atturēties no pārmērīgu birokrātisku barjeru noteikšanas, piebilstot, ka arī paredzētie sodi par pārkāpumiem tiks mīkstināti un ka par nelielu atļautā "zālītes" daudzuma pārsniegšanu uzreiz nedraudēs kriminālatbildība.

Sākotnēji bija paredzēts, ka gadījumos, ja glabāšanā esošās marihuānas daudzums pārsniegs 25 gramus, iestāsies kriminālatbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru