Kurzemes apgabaltiesa piektdien noraidīja Norvēģijas investora Rixport prasību pret starptautisko lidostu Rīga par gandrīz 24 miljonu eiro zaudējumu piedziņu, apmierinot atbildētāja pretprasību par 3,704 miljonu eiro piedziņu no Rixport, aģentūrai BNS pastāstīja tiesas pārstāve Marika Jankovska.

Lidostas Rīga pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Zeltiņš aģentūrai BNS pastāstīja, ka pretprasība tika iesniegta par Rixport nesamaksātiem rēķiniem. Šo nesamaksāto rēķinu pamatparāda summa veidoja 3,228 miljonus eiro un līgumsods ir 476,13 tūkstoši eiro.

Viņš paskaidroja, ka Rixport nebija norēķinājies par tā saukto zemes infrastruktūras maksu, nomas maksu, kā arī nekustamā īpašuma nodokli.

Rēķini par kuriem Rixport nav norēķinājies, izrakstīti laika periodā no 2007.gada 28.novembra līdz pērnā gada 16.maijam.

«2007.gadā ir tikai viens rēķins, līgumisku nianšu dēļ šis arīdzan ir pie nesamaksātiem rēķiniem, bet principiāli un tā patstāvīgi Rixport pārtrauca maksāt 2012.gadā. Un visi pārējie rēķini izrakstīti laika periodā no 2012.gada 31.jūlija līdz (..) 2014.gada 16.maijam,» Zeltiņš atzīmēja.

SIA Rixport īpašniece kompānija Staur Eiendom plāno īstenot 2006. gadā sākto projektu un izveidot modernu un konkurētspējīgu lidostas viesnīcu, ofisu un konferenču telpu kompleksa projektu.

Kā informēja Rixport sabiedrisko attiecību konsultante Sabīne Puķe, lai apliecinātu savus nolūkus turpināt iesāktā projekta attīstību, vakar Latvijā ieradās Staur Eiendom valdes loceklis Bernts Osthuss, kas tikās ar starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju Aldi Mūrnieku un Satiksmes ministrijas vadību.

Tiekoties ar amatpersonām, Rixport mudināja sākt lidostas viesnīcas un konferenču centra būvniecību, taču uzņēmums šobrīd ir pilnībā atkarīgs no tā, vai lidosta izpildīs savas saistības. Plānots, ka viesnīca tiks savienota tieši ar lidostu, līdz ar to uzņēmums nevaram sākt darbu bez sadarbības ar lidostu, kas nepildot savas saistības.

SIA «Rixport», kas savulaik pie lidostas «Rīga» plānoja būvēt biroju un konferenču telpu kompleksu, norvēģu īpašnieki par investīciju aizsardzības līguma iespējamiem pārkāpumiem no Latvijas valsts starptautiskajā arbitrāžā vēlas piedzīt 65 miljonus eiro, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga», atsaucoties uz Norvēģijas reģionālo laikrakstu «Adresseavisen».

Vienlaikus gan raidījums norādīja, ka investīciju politikai veltītā interneta mājaslapā minēta cita summa - 26 miljoni eiro. SIA «Rixport» pārstāve advokāte Agnese Medne «Nekā personīga» atteicās izpaust prasības apmēru, aizbildinoties, ka viņa to nedrīkst darīt.

Medne skaidroja, ka uzņēmuma vērienīgajām iecerēm lidostas teritorijā galvenais traucēklis bija valsts noteikto attīstības plānu maiņa. «Plāni, ko nosprauž Latvijas valsts galvenokārt Satiksmes ministrijas (SM) personā, mainījās vai katru gadu vai dažkārt pat vairākas reizes gadā. Nekustamā īpašuma attīstīšanā vieta ir vissvarīgākā, un, ja kāds sola vislabāko vietu un to nepilda, tad tas ir saistību pārkāpums,» «Rixport» prasības būtību skaidroja advokāte.

«Patlaban izskatās, ka tiek meklēti kādi salmiņi, pie kuriem ķerties, lai projektu nerealizētu, tā intervijā laikrakstam Diena pauda lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

«Mēs nevienam neko neaizliedzam, zeme joprojām ir viņu, un viņi var būvēt jebko, ko uzskata par vajadzīgu un iespējamu,» norādīja lidostas vadītājs.

«Tas ir tikai mans minējums, bet pieļauju, ka ekonomiskā krīze ietekmējusi biznesu un tagad ar godu ir jāatkāpjas, kādu citu padarot par vainīgo. Ikviens, kurš gribējis kaut ko uzbūvēt lidostā, būvatļauju ir saņēmis. Mārupes pašvaldība vai lidosta nav nevienu ierobežojusi,» tā A. Mūrnieks.

DB jau rakstīja, ka Rixport būvniecības projekta izmaksas plānotas līdz 300 milj. eiro apmērā.

Norvēģi grib atteikties no mazāk rentablajām projekta daļām, saka lidostas pārstāvji; lidosta nav ļāvusi attīstīties, uzstāj Rixport.

Mums nav tiesību pildīt norvēģu invetoru prasības, proti, atlaist nomas maksu vai pārtraukt līgumu par atsevišķām projekta sadaļām, tā radot valsts kapitālsabiedrībai zaudējumus, Dienas Biznesam norāda Starptautiskās lidostas Rīga Komerciālā departamenta direktors Artūrs Saveļjevs.

«Tas vairāk izskatās pēc atklātas demagoģijas un nevēlēšanās savus projektus realizēt,» saka Lidostas Rīga Juridiskā departamenta direktore Lauma Jenča, piebilstot, ka neviens nav pateicis, kā tieši kaitniecība veikta. Viņa arī uzsver, ka no Rixport neviens nav griezies ne Mārupes novada domē, ne lidostā ar tehnisko nosacījumu pieprasījumu, ja neskaita nepabeigto ēku.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Norvēģu investoriem piederošā SIA Rixport 2006. gadā iesaistījusies daudzmiljonu biznesa projektā, kas paredzēja attīstīt viesnīcu, ofisu un konferenču telpas lidostai piegulošajā teritorijā. Tomēr līdz šim projekts nav pavirzījies uz priekšu.

Rixport nav saprotama lidostas, pašvaldības un Satiksmes ministrijas (SM) attieksme, kas liek attīstītājam izdarīt secinājumus par iespējamu apzinātu projekta kavēšanu un centieniem izstumt no projekta. Norvēģu investori uzsākuši tiesvedību ar lidostu Rīga un Mārupes pašvaldību par vairākiem miljoniem latu. «Es uzaicināju uz Latviju investorus, liekot uz spēles savu reputāciju. Šobrīd pat neatkarīgi no tā, kā šī lieta izvērtīsies, ir skaidrs, ka Latvijas kā investīciju vides reputācija ir nopietni sabojāta,» tā P. Lundebijs.

Septiņu gadu laikā Rixport samaksājis lidostai 3,9 milj. eiro kā vienreizēju infrastruktūras maksājumu un vairāk nekā 3,8 milj. eiro nomas maksājumos, tādējādi investējot teju 8 milj. eiro. Rixport nevarēja izmantot zemi, par kuru tika veikti maksājumi, vairākas reizes mainīta detālplānojuma un izmaiņu dēļ, lidostas attīstības plānos, to skaitā jaunā pasažieru termināla būvniecību, DB skaidro Rixport rīkotājdirektors Pīters Lundebijs (Petter Lundeby).

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Pazīstamais Latvijas autorallists Ivars Vasaraudzis, kurš rallijā Kurzeme 2009 brauks ar Mitsubishi Lancer WRC automobili, saņēmis 1. starta numuru.

"Pat neatceros, cik reižu esmu startējis ar pirmo numuru, bet sajūtas vienmēr ir divējādas. Pagājušajā gadā tās bija trīs ar pusi reizes, šogad tās ir bijušas divas, un līdz šim ir bijis forši. Katrā ziņā es centīšos numuru saglabāt un arī Kurzemē nobraukt kā pirmais," saka Ivars Vasaraudzis.

2. starta numurs Kurzemes rallijā piešķirts igaunim Georgam Grosam, kurš Liepājā brauks ar Ford Focus WRC automobili. Tieši šis sportists uzskatāms par Ivara Vasaraudža sīvāko konkurentu šajā nedēļas nogalē, kuram latviešu rallists velta atzinīgus vārdus.

"Gross ir spēcīgs braucējs. Ne jau tikai tāpēc, ka viņš uzskatāms par kādreizējā igauņu pasaules rallija čempionāta dalībnieka Marko Martina audzēkni, bet arī tāpēc, ka viņam šajā sezonā ir vairāk braukšanas stundu un lielāka pieredze nekā mūsu ekipāžai. Būs interesanti braukt," – tā Ivars Vasaraudzis.

Latvenergo jaunais tarifs ir spēkā tikai pusotru mēnesi, taču jau tagad atsevišķas mājsaimniecības, kuras aprīlī patērējušas ap 200 kWh elektroenerģijas, jau saņēmušas rēķinu ar paaugstināto elektrības tarifu, kurš stājas spēkā pēc 1 200 patērētām kWh elektroenerģijas patērēšanas, šodien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Latvenergo jaunais tarifs, kas stājās spēkā 1. aprīlī, paredz, ka no šī datuma visām mājsaimniecībām par pirmajām 1 200 kilovatstundām ir jāmaksā iepriekšējais tarifs jeb starta tarifs – 0,0825 lati/kWh. Savukārt no 1 201 kWh tiks piemērots pamata tarifs – 0,1074 Ls/kWh. Un šī kārtība attiecas arī uz klientiem ar kopējām uzskaitēm, piemēram, namu apsaimniekotājiem, dzīvokļu un dārzniecību kooperatīviem, sociālajām mājām, kopmītnēm, kuru objektā elektroenerģiju lieto vairāki apakšlietotāji.

Kā raksta Neatkarīgā, liels un nepatīkams bijis vairāku Ziepniekkalna ģimeņu pārsteigums, kad par aprīlī patērēto elektrību rēķinā bija ierakstīts tarifs – 0,1020 Ls/kWh, lai gan šīs ģimenes, tāpat kā citas, bija rēķinājušās, ka pirmajām 1 200 kWh tiks piemērots starta tarifs. Un neviena no tām mēneša laikā nebija paspējusi patērēt tik daudz elektrības.

Tiem iedzīvotājiem, kuru namu apsaimniekotājs vai pārvaldnieks kādu iemeslu dēļ nav savlaicīgi nokārtojis formalitātes ar AS Latvenergo par STARTA patēriņa apjoma palielināšanu, pēc kura apakšlietotāji var norēķināties par Starta tarifu, šis apjoms netiks samazināts, ja tā piešķiršana notiks vēlāk.

Patlaban STARTA kWh apjoms ir palielināts vairāk nekā 14.5 tūkstošiem mājsaimniecību, kurām līgumattiecības par elektroenerģijas piegādi ir nevis ar Latvenergo, bet apsaimniekotāju, kooperatīvu vai citu juridisku personu. Tas nozīmē, ka 260 namu valdītāji ir nokārtojuši nepieciešamās saistības gan ar saviem klientiem, gan Latvenergo, lai iedzīvotāji varētu saņemt 1200 kWh par samazināto tarifu, norāda a/s Latvenergo Ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.

AS Latvenergo var kārtot tiesiskās attiecības vienīgi ar saviem klientiem, tāpēc pieteikumu par starta patēriņa palielināšanu var iesniegt vienīgi klients, ar kuru noslēgts līgums par elektroenerģijas piegādi. Kooperatīva iedzīvotāji var palīdzēt namu apsaimniekotājam aizpildīt nepieciešamos pieteikuma pielikumus, savlaicīgi savācot parakstus no iedzīvotājiem – apakšlietotājiem.

Atklāta atjaunotā Biķernieku kompleksās sporta bāzes (BKSB) trases starta-finiša māja.

Ēkas atklāšanā 7. jūlijā piedalījās arī vīri, kas tālajā 1966.gadā cēla pirmo starta-finiša māju. Pēc renovētās ēkas durvju vēršanas tika dots starts Rīgas Motormuzeja (RMM) kausa izcīņai autošosejā vēsturiskajām GAZ un VAZ sacīkšu automašīnām, kas vienlaikus ir sacensību Dzintara Volga šīs sezonas 3.posms.

Starta-finiša ēkas atklāšanas pasākumā Rīgas Motormuzeja (RMM) direktors Aivars Aksenoks pauda gandarījumu par paveikto un uzsvēra, ka starta-finiša māja ir aprīkota ar mūsdienīgām ierīcēm un tehnoloģijām, tā ir funkcionāla, kā arī atbilst sacensību rīkošanas standartiem.

Kopš pagājušā gada nogales manāms piesardzīgs optimisms par to, ka uzņēmumu iegādes un apvienošanās tirgus pēc ilgstošā sasaluma beidzot varētu atdzīvoties. Pēdējo mēnešu laikā patiesi vērojam potenciālo pircēju un pārdevēju ilgi neredzētu aktivitāti.

Pretstatā agrākajiem aktīvajiem darījumu periodiem šoreiz raksturīgi, ka relatīvi daudz darījumu notiek starp konkurentiem, proti, tirgus dalībniekiem, kuri jau darbojas vienā preces un ģeogrāfiskajā tirgū. Tāpat ja agrāk izteikti dominēja iegādes darījumi, šodien arvien biežāk notiek apvienošanās darījumi, abu vai visu iesaistīto uzņēmumu īpašniekiem turpinot būt dalībniekiem vai akcionāriem apvienotajā uzņēmumā. Tas nozīmē, ka biežāk nekā agrāk uzņēmumu īpašnieki un vadītāji iesaistās darījumu plānošanā jau agrīnā stadijā un dara to ar abpusēji lielu interesi un entuziasmu.

Plānojot un veicot apvienošanās darījumus, jāņem vērā virkne konkurences tiesību aspektu. Cita starpā ir svarīgi nepieļaut situācijas, ko angliski apzīmē ar idiomu «gun-jumping», kas burtiski tulkojama kā skrējiena uzsākšana, pirms ir atskanējis starta šāviens. Latviski šo terminu varētu tulkot ar vārdiem «pāragrs starts» vai «falšstarts».

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā mikroaizdevumu un starta aizdevumu atbalsta programmu jaundibinātiem komersantiem, mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem, informē ministrija.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka jaunā atbalsta programma izstrādāta ar mērķi veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos komercdarbībā un palielināt komersantu iespēju saņemt finansiālo atbalstu komercdarbības uzsākšanai un attīstībai.

Latvijā komercbankas ļoti piesardzīgi sniedz mikroaizdevumus un aizdevumus saimnieciskās darbības uzsākšanai (t.i. starta aizdevumus), jo tie ir augsta darījuma riska aizdevumi galvenokārt komersantu nepietiekamās kredītvēstures dēļ, kā arī tiem ir augstas administratīvās izmaksas pret viena aizdevuma apmēru.

Programmas ietvaros komersanti varēs saņemt mikroaizdevumu līdz 25 tūkstošiem eiro un starta aizdevumu no 2000 līdz 150 000 eiro, ar maksimālo termiņu – 8 gadi.

Valmieras pilsētas pašvaldība parakstījusi līgumu par BMX trases un starta ēkas izbūvi Valmierā un būvuzraudzību, informē pašvaldībā.

Darbus veiks SIA Sanart, trases būvniecībai piesaistot speciālistus ar starptautisku pieredzi BMX trašu būvniecībā Eiropas un Pasaules čempionātiem, kas būs arī sadarbības partneri trases būvniecībā 2020.gada lielākajam BMX sporta pasaules notikumam.

Būvniecības līgums paredz divu starta ēku, kas atradīsies zem 8m un 5m augstiem starta kalniem, būvniecību, kā arī BMX trases izbūvi, trases teritorijas nožogojuma izveidi un apgaismojuma ierīkošanu. «Valmieras BMX trases pasaules unikalitāte būs starta kalns ar divām barjerām, lai trasē varētu trenēties un startēt gan paši mazākie BMX riteņbraucēji, gan vidējās, augstākās un elites klases sportisti,» projektu ieskicē BMX riteņbraukšanas treneris, pašvaldības deputāts Ivo Lakučs, «turklāt trase tiks veidota tā, lai to pēc iespējas ilgāk varētu izmantot atbilstoši Latvijas laikapstākļiem. Starta kalna un trases segums būs no asfaltbetona, kas izslēgs slīdamību lietus apstākļos un paildzinās iespējamo trases lietošanas laiku pavasarī, rudenī un padarīs to lietojamu arī siltā ziemā.»

Priekšnosacījums zemākai elektrības cenai ir integrācija vienotā tirgū ar citām Eiropas valstīm.

Intervijā Dienas Biznesam jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) atzīst, ka tirgus liberalizācija – vai tā attiektos uz elektrības vai gāzes tirgu – ir tikai viens no priekšnosacījumiem konkurencei un līdz ar to cerībām uz zemāku cenu. Savukārt tagadējais politiķu pārsteigums par gaidāmo elektrības tarifu kāpumu ir saistīts tikai ar sliktu atmiņu.

Kādi īsti ir iemesli ieslēgtajai atpakaļgaitai elektroenerģijas tirgus liberalizācijā?

Tirgus liberalizācija sastāv no trim lietām – viena no tām ir liberalizācija šī vārda šaurajā nozīmē. Tad ir tirgus liberalizācijas tehniskais risinājums, pie tā pieskaitāms ir arī atbalsts atjaunojamai enerģijai un koģenerācijai, kas kopā veido obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Trešais ir subsidētā elektroenerģija starta tarifa veidā. Starta tarifs nekādi nesedz elektroenerģijas reālo cenu un tās ražošanas izmaksas. Es ļoti cenšos kliedēt mītu, ka visas šīs trīs lietas kopā sauc par tirgus liberalizāciju, jo tai patiesībā nav nekādas saiknes ar tarifa pieaugumu. Tarifs pieaug pārsvarā starta tarifa pacelšanas dēļ, un tas tiks aizstāts ar mērķtiecīgām subsīdijām tieši trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem.

Šīs nedēļas nogalē Andis un Māris Neikšāni startēs Somijā notiekošajā pasaules autorallija čempionāta posmā Neste Oil Rally Finland. Šī ir pirmā reize mūsu valsts autorallija vēsturē, kad vienā pasaules čempionāta posmā uz starta izies uzreiz divas pilnpiedziņas ekipāžas no Latvijas.

Šā brīža Latvijas autorallija čempionāta līderiem Andim Neikšānam/Pēterim Dzirkalam trasē jādodas ar 73. starta numuru. Savukārt Māris Neikšāns/Raivis Jansons saņēmuši 80. starta numuru. Zīmīgi, ka tālajā 2004. gadā tieši ar 80. starta numuru ar Ford Puma Super 1600 automobili Māris Neikšāns/Edgars Utāns debitēja pasaules čempionātā.

Māris Neikšāns pasaules čempionāta posmos startējis divas (2004. un 2007. gadā) reizes, bet Andis Neikšāns – trīsreiz (2005., 2006. un 2008. gadā). 2009. gadā Somijas ceļus divreiz sanāca izbaudīt Mārim Neikšānam – vispirms martā Joensū viņš startēja Latvijas rallija čempionāta posmā, bet augustā piedalījās Pirelli Star Driver atlases sacensībās Rūhimeki ātrumposmā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Robo Hub dibinātāja Felicita Zatlere-Kotāne stāsta par sava biznesa uzsākšanas pieredzi

Programmēšana, algoritmi, tehnoloģijas – tā ir mūsu nākotne. Lai bērni saprastu, kā tas viss strādā, lai viņiem izskaidrotu tehnoloģiju uzbūvi, mums pašiem ne vienmēr ir pietiekama izpratne.

Man ir trīs bērni, un viņiem ļoti patīk lego, patīk konstruēt. Mums bija iespēja būt Ukrainā, kur mēs apmeklējām robotikas pulciņu. Tas bija vienīgais pulciņš, kuru mani bērni gaidīja kā saldo ēdienu. Atbraucot uz Latviju, meklējām kaut ko līdzīgu. Neatradām un tā dzima pirmā doma, ka arī Latvijā bērni ir pelnījuši šādu iespēju.

Sākumā mēs krājām pieredzi – apbraucām vairākas kaimiņvalstis, skatījāmies, mācījāmies, kā citi ir iekārtojuši, izveidojuši robotiku, kā viņi pasniedz. Mūsu trumpis bija izglītotie bērni un vecāki, kas mūs virzīja pareizā virzienā, jo sākotnējā programma izrādījās par vieglu. Sapratām, ka varam un vajag dot vairāk.

Šajā nedēļas nogalē 22. un 23. maijā Bauskā, Mūsas trasē notiks Eiropas autokrosa čempionāta Latvijas posms. Šogad sacensībām Mūsas trasē ir pieteikušies 78 sportisti no četrpadsmit dažādām valstīm.

Jubilejas sacīkste Mūsā Eiropas autokrosa apritē debitēs arī kāds jaunums – ceturtā autokrosa divīzija D-4, kurā tiks izcīnīts Junioru Bagija EURACA kauss.

Divīzija D-TAX – Bogdanovičs atgriežas!

Par pagājušā gada Eiropas autokrosa čempionāta Mūsas posma spilgtāko momentu viennozīmīgi kļuva iespaidīgā divīzijas D-1 avārija, kurā smagi cieta latviešu sportista Jāņa Bogdanoviča sporta automobilis. Pēc šīs avārijas daudzi atļāvās izteikt apgalvojumu, ka Bogdanovičs vairs autokrosa trasē neatgriezīsies. Taču šobrīd divīzijas D-TAX, kā tagad pieņemts apzīmēt divīziju D-1, dalībnieku sarakstā atkal ir atrodams Jāņa Bogdanoviča vārds. Neoficiāla informācija liecina, ka sacīkšu auto būvniecība vēl nav pabeigta, taču šobrīd tiekot darīts viss, lai nedēļas nogalē uz starta Latvijas autokrosa līdzjutēji tomēr ieraudzītu vienu no saviem favorītiem. Protams uz starta Bauskas trasē stāsies arī otrs latviešu favorīts Aldis Zēbergs.

Par startup darbību pēdējo gadu laikā ir runāts daudz, taču nesaistot ar akadēmisko izglītību – tagad tapusi pirmā starta uzņēmējdarbības vadības studiju programma, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas Stradiņu universitāte (RSU) kopā ar biedrību Riga High Tech University (RHTU) ir izveidojusi studiju programmu Starta uzņēmējdarbības vadība, kas ļaus iegūt trūkstošās zināšanas un prasmes, lai savu aizraušanos, ideju vai vienkārši vēlmi veidot labāku pasauli pārvērstu globālā startup uzņēmumā. Pēc trīs gadu studijām būs iespēja iegūt sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē.

Specializēta programma

Tehnoloģiju starta uzņēmumi (tech startups), piemēram, Google, Facebook, Tesla Motors, ir mainījuši pasauli, biznesa procesus un sabiedrību. Tie ir mainījuši uzskatu, cik īsā laikā var izveidot globālu uzņēmumu, kas pārvērš pasauli un uzlabo mūsu dzīvi. Šādu uzņēmumu panākumu sekotāji ir izveidojuši jaunus un efektīvākus biznesa izveidošanas algoritmus un metodes. Apgūstot starta uzņēmējdarbības vadības zināšanas un apvienojot tās ar savu aizrautību un entuziasmu, jebkuram RSU jaunās programmas studentam būs iespēja izveidot globālu tehnoloģiju iesācējuzņēmumu salīdzinoši īsā laikā, ir pārliecināta RSU studiju programmas Starta uzņēmējdarbības vadība vadītāja Anželika Berķe-Berga.

Samazinoties pievienotās vērtības likmei (PVN), kas tiek piemērota elektroenerģijas patēriņa maksājumiem, tiek mainīts a/s Latvenergo noteiktais tarifa T1 maksājums, informē kompānija.

Šā gada 1. jūlijā elektroenerģijai piemērojamā PVN likme samazināsies no 22% uz 21%, un šīs izmaiņas stājas spēkā visām tarifu grupām.

Piemērojot jauno PVN likmi, Starta tarifs samazinās līdz 0,0818202 Ls/kWh, bet Pamata tarifs – 0,1065163 Ls/kWh.

Skaitliski vislielākā a/s Latvenergo klientu grupa – mājsaimniecības – pārsvarā norēķinās pēc diferencētā tarifa T1 (Starta un Pamata tarifs).

Kompānija informē – lai atvieglotu maksājuma aprēķinus klientiem, starpība tiek noapaļota par labu klientiem: Starta tarifs – 0,0818 Ls/kWh, Pamata tarifs – 0,1065 Ls/kWh. Tarifu noapaļojuma starpība Latvenergo 12 mēnešu periodā veido apmēram 30,4 tūkstošus latu. Iepriekš, līdz 30. jūnijam, Starta tarifs bija 0,0825 Ls/kWh, bet Pamata tarifs – 0,1074 Ls/kWh.

Šā gada 1. aprīlī tiks atjaunota Starta tarifa patēriņa uzskaite mājsaimniecībām, kas par pirmajā patērētajām 1200 kilovatstundām paredz norēķināties pēc samazinātās tarifa likmes jeb starta tara, informē Latvenergo.

Latvenergo atgādina, ka visām mājsaimniecību patēriņa objektiem pirmajām 1200 patērētajām kWh gadā tiek piemērots Starta tarifs (populārākā tarifa T1 gadījumā – 0,0825 Ls/kWh), savukārt sākot ar 1201. kWh – Pamata tarifs (T1 gadījumā 0,1074 Ls/kWh).

Latvenergo uzsver, ka Latvijā elektroenerģijas tarifi netiks mainīti tuvākajos gados. «Tādējādi, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, kur nesen pieauguši elektroenerģijas tarifi, sabiedrība ir pasargāta no cenu izmaiņām, kas ir vērojamas arī citu energoresursu, piemēram, degvielas, izmaksu kāpumā,» akcentē energokompānija.

Sākot elektroenerģijas uzskaiti ar 1. aprīli, pirmais norēķins pēc Starta tarifa likmes jāveic maijā, veicot apmaksu par patēriņu aprīlī. Latvenergo skaidro, ka vairums Latvijas mājsaimniecību par elektroenerģiju norēķinās pēc pašdeklarēšanās principa – katra mājsaimniecība fiksē skaitītāja rādījumu un aprēķina savu ikmēneša patēriņu un maksājuma summu.

Rimi Rīgas maratonā, kura norise plānota 16.-17.maijā, šogad būs jaunas trases un mainīta starta vietā - skrējieni sāksies nevis kā ierasts 11.novembra krastmalā, bet gan pie Brīvības pieminekļa, kur 1991.gadā atskanēja pirmā Rīgas maratona starta šāviens.

Organizatori aicina būt aktīviem, gatavoties un sportot, ievērojot epidemiologu norādījumus. Pēc konsultācijām ar Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu (NMPD) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) organizatori šobrīd strādā, lai pasākums Rīgā 16.-17. maijā varētu notikt pilnā apmērā.

Sagaidāms, ka koronavīrusa izplatības un ietekmes uz pasaules tūrismu rezultātā 17. maijā Rīgā startēs pēdējos gados zemākais ārvalstu skrējēju skaits.

Organizatoru novērojumi liecina, ka ārvalstu dalībnieki šogad līdz minimumam ierobežos savu ceļošanu, būtiski samazinot maratontūristu skaitu ne tikai Rīgā, bet visā Eiropā.

Jaunās trases

Maratona trase, kas ietvers Brīvības ielu, Rīgas centru, Jauno teiku un Mežaparku, šķērsos Vanšu un Akmens tiltus, kā arī paviesosies Pārdaugavas romantiskajās Dzegužkalna un Āgenskalna apkārtnes ieliņās, vairāk demonstrēs Rīgas pilsētu un tās dažādību un būs atbilstoša starptautiskajiem standartiem, Rimi Rīgas maratonam jau otro gadu norisinoties Pasaules Vieglatlētikas asociācijas Zelta kvalitātes zīmē.

Jau 2. maijā Biķernieku trasē norisināsies Baltijas autošosejas čempionāta un Baltijas drifta čempionāta 2010. gada sezonas atklāšana ar startu šo čempionātu pirmajiem posmiem. Šī būs pirmā reize, kad sacensības abās disciplīnās vienlaikus notiks vienā un tajā pašā trasē.

Autošosejas sacensības šoreiz notiks tā saucamajā Ātruma aplī, kas ir tieši paredzēts automobiļu sacensībām. Šī nepilnus 3,7 km (3662 metrus) garā trase ir izveidota 1967. gadā un tās ātruma rekords pieder Haraldam Šlegelmilham, kurš 2006. gadā ar Dallara F304 formulu to veica vienā minūtē un 14.093 sekundēs.

Katram autosporta līdzjutējam un Biķernieku trases pazinējam ir savas iemīļotās skatīšanās vietas šajā trasē, taču tradicionāli un visus skatītājus piesaista starta/finiša taisnei sekojošais Ozola līkums un Elkonis, kur parasti pēc brauciena starta braucēji neiztiek bez «kotakta cīņas» un sadursmēm. Ne mazāk interesanta vieta, precīzu un ne tik precīzu braukšanas trajektoriju mīļotājiem ir Motormuzeja līkumu sērija, kurā braucēji parasti cenšas savaldīt savus lielā ātrumā braucošos spēkratus.