Ar Latvijā paveikto budžeta konsolidācijas ziņā varam būt piemērs, bet ar to nevar panākt izaugsmi. Tas jādara ar citām metodēm, un lielas cerības tiek liktas uz digitālo programmu, šodien Eiropas digitālās programmas īstenošanai veltītajā seminārā norādīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Savā uzrunā viņa minēja virkni problēmu, kas vērojamas Eiropā. Viņa teica, ka kopš ekonomiskās attīstības stratēģijas ES 2020 apstiprināšanas situācija ir pasliktinājusies un ir vērojami nepatīkami rādītāji. Piemēram, izaugsmes vietā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laiku, sagaidīts kritums, bet eirozonā tas ir vēl lielāks. Uz tā fona Latvija ar savu pieaugumu izskatās brīnišķīgi, atzina Šteinbuka, taču atgādināja, ka tas bijis no zema līmeņa.
Salīdzinot ar ASV un Japānu, Eiropa joprojām atpaliek, un atpalicība nesamazinās, bet gan palielinās, turpināja EK pārstāvniecības vadītāja. Viņa piebilda, ka arī bezdarba rādītāji nav labi, un īpaši tas skar jauniešus. Arī Latvija ir viena no dalībvalstīm ar lielāko jauniešu bezdarbu.
Viņa arī pieminēja šodienas EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu uzrunu, kas skar Eiropas nākotni un arī banku uzraudzību, norādot, ka paši par sevi jaunie regulējumi neveicinās izaugsmi, taču tie nodrošinās, ka tā būs veselīga.
«Diez vai Eiropā esam ļoti pašapmierināti, gluži otrādi - priekšā stāv ļoti liels un nežēlīgs darbs,» teica Šteinbuka.
Par vienu no būtiskām iniciatīvām ES līmenī viņa uzskata digitālo programmu, jo tā ir saistīta ar visu - inovācijām, klimata un enerģijas jomu, kur modernās tehnoloģijas varētu dot lielu izrāvienu, resursu ekonomiju. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas var nodarbināt daudzu cilvēkus, tai skaitā jauniešus, norādīja EK pārstāvniecības vadītāja un uzsvēra to devumu konkurētspējas veicināšanā un izglītībā.
Viņa norādīja arī uz vairākām būtiskām risināmām problēmām, piemēram, secināts, ka pusei Eiropas darbaspēka nav pietiekamu informācijas tehnoloģiju prasmju, kas vajadzīgas darbam, iepirkšanās tiešsaistē joprojām ir nacionāla un ir problēmas ar pārrobežu pirkumiem, netiek veikti pietiekami ieguldījumi pētniecībā.
Konsultāciju uzņēmuma Boston Consulting Group vecākais partneris un izpilddirektors Deivids Dīns savukārt norādīja, ka, vērtējot IT ietekmi uz ekonomiku, jāskatās ne tikai uz iekšzemes kopproduktu, bet arī ekonomiskajiem ieguvumiem patērētājiem, kas izmanto tiešsaistes tirdzniecību, produktu izpēti tiešsaistē, vēlāk pērkot tos fiziskos veikalos, produktivitāti. Pēc viņa domām, Eiropā ir izpratne, ka valstīs, kurās ir grūta ekonomiskā situācija, augošais sektors ir digitālā ekonomika.
Viņš mudināja politikas veidotājus pievērst uzmanību tam, ka saskaņā ar aptaujām mazie un vidēji uzņēmumi, kas izmanto interneta iespējas, aug būtiski ātrāk. Eksperts tos nodēvēja par darbavietu radīšanas mašīnām. Tiesa, daudzi sūdzoties, ka viņiem nav pieejami cilvēki ar prasmēm attīstīt biznesu, balstoties uz tehnoloģiju iespējām.
Dīns arī norādīja, ka G-20 valstīs veikta aptauja, vaicājot cilvēkiem, cik būtu jāsamaksā, lai viņi nelietotu internetu gadu. Secināts, ka cilvēki internetu novērtē kā astoņas līdz desmit reizes vērtīgāku, nekā tas patiesībā maksā.
Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta nodaļas «Veselība un labklājība» vadītājs Pēteris Zilgalvis, vērtējot Eiropas digitālās programmas īstenošanā paveikto, sprieda, ka kopumā progress ir labs, bet vēl ir iespējas uzlabot situāciju. Paveikti esot 38 pasākumi, bet 29 ir procesā.
Vairāki runātāji uzsvēra, ka digitālo programmu ir svarīgi ieviest vietējā līmenī, nevis gaidīt Briseles palīdzību.
Kā ziņots, šodien notiek starptautisks forums par Eiropas digitālās programmas īstenošanu. Pasākuma mērķis ir vietējā līmenī pievērst uzmanību Eiropas digitālās programmas jeb Digital Agenda for Europe ieviešanai un tās nozīmei ekonomiskajā izaugsmē, darbavietu radīšanā un sociālajā iekļaušanā.
Digitālā programma Eiropai ir viena no septiņām stratēģijas "ES 2020" pamatiniciatīvām, kas izstrādāta ar mērķi paātrināt ātrgaitas interneta pakalpojumu ieviešanu un izmantot vienotā digitālā tirgus priekšrocības, ko tas sniedz mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Programma aptver plašu pasākumu spektru, kas jāveic līdz 2020.gadam, lai sasniegtu noteiktus mērķus. Tostarp noteikts, ka līdz 2013.gadam jānodrošina platjoslas pamatpakalpojumu pieejamība visiem. Nodrošinot ātru platjoslu līdz 2020.gadam, mērķis ir panākt, ka 2020.gadā internets ar ātrumu 30 megabiti sekundē (Mb/s) vai vairāk ir visiem Eiropas iedzīvotājiem, bet puse Eiropas mājsaimniecību abonē pieslēgumus ar ātrumu 100 Mb/s vai vairāk.