Jaunākais izdevums

Vēl nesen Latvijā televīzijas kanālos bija redzami reklāmas rullīši ar aicinājumiem noguldīt savus līdzekļus nu jau uz likvidācijas ceļa esošajā Latvijas Krājbankā, solot potenciālajiem klientiem ne vien augstus noguldījumu procentus, bet arī «sirdsmieru».

(Papildināts ar Ērika Stendzenieka viedokli)

Tagad cilvēkiem, kas savus noguldījumus uzticējuši Krājbankai, attiecībā uz savu līdzekļu, ko nenosegs noguldījumu garantijas, atgūšanu atliek vien «cerēt», kā vēl nesen publiski izteicās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane, kuras vadītās iestādes uzdevums ir pieskatīt banku tirgu mūsu valstī.

Jau ziņots, ka šaubīgu darījumu rezultātā Latvijas Krājbankā radies iztrūkums 100 miljonu latu apmērā, kas ieķīlāti citās bankās ar mērķi palielināt Krājbankas kapitālu, kā arī realizēt Latvijas Krājbankas mātes bankas Snoras akcionāra Vladimira Antonova personīgos projektus, kuru starpā tiek minēta arī iecere pārņemt Zviedrijas autobūves kompāniju Saab.

Taču pastāvīgu klientu zaudējusi arī Ērika Stendzenieka vadītā reklāmas aģentūra Mooz!, kas veidojusi sirdsmieru iedvesmojošās Krājbankas reklāmas. Latvijas Krājbanka bija viens no lielākajiem Mooz! klientiem.

E. Stendzenieks Db pastāstīja, ka aģentūrai pašai nekādi uzkrāju Krājbankā nav bijuši, toties viena no jau sagatavotajām reklāmām tagad gan paliks neizmantota. Viņš arī norādīja, ka laikā, kad notikusi Mooz! radīto reklāmu kampaņa, noguldījumu apjoms Krājbankā dubultojies. Viņš arī piebilda, ka nevajadzētu pakļauties tendencei saistīt reklāmas aģentūras darbu ar uzņēmuma likteni.

Protams, Latvijas Krājbanka un tāpat arī nebūtībā aizgājusī politiskā apvienība Par Labu Latviju! nav vienīgie Mooz! klienti. Aģentūras kontā ir daudzas lielas reklāmas kampaņas, piemēram, lielveikalu ķēde Rimi, Tele2 priekšapmaksas karte Zelta Zivtiņa un citi. Tāpat aģentūra Mooz! veidojusi reklāmas aviokompānijai airBaltic, telekomunikācijas uzņēmumam Lattelecom, Latvijas Valsts mežiem u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājsaimniecību noguldījumi bankām nodrošina lētu un stabilu avotu kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām

Žanete Hāka, 06.12.2017

Mājsaimniecību finanšu aktīvu un noguldījumu attiecība pret IKP eiro zonas valstīs 2015. gadā, %

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Antonovs: ārzemju bankās ieķīlātos Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli

LETA, 24.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brazovskis: no Antonova varētu pieprasīt 150 miljonus

LETA, 01.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiroparlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti un iepriekš EP nepārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sejas Ivetas Grigules ievēlēšana ir pierādījums tam, ka plika un vienkārša reklāma vēl strādā, savukārt Einara Repšes partijas Latvijas attīstībai izgāšanās parāda, ka pārāk apjomīga un ilgi, stratēģiski gatavota reklāmas kampaņa ne vienmēr vainagojas ar rezultātu. Liela nozīme ir arī personāžu reputācijai, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie reklāmas nozares speciālisti.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks norādīja, ka visur redzamā Grigules seja un pēc tam sekojošais rezultāts ir laba ziņa reklāmas nozares pārstāvjiem, jo tas nozīmē, ka obligāti nav nepieciešamas nopietnas informatīvi izglītojošas kampaņas, plika reklāma ar saukli, kas īsti neizsaka neko, vēl strādā, un to nākotnē varētu izmantot arī citi. Tajā pat laikā liela nozīme ir arī partiju personāžiem.

Šeit kā neveiksmīgu piemēru Stendzenieks min Repšes pārstāvētās partijas Latvijas attīstībai neveiksmi. Lai gan šī politiskā spēka kampaņa bija ilgstoša, apjomīga, ar lieliem ieguldījumiem, tomēr gala rezultātā Eiroparlamenta vēlēšanās tā cieta neveiksmi. Stendzenieks skaidro, ka partijas mērķauditorija bija ekonomiski aktīvi iedzīvotāji, uzņēmēji un citi, tomēr tās popularitāti bojājis pats Repše, kura reputācija un tēls ne visiem ir tīkams. Tāpat Latvijas attīstībai kampaņas stratēģija sākta gatavot jau pirms diviem gadiem, taču pa šādu laiku posmu daudz kas mainās, norāda Stendzenieks. Viņš komentē, ka «Repšes kuģis bija par lielu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju par AS Latvijas Krājbanka apķīlātajiem līdzekļiem pagaidām nav sniegušas Ukrainas un Krievijas bankas Investbank un Sberkred, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un FKTK pilnvarnieku grupas Latvijas Krājbankā vadītājs Jānis Brazovskis.

«Krājbankas līdzekļu meklēšanai algojam advokātus Austrijā un Luksemburgā, un Eiropas Savienības (ES) bankas informāciju par apķīlātajiem līdzekļiem mums sniedz. Krievijas un Ukrainas bankas informāciju nesniedz. Tiks izmantoti Krievijas un Ukrainas advokātu biroju pakalpojumi, lai šo informāciju iegūtu,» sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kādai no šīm ķīlām jau netuvojas dzēšanas termiņš, Brazovskis sacīja, ka ķīlām situācija ir dažāda, bet plašāku informāciju sniegt atturējās.

Jau ziņots, ka dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dokumentus par Krājbankas līdzekļu apķīlāšanu esot parakstījuši Antonovs un Priedītis

LETA; Db.lv, 24.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dokumentus par AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījuši bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis, to 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

18.novembra pēcpusdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji informējuši Krājbankas valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā uz Krājbankas korespondējošo kontu, kas atvērts Deutsche Bank. Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no Krājbankas korespondējošā konta, kas atrodas Krievijas bankās Investbank un Sberkred.

Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna atbildības lauciņš, FKTK lūgumu viņš nodevis Krājbankas valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt Krājbankas Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar Investbank bijušo īpašnieku, Krājbankas padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar Investbank strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

6 ieteikumi efektīvai kampaņai digitālajos medijos

Arnis Ozols, "Httpool Baltics" vadītājs, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd sociālo mediju platformas kā reklāmas kampaņu kanāli ir pieejami ikvienam interesentam. Protams, labākais ceļš ir algot aģentūru, kas visu izdarīs pasūtītāja uzdevumā - gan noformēs kampaņu, gan iesniegs rezultātu analīzi. Tomēr daži uzņēmumi izvēlas visu darīt paši. Kam pievērst uzmanību kampaņas veidošanas gaitā un kā novērtēt rezultātu?

Uzņēmums "Httpool" pārstāv tādas lielas sociālo mediju platformas kā Facebook, Twitter, Snapchat, LinkedIn un citas mazos tirgos, kur šo lielo sociālo mediju pārstāvniecības nav un nekad nebūs. Mums ir lieliska iespēja vērot uzņēmumu veiksmes un neveiksmes, skatīt tendences, kā arī piekļūt sociālo mediju platformu pētījumiem. Mēs arī paši daudz iedziļināmies un pētām, kas ir un kas nav efektīvi. Un te ir seši punkti, ko iesakām jebkuram sociālo mediju kampaņa plānotājam.

Izvēlies vienu mērķi

Veidojot kampaņu, ir iespēja izvēlēties, kāds būs tās mērķis. Parasti tas ir vērsts uz auditorijas palielināšanu, zīmola atpazīstamības vai pārdošanas veicināšanu. Uz šo izvēli noteikti nav attiecināms teiciens – vairāki zaķi ar vienu šāvienu. Izvēlētais mērķis noteiks, kā tālāk strādās sociālā medija algoritms. Turklāt ir svarīgi, lai izvēlētais mērķis arī atbalsta biznesa mērķi – kādu rezultātu uzņēmums sagaida no šīs kampaņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

10 soļi līdz efektīvai Google reklāmai

Dr. Sergejs Volvenkins, interneta mārketinga eksperts, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Google reklāmas vadīšanai nepieciešamas noteiktas zināšanas un kompetences. Vadot reklāmas kampaņas Google meklētājā bez priekšzināšanām, aptuveni 30-50 % no reklāmas budžeta tiek izmantoti neefektīvi, tādējādi radot zaudējumus. Šajā rakstā esmu apkopojis 10 būtiskākās darbības, kas jāveic, lai jūsu Google reklāmas kampaņas būtu efektīvas un jūs sasniegtu labākus pārdošanas rezultātus. Šos paņēmienus mūsu eksperti praktizē arī savā ikdienas darbībā. Iesaku tos izmantot arī jums, ja pārvaldāt reklāmas kampaņas Google meklētājā.

1. Jāizvēlas pareizais Google reklāmas risinājums. Google piedāvā vairākus reklāmas produktus: reklāma Google meklētājā, Remarketings, Display tīkls, Gmail Sponsored Promotions, Youtube. Atkarībā no reklāmdevēja izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem ir jāizvēlas atbilstošs reklāmas produkts.

2. Jāveic atslēgvārdu analīze. Izvēloties neatbilstošus atslēgvārdus, reklāmas budžets var tikt izmantots neefektīvi. Šī iemesla dēļ pirms reklāmas kampaņas uzsākšanas ir nepieciešams veikt rūpīgu atslēgvārdu analīzi.

3. Jāizveido AdWords konta struktūra. Ja pareizi netiek izveidota Google AdWords konta struktūra, reklāmdevējs nevar pretendēt uz zemāku cenu par klikšķu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Stendzenieks pārdeva reklāmas aģentūru?

Linda Zalāne, 13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

!Mooz bijušais īpašnieks Ēriks Stendzenieks laikrakstam Dienas Bizness stāsta, kāpēc izlēma pārdot reklāmas aģentūru:

«Man jau kādu laiku bija ideja nodot mantojumu un attieksmi pret darbu kādas jaunas, dedzīgas aģentūras rokās, jo kādā brīdī klientu kļuva par daudz un es jutu, ka vairs nespēju cieši visos projektos iesaistīties. Es meklēju aģentūru ar līdzīgu kultūru, attieksmi pret darbu un dedzīgu vēlmi nākotnē kļūt par labāko aģentūru tirgū Latvijā un ārvalstīs.

Vēlējos nodot grožus to cilvēku rokās, kuri šobrīd ir ļoti lielā dedzības fāzē, un tādā pavisam noteikti ir Kristaps Siliņš, kuram šķiet, ka viņš var izmainīt pasauli, uzlabot kosmosu. Šāda dedzība man ir ļoti simpātiska, un šādi strādā Apple un Google.

Mums ir pārāk mazs tirgus, bet, ja ar šādu dedzību strādātu Amerikā, tad tā būtu miljardus eiro vērta kompānija. Tuvākajā nākotnē es būšu soļa attālumā no McCann WorldGroup, jo man ir uzdevums šo darba kultūru virzīt tālāk un nedaudz uzraudzīt. Savukārt pats es vairāk fokusēšos uz klientiem, kas mani paši uzmeklē, uzticas un kuriem varu iedot labāko rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kurš atbild par reklāmu? Un vai atbild?

Zane Skļamina, advokātu biroja “TGS Baltic” zvērināta advokāta palīgs, 08.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ceļu reklāmas nozarē sāka pirms 22 gadiem

Linda Zalāne, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gorilla ar sirmu un spalvainu muguru, kurš uzskata, ka pasaulē attēlu pietiek, bet īsu, kodolīgu vārdu ne

Tā sevi raksturo reklāmas aģentūras SIA !Mooz radošais direktors, līdzīpašnieks Ēriks Stendzenieks.

«Viens no pasaules reklāmas aģentūru un mediju grēka darbiem ir pārspīlēts jaunības kults. Tie sludina, ka vari būt veiksmīgs tikai tad, ja esi jauns, skaists, kusties un fotošopā vēl pielabots. Tā īsti nav tiesa. Pasaules kultūru ved uz priekšu sirmi, dzīves pieredzējuši cilvēki, kas iedrošina jaunos,» viņš uzsver.

Ē. Stendzenieks pirms 22 gadiem sāka ceļu reklāmas nozarē ar vēl citiem cīņu biedriem, aptuveni trīs uzņēmumiem, kas tolaik ielēca reklāmas aģentūru attīstības zelta laiku vagonā, kad klienti maksāja milzīgu naudu par TV klipiem, jo neviens cits tos neprata uzfilmēt. «Tie sviesta klajumi šokolādes kalnu ietvarā ir beigušies, bet darba pietiek visiem, un biznesa maratonistu vidū asiņaina konkurence nepastāv,» teic Ē. Stendzenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Portāls: ar FKTK «svētību» no Krājbankas aizpludināti 86 miljoni latu

Dienas Bizness, 15.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad Latvijas Krājbankas vadību no bijušajiem akcionāriem bija pārņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), no bankas aizpludināti vairāki desmiti miljoni latu. Savukārt FKTK uzsver, ka visi darījumi pēc Krājbankas darbības apturēšanas notikuši likumīgi.

FKTK norāda, ka pēc Krājbankas darbības apturēšanas, komisijas pilnvarnieki izpildījuši vairākus bankas maksājumus, ievērojot normatīvos aktus un noguldītāju intereses. Par veiktajiem darījumiem no aizvadītā gada 1. novembra līdz 31. decembrim sniegti arī skaidrojumi Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

Par vairāku desmitu miljonu aizpludināšanu liecienot portāla Pietiek rīcībā nonākušie Krājbankas maksājumu rīkojumi un FKTK priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska parakstīti rīkojumi par līdzekļu nomaksu.

Portāls raksta, ka līdz pat pērnajiem Ziemassvētkiem uz dažādu ārzonās reģistrētu kompāniju kontiem ārvalstīs, kā arī privātpersonu un Latvijā reģistrētu firmu kontiem citās bankās Latvijā tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu. Nedaudz vairāk nekā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs, kas apgrūtina naudas saņēmēju identificēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka kopš nonākšanas Snoras īpašumā audzējusi aktīvus par 193%, nepilnos piecos gados nopelnot 11 miljonus latu, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Lietuvas komercbankas Snoras īpašumā Latvijas vecākā komercbanka nonāca 2005.gada septembrī. 2005.gada beigās Krājbankas kopējais aktīvu apjoms bija 241,65 miljoni latu, kas tolaik bija 11. lielākais banku sektorā. Kopš tā laika bankas aktīvi auguši teju trīs reizes, šogad jūnija beigās sasniedzot 709 miljonus latu, liecina Krājbankas finanšu pārskati.

Krājbanka pēc aktīvu apjoma patlaban atrodas desmitajā vietā, kas liecina, ka bankas izaugsme iespēju robežās notikusi līdzīgi kā sektorā kopumā, tostarp arī tā sauktajos treknajos gados, kad bankas audzēja savus aktīvus, galvenokārt pateicoties izsniegtajiem kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Reklāmisti saķeras cīņā par Dziesmu svētku pasūtījumu

Gunta Kursiša, 15.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas aģentūra «McCann» no Ērika Stendzenieka iegādājusies reklāmas uzņēmumu «Mooz!», informēja «McCann» pārstāvji.

Iegādes darījuma summa netiek atklāta.

«McCann» pārstāvji uzsvēra, ka, nostiprinot līderpozīcijas Latvijas reklāmas tirgū, uzņēmums iegādājies Stendzenieka reklāmas aģentūru «Mooz!», kuras pievienošanās «McCann» grupai ļaušot ne vien stiprināt radošo pusi, bet arī daudz mērķtiecīgāk strādāt ārvalstu tirgu apgūšanā.

Ar šo darījumu «McCann» grupa turpinot iesākto biznesa stratēģiju - zem viena jumta apvienot nozares spožākos talantus, lai klientiem piedāvātu efektīvākos risinājumus.

«Ērika vadītās komandas izcilība vienmēr ir bijis radošums, ko esam gadiem redzējuši neskaitāmās kampaņās. Jaunie papildu spēki palīdzēs mums iekarot Eiropas tirgu un to izdarīt arī mūsu klientiem,» uzsver «McCann» grupas vadošais partneris, zīmolu stratēģis Kristaps Siliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Stendzenieks: ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai

Dienas Bizness, 09.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ekonomika nu reiz ir tā lieta, kur izteikt prognozes ir ļoti populāri, bet diemžēl bezjēdzīgi. Ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai, astroloģijai un homeopātijai,» uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks.

«Vari atvērt Financial Times un divās lappusēs izlasīt divu respektablāko pasaules ekonomistu un finanšu analītiķu diametrāli pretējas prognozes, no kurām beigās nepiepildās neviena.

Protams, Eiropa ir lielu problēmu priekšā, bet mēs savā dzīves un ekonomikas optimizēšanas režīmā esam tai piemērs. Tagad mēs esam tur, kur Francijai nāksies būt pēc 10 gadiem, un viņiem tik viegli neies, kā mums gāja,» Stendzenieks paudis intervijā žurnālam Sestdiena.

Db.lv jau vēstīja, ka eiro ieviešanas informatīvo kampaņu par 284 843 latiem īstenos pilnsabiedrība Komunikāciju aģentūra/Mooz. Jautāts, vai eiroskeptiķiem reklāmas kampaņu netaisītu, Stendzenieks, kurš pārstāv Mooz!, Sestdienai stāstījis: «Ļaudīm, kas ļoti stīvi iestājas pret kaut ko, enerģijas pietiek tikai tikmēr, kamēr ir, pret ko iestāties. Es gandrīz taisīju kampaņu eiroskeptiķiem, kad Latvija stājās ES. Mums bija vairāki «mītiņi», tikšanās. Tās gan bija grūti dēvēt par «mītiņiem» - bija tikai telpa, pilna cilvēku, kas neklausās viens otrā un runā cits caur citu, nespēj vienoties ne par ko un beigās ir spiesti izdot katrs pa mazam bukletiņam, kurā, kritizējot Eiropas Savienību, netiek piemirsts kritizēt arī pārējos eiroskeptiķus. Pēc dažiem «mītiņiem» sapratu, ka, ja noliek rindā simt pesimistus un simt optimistus, mani kaut kā velk pie optimistiem. Es tomēr esmu diezgan konstruktīvs džeks, man patīk kaut ko taisīt, nevis demolēt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā reklāmas tirgus pērn audzis visstraujāk Baltijā

Nozare.lv, 26.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Stendzeniekam ļoti pietrūkstot tādu cilvēku kā Šlesers; Ušakova kaķi esot ģeniāls gājiens

Dienas Bizness, 29.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Aināra Šlesera aiziešanu no politikas, no politiskās reklāmas novērsies arī viens no veiksmīgākajiem šā žanra guru Ēriks Stendzenieks, kurš atzīst – cilvēku ar tādām aknām un krampi, kā bija Šlesers, viņam šobrīd uz politiskās skatuves pietrūkst, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Man ar Aināru Šleseru joprojām ir ļoti labas attiecības. Domāju, ka tādu cilvēku ļoti pietrūkst Latvijas politikā un vispār Latvijas sabiedrībā,» laikrakstam stāstījis reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors.

Uz lūgumu precizēt, kādu – «tādu», Stendzenieks atbildējis ar skaidrojumu: «Ļoti principiālu. Solīju – izdarīju, nolēmu – izpildīju, uzstādīju – sasniedzu. Var strīdēties par idejām, bet man būtu ļoti ilgi jādomā, lai atminētos kādu gadījumu, kad Šlesers būtu mainījis savu nostāju, vai tas būtu par kādām ģimenes vērtībām, geju un lesbiešu jautājumiem, lidostu vai ko citu. Kāds viņš ir bijis, tāds ir. Tādas jaudas, mugurkaula un aknu cilvēku, ļoti pietrūkst uz politiskās skatuves.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neoficiāla informācija liecinot, ka lēmums par to, kam uzticēt apjomīgās eiro informēšanas kampaņas īstenošanu, jau ir pieņemts - valdības dotais uzdevums līdz 60% palielināt atbalstu jaunajai valūtai iedzīvotāju vidū esot uzticēts pazīstamā reklāmas eksperta Ērika Stendzenieka vadītās reklāmas aģentūras !Mooz un sabiedrisko attiecību uzņēmuma Komunikāciju aģentūra tandēmam, vēsta laikraksts Diena.

Finanšu ministrija (FM) konkursa uzvarētāju plānojot paziņot pēc līguma saskaņošanas un parakstīšanas - aptuveni divu nedēļu laikā.

Ē. Stendzenieks šo informāciju Dienai neesot noliedzis, bet neesot arī apstiprinājis, norādot, ka nav tiesīgs publiskajā telpā izskanējušo informāciju komentēt līdz laikam, kamēr netiks oficiāli izziņoti konkursa rezultāti.

Kā atgādina laikraksts, medijos pretrunīgu reakciju un konkurējošā uzņēmuma MRS grupa pārstāvja Jēkaba Krastiņa iebildumus izraisīja fakts, ka Ē. Stendzenieks vēl pērn laikrakstam Dienas Bizness bija paudis skeptisku viedokli, ka «jebkura nauda, kas tiek izdota eiro ieviešanas reklāmā, ir zemē nomesta nauda». Vēlāk reklāmas eksperts uzsvēra, ka šis izteikums ir bijis saistāms ar situāciju, kad vēl nebija skaidrs, vai Latvija tiešām pievienosies eirozonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Citadele sāk valsts garantēto atlīdzību izmaksu

Nozare.lv, 29.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas banka Citadele sāk izmaksāt AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības, informē Citadeles pārstāve Ieva Prauliņa.

Pagājušajā piektdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu, ka izmaksu nodrošinās banka Citadele.

Saskaņā ar likumu naudu varēs saņemt 60 gadus, rēķinot no 29.novembra. Atbildīgās amatpersonas tāpēc aicina cilvēkus jau pirmajā naudas izmaksas dienā «neforsēt» banku Citadele, jo valsts garantētos noguldījumus varēs izņemt ilgu laika posmu.

Ja vēlas skaidrā naudā izņemt summu, kas pārsniedz 500 latus, cilvēki aicināti vismaz dienu iepriekš par to paziņot bankai, jo Citadeles filiālēs papildu skaidras naudas pievedumi nenotiks.

Bankas Citadele filiāles pastiprināti apsargās policija, un banka aicina drošības apsvērumu dēļ cilvēkus izvēlēties bezskaidras naudas pārskaitījumu uz kādu citu kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru