Mazumtirdzniecība

Stirāns: degvielas tirgū notiek spēle ar 1 - 1,5 eirocentiem

Dienas Bizness, 13.02.2014

Jaunākais izdevums

Degvielas mazumtirdzniecībā pamatbāze - biržas cenas, no kā veidojas konkrētās degvielas pamatcena, visiem tirgotājiem principā ir vienāda, un faktiski ar 1 - 1,5 eirocentiem notiek spēle par to, kurš klientu pievilinās pie sevis, un tas tiek darīts ar servisu un lojalitātes programmām.

Tā intervijā laikrakstam Diena konkurenci Latvijas degvielas mazumtirgotāju ieskicē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

«Cena visos DUS ir ļoti tuva, to arī KP, vairākas reizes pētot tirgu, atzinusi - cenu veidošanās, ņemot vērā, ka rentabilitāte ir ļoti maza un nav, kur samazināt peļņu, visiem tirgotājiem ir vienāda un caurspīdīga. Absolūti nav nekādas vienošanās - ja viens paaugstina cenu, pārējie seko. Tirgus ir pārāk atvērts, pārāk redzams. Ir vietas, kur vienā krustojumā ir 3-4 DUS. Protams, ja kādā cena mainās, pārējie to redz, to vienkārši nevar noslēpt. Kad kāds tirgotājs, analizējot biržas cenas, palielina degvielas cenu par 0,5 eirocentiem, bet pārējie konkurenti tajā pašā kvartālā uzskata, ka vēl var tirgot par iepriekšējo cenu. Beigās šis tirgotājs, kurš paaugstinājis cenu, ir spiests cenu pazemināt, jo pretējā gadījumā nelojālais klients, kurš skatās tikai uz cenu, dosies pie cita degvielas tirgotāja. Tādējādi arī pats tirgus regulē cenu,» saka Stirāns.

Viņš arī uzsver dažādu lojalitātes un klientu atlaižu programmu svarīgumu: «Degvielas tirgotājiem, tāpat kā lielveikaliem, ir šīs atlaižu kartes, kas klientiem dod vēl papildu atlaides. Ja man makā ir konkrētā tirgotāja A atlaižu karte un ceļā gadīsies tirgotājs B ar lētāku cenu, visticamāk, es braukšu pie sava tirgotāja A, kuram esmu lojāls, bet par mazliet dārgāku cenu, zinot, ka es saņemu kādus citus bonusus. Tirgū ir arī klienti, kuriem ir daudzas lojalitātes kartes vai arī nav nevienas. Šie klienti skatās tikai uz cenu: «Ja tur ir par santīmu lētāk, kāpēc man jāpērk šeit, es pirkšu tur!»».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu no degvielas cenas mazumtirdzniecībā veido iepirkuma cena un nodokļi, portālam db.lv pastāstīja degvielas tirgotāji, uzsverot, ka uzcenojums ir tikai daži procenti.

Iepirkuma cena jeb degvielas produktu cena biržā veido aptuveni 42% no degvielas cenas mazumtirdzniecībā, stāsta Statoil Fuel&Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis. Viņš skaidro, ka nafta un naftas produkti (tajā skaitā, benzīns un dīzeļdegviela) biržās tiek kotēti atsevišķi, līdz ar to degvielas cenu izmaiņas mazumtirdzniecībā primāri ir saistītas nevis ar izmaiņām naftas cenās, bet naftas produktu cenās.

Savukārt lielāko daļu – aptuveni 53% no kopējās degvielas cenas, ko redzam tirdzniecības vietās, veido nodokļu apmērs, kas tiek piemērots degvielas produktiem. Šo nodokļu vidū ir akcīzes nodoklis, PVN un nodeva par valsts obligāto rezervju glabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpjot degvielas cenai, zināms patēriņa samazinājums mazumtirdzniecībā ir jūtams vienmēr, jo daļa klientu cenšas izdevumus par degvielu nepalielināt, tā sociālajos tīklos izvērsto Circle K degvielas uzpildes staciju (DUS) boikotu biznesa portālam Db.lv komentē Circle K degvielas pārdošanas direktors Alvis Ērglis.

Degvielas uzpildes staciju boikotēšanai sociālajā tīklā Facebook izveidota pat domubiedru grupa, kurā boikotētāji dalās ar novērojumiem un aicina periodiski boikotēt degvielas uzpildes stacijas augsto cenu dēļ. Pašlaik boikots mēneša garumā pieteikts Circle K stacijām, pēc tam plānots aicināt boikotēt arī citas.

«Esam pamanījuši cilvēku sašutumu par cenu kāpumu un aicinājumus boikotēt lielos degvielas tirgotājus, taču grūti spriest, kas ir aktīvistu patiesais mērķis. Publiski ir izskanējuši minējumi, ka daži no akcijas virzītājiem to patiesībā dara savu sociālo tīklu uzturēto lapu popularitātes celšanai,» skaidro «Circle K» degvielas pārdošanas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzmanības centrā: Degvielas jomā sarūpētas nepatīkamas «dāvanas»

Līva Melbārzde, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs priecājamies, ka naftas cenu krituma dēļ degviela kļuvusi lētāka, bet Latvijas likumdevēji jau ir parūpējušies, lai no patērētājiem uz degvielas rēķina šogad iekasētu vairāk – intervijā DB stāsta Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Kādas ir šā gada aktualitātes degvielas nozarē?

Ir labās un sliktās ziņas. Labā ziņa neapšaubāmi ir cena. Naftas cena ir būtiski sarukusi un parasti šai tendencei pēc kaut kāda laika seko arī naftas produkti, kas ir no Latvijas vai Baltijas degvielas tirgus neatkarīgi procesi. Pašlaik ir jābauda, ka Latvijas degvielas cenas ir nokritušās 2011. gada līmenī un pērnā gada laikā ir sarukušas aptuveni par 20%. Latvijas degvielas tirgotājiem tā tiktāl ir laba ziņa, ka degvielu vairāk pērk un mēs redzam, ka par 5% valstī ir pieaudzis legālās degvielas patēriņš. No otras puses Latvijas degvielas cenā iekļautais tirgotāju uzcenojums ir ļoti mazs – aptuveni 7 eiro centi – un, palētinoties degvielai, pieaug arī konkurence tirgotāju starpā, kas visvairāk sit pa mazākajiem un vietējiem degvielas tirgotājiem. Latvijas degvielas tirgotāju konsolidācijas process turpinās jau vairākus gadus, lai arī pērn tas nenotika tādā masveidā kā 2012. un 2013. gadā. Pēdējā gada laikā jūtami nesamazinājās degvielas uzpildes staciju (DUS) skaits, tās tikai reizēm pārgāja citu tirgotāju rokās, līdz ar to turpināja strādāt ar citu zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās degvielas produktu cenas pasaules biržās martā, salīdzinot ar vidējām februāra cenām, benzīnam ir palielinājušās par 7% un samazinājušās dīzeļdegvielai par 1,5%, stāsta Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vienlaicīgi USD/EUR valūtas kurss kopš marta sākuma turpina samazināties, tādējādi paaugstinot degvielas produktu pašizmaksu.

Neskatoties uz to, benzīna cenas mazumtirdzniecībā Statoil degvielas uzpildes stacijās pēdējās nedēļas laikā nav mainījušās un dīzeļdegvielas cenas mazumtirdzniecībā ir samazinājušās par vienu centu litrā. Vidējā 95 benzīna cena ir 1,164 EUR/l, un dīzeļdegvielas cena ir 1,134 EUR/l. Statoil degvielas uzpildes stacijās novērojamās zemākās degvielas cenas 95. benzīnam ir 1,109 EUR/l un dīzeļdegvielai 1,089 EUR/l.

Degvielas cenu svārstības Latvijas tirgū iespaido gan kopējās izmaiņas pasaules naftas tirgū, gan citi faktori, skaidro Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš. Pirmkārt, tā ir cena, kuru nosaka naftas pārstrādes rūpnīca, ar kuru Latvijas tirgotāji ir noslēguši līgumus par degvielas iegādi. Liels spēlētājs Latvijas degvielas tirgū ir Lietuvas rūpnīca Orlen Lietuva, kuras noteiktā degvielas iepirkuma cena būtiski ietekmē cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, decembra pirmajā pusē degvielas mazumtirdzniecības cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās ir samazinātas par 2 centiem benzīnam un par 3 centiem dīzeļdegvielai, informē Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vidējā miles benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās ir 1,064 EUR/l, bet miles dīzeļdegvielas cena – 0,974 EUR/l.

AS Virši-A degvielas nozares eksperts Arnis Andrianovs stāsta, ka, ņemot vērā izmaiņas degvielas biržās, Virši-A degvielas uzpildes stacijās decembra laikā ir vērojamas būtiskas degvielas cenu izmaiņas: 95 E markas benzīna cena ir samazinājusies par vidēji 2,5 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegviela par vidēji 3 eiro centiem litrā. Šobrīd vidējā 95 E markas benzīna cena Virši-A DUS tīklā ir 1,029 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena ir 0,954 eiro litrā.

Decembrī ir vērojams straujš dīzeļdegvielas biržas cenas samazinājums, aptuveni 100 ASV dolāru par 1 tonnu, kas ir viens no zemākajiem pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā tik strauju cenu samazinājumu, ir grūti prognozēt, vai uz svētkiem cenas pazemināsies vēl vairāk, skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi naftas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, pēdējo divu mēnešu laikā benzīna cenas mazumtirdzniecībā Latvijā ir samazinājušās par 6 centiem, stāsta Statoil Degvielas produktu attīstības departamenta direktors Viesturs Astičs.

Viņš uzsver, ka būtisks (bet ne vienīgais) degvielas mazumtirdzniecības cenas ietekmējošais faktors ir degvielas produktu cenas pasaules biržās. Degvielas produktu cenas pasaules biržās vienlaicīgi ietekmē virkne dažādu faktoru, kas var veicināt gan to pieaugumu, gan samazinājumu (pasaules lielāko ekonomiku izaugsmes rādītāji, naftas produktu rezervju līmenis pasaulē, centrālo banku pieņemtie lēmumi par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem), tāpēc nav iespējams viennozīmīgi prognozēt tālāko degvielas produktu cenu attīstības dinamiku pasaules biržās un līdz ar to arī mazumtirdzniecībā.

Salīdzinājumam – gada sākuma benzīna cena pasaules biržās bija vidēji 947 USD/tonnu, benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā tajā laikā bija – 1,330 EUR/l (ar PVN). Šobrīd benzīna cena pasaules biržās ir apm. 948 USD/tonnu, bet mazumtirdzniecībā Latvijā – 1,32 EUR/l (ar PVN). Līdz ar to Latvijā šobrīd ir vienas no zemākajām degvielas mazumtirdzniecības cenām Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas nozare kļūst arvien dinamiskāka

Jānis Vība - Virši-A izpilddirektors, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenas, to kāpumi un kritumi ir bijis viens no apspriestākajiem tematiem mediju ziņu virsrakstos. Nozarē pērno gadu raksturo būtisks naftas cenu svārstīgums, akcīzes nodokļa pieaugums, aktīva mijiedarbība konkurentu vidū un nopietna pieeja produktu un pakalpojumu klāsta paplašināšanā klientu vēlmju apmierināšanai. Kas 2018. gadā ir noteicis degvielas nozares dinamiku un ko gaidīt nākamajos gados?

Degvielas cenu pieaugums un konkurences saasināšanās

Degvielas nozarē pērnais gads bijis izaicinājumu pilns. Dažādu ģeopolitisko notikumu rezultātā degvielas cenu gala patērētājam Latvijā būtiski ietekmēja globālais naftas cenu svārstīgums. Bijām liecinieki, ka burtiski dažu nedēļu laikā degvielas cenas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā var piedzīvot gan būtisku kāpumu, kāds tas bija, piemēram, oktobrī, gan nozīmīgu kritumu, ko izjutām novembra beigās un decembra sākumā.

Tāpat degvielas cenas ietekmēja akcīzes nodokļa izmaiņas 2018. gada sākumā, kā rezultātā pieredzējām 3,8 eiro centu sadārdzinājumu dīzeļdegvielai un 4,8 eiro centu sadārdzinājumu benzīnam par katru pārdoto litru. Baltijas kontekstā minētās akcīzes nodokļa izmaiņas padarīja Latvijas degvielas tirgu mazāk konkurētspējīgu. Sekas šim lēmumam bija redzamas samērā drīz – ja iepriekš juridiskie tranzīta klienti no Igaunijas uzpildījās Latvijā, tad pēc minētajām izmaiņām daļa no šiem klientiem uzpildes sāka veikt Lietuvā, kur akcīzes nodokļa pieaugums bija mērenāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir pieaudzis par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Par 4,4% palielinājās pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,4%.

2

013. gada decembrī salīdzinājumā ar 2012. gada decembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,2%. Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 8,6%, bet nepārtikas preču grupā – par 1,5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 8,2%.

Straujākais apgrozījuma pieaugums decembrī bija mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 27,6%, mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 25,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 20,2%, tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 15,6%, kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā – par 11,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

1.janvāra rīts ausīs ar dārgākām degvielas cenām

Armands Beiziķis, SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs, 01.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas nozare šo gadu noslēgs ar stabilu 5% tirgus izaugsmi pārdotās degvielas apjomu ziņā. Izaugsmi pamatā sekmējis gan pieaugošais dīzeļdegvielas patēriņš, gan arī labvēlīgā naftas produktu tirgus konjunktūra gada vidū, kas sagādāja arī Latvijas autobraucējiem patīkami zemas degvielas cenas gada vidū iepretim augstākām cenām gada sākumā un tagad – gada nogalē. Svaigākie dati par pārdotās degvielas apjomu liecina, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada to pašu periodu, dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis par 7,7%, kamēr benzīns nokrities par 5%.

(Plašāk par šo tēmu lasi: «Atbrīvos» inflācijas spirāli)

Visievērojamāk izaudzis dīzeļdegvielas patēriņš mazumtirdzniecībā – deviņos mēnešos par 9,37% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Tik spēcīgā patēriņa pieaugumā varam teikt aitäh jeb paldies kaimiņiem igauņiem. Igaunijā ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai. Dīzeļdegvielas cenu atšķirības starp Latviju un Igauniju ir vismaz 10 centi litrā, kas veicina kaimiņu vīzītes uz Latvijas pierobežu lētākas degvielas meklējumos. Mazāku, bet tomēr vērā ņemamu iespaidu atstāj arī Latvijā reģistrēto vieglo dīzeļdzinēju automašīnu skaita pieaugums. Tendence, ka autobraucēji savus benzīna auto nomaina pret dīzeļauto, turpinās. Tāpat šogad audzis dīzeļdegvielas patēriņš vairumtirdzniecībā un lauksaimniecībā, kas liecina par transporta un lauksaimniecību nozaru izaugsmi līdz ar Latvijas ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas gaidāms degvielas mazumtirdzniecības nozarē?

"Virši" izpilddirektors Jānis Vība, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu degvielas tirdzniecības nozarē var raksturot kā izteikti dinamisku — alternatīvo degvielas veidu attīstība un klimata jautājumu aktualizēšanās, klientu augošās prasības sīvas konkurences apstākļos, jaunāko tehnoloģiju ieviešana un izmaiņas likumdošanā ir tikai daži no faktoriem, kuri ietekmēja nozares attīstību un tās spēlētājus.

Tajā pašā laikā degvielas tirdzniecība ir viena no jomām, kas joprojām piedāvā izaugsmes potenciālu uzņēmumiem, kuri nebaidās no izaicinājumiem. Analizējot nozares būtiskākos notikumus 2019. gadā, jāizceļ galvenās tendences, kas būs aktuālas arī nākotnē.

NOZARES ATTĪSTĪBA: tirgus izaugsmes tempi sarūk

Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā Latvijā novērots straujāks ekonomikas pieaugums nekā vidēji Eiropā, degvielas mazumtirdzniecības apjomi 2019. gadā turpināja palēnināties – benzīna un autogāzes realizācija 10 mēnešos samazinājās attiecīgi par 4,7% un 11,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2018. gadā, savukārt, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība uzrādīja mērenu pieaugumu 3% apmērā, kas bija par 1,3 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VIRŠI-A izpilddirektoru Jāni Priedīti

Lelde Petrāne, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Priedītis, AS VIRŠI-A izpilddirektors. «Kā svarīgākais ir jāmin fakts, ka AS VIRŠI-A ir lielākais pašmāju degvielas tirgotājs. Mēs lepojamies, ka esam 100% Latvijas uzņēmums, kas 21 gadu nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar precēm un pakalpojumiem.

Otrkārt, uzņēmums sevi nemitīgi pilnveido, un šā gada laikā ir pilnveidots jauns degvielas uzpildes staciju (DUS) koncepts, aktīvi ir uzsākta jaunākās paaudzes degvielas sūkņu ieviešana DUS, kā arī turpināta privāto preču un pakalpojumu līnijas attīstība.

Kā trešais svarīgākais ir jāmin fakts, ka šogad esam saņēmuši balvu kategorijā TOP 500 Labākais reģionu uzņēmums laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500,» stāsta J. Priedītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijā degviela būs par 5 centiem dārgāka nekā Lietuvā

Rūta Cinīte, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politika ir jāmaina sinhroni ar kaimiņvalstīm

«Akcīzes nodokli palielināt drīkst tikai sinhroni ar kaimiņvalstīm, ar ko es šajā gadījumā domāju Lietuvu un Poliju. Latvija savas pozīcijas starpvalstu konkurencē aizstāv vāji. Mēs savā rīcībā esam pārāk pielaidīgi, ko savukārt izmanto kaimiņvalstis,» tā intervijā Dienas Biznesam, komentējot valdības un Saeimas lemto – no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

Ko degvielas tirgotājiem nozīmē lēmums no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai?

Akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā mēs zaudēsim tranzīta klientus un pierobežas klientus, kuri dosies uzpildīties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, kur cenas būs daudz pievilcīgākas. Valūta mums ir viena, līdz ar to nav nekādu norēķinu problēmu, tāpat arī nav robežkontroles. Mūsu pozīcijas starpvalstu interešu aizstāvībā ir vājas. Katram no mums – valsts, pašvaldību un pilsoņu līmenī, ir jāmaina attieksme pret pasaulē notiekošajiem procesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Degvielas tirgotāji RusLatNafta un East-West Transit metas uz vienu roku

Lelde Petrāne, 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA RusLatNafta (RLN) un SIA East-West Transit (EWT) paziņoto vienošanos. KP secinājusi, ka vienošanās kopumā veicinās preču realizāciju, radīs labumu patērētājiem un nedos iespēju likvidēt konkurenci.

Vienošanās mērķis ir palielināt RLN un EWT konkurētspēju degvielas mazumtirdzniecības tirgū, tai skaitā sniegt iespēju RLN un EWT piedalīties konkursos par degvielas piegādi Latvijā, kur nolikumos ir paredzēti ierobežojumi pretendentiem ar mazāku degvielas uzpildes staciju (DUS) pārklājumu.

Vienošanās tiks realizēta, izmantojot uzņēmumu klientu lojalitātes kartes degvielas iegādē. Kartes ļaus RLN un EWT klientiem norēķināties par degvielu vienošanās dalībnieku DUS tīklā bezskaidrā naudā. Turklāt EWT degvielas kartes tiks apkalpotas arī SIA Aparts DUS, kas ir RLN sadarbības partneris.

Tādējādi, īstenojot paziņoto vienošanos, tās dalībnieku klienti varēs izmantot piešķirtās atlaides plašākā teritorijā un lielākā skaitā DUS. Tas ir būtisks ieguvums patērētājiem, kā arī veicina uzņēmumu ekonomisko attīstību un stiprina konkurētspēju, uzskata Konkurences padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektori Ilzi Siliņu

Lelde Petrāne, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild degvielas tirgotāja Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore Ilze Siliņa. Statoil Fuel & Retail Latvia ir lielākais nodokļu maksātājs un viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, vērtējot pēc apgrozījuma.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms 16 gadiem, kad sāku strādāt Statoil, degvielas mazumtirdzniecības nozari neizvēlējos apzināti vai ļoti mērķtiecīgi. Pievilcīgs šķita Statoil biznesa modelis, reputācija un fakts, ka uzņēmums Latvijā strauji attīstījās. Joprojām strādāju Statoil, jo uzņēmums turpina nepārtraukti attīstīties un ir dinamisks. Ir mainījušies īpašnieki un notikušas iekšējas pārmaiņas, taču attīstība kā mērķis ir palicis nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā degvielas mazumtirdzniecība pēc ārkārtējās situācijas pamazām ir atgriezusies ierastākā ritmā, tomēr šogad pārdotās degvielas apmērs, visticamāk, kopumā samazināsies, pauda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka šogad Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto pasākumu ietekmē būtiski saruka pieprasījums pēc degvielas.

Cilvēki krietni mazāk pārvietojās ar transportlīdzekļiem, būtiski samazinājās arī komerciālo transportlīdzekļu plūsma un kravu pārvadājumu apmērs, un tikai lauksaimnieki to sezonālās darbības specifikas dēļ turpināja strādāt un iepirkt degvielu kā ierasts.

Tādējādi autodegvielu realizācija mazumtirdzniecībā šogad martā saruka par 5%, aprīlī - par 14%, bet maijā - par 9% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgajiem mēnešiem.

Ligere minēja, ka atbilstoši Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem 2020.gada pirmajos piecos mēnešos mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apmērs samazinājies par 7,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. To ietekmēja vairāki faktori - no janvāra tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, biodegvielas piejaukums benzīnam tika palielināts no 5% līdz 10% un dīzeļdegvielai no 5% līdz 7%, Covid-19 pandēmijas dēļ tika ieviesti ierobežojumi, kā arī Igaunijā no 1.maija par 12 centiem tika pazemināta akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viada Baltija plānojis šogad pārņemt un mainīt zīmolu LUKoil Baltija R degvielas uzpildes stacijās

LETA, 06.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotāja AS Viada Baltija, kura pēc īpašnieka maiņas pārvalda līdzšinējās LUKoil degvielas uzpildes stacijas, šogad plānojusi pārņemt un mainīt zīmolu visās LUKoil Baltija R degvielas uzpildes stacijās, teikts kompānijas pērnā gada vadības ziņojumā.

Vadības ziņojumā skaidrots, ka plānots paplašināt darbību, pārņemot SIA AMIC Latvia, kas iepriekš darbojās kā SIA LUKoil Baltija R, degvielas uzpildes stacijas. Plānots veikt zīmola maiņu un ieviest jaunas kafijas zonas ar jauniem kafijas veidiem, kā arī paplašināt ēdināšanas sortimentu. Plānots palielināt naftas produktu pārdošanu mazumtirdzniecībā, saglabāt pašreizējos klientus un piesaistīt jaunus. Tāpat kompānija gatavojas izstrādāt marketinga plānu, ar kura palīdzību tiks veikta spēcīgāka komunikācija par piedāvājumiem un pakalpojumiem degvielas uzpildes stacijās. Tiekot arī atjaunota klientu nodaļa ar jaunām norēķinu kartēm, kuras varēs izmantot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Vai šogad piedzīvosim lielāku akcīzi degvielai?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarukušās degvielas cenas Latvijā priecē autobraucējus, bet nepriecē valdību, kam tādējādi mazinās nodokļu ieņēmumi

Ģeopolitiskajām kolīzijām un lielvaru spēka demonstrēšanai pašlaik ir kāds arī Latvijas iedzīvotājiem patīkams blakusefekts – par procentiem 20 lētāks benzīns un dīzeļdegviela. Tas nozīmē, ka lētāki sanāk gan ikdienas braucieni, gan varbūt var arī kādu tālāku ceļojumu ieplānot, tādējādi vairojot savā dzīvē patīkamās sajūtas. Tas ir kaut vai neliels atspaids arī Krievijas sankciju un rubļa kursa krituma skartajiem autopārvadātājiem. Pārvadājumu skaits ir sarucis, bet vismaz esošos var veikt lētāk. Arī degvielas tirgotājiem nav nekādu bēdu – cilvēki vairāk pērk legālo degvielu un tirgotāju piecenojums un peļņa jau no tā nemazinās, vai degviela mazumtirdzniecībā maksā, teiksim, 1.10 eiro/litrā vai 1.30 eiro/litrā. Tomēr ir arī Latvijā kāds, kas par šo efektu nepriecājas, jo īpaši tad, ja šādas cenas saglabājas ilgāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Akcīzes palielināšana degvielai – nepārdomāts un tuvredzīgs lēmums

Mārtiņš Stirāns, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana degvielai ir kārtējā reize, kad ierēdņi izvēlas vieglāko ceļu – paaugstināt nodokļus, lai iekasētu vairāk naudas no tiem iedzīvotājiem, kuri tos godprātīgi maksā. Diemžēl valdība līdz šim diskusijās nav iesaistījusi nozares pārstāvjus, kuru viedoklis par plānotajām izmaiņām atšķiras.

Pirmkārt, zema degvielas cena nevar būt pamatojums akcīzes nodokļa palielināšanai. Degvielas cenas mazumtirdzniecībā ir cieši saistītas ar degvielas produktu pašizmaksu pasaules biržās, kas laika gaitā var būtiski mainīties, un to nevar ietekmēt nedz degvielas mazumtirgotāji, nedz valdība. Latvijas praksē nav bijusi pieredze, ka akcīzes nodoklis degvielai tiktu samazināts tajos brīžos, kad degvielas cenas pasaules biržās palielinās.

Otrkārt, nav skaidrs pamatojums, kāpēc benzīnam un autogāzei plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmi tieši par 3 centiem litrā un dīzeļdegvielai par 1 centu litrā. Tas nozīmē, ka ikviens autobraucējs, kurš, piemēram, mēnesī benzīna iegādei tērē 100 EUR, gada laikā nodokļos papildus samaksās vairāk nekā 30 EUR. Šāds degvielas cenas pieaugums var mazināt autobraucēju aktivitāti – zemākas degvielas cenas jau vēsturiski ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc iedzīvotāji pārvietojas vairāk un attiecīgi ļauj arī valstij nodokļos iekasēt vairāk. To apliecina arī, piemēram, VID akcīzes preču aprites rādītāji – 2015. gada pirmajos sešos mēnešos, kad degvielas cenas kritās, akcīzes nodoklis par naftas produktiem tika iekasēts par 8% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, turklāt tas skaidrojams arī ar nemainīgām akcīzes likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā realizētās degvielas apjoms divos mēnešos pieaudzis par 1,5%

LETA, 18.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada divos mēnešos kopumā Latvijā realizēta 181 031 tonna naftas produktu (degvielas), kas ir par 2669 tonnām jeb 1,5% vairāk nekā 2015.gada divos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Par 7,82% divos mēnešos ir palielinājies mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apjoms.

Savukārt samazinājusies realizācija lietotājiem vairumtirdzniecībā un iezīmētās jeb marķētās degvielas realizācija tās lietotājiem, kā arī savam patēriņam un citiem mērķiem izmantotās degvielas apjoms.

Vislielākais realizētais apjoms divos mēnešos ir dīzeļdegvielai - 127 294 tonnas, tai seko biobenzīns - 25 764 tonnas un autogāze - 8440 tonnas.

Vērtējumā pa produktu kategorijām palielinājies realizācijas apjoms dīzeļdegvielai - par 4,4%, autogāzei - par 2,86%, degvieleļļai - par 2,4%, benzīnam - par 2,83%, bet realizācijas apjoms samazinājies biobenzīnam - par 0,48%, dīzeļdegvielai lauksaimniekiem - par 28,14%, petrolejai - par 13,15% un kurināmajai gāzei - par 11,44%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

KP atļauj Astarte Nafta iegādāties astoņas degvielas uzpildes stacijas

Lelde Petrāne, 30.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi atļaujošu lēmumu SIA Astarte Nafta pārņemt SIA RNS-D piederošos aktīvus, tādējādi īpašumā iegūstot astoņas degvielas uzpildes stacijas. KP secina, ka apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū.

Pēc darījuma noslēgšanas SIA Astarte Nafta īpašumā iegūs kopumā astoņas degvielas uzpildes stacijas Preiļu, Daugavpils, Salas, Madonas, Pļaviņu, Cesvaines un Līvānu novadā, kā arī Jēkabpilī. Savukārt saskaņā ar apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju SIA RNS-D pārtrauks degvielas mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, taču turpinās nodarboties ar degvielas vairumtirdzniecību.

Izvērtējot ietekmi uz konkurenci, KP secina, ka apvienošanās ietvaros viens tirgus dalībnieks nomainīs citu, nemainot tirgus struktūru un tādējādi nesamazinot konkurenci.

Abu apvienošanās uzņēmumu galvenie darbības veidi ir degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās un degvielas vairumtirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atļauj Virši-A, SIA Viršu nekustamie īpašumi un SIA Sumata apvienošanos

Žanete Hāka, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut AS Virši-A, SIA Viršu nekustamie īpašumi un SIA Sumata apvienošanos, informē KP.

KP secina, ka darījuma rezultātā kopumā ietekme uz konkurenci Latvijā būs nebūtiska, kā arī palielināsies apvienošanās dalībnieku konkurētspēja attiecībā pret lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem.

Konkrētais uzņēmumu apvienošanās process sastāv no trim darījumiem. Pirmais darījums noslēgts 2013. gada izskaņā, kad SIA Viršu nekustamie īpašumi no SIA Sumata iegādājās degvielas uzpildes staciju (DUS) Pūrē, kuru jaunais īpašnieks iznomāja SIA Virši-A. Apvienošanās turpinājās šī gada sākumā, kad SIA Sumata noslēdza līgumu ar SIA Virši-A par DUS iznomāšanu Kandavā, kur ar savu preču zīmi Virši-A degvielas mazumtirdzniecību turpināja jaunais nomnieks. Savukārt uzņēmumi apvienošanos noslēdz ar AS Virši-A četru DUS Kurzemes reģionā – Ventspilī, Ēdolē, Ugālē un Jūrkalnes pagasta Krastniekos – iegādi no SIA Sumata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmuma degvielas mazumtirdzniecībā SIA «KOOL Latvija» padomē iecelts bijušais baņķieris un finansists Valdis Siksnis, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Viņš amatā nomainījis līdzšinējos padomes locekli Aleksandru Kuzņecovu, kurš padomi atstājis pēc paša vēlēšanās. Izmaiņas uzņēmuma padomē reģistrētas 23.novembrī, liecina «Firmas.lv» informācija.

Kā skaidroja Šteins, Siksnis, pastarpināti būdams viens no uzņēmuma akcionāriem, esot bijusi labākā izvēle darbībai uzņēmuma padomē.

«Esam pārliecināti, ka Siksnis ir ļoti vērtīgs ieguvums uzņēmumam, ņemot vērā viņa līdzšinējo pieredzi banku sfērā, zināšanas un pieredzi finansēs un mazumtirdzniecībā,» uzsvēra Šteins.

Lūgts komentēt Kuzņecova lēmumu atstāt padomi, Šteins teica, ka Kuzņecovs pieņēmis lēmumu par uzņēmuma padomes atstāšanu tāpēc, ka viņš lielākoties neatrodas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru