Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

AS Tallink Grupp pieņēmusi lēmumu atjaunot maršrutu Rīga - Stokholma no 2022.gada pavasara. Plānots, ka kuģis Romantika kursēs starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām katru otro dienu no 01.04.2022. Vienlaikus tas nozīmē, ka regulārā satiksme maršrutā Rīga - Stokholma šogad atjaunota netiks, informē uzņēmums.

Tāpat uzņēmums nolēmis jau šī gada vasarā atsākt darbību regulārajā līnijā Tallina - Stokholma pēc gandrīz 16 mēnešus ilga maršruta apturēšanas ceļojumu ierobežojumu dēļ starp Igauniju un Zviedriju. Sākotnēji plānots, ka kuģis Baltic Queen daļēji atjaunos satiksmi maršrutā Tallina - Stokholma no 2021.gada 9.jūlija ar atiešanu no abām galvaspilsētām katru otro dienu.

Kaut arī Tallina - Stokholma maršruts plašākai publikai tiks atvērts 9.jūlijā, pirmais kuģa Baltic Queen reiss no Igaunijas uz Zviedrijas galvaspilsētu notiks jau 7.jūlijā.

"Kad mēs 2020.gada martā apturējām kuģu kustību maršrutos Tallina - Stokholma un Rīga - Stokholma, pirmo reizi pārtraucot regulāro jūras savienojumu starp Igauniju, Latviju un Zviedriju, mēs nekad nedomājām, ka šī savienojuma atjaunošana prasīs gandrīz pusotru gadu un ilgāk. Šajā laikā mēs esam darījuši visu, ko varējām, dodot pasažieriem iespēju nokļūt Zviedrijā, izmantojot mūsu kravas kuģus maršrutā Paldiski - Kapelšēra, uz laiku atverot maršruta trīsstūri Tallina - Stokholma - Rīga ar kuģi Victoria I, kā arī sniedzot iespēju klientiem doties uz Zviedriju caur Somiju. Taču nekas nav labāks kā tiešais jūras transporta savienojums, tāpēc esmu gandarīts, ka līdz ar pandēmijas situācijas uzlabošanos un vakcinācijas gaitas pozitīvu progresu, varam piedāvāt ceļotājiem nokļūt Zviedrijā no Igaunijas jau no jūlija," komentē Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Sākot no rītdienas, 24. janvāra, visi kompānijas Tallink un Silja Line zīmola prāmji, kas piestāj Stokholmā, izmantos jauno Värtahamnen ostu, informēja pārstāve Baiba Muceniece.

Turpmāk Värtahamnen piestās arī Rīga-Stokholma maršrutā kursējošie Tallink prāmji Romantika un Isabelle, kas līdz šim Stokholmā izmantoja Frihamnsterminalen. Abi prāmji esot sekmīgi pārbaudījuši piestātnes jaunajā ostas teritorijas kompleksā.

Uzņēmums aicina pasažierus, kas ceļo Rīga-Stokholma maršrutā, būt uzmanīgiem un izmantot jaunās ostas adresi. Värtahamnen ostas adrese Stokholmā ir Hamnpirsvägen 10. Stokholmas ostas teritorija Frihamnsterminalen, kur līdz šim piestāja Rīga-Stokholma maršrutā kursējošie prāmji, turpmāk vairs netiks izmantota.

Citi Tallink prāmji, kas piestāj un atiet no Stokholmas - Victoria I un Baltic Queen (maršruts Tallina-Stokholma), Silja Symphony un Silja Serenade (maršruts Helsinki-Stockholma), Baltic Princess un Galaxy (maršruts Turku-Stokholma) izmanto Värtahamnen jau vairākus gadus.

Krīzēm mēdz būt pa spēkam koriģēt sabiedrības viedokli par dažādiem jautājumiem. Piemēram, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai (NATO) steigušas pievienoties gan Zviedrija, gan Somija. Pagaidām tas izdevies vien Somijai, kur pret Zviedrijas dalību šajā organizācijā iebildumus ceļ Turcija. Šim procesam nepieciešama visu esošo NATO valstu piekrišana.

Lai nu kā - var novērot to, ka pēdējā laikā tajā pašā Zviedrijā, kura droši vien agrāk vai vēlāk tomēr būs NATO biedre, palēnām sākuši krist arī citi tabu. Zviedrija savu dzīvi vada ar tās vietējo valūtu – Zviedrijas kronu. Šajā jaunajā desmitgadē gan ir redzams tas, ka pakāpeniski mazinās pretestība idejai, ka arī šī valsts varētu kādā brīdī pāriet uz eiro. Pagaidām Zviedrijas sabiedrībā vairākums, šķiet, stāv un krīt par savu kronu. Tomēr šajā pašā laikā jāsecina, ka šāds atbalsts tur kļuvis mazāk nospiedošs. Tikmēr atbalsts Eiropas kopējai valūtai audzis.

Audzis atbalsts eiro un strauji

Bloomberg, izceļot Zviedrijas statistikas pārvaldes datus, nupat ziņoja, ka šajā Skandināvijas valstī atbalsts eiro ieviešanai palielinājies līdz augstākajam līmenim kopš 2009. gada. Proti, ja par šo jautājumu būtu jābalso 2023. gada maijā, 30,6% zviedru savu balsi atdotu par pievienošanos eirozonai.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Lai veicinātu Zviedrijā dzīvojošo un strādājošo Latvijas valstspiederīgo interesi par atgriešanos Latvijā, šodien, 29. maijā plkst. 18:00, Stokholmā, Latvijas vēstniecības telpās, notiks paneļdiskusija par darba un uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.

«Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomikas attīstība ir uzņēmusi straujus apgriezienus, Latvijā arvien vairāk ir jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. Par to tiek runāts arvien skaļāk gan uzņēmēju aprindās, gan arī valdības līmenī. Mums likās, ka ir svarīgi no vārdiem ķerties pie darbiem, un doties pie auditorijas, kurai potenciāli varētu būt interese par atgriešanos un darba un uzņēmējdarbības iespējām Latvijā,» skaidro Jānis Kreilis, «Your Move» līdzdibinātājs.

Tikšanos, uz kuru aicināti Zviedrijā dzīvojošie un strādājošie Latvijas valstspiederīgie, atklās Latvijas vēstnieks Zviedrijā Marģers Krams. Diskusijā piedalīsies Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības vadītāja Zviedrijā Austra Krēsliņa un finanšu analītikas uzņēmuma FactSet filiāles vadītājs Latvijā Frode Aasheim. Diskusiju moderēs personālatlases uzņēmuma «Your Move», kas specializējies remigrantu piesaistē, vadības pārstāvji Jānis Kreilis un Reinis Znotiņš. Tikšanos organizē «Your Move» sadarbībā ar Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūru, kā arī Latvijas vēstniecību Zviedrijā un Zviedrijas latviešu apvienību.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem "Tallink Grupp" jūlijā kopumā pārvadājusi 617 206 pasažierus, kas ir par 50,2% mazāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā, tomēr divas reizes vairāk nekā 2020. gada jūnijā, kad tika pārvadāti 280 000 pasažieru.

2020. gada jūlijā tika pārvadātas 29 108 kravas vienības, kas ir par 2,9% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūlija datiem. Vislielākais pārvadāto kravas vienību kritums bija maršrutos Latvija – Zviedrija un Igaunija – Zviedrija, kur kuģu satiksme joprojām ir ievērojami samazināta. Kravu pārvadājumu vienību skaits Igaunija – Somija un Somija – Zviedrija maršrutos jūlijā ir palielinājies, salīdzinot ar 2019. gada jūliju - attiecīgi par 2,4% un 7,1%.

Arī kopējais pārvadāto transportlīdzekļu skaits šā gada jūlijā samazinājās līdz 118 167 vienībām (2019. gada jūlijā - 155 297).

Ierastie reisi, kuri zināmā mērā salīdzināmi ar iepriekšējiem gadiem, turpinājās tikai dažos maršrutos: Tallina – Helsinki, Mūga – Vousāri, Paldiski – Kapelšēra un Turku – Stokholma. Kuģu satiksme maršrutos Tallina – Stokholma un Helsinki – Stokholma tika pilnībā apturēta un joprojām netiek veikta. Savukārt maršrutā Rīga – Stokholma tiek nodrošināti tikai speciāli reisi četras reizes mēnesī.

«Latvijai ir liels potenciāls uzlabot savu energoapgādes sistēmu un kļūt mazāk atkarīgai no gāzes un fosilā kurināmā importa. Mēs gribam dalīties savā pieredzē svarīga stratēģiska lēmuma īstenošanā,» teikts vēstulē, kuru parakstījuši Jānis Grīns, SIA Latsin un SIA Freja dibinātājs un bijušais valdes priekšsēdētājs, Kārlis Plensners, būvuzņēmējs, Andris Nolendorfs, Latvijas goda konsuls Smolandē, Zviedrijā, Gunnars Ljungdāls (Gunnar Ljungdahl), Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vecākais viceprezidents , Pēteris Ininbergs, vēsturnieks Andris Zveijnieks, uzņēmējs, namīpašnieks, Ralejs Tepfers, prof.emeritus būvniecībā, Čalmeras tehniskajā augstskolā Gēteborgā.

«Stokholmas energoapgādē fosilo kurināmo aizstāja ar atjaunojamo. Atjaunojamās enerģijas daļa Stokholmā sastāda 67% un turpina strauji pieaugt. Mēs uzskatām, ka šāds attīstības scenārijs ir reāls un nepieciešams Rīgā,» pausts vēstulē.

Kā piemērs tiek minēts tas, ka uzņēmums Fortum patlaban «Stokholmas vidū būvē pasaulē lielāko koģenerācijas staciju, kas ražos siltumu un elektroenerģiju».

«Koģenerācijas stacija izmantos biokurināmo, galvenokārt enerģētisko koksni. Stacija atrodas Vertanā (Värtan), netālu no ostas, no kuras kursē pasažieru prāmji uz Latviju,» skaidrots vēstulē.

Tajā norādīts, ka investīciju apjoms minētajā projektā veido 4,4 miljardu Zviedrijas kronu jeb 500 miljonus eiro.

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

Latvijas būvniecības eksports ir teju 200 miljoni eiro, un galvenie eksporta tirgi ir Zviedrija, kā arī Lietuva, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādus datus ir apkopojusi Latvijas Būvnieku partnerība. Viens no lielākajiem eksportējošajiem Latvijas būvuzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas Zviedrijas un Lietuvas tirgos, ir akciju sabiedrība BMGS, kas specializējas hidrotehnisko un civilo būvju celtniecībā. Turklāt tuvā nākotnē kā perspektīvs eksporta tirgus tiek uzlūkota Norvēģija. Jāmin, ka uzņēmumam ir filiāles Somijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī pārstāvniecība Zviedrijā.

BMGS ir viens no būvniecības nozares līderiem Latvijā; 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 33,18 miljoni eiro, bet peļņa – 200,8 tūkst. eiro. DB veidotajā TOP 500 par 2016. gadu starp 30 būvniecības nozares līderiem BMGS ierindojās piektajā vietā.

Igaunijas prāmju operators AS "Tallink Group" un Igaunijas Sociālās apdrošināšanas pārvalde ir parakstījušas īstermiņa laika fraktēšanas līgumu kuģim "Isabelle", tāpēc šogad kompānija neatsāks prāmju reisus maršrutā Rīga-Stokholma, teikts uzņēmuma paziņojumā Tallinas "Nasdaq" biržai.

Kuģis tiks fraktēts Igaunijas iestādēm no 7.aprīļa uz četriem mēnešiem ar pagarinājuma iespējām uz diviem mēnešiem, un tad uz vēl diviem mēnešiem.

Kuģis tiks izmantots, lai nodrošinātu pagaidu mītni bēgļiem no Ukrainas, kas ieradīsies Igaunijā.

"Kuģa fraktēšana nozīmē, ka atšķirībā no sākotnējiem plāniem uzņēmums 2022.gadā neatvērs satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma," norādīts paziņojumā.

Tallink Grupp atliek maršruta Rīga – Stokholma atvēršanu 

Tallink Grupp paziņojusi, ka pārceļ maršruta Rīga – Stokholma, kas Covid-19 pandēmijas...

Jau ziņots, ka "Tallink" sākotnēji plānoja atsākt prāmju satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma no 6.aprīļa, bet marta otrajā pusē kompānija paziņoja, ka mazās intereses dēļ, kā arī saistībā ar ģeopolitisko nenoteiktību un būtisko degvielas cenu kāpumu maršruta Rīga-Stokholma reisu atsākšana pārcelta uz 3.jūniju.

Maršruts Rīga-Stokholma ir apturēts divus gadus saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

"Tallink Grupp" veic pārvadājumus ar prāmjiem Baltijas jūrā, izmantojot zīmolus "Tallink" un "Silja Line". Uzņēmuma akcijas kotē Tallinas fondu biržas oficiālajā sarakstā. Lielākais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānija "Infortar", kam pieder 40% "Tallink Grupp" akciju.

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Rīgas plānošanas reģions izstrādās priekšlikumus pārvadājumu laika saīsināšanai ar citiem starptautiskiem transporta mezgliem Zviedrijā, Somijā un Igaunijā.

Rīgas plānošanas reģions uzsācis dalību starptautiskā projektā «Baltijas transporta loks» (Baltic Loop) ar mērķi samazināt laiku ceļošanai un pārvadājumiem starp Rīgu un citiem nozīmīgiem starptautiskiem transporta mezgliem Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Krievijā (Sanktpēterburga).

Projektā Rīgas plānošanas reģiona loma būs saistīta ar starptautisko transporta mezglu sasniedzamības uzlabošanu, sakārtojot transporta sistēmu un mazinot sastrēgumvietas starptautiskajā mērogā. Ceļošanas un kravu pārvadājumu laika samazināšana vienlaikus ļaus sekmēt vides mērķu sasniegšanu – ļaus samazināt CO2 emisijas trīs Centrālbaltijas reģiona koridoros, tos padarot pievilcīgus jaunu uzņēmumu piesaistei un inovāciju attīstībai.

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Šā gada janvārī AS Tallink Grupp pārvadājusi 549,3 tūkstošus pasažieru, kas ir par 7,3% mazā nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina Nasdaq Tallinn dati.

Pārvadāto kravas vienību skaits palielinājies par 4,9%, bet pasažieru transportlīdzekļu skaits – sarucis par 3,6%.

Visos maršrutos pārvadāto pasažieru skaits samazinājies. Vislielākais kritums vērojams maršrutā Igaunija-Zviedrija – par 36,9% līdz 45,4 tūkstošiem. Maršrutā Latvija-Zviedrija pasažieru skaits samazinājies par 11,3% līdz 43 tūkstošiem. Maršrutā Somija-Zviedrija pasažieru skaits sarucis par 5,8% līdz 146,6 tūkstošiem, bet maršrutā Igaunija-Somija – par 0,6% līdz 314,3 tūkstošiem.

Plānotās apkopes dēļ prāmis Baltic Queen maršrutā Igaunija-Zviedrija nekursēja 26 dienas, bet maršrutā Igaunija-Somija apkope tika veikta kuģim Star, kas nekursēja 14 dienas.

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.