Attēlam ir ilustratīva nozīme

Foto: Evija Trifanova/LETA

Strādājam daudz, bet labuma maz 

Turīgākajās valstīs iedzīvotāji strādā daudz mazāk darba stundu

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 2018. gada 07. marts plkst. 9:22

Latvijas iedzīvotāju nostrādāto stundu skaits gadā, salīdzinot ar citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, ir liels, taču tas nenozīmē, ka mūsu strādājošie padara daudz vairāk nekā citās valstīs – produktivitāte un darba ražīgums mums krietni pieklibo.

Strādātāju tauta

Latvieši strādā daudz – ik gadu vidējais strādājošais iedzīvotājs darbā pavada vismaz 1910 stundas, kas, salīdzinot ar citām OECD valstīm, ir augsts rādītājs – mums priekšā ir vien tādas valstis kā Grieķija, Krievija, Koreja, Polija, Meksika un līdzīgu attīstības līmeni sasniegušās, savukārt attīstītajās valstīs darba stundu skaits ir krietni mazāks. To var skaidrot ar faktu, ka attīstītajās valstīs vairāk tiek domāts par produktivitātes uzlabošanu, bet ne vienmēr tas nozīmē garas darba stundas darba vietā.

AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš raksturo, ka savā ziņā šis ir Latvijas ekonomikas paradokss – stundu ziņā Latvijā iedzīvotāji strādā daudz, taču produktivitāte mums ir viena no zemākajām Eiropā, tiesa gan, grūti ir pateikt, vai šie jautājumi ir tieši saistīti. To, cik daudz cilvēki valstī strādā, var ietekmēt ļoti daudz faktoru, piemēram, kultūras, nodokļu, darba likumu un vēsturiskie aspekti. Taču, iespējams, Latvijā relatīvi daudzās stundas cilvēki strādā, lai varētu pietiekami nopelnīt. Ja skatās visas OECD valstis, lielākā daļa valstu ar salīdzinoši lielu nostrādāto stundu skaitu ir mazāk turīgas, norāda eksperts.

Atšķirība starp Latvijā darbinieku nostrādāto stundu skaitu un attīstīto valstu darba stundu skaitu ir ievērojama – mērāma vairākos simtos stundu, taču to nevar skaidrot ar faktu, ka šajās valstīs darbinieki ir slinkāki. «Redzot, ka Vācijā strādā mazāk stundu nekā Latvijā, protams, rodas jautājums, kā Vācija spēj būt bagāta, labklājīga valsts,» saka Talentor Latvia partnere un dibinātāja Katrīna Ošleja un akcentē, ka tas ir tāpēc, ka produktivitātes rādītājs neliecina par nostrādāto stundu skaitu, bet par to, vai tirgū ir produkti, ko ir iespējams pārdot ar augstāku pievienoto vērtību. Vācija patērē maz darba stundu, bet produktivitāte ir augstāka, tāpēc ka viņi ražo vairāk tehnoloģiski augstvērtīgāku produktu un pakalpojumu, bet Latvijā ražojam koka paletes, kurām ir zema pievienotā vērtība (vienkāršs produkts, ko citi var atdarināt, un ražotājs konkurē tikai ar zemāku cenu, nevar pārdot to par augstāku cenu, lai Latvijas ekonomikā ienestu vairāk naudas).

Visu rakstu Strādājam daudz, bet labuma maz lasiet 7. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt

Citadele Lietuvā kopā ar Caffeine izveidojusi jau otro bankas un kafejnīcas apvienoto...

Banka Citadele parakstījusi līgumu par ilgtermiņa sadarbību ar globālu maksājumu tehnoloģiju kompāniju Visa,...

Latvijā un Lietuvā strādājošais inkasācijas un apsardzes pakalpojumu sniedzējs –...

AS HansaMatrix aizvadītā gada nogalē 27. decembrī parakstīja līgumu ar AS Citadele...

Banka Citadele no 4.janvāra sāk izsniegt bezkontakta norēķinu kartes, ar kurām varēs...

Nepalaid garām

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas...

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs...

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko...

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi,...

Vēl pirms diviem gadiem Pārdaugavā, Robežu ielas koka namā, čakli strādāja vietējais...

No šīs sadaļas

Dānijas saliekamo rotaļlietu un konstruktoru ražotāja «Lego» tīrā peļņa pērn samazinājusies...

2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri...

Valmieras stikla šķiedras ražotais produkts Atex® iedvesmojis divas apņēmīgas jaunietes - valmierieti...

Daugavpils metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmums SIA «Zieglera mašīnbūve» reģistrējis...

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrība (LPKS) «Māršava» šogad pārtraukusi...

Grobiņā uzietās nelegālās gaļas produktu ražotnes īpašniekam par iesaistīšanos pārtikas...

Vilnas pārstrādes uzņēmums SIA Limbažu Tīne ražo dzijas un austos izstrādājumus –...

Nelegālais gaļas pārstrādes cehs Grobiņā atklāts, kad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)...

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma «HansaMatrix» koncerna apgrozījums 2020.gadā varētu sasniegt 30...

Vilnas pārstrādes uzņēmumam SIA Limbažu Tīne pirms Dziesmu un deju svētkiem ir...