2025. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 129 eiro jeb 7,7 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,27 eiro, kas ir par 7,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

2025. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada 3. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 27 eiro jeb 1,5 %, bet stundas samaksa par 4,9 %.

Vidējā neto darba samaksa 2025. gadā bija 1346 eiro jeb 74,1 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3 %.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1 462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 1117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2 %.

2025.gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 137 eiro jeb 8,2%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,69 eiro jeb par 11,2%. Nedaudz straujāks algu kāpums bijis privātajā sektorā.

2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9%, bet stundas samaksa palielinājās par 9,4%.

2025.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu valstī pieauga par 8,2%, bet salīdzinot ar 2024.gadu - par 5,8%.

Vidējā neto darba samaksa bija 1 342 eiro jeb 74,2% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,6%.

Šā gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, un, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 132 eiro jeb 7,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,12 eiro jeb par 4,6%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa samazinājās par 4,5%. Stundas samaksas kritumu vienlaikus ar mēneša vidējās bruto algas pieaugumu visbiežāk nosaka tas, ka nostrādāto stundu skaits ceturksnī pieaug straujāk nekā kopējais darba samaksas fonds, jo trešajā ceturksnī bija par septiņām darba dienām vairāk nekā otrajā ceturksnī.

Vidējā neto darba samaksa bija 1361 eiro jeb 74,1% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,5%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.

Martā pasaules lielākajos reģionos pasliktinājies pakalpojumu sektora noskaņojums, vienlaikus saglabājoties salīdzinoši spēcīgam pieprasījumam un pieaugot izmaksu spiedienam. Energoresursu cenu kāpums ir veicinājis straujāku inflāciju, īpaši ASV, kur vienlaikus redzama arī piesardzīgāka patērētāju uzvedība. Tikmēr eirozonā ekonomikas dinamika kļūst nevienmērīgāka – mazumtirdzniecība un rūpniecība stagnē vai sarūk.

ASV pakalpojumu sektors bremzējas, inflāciju ceļ degviela

Pakalpojumu sniedzēju noskaņojums martā pasliktinājies visos lielākajos reģionos. Amerikas ISM indekss pakalpojumu sektorā martā atkrita līdz 54 punktiem no 56.1 februārī, kas joprojām bija otrs augstākais rezultāts kopš 2024. gada rudens. Martā biznesa aktivitāte sektorā palēninājās, taču jauno pasūtījumu pieauguma tempi bija straujāki nekā februārī, liecinot par joprojām spēcīgu pieprasījumu. Arī eirozonā un Ķīnā uzņēmēju optimisms pakalpojumu sektorā martā mazinājās. Ķīnā jaunie pasūtījumi pieauga lēnāk pēc spēcīga kāpuma februārī, savukārt eirozonā tie samazinājās pirmo reizi kopš pērnā gada jūlija. Pakalpojumu sniedzēji martā ziņoja arī par strauju cenu un izmaksu kāpumu, ko izraisīja energoresursu cenu lēciens Irānas konflikta dēļ. ASV izmaksu kāpums sektorā bija straujākais kopš 2022. gada un eirozonā – kopš 2023. gada sākuma. Ķīnā izmaksu un cenu pieaugums bija salīdzinoši mērenāks un tuvu pēdējo gadu vidējiem līmeņiem.

Ikviens darba ņēmējs ik gadu nodokļos samaksā vidēji vismaz 13 tūkstošus eiro.

Ja Latvijai darba ņēmējus nevajag, tos pieņems citas valstis, kas to izmantos savā labā. Jā, pirmajā mirklī šķiet – tas, ka cilvēki, kuriem nav darba Latvijā, to atrod ārzemēs, ir pozitīvi, jo šie cilvēki nebūs jāuztur no valsts budžeta, taču tās ir īstermiņa intereses un to vārdā nedrīkst upurēt ilgtermiņa intereses. Līdzība ar šaha spēli – īstermiņa interesēs ir upurēt bandinieku, lai vēlāk iegūtu pozicionālas priekšrocības.

Kā ieraudzīt 60 miljonus eiro

Grāmatvediski viens darba ņēmējs ar Latvijā vidējo algu nodokļos ik mēnesi ienes aptuveni 1096,16 eiro, kas gadā jau būs 13 153,92 eiro. Kā uz to skatīties? Ja raugās no valsts budžeta nodokļu ieņēmumu miljardiem, tad tāds piliens jūrā vien ir. Ja pazūd 100 darba ņēmēju ar vidējo algu – tie jau būs 1,315 miljoni eiro. Nav ļoti daudz, bet jau pamanāmi! Šo naudu jau var uzskatīt par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības papildinājumu, var arī novirzīt aizsardzībai un drošībai vai kādu vēl sasāpējušu problēmu risināšanai. Savukārt 1000 darba ņēmēju izgaišana ar vidējo algu jau nozīmē, ka valsts makam secen ies 13,15 miljoni eiro. Šo rēķinu varam turpināt ar 10 000 darba ņēmēju un iegūt jau 131,5 miljonus eiro neiegūto nodokļu apjomu. Tas jau ir ļoti liels skaitlis, kuru ignorēt vienkārši nedrīkst.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa nākamajā gadā varētu pieaugt vidēji par apmēram 7%, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece sacīja, ka algu kāpums 2026. gadā turpinās palēnināties un būs ap 7%.

Viņa minēja, ka pieauguma tempu palīdzēs uzturēt saspringtais darba tirgus. Minimālās algas kāpums būs neliels - no 740 līdz 780 eiro, kas nozīmē, ka augoša minimālā alga nebūs būtisks vidējās algas virzītājs 2026. gadā. Vidējo algu pieauguma tempu ierobežos taupības pasākumi publiskajā sektorā, kā arī uzņēmumu spēja samaksāt augstākas algas, gan ņemot vērā konkurētspējas riskus, gan arī uzņēmumu rentabilitāti, kas pēdējos gados ir samazinājusies.

Vienlaikus Buceniece prognozēja, ka privātajā sektorā algas augs straujāk nekā sabiedriskajā sektorā. Saeimā apstiprinātais budžeta likums nosaka, ka publiskā sektora algas 2026. gadā nav plānots paaugstināt. Turklāt tiks arī ierobežotas naudas balvas un netiks izmaksātas novērtēšanas prēmijas par darbu 2026. gadā. Tas gan neattieksies uz valsts drošības iestādēm.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no biodīzeļdegvielas eksporta.

Starptautiskajā tirdzniecībā pie atjaunojamās jeb biodīzeļdegvielas (KN kods 3826) tiek pieskaitīta biodegviela, kas tiek ražota no augu eļļām, dzīvnieku taukiem vai atkritumiem, kā arī biodīzeļdegvielas maisījumi, kas nesatur vispār vai satur mazāk nekā 70 % naftas destilācijas produktu. Parastai – naftas vai citu ogļūdeņražu pārtvaices procesā iegūta dīzeļdegvielai - ir cita preču grupa (HS 2710).

Biodīzeļdegvielas ražošana

Tradicionāli biodīzeļdegviela tiek ražota, izmantojot ķīmisku reakciju starp taukvielām un spirtiem (parasti metilspirtu), kuras rezultātā rodas taukskābju metilesteri (biodīzeļdegviela), un vienlaikus kā blakusprodukts tiek iegūts glicerīns. Reakcija notiek 50–65 °C temperatūrā katalizatoru klātbūtnē.Kā taukvielu avots var būt augu eļļas (sojas, rapša, palmu, saulespuķu), izlietotās eļļas no ēdiena gatavošanas procesa, pārtikā neizmantojami dzīvnieku tauki u.c.

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

Šķidrie olu produkti ir kļuvuši par nozīmīgu ienākumu avotu olu ražotājiem, vienlaikus ļaujot paplašināt eksporta ģeogrāfiju līdz Jaunzēlandei, Honkongai un Bahamu salām un diversificējot noieta tirgu riskus.

“Olu ražošana ir process, kurā ne visas olas ir realizācijai piemērotā izskatā un atbilstošā kvalitātē, tāpēc tās olas, kurām ir neatbilsošs izmērs, tiek konstatētas mikroplaisas čaumalā vai kuru čaumala nav tīra, tiek novirzītas uz pārstrādi,” stāsta AS Balticovo valdes locelis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka minēto iemeslu dēļ vidēji ik gadu apmēram 15% no saražotajām olām tiek izmantotas dažādu – lielākoties šķidro – olu produktu ražošanai. “Speciālā iekārtā tiek ieplēsta čaumala, īpašā trauciņā izdrebinot tiek atdalīts baltums no dzeltenuma, un tad pēc pieprasījuma tiek ražoti trīs atsevišķi produkti – olu dzeltenums, olu baltums vai arī kopējā olu masa, dēvēta arī par olu melanžu,” skaidro T. Auškāps. Viņš atgādina, ka vislielākais pieprasījums ir uz kopējo olu šķidro masu, kam seko šķidrais olu baltums, ko izmanto proteīna produktu ražotāji, savukārt dzeltenumu lielākoties iegādājas konditorejas un mērču ražotāji. “Pārtikas ražotāji, viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi,” uz lūgumu minēt nozares, kuras iegādājas šķidros olu produktus, atbild T. Auškāps. Viņš atzīst, ka olu šķidrajiem produktiem ir ierobežots realizācijas termiņš, kuru pasterizējot iegūst 28 dienu termiņu, taču, ja pievieno konservantus, tad līdz pat 90 dienām, bet tālāku noieta tirgu sasniegšanai izmanto šoka saldētavu.

Uzņēmēju sanāksmē Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirmdien paziņojis par "vienu no lielākajām investīciju iniciatīvām", paredzot līdz 2028.gadam ieguldīt tautsaimniecībā 631 miljardu eiro.

Cenšoties atjaunot Vācijas ekonomikas izaugsmi, Mercs apņēmies radīt pievilcīgākus apstākļus ieguldījumiem uzņēmējdarbībā.

Lielākus valsts ieguldījumus varētu ievērojami palielināt ar papildu privāto kapitālu, norādīja konservatīvais politiķis pēc tikšanās savā Berlīnes birojā ar vairāku korporāciju pārstāvjiem.

"Mēs vēlamies atraisīt šo potenciālu un tādējādi veicināt turpmāku izaugsmi," uzsvēra Mercs, piebilstot, ka vienlaikus būtu jāīsteno arī strukturālās reformas, lai radītu labākus apstākļus.

Iniciatīvā "Ražots Vācijai" iesaistījies 61 lielais uzņēmums no dažādām nozarēm un investīciju kompānijas, kas līdz 2028.gadam Vācijā plāno investēt 631 miljardu eiro.

Vidējā bruto mēnešalga Igaunijā otrajā ceturksnī bija 2284 eiro, kas ir par 13,8% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Visaugstākā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija Tallinā (2646 eiro) un Tartu apriņķī (2614 eiro), kam seko Harju apriņķis (2512 eiro).

Vidējā mēneša bruto darba samaksa visaugstākā aprīlī-jūnijā bija informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomā (3927 eiro), finanšu un apdrošināšanas nozarē (3714 eiro) un elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas jomā (3200 eiro).

Savukārt viszemākā vidējās mēneša bruto alga bija viesu izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā (1365 eiro).

Mediānā bruto mēnešalga otrajā ceturksnī bija 1786 eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Mediānā alga visaugstākā bija Harju apriņķī (1980 eiro) un Tartu apriņķī (1912 eiro). Lielākajā daļā Igaunijas apriņķu mediānā alga nepārsniedza 1500 eiro mēnesī.

Rīgā lielākā vidējā alga 2024. gadā ir bijusi Skanstē dzīvojošajiem, liecina trešdien domes Mājokļu un vides komitejā izskatītais "Pārskats par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2022.-2027. gadam ieviešanu".

Vidējā bruto mēneša darba samaksa Rīgā 2024. gadā bija 1738 eiro, gada laikā palielinoties par 8,3% jeb 133 eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, algu kāpuma temps ir nedaudz samazinājies - iepriekš tas pārsniedza 10% gadā, bet 2024. gadā pieaugums bija mērenāks.

Būtiskas darba samaksas atšķirības iezīmējas Rīgas apkaimēs. Joprojām lielāka alga ir Skanstes apkaimē, strauji pietuvojoties 3000 eiro un iezīmējot būtiskas atšķirības ar pārējām apkaimēm. Vidējā alga šajā rajonā pērn bijusi 2974 eiro.

Nākamā lielākā vidējā alga ir Mežaparkā dzīvojošajiem - 2334 eiro. Šajā apkaimē pieaugums ir 9,2%.

Savukārt zemākā vidējā alga saglabājas Voleros - 1192 eiro.

Pieaugot atalgojumam Latvijā, arvien vairāk darbinieku sāk izvērtēt, kā viņu ienākumi samērojas ar ikdienas dzīves izmaksām.

Īpaši fiziska darba nozarēs – ražošanā, mazumtirdzniecībā un noliktavu darbā, līdzsvars starp algu un izdevumiem bieži kļūst par vienu no galvenajiem faktoriem, izvēloties darba vietu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2025. gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 1815 eiro, kas ir par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lai gan algu pieaugums kopumā tiek vērtēts pozitīvi, daudziem iedzīvotājiem joprojām aktuāls ir jautājums par reālo pirktspēju.Vienlaikus dzīves izmaksas turpina pieaugt.

CSP dati rāda, ka 2026. gada janvārī patēriņa cenas bija par 3,6 % augstākas nekā pirms gada, kas nozīmē, ka ikdienas preču un pakalpojumu izmaksas ilgtermiņā turpina pieaugt.

Latvijas minimālā mēnešalga 2026. gadā Eiropas Savienības valstu vidū ir zemākajā minimālo algu grupā, kas nepārsniedz 1000 eiro mēnesī, liecina Eurostat jaunākie dati. Pēc pirktspējas paritātes standarta ir vēl sliktāk – aiz mums tikai Igaunija.

Eurostat publiskotā minimālās algas statistika attiecas uz valstu noteikto minimālo algu. Gadījumā, ja šāda likuma nav, nav arī informācijas. Ja noteikums pastāv, tad minimālā alga ir attiecināma uz lielāko daļu vai visiem darbiniekiem valstī. Minimālo algu norāda kā algas likmes bruto ienākumiem, proti, pirms nodokļiem. Dati ir gan pateicīgi salīdzināšanai, gan maldina par patiesajiem ieņēmumiem, jo nodokļu politika valstīs atšķiras.

Kopaina

Minimālā alga Eiropas Savienībā svārstās no 620 eiro mēnesī Bulgārijā līdz 2704 eiro mēnesī Luksemburgā. No 27 ES valstīm minimālā alga 2026. gada 1. janvārī bija noteikta 22 valstīs. Valsts minimālā alga nav noteikta Zviedrijā, Dānijā, Itālijā, Austrijā un Somijā. Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) minimālā alga nav noteikta. No 10 ES kandidātvalstīm septiņās minimālā alga ir noteikta (Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Moldova, Albānija, Serbija, Turcija un Ukraina). Savukārt Bosnijā un Hercegovinā, Gruzijā un Kosovā minimālās algas nav.

Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Katra simtā svece pasaulē ir ražota Latvijā.

Visu XXI gadsimta pirmo ceturtdaļu Latvijas sveču eksports ir ievērojami pārsniedzis importu. Turklāt svētku un piemiņas brīžos Latvijas ļaudis izvēlas Latvijas, nevis importa sveci.Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sveču eksporta.

Visvairāk – Ziemassvētkos

No neatminamiem laikiem kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantots degošs skals vai sveķaini zari. Bišu vaska sveces un to ražošanas tehnoloģija radās tikai pirms aptuveni tūkstoš gadiem Eiropas mērenās joslas ziemeļu daļā. Svarīgākajai sveču ražošanas izejvielai – bišu vaskam – kušanas temperatūra ir aptuveni 62 grādi pēc Celsija, bet augu dzīvnieku izcelsmes (piemēram, aitas) taukvielām, kuras pievienoja vaskam sveču ražošanā, kušanas temperatūra ir vēl zemāka. Karstajā joslā vasaras laikā saulē vaska sveces nav uzglabājamas, jo tās izkūst. Siltajās zemēs sveču vietā kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantotas eļļas lampiņas. Vaska sveces ir relatīvi dārgas, tāpēc to masveida izmantošana bija visai ierobežota. Būtiskas pārmaiņas sākās, kad XIX gadsimtā sveču ražošanā sāka izmantot no dzīvnieku taukiem rūpnieciski nodalītu taukskābi – stearīnu, kuru joprojām izmanto gan ziepju, gan sveču ražošanā. No XIX gadsimta beigām sveču ražošanā sāka izmantot naftas pārstrādes procesā iegūstamu parafīnu (piesātināto ogļūdeņražu maisījumu ar 20 līdz 40 oglekļa atomiem molekulā).

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no grāmatu eksporta.

Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirmdien paziņoja, ka Vācija samazinās degvielai piemēroto nodokli, ņemot vērā karadarbības Tuvajos Austrumos izraisīto naftas cenu kāpumu.

Šādu paziņojumu Mercs izplatījis pēc tam, kad naftas cenas pasaules tirgū atkal strauji pieaugušas pēc neveiksmīgām ASV un Irānas miera sarunām un Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa lēmumu bloķēt Hormuza šaurumu.

Mercs pirmdien norādīja, ka karš Tuvajos Austrumos "ir galvenais iemesls problēmām, ar kurām mēs saskaramies mūsu valstī," un uzsvēra, ka Berlīne dara visu iespējamo, lai mēģinātu panākt konflikta izbeigšanu.

Pēc sarunām starp Merca pārstāvētajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) un koalīcijas partneriem kanclers pavēstīja, ka valdība nolēmusi uz diviem mēnešiem samazināt benzīnam un dīzeļdegvielai piemēroto nodokli par aptuveni 0,17 eiro.

No 23.septembra līdz 26.septembrim ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kopā ar vairāk nekā 180 uzņēmēju un organizāciju pārstāvjiem dosies tirdzniecības misijā uz Hamburgu un Mēklenburgu-Priekšpomerāniju, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Savukārt 25.septembrī tirdzniecības misijai pievienosies arī premjerministre Evika Siliņa (JV), lai piedalītos biznesa forumā un tiktos ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas augstākajām amatpersonām.

Šī tirdzniecības misija apvienos Latvijas uzņēmumus no dažādām nozarēm. Uzņēmumiem paredzētas tematiskās programmas septiņos virzienos - aizsardzības industrijā, būvniecībā, loģistikā, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā, finanšu tehnoloģijās un informācijas tehnoloģijās.

Valainis akcentē, ka šī ir līdz šim lielākā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija un arī vēsturiski lielākā biznesa delegācija, kuru uzņem Hamburga un Rostoka. Ekonomikas ministrs skaidro, ka vizītes mērķis ir palielināt Latvijas eksportu uz Vāciju par 10%, kā arī iniciēt vismaz četrus jaunus investīciju projektus.

Latvijas gatavo māju ražotājs MyCabin tirgū laiž trīs jaunus gatavo māju risinājumus — Living 80, Living 100, kā arī pirti apvienojumā ar dzīvojamo zonu un loftu — Sauna 30. Uzņēmums prognozē, ka jaunais piedāvājums kļūs par galveno virzītājspēku uzņēmuma izaugsmei un eksporta paplašināšanai Eiropā 2026. gadā.

“Šis solis ļauj mums paplašināt piedāvājumu ne tikai dzīvojamo māju segmentā, bet arī tūrisma un atpūtas pakalpojumu segmentā. Vienlaikus jaunie māju risinājumi sniegs iespēju stiprināt mūsu eksportspēju, paplašināt MyCabin reģionālo pārstāvniecību tīklu Eiropā, radot būtisku pamatu izaugsmei nākamajos gados,” uzsver Ģirts Draugs, MyCabin dibinātājs un vadītājs.

Ar jaunajiem māju modeļiem MyCabin stiprina pozīcijas ne tikai esošajos eksporta tirgos — Baltijā, Vācijā un Polijā, bet arī iezīmē ambīcijas paplašināt eksportu Ziemeļvalstīs, īpaši, Somijā. Šajā tirgū uzņēmums saskata potenciālu ne vien dziļi iesakņotās saunu kultūras dēļ, bet arī pateicoties atvieglotajam būvniecības procesam ēkām līdz 30 m², tostarp saunām. Sauna 30 precīzi iekļaujas šajā kategorijā, kas padara to viegli mērogojamu Somijas tirgū.

Vēja enerģija pēdējos gados nepārprotami nostiprinājusies kā viens no galvenajiem elektroenerģijas avotiem Eiropā un pasaulē. Kamēr publiskajā telpā nereti izskan skaļi iebildumi un bažas par to, reālie dati rāda pretējo.

Vēja enerģija vairs nav eksperiments vai modes tendence, bet gan enerģētikas nākotnes pamats. Pieaugot atjaunojamo resursu lomai un samazinoties fosilās enerģijas izmantošanai, vēja elektrostacijas kļūst par stabilu balstu modernām un drošām energosistēmām.

Par to spilgti liecina Eiropas Savienības līdere Vācija, kuras teritorijā jau uzstādīts teju 31 tūkstotis vēja turbīnu. No tām vairāk nekā 29 tūkstoši atrodas uz sauszemes un nodrošina ap 68 GW jaudu, savukārt 1680 turbīnas jūrā rada vēl gandrīz 9,7 GW. Lai arī Vācijā jūras vēja parku skaits ir neliels, tie ir jaudīgāki un saražo ievērojamu elektroenerģijas apjomu; tehnoloģijas attīstās un kļūst arvien efektīvākas.Eksperti uzsver, ka šie skaitļi nav nejaušība, bet gan globālas strukturālas pārmaiņas enerģētikā. Atjaunojamie resursi vairs nekalpo kā papildinājums fosilajai enerģijai – tie kļūst par sistēmas pamatu.

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais reģionālais risku pārskats.

Kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika turpina atpalikt, lai gan redzamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pēc 0,4% IKP samazinājuma 2024. gadā un vēl viena krituma (-0,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomika 2025. gadā lēni turpina atgūties. “Coface” prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs vien 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvai prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai – 1,5%.

Tomēr skatoties uz 2026. gadu, Latvijas izaugsmes potenciāls uzlabojas, paredzot, ka IKP pieaugs līdz 1,8%. Neskatoties uz pozitīvo virzību, šie rādītāji joprojām atpaliek no Lietuvas (2,8%) un Igaunijas (2,2%).

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.