Būvkompānijas Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis akcentē, ka šā gada galvenā tendence būvniecībā ir katastrofālais strādājošo deficīts.

(Teksts papildināts ar R. Orlovska komentāriem 4. un priekšpēdējā rindkopā.)

Latvijas būvniecības tirgū šobrīd pietrūkstot gan mazkvalificētais, gan arī kvalificētais darbaspēks. Ja situācija neuzlabosies, tad jau drīzumā būvkompānijas darba apjomus nevarēšot veikt tieši darbaspēka trūkuma dēļ.

R. Orlovskis skaidro: «Viens no strādājošo deficīta iemesliem jau ir zināms - cilvēki devušies peļņā uz citām valstīm un diemžēl atgriezties Latvijā neplāno. Tai pat laikā šobrīd no valsts institūciju puses pietrūkst vienotas politikas un pat kampaņveidīgas rīcības, lai aizbraucējiem skaidrotu un informētu viņus par šī brīža darba iespējām Latvijā. Šobrīd būvniecībā kvalificēti strādnieki un inženiertehnisko profesiju pārstāvji var nopelnīt konkurētspējīgu algu un vienlaikus būt kopā ar savām ģimenēm.»

Latvenergo Energoefektivitātes centrā Schneider Electric Latvijas Elektriķu čempionātā spraigā fināla cīņā tika noskaidroti Latvijas labākie elektriķi, informē Schneider Electric Latvija.

Par šī gada uzvarētājiem kļuva Jevgēņijs Goldblats un Deniss Fjodorovs no Rīgas. Otro vietu ieguva Maksims Ivancovs un Kristaps Bernāts-Bernhards no Rīgas, bet bronza tika liepājniekiem Kristapam Vistiņam un Guntaram Briljonokam.

Schneider Electric Latvijas elektriķu čempionāts notiek jau trešo gadu pēc kārtas un ir Latvijas mērogā unikāls konkurss, kur valsts labākie elektriķi sacenšas efektīvu, inovatīvu, radošu un tehniski izcilu risinājumu izstrādē.

Šī gada čempionāta atlases kārtas notika Liepājā, Daugavpilī un Rīgā, noskaidrojot attiecīgā reģiona labākos speciālistus, kas Jūrmalā, Latvenergo Energoefektivitātes centrā, klātienē cīnījās par labākā Latvijas elektriķa goda nosaukumu un naudas balvām. Konkursa ietvaros komandas izlozēja individuālos uzdevumus un visas dienas garumā, liekot lietā savas praktiskās zināšanas un radošo domāšanu, veidoja iespējami efektīvākas, tehniski precīzākas, drošākas un inovatīvas elektroinstalācijas. Dalībnieku veikumu vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija 6 nozares profesionāļi.

Ņemot vērā aizvien pieaugošo Latvijas lidsabiedrības airBaltic pakalpojumu popularitāti Lietuvā, airBaltic par godu Lietuvai radījusi īpašu krāsojumu Airbus A220-300 lidmašīnai.

Lidmašīna Airbus A220-300 ar reģistrācijas numuru YL-CSK, kuru rotā Lietuvas karoga krāsas, nodēvēta Lietuvas galvaspilsētas Viļņas vārdā.

Lidsabiedrības «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss norāda: «Mums rūp Baltijas valstis un mēs turpināsim airBaltic ilgtspējīgās izaugsmes ceļu, palīdzot veicināt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas attīstību. Tagad visu trīs Baltijas valstu karogu krāsas lepni plīvos virs mūsu galvām augstu gaisā.»

Tāpat kā «airBaltic» lidmašīnu Igaunijas karoga krāsas arī šo lidmašīnu krāsoja uzņēmums «Magnetic MRO». «Lai radītu šo mākslas darbu, 15 profesionāli krāsotāji strādāja 1 000 stundas. Kopumā krāsošanā tika izmantoti 250 litri grunts, krāsas un lakas, krāsotā slāņa biezumam veidojot 120 mikronu jeb 0,12 mm,» informē «Magnetic MRO» operāciju vadītājs Kaspars Podiņš.

Uzņēmums Lockero ražo gudrās mantu glabātuves, kas ar pirksta noskenēšanu dod piekļuvi darba instrumentiem vai līdzpaņemtām pusdienām savā mantu glabātuvē.

Rolanda Indriksona uzņēmums Lockero, kas dibināts 2012.gadā, nodarbojas ar mantu glabātuvju izgatavošanu, tirdzniecību un uzstādīšanu. Izmantojot modernās tehnoloģijas, Lockero strādā, lai radītu jaunus risinājumus mantu glabātuvju ražošanas nozarē. Atšķirībā no ikdienā bieži sastopamajiem pakomātu skapīšiem, kuru galvenās funkcijas ir ļoti līdzīgas ar Latvijā izgatavotajiem skapīšiem, Lockero koncentrējas uz sarežģītāku tehnoloģiju izmantošanu un papildu funkciju nodrošināšanu skapīšu lietotājiem. Tam piemērs ir skapīši, kas aprīkoti ar dzesēšanas iespējām, elektroiekārtu uzlādes iespēju, vendinga aparātu un kluso darba zonu izvietošanu starp mantu glabātuvēm. Arī pirkstu noskenēšana, lai piekļūtu noliktajām mantām, ir pašmāju uzņēmuma jaunievedums.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Bebris, Riga Master Workshop (RMW) īpašnieks. Riga Master Workshop ir viena no lielākajām klasisko auto darbnīcām Baltijā un Skandināvijā ar teju desmit gadu pieredzi tirgū. Apmēram 85% darba tiek eksportēts – klientu loks ir ļoti plašs, sākot no Krievijas un Rietumeiropas līdz pat Singapūrai un Austrālijai. Papildu restaurācijai RMW piedāvā arī auto uzglabāšanu nesezonā jeb tā dēvēto «ieziemošanu», tāpat arī spēkrata sagatavošanu rallijiem un tehnisko atbalstu to laikā, konsultācijas par iegādi, sertifikāciju utt.

Pieaugošo Latvijas lidsabiedrības airBaltic pakalpojumu popularitātei Igaunijā, Airbus A220-300 lidmašīna ieguvusi īpašu krāsojumu - Igaunijas karoga krāsas.

Šī lidmašīna ar reģistrācijas numuru YL-CSJ nodēvēta Igaunijas galvaspilsētas Tallinas vārdā.

«Igaunijas tirgū novērojam ļoti augstu pieprasījumu. Katru mēnesi turpina pieaugt pasažieru skaits, kuri ceļo ar mums. airBaltic komanda ir pagodināta pasniegt īpašu dāvanu Igaunijas pasažieriem,» teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«Magnetic MRO komanda jūtas ļoti pateicīga un pagodināta, ka airBaltic izvēlējās mūs, lai vienai no viņu jaunākajām lidmašīnām piešķirtu īpašu krāsojumu Igaunijas karoga krāsās. Mēs kā Igaunijas uzņēmums esam ļoti lepni par savu darbu,» piebilst Magnetic MRO lidaparātu krāsošanas ceha vadītājs Rihards Priedkalns.

Kopumā pilsēta cietusi mazliet vairāk nekā iepriekš, kad uznākušas rudens vēja brāzmas. Aizvadītās nakts notikumi ir salīdzināmi ar mazliet ieilgušu ballīti, kad viesi aizkavējušies ilgāk nekā parasti. Taču lielākā daļa no «svinību» sekām ir novēršamas dienas vai divu dienu laikā. Darbi šobrīd rit pilnā sparā, reģionālo portālu ReKurZeme informējis Liepājas Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Luksoforu balsti ir izgāzti četrās vietās: Brīvības un Sabiles, Brīvības un Cukura, Brīvības un Meldru, kā arī Ganību un Ādu ielas krustojumā.

Savukārt M. Ķempes un Ganību ielas krustojumā, kā arī Tukuma un Klaipēdas ielas krustojumā luksofori darbojas, taču korpusi ir sašķiebušies. Pie Pētertirgus luksoforam apakšējais stiprinājums vējā šūpojas.

Visa šī informācija operatīvi nodota luksoforu uzturētājiem, kas šīs dienas laikā plānojuši bojājumus novērst.

Daudzviet ceļu un ielu malās vējš norāvis ceļu satiksmes zīmes. To atjaunošana arī uzsākta, taču šim darbam varētu būt nepieciešams ilgāks laiks, jo visas vietas vēl nav apzinātas.

Februārī Jelgavā darbību sākusi SIA Turebergs Steel Construction (TBSC) kravas automašīnu projektēšanas un pārbūves rūpnīca, kura nodarbinās 14 speciālistus un kurā gada laikā plānots pārbūvēt 60 kravas automašīnas, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Baiba Blumberga.

TBSC ir Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmums, kas Latvijā pārbūvē automašīnas Skandināvijas tirgum. TBSC specializējas kravas celtņu, pacēlāju, pašizkrāvēju un citas celtniecības tehnikas komplektēšanā uz kompānijas MAN ražotajām kravas automašīnām.

Uzņēmums nodrošina pilnu pakalpojumu spektru, sākot no rasējumiem un vizualizācijām individuāli projektētām konstrukcijām, beidzot ar tērauda izstrādājumu ražošanu un sarežģītas hidraulikas komplektēšanu un uzstādīšanu.

TBSC ir MAN Sweden oficiālais pilnvarotais autobūves uzņēmums, ar kuru ir noslēgts ilgtermiņa līgums. Uzņēmums nodarbina četras nokomplektētas montēšanas komandas, kurās darbojas elektriķi, mehāniķi un hidraulikas mehāniķi, informēja Blumberga.

Lai ārzemnieks sāktu biznesu Latvijā, ir nepieciešama ideja, neliels sākumkapitāls, grāmatvedis un tulks. Tā uzņēmējdarbību mūsu zemē sāka pasākumu un tūrisma kompānijas SIA Eat Latvia vadītājs Džeimss Eldridžs (James Eldridge).

Akcentē alternatīvas

Uzņēmums nepiedāvā tipisko, tradicionālo tūrismu, kur cilvēkiem parāda baznīcu, nosauc virkni gadskaitļu un izklāsta vienu no versijām par vēsturi. «Mūsu tūres ir interaktīvas, personalizētas. Kad mēs satiekam klientus, mēs diskutējam par to, ko viņi vēlas redzēt, un mēģinām padarīt viņu apmeklējumu unikālu. Mēs esam ieinteresēti parādīt Pārdaugavu, Grīziņkalnu, Brāļu kapus – vietas, kas ietver tikpat daudz vēstures un ir tikpat interesantas kā vecpilsēta,» viņš stāsta.

Jaunākais projekts, kur Džeimss iesaistījies, ir radošā kafejnīca 371 (SIA Degustē) Centrāltirgū. Tās nosaukumā ietverts Latvijas telefonsarunu starptautiskais kods. «Tā nav mana ideja, tā nāk no Amerikas, kur kafejnīcas, bāri un restorāni izmanto vietējo kodu, kas prezentē vietu, no kurienes viņi ir. Latvija ir diezgan maza valsts, mums ir tikai viens kods, ko visi pazīst,» viņš saka. Nereti, izvēloties nosaukumu vietējā valodā, ārzemnieki to nesaprot, bet, nosaucot to kādā starptautiskā vārdā, vietējie ir neapmierināti, ka netiek izmantota valsts valoda. Risinājums ir cipari – neviens nevar iebilst, ka šāds nosaukums būtu nesaprotams. «Ja kāds jautā, ko tas nozīmē, to var veiksmīgi izmantot mārketingā,» uzskata Džeimss.

Visbiežāk traumas, pildot darba pienākumus, tiek gūtas tādās jomās kā kokapstrāde, būvniecība, medicīniskā palīdzība un apsardze, secināts pēc apdrošināšanas sabiedrības Ergo apkopotajiem datiem.

Tāpat traumas tiek gūtas arī, strādājot birojā - pārsvarā tie ir sadzīves negadījumi. Piemēram, dažādas traumas un kaulu lūzumi, kas gūti, paslīdot, nokrītot pa trepēm vai biroja krēsla u.c. Tāpat darba traumas ik pa laikam gūst, iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā ar darba auto, liecina Ergo statistika.

Statistika liecina, ka gūto darba traumu ziņā augstā riska grupā ietilpst darbinieki, kuri ikdienā pārvietojas ar darba auto, kā arī tādu amatu pārstāvji kā elektriķi, saimniecības vadītāji.

Latvijā pieprasījums pēc darbinieku nelaimes gadījumu apdrošināšanas ir sezonāls – īpaši izteikts tas ir vasarā, kad uz vienu līdz trim mēnešiem tiek piesaistīts papildus darbaspēks – vasaras strādnieki, palīgstrādnieki, vasaras darba meklētāji un praktikanti, norāda Ergo pārstāvji.

Pastāv teiciens, labi zināms mākslas kritiķu rindās - konteksts ir karalis. Lietas pašas par sevi ir vienkārši lietas. Viss pārējais ir kontekstā jeb, kā māca katrs glancēts žurnāls - mūsu galvās.

Piemēram, okupācija ir vienkāršs tehnisks termins. Tā mums liekas slikta Padomju Savienības kontekstā, bet diez vai kāds latvietis naktīs neguļ aiz tā, ka mēs jau kuro gadu paši veidojam okupācijas karaspēku kaut kur tālu austrumos. Tātad ir arī laba okupācija. Tāpat politiķa demisija - vienkārši runājot, tā ir aiziešana no darba pēc paša vēlēšanās. Pretēji masu medijos un publikas atpziņā atstātajam nospiedumam, demisija pati par sevi nav ne vainas, ne atbildības cēla uzņemšanās. Tā nav kāds īpašs apliecinājums, kuru paveikt var tikai īsts valstsvīrs, un nekad ne parasts politiķis. Tā var tāda būt - noteiktā kontekstā. Bet var arī nebūt. Dombrovska gadījumā šāda cēla konteksta, protams, nav.

Šogad konkurenci par darbiniekiem jau var vērtēt kā augstu un īpaši izteikti tas ir Rīgā. Tādēļ daudzi uzņēmumi arvien nopietnāk domā par sava darba automatizāciju, intervijā aģentūrai LETA atzina personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas Fontes valdes locekle Anta Praņēviča.

«Mums ir gan tādi uzņēmumi, kuri ieved darbiniekus, gan tādi, kuri domā par automatizāciju. Pašlaik veiksmīgāki rezultāti ir tiem, kuri savus procesus automatizē. Ja ievieš sistēmu, kura var aizstāt piecus darbiniekus, tad to vietā ir vajadzīgs viens - jā, labāk kvalificēts un ar augstāku atalgojumu, bet viens. Šāda scenārija gadījumā arī atalgojuma pieaugums ir pamatots,» pauda Praņēviča.

Viņa norādīja, ka pašapkalpošanās kases veikalos un autostāvvietas, kurās automašīnu iebraukšanu regulē ar kartēm vai žetoniem, nevis ar sarga palīdzību, ir tikai redzamākie piemēri. «Tas arvien vairāk skars darbus, kuros nav daudz jādomā līdzi, bet procesi var notikt automātiski. Savukārt neviens robots nevar radīt emocijas. Tātad pilnīgā cilvēka pārziņā paliks visi mākslinieciskie un radošie darbi. Tas pats attiecas uz jaunradi un jaunu produktu radīšanu. Arī uz visiem darbiem, kuri ir saistīti ar cilvēka ķermeni - fizioterapija, masāžas. Arī bērnu aprūpe un izglītība. Arī visas šīs lietas līdz kaut kādai pakāpei var robotizēt, bet tad tomēr ir nepieciešama cilvēka iesaistīšanās. Tāpat bez cilvēkiem neiztiks profesijas, kuras ir saistītas ar attiecību veidošanu vai kritisko domāšanu un lēmumu pieņemšanu,» prognozēja Fontes vadītāja.

Miljardierim, filantropam un "Microsoft" līdzdibinātājam Bilam Geitsam pieder vērienīga savrupmāja Medinā, Vašingtonā, iesaukta par "Xanadu 2.0". Lai gan miljardieris pēdējos gados izteikti aizraujas ar labdarību un pievērš uzmanību klimata pārmaiņu problēmu risināšanai, tas nemaina faktu, ka viņa īpašums ir izteikti ekskluzīvs un uzmanības vērts.

Jāatgādina, ka "Microsoft" līdzdibinātājs B. Geitss (Bill Gates) vēl pavisam nesen atkal bija kļuvis par bagātāko cilvēku pasaulē, liecināja "Bloomberg Billionaires Index". Taču šobrīd šī pozīcija atkal zaudēta.

B. Geitsa mājas celtniecībai zeme pie ūdens tika nopirkta 1988. gadā. Tā izmaksāja 2 miljonus ASV dolāru. Ēkas būvniecības izmaksas sasniedza 63 miljonus ASV dolāru. Īpašuma vērtība, pēc "King County public assessor's office" aplēsēm, pagājušā gadā sasniedza jau 127,48 miljonus ASV dolāru

Būves platība veido vairāk nekā 6100 kvadrātmetrus. To būvējusi 300 celtnieku brigāde, no kuriem 100 bijuši elektriķi. Publiskie dati liecina, ka ēkā ir septiņas guļamistabas un 18 sanmezgli. Kopā īpašumā izvietotas sešas virtuves.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Baltic Block ir jauns uzņēmums, kura darbības pamatā ir inovatīva ideja. Šeit saredzu skaidras nākotnes perspektīvas un tālejošus plānus. Darbs uzņēmumā, kas savu produkciju eksportē, ir dinamisks un interesants, jo jāstrādā ar cilvēkiem no dažādām valstīm, kultūrām. Protams, savu lomu spēlē arī fakts, ka viens no īpašniekiem ir mans tēvs.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Baltik Elektro ir viens no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, ar 24 gadu darbības pieredzi, un jau 18 gadus ir Vācijas Würth grupas uzņēmums.

“Mūsu noliktavas sortimentā ir gan ikdienas darbos nepieciešamās preces un instrumenti, kuri paredzēti elektriķiem, montāžniekiem un gala lietotājiem, citiem nozares pārstāvjiem un speciālistiem, kā arī specifiskas un ekskluzīvas preces, par kurām konsultācijas sniegs īstena profesionāļu komanda,” akcentē uzņēmuma valdes loceklis Edgars Bergholcs.

Uzņēmums šo gadu laikā pamazām, taču mērķtiecīgi ieguvis klientu un sadarbības partneru cieņu un uzticēšanos ar profesionālismu, precizitāti un spēju atrisināt teju jebkuru klienta problēmu. Patlaban Baltik Elektro Latvijā darbojas struktūrvienības Rīgā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Liepājā, bet šogad plānots atvērt vēl divas filiāles reģionos.

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Rīgas domē jau rīt tiks sasaukta ārkārtas sēde, lai pieņemtu administratīvo aktu, ar kuru ēkas īpašniekiem Peitavas ielā 9/11 tiks uzdots nekavējoties sākt sabrukušā nama demontāžu, šodien nolemts darba sanāksmē pie grausta.

Kaut arī brūkošajai ēkai ir kultūrvēsturiska vērtība, tās tehniskais stāvoklis ir tik slikts, ka to vairs nav iespējams atjaunot, tāpēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) jau 2009.gada septembrī devusi piekrišanu daļējai tās demontāžai.

Nama īpašniekiem līdz šim nebija izdevies savstarpēji vienoties par ēkas nojaukšanu, taču šā gada 22.novembrī visi līdzīpašnieki beidzot esot piekrituši, ka ēka ir demontējama.

Šos darbus par saviem līdzekļiem veiks SIA Citra Peitavas. Namu apsaimniekotāji jau šodien izstrādās darbu veikšanas projektu, kas tiks saskaņots ar Rīgas pilsētas būvvaldi, VKPAI un Īpašumu departamentu, lai rīt, 27.novembrī, pēc domes lēmuma pieņemšanas par ēkas piespiedu demontāžu nekavējoties sāktu darbus un novērstu bīstamību.

Viens no potenciālajiem maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs (LM) investoriem Luksemburgā reģistrētais uzņēmums United Group neatklāj piedāvāto summu par LM, taču nepieciešamo darbinieku skaits uzņēmumā varētu būt ap 1000, šodien žurnālistiem sacīja United Group īpašnieks, Krievijas uzņēmējs Igors Šamiss.

Šamiss atteicās nosaukt piedāvāto cenu par LM un citu ar potenciālo darījumu saistītu informāciju, aizbildinoties, kas tas ir komercnoslēpums. Tajā pašā laikā uzņēmējs atklāja, ka United Group papildus investīcijas LM varētu būt ap 50 miljoniem eiro.

Vaicāts, cik daudz darbinieku United Group plāno nodarbināt LM, Šamiss atturējās nosaukt precīzu skaitu. Rupji rēķinot, vienā maiņā jābūt 250 darbiniekiem, bet, tā kā ražošanu nedrīkst pārtraukt, tad to skaits varētu būt četrreiz lielāks. Tāpat jāatceras, ka papildus darbā jāpieņem elektriķi, meistari, biroja darbinieki, nodaļu vadītāji utt. Konkrētu skaitu patlaban nevaru nosaukt, bet tas būs maksimālais skaits, kas nepieciešams ražošanas nodrošināšanai, uzsvēra potenciālais LM investors.

«Sākotnēji vīrs gribēja būvēt pirtis, bet es iebildu, ka tās piedāvā daudzi. Nu - nē, tas nav interesanti, tad jau labāk māju kokā! Vīram patīk īstenot manas idejas, un tā tas bija arī šoreiz. Sākumā tas bija kā joks,» biznesa portālam db.lv stāsta atpūtas vietas «Māja kokos» līdzīpašniece Maija Valaine, kura kopā ar vīru Valdi Cēsu pusē pirms diviem gadiem uzbūvēja māju kokā.

Sākotnēji māja bija paredzēta pašu lietošanai, taču to atzinīgi novērtēja draugi. Viņi iedrošināja uzsākt viesu uzņemšanu mājā kokos pie Niniera ezera. Tagad piedāvājumā ir jau divas mājas kokos. Baltais čiekurs ir 27 kvadrātmetrus, bet Čiekurs - 22 kvadrātmetrus plaši.

Lai uzbūvētu pirmo māju, tika pētīts un iegādāts amerikāņa Pete Nelson projekts. No tā ņemtas šī projekta konstrukcijas un izmantoti viņa celtniecības principi. Gan mājas iekšdarbos, gan apdarē pārsvarā izmantoti kokmateriāli no priedes.

Gan māju būvniecība, gan interjera veidošana veikta pašu spēkiem. Namiņu interjeru Provansas stilā veidojusi pati saimniece M. Valaine. Zīmējusi mēbeles un pati vēlāk tās krāsojusi. Savukārt, būvniecību pārsvarā veica viņas vīrs ar dēliem un draugiem, piesaistot arboristu un elektriķi.

Mājsaimniecību skaits, kas kopējā elektroenerģijas sistēmā nesankcionēti ielaiž krietni lielāku ar saules paneļiem saražotās elektrības apjomu nekā atļauts, sasniedzis jau tādu līmeni, kas sadusmo “Sadales Tīklu”. Tamdēļ drīzumā uzņēmuma speciālisti varētu doties pārsteiguma reidos uz privātmājām, 26.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Ar mājsaimniecībās uzstādītajiem viedajiem skaitītājiem “Sadales Tīkls” attālināti spēj konstatēt, ka kopējā sistēmā tiek ielaists ne vien vairāk elektrības kā sākotnēji norādīts pieteikumā, bet pat krietni pārsniedz mikroģenerācijai atļautos 11,1 kW griestus. Kad “Sadales Tīkls” sazinās ar privātmāju īpašniekiem, viņi noliedz patvaļīgi veiktus jaudas pārsniegumus un skaidro, ka uzticējušies saules paneļu tirgotāju ieteikumiem un montētāju veiktajiem iestatījumiem invertorā.

AS “Sadales Tīkls” korporatīvo klientu attiecību vadītājam Jurģim Vinniņam ir aizdomas, ka saules paneļu iekārtu tirgū notiek cilvēku lētticības izmantošana: “Saules paneļu licēji nāk ar savu iniciatīvu uzlikt jaudīgākas sistēmas. Tādā veidā viņi var nopelnīt vairāk naudu. Pārdodot skaitliski vairāk paneļus, var attiecīgi vairāk nopelnīt. Tas mums liek domāt, ka saruna starp saules paneļu licējiem un klientu ne vienmēr ir godīga. Visticamāk, mums nāksies doties pārbaudes reidos pa mājām. Vispirms jādodas pie tiem, kas sistēmā ielaiž lielāku jaudas nekā sākotnēji paredzēts un pēc tam izlases veidā arī pie visiem pārējiem.”

Stabilizējoties meteoroloģiskajai situācijai, normalizēta a/s Sadales tīkls elektroapgāde, informē uzņēmuma pārstāvji, norādot, ka laikā no 29. novembra līdz 18. decembrim Latvijas ziemeļaustrumu reģionā apledojošu koku lūšana uz elektrolīniju vadiem izraisīja stihiskus un neprognozējumus elektroapgādes traucējumus.

Snieglauze izraisīto elektroapgādes traucējumu dēļ bez elektrības bija palikušas Madonas, Balvu un Gulbenes apkārtnes mājsaimniecības.

«Snieglauzes galvenā specifika bija nepārtraukti sniega un apledojuma izraisīti jauni atslēgumi vietās, kur iepriekš

tos bijām novērsuši. Situācija nepārtraukti mainījās – mēs dienā paveicām lielu darba apjomu, atjaunojot elektroapgādi klientiem, bet naktī šī pati līnija atkal atslēdzās,» laikapstākļu specifiku skaidro a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, izsakot pateicību par sapratni elektroapgādes traucējumu skarto reģionu iedzīvotājiem.

Sava izbraukuma treilera iegāde un aprīkošana ar vajadzīgām iekārtām nav lēts prieks, bet ēdinātāji uzsver, ka tas atmaksājas

Līdz ar ielas ēdiena (jeb street food) popularitātes pumpuru šķilšanos Latvijā naskāk šajā jomā sāk darboties gan esoši, gan jauni ēdinātāji. Kādreiz āra pasākumos ēdinātāji virtuvi iekārtoja katru reizi no jauna, tagad daudzi novērtē treilera jeb virtuves uz riteņiem priekšrocību, un šādi braucamie tiek iepirkti un publiskos pasākumos sāk sakuplot straujāk.

Līdz ar šo pavasari SIA Bao Bun Latvia piedzīvo savu otro sezonu izbraukumu ēdināšanas nodrošināšanā. «Mēs neiegādājāmies kafejnīcu uz riteņiem, to izveidojām paši no nulles – nopirkām metāla kasti jeb piekabi un to pielāgojām tirdzniecībai un gatavošanai. Pieaicinot nepieciešamos meistarus, piemēram, galdnieku un elektriķi, to izveidot nebija sarežģīti, bet laikietilpīgi gan, lai visu izdarītu pareizi. Īpaša uzmanība tika pievērsta vizuālajam noformējumam – kā izskatās, kad kafejnīca ir atvērta vai aizvērta, un braucot. Tāpat svarīgi bija izveidot pārskatāmu ēdienkarti un nodrošināt saprotamu rindas sistēmu. Kopumā treilera izveide un aprīkošana iekļāvās aptuveni 12 tūkst. eiro, un investīcijas esam atguvuši iepriekšējā sezonā,» stāsta SIA Bao Bun Latvia direktore un līdzīpašniece Monta Vecozola. Viņā šajā biznesā sāka darboties, jo šķita interesanti, ka Latvijā beidzot sāk attīstīties ārvalstīs tik populārā ielu ēdiena kustība, kas sniedz iespēju doties pie cilvēkiem, nevis tos tikai uzņemt pie sevis. Viņasprāt, izbraukuma formāts sniedz iespējas strādāt ļoti dažādā, interesantā un dinamiskā vidē, cieši komunicējot ar dažādu nozaru un vecumu cilvēkiem, veidojot plašu klientu loku.

«Kā elektriķi esam iesaistīti politiskās spēlēs, kas nav pieņemami,» saka Sadales tīkls valdes loceklis Raimonds Skrebs. Atbildīgās amatpersonas pilnībā noliedz jebkādu nelikumīgu darbību veikšanu, organizējot elektrības padeves līniju tīrīšanu un norāda, ka šonedēļ vērsīsies Konkurences padomē (KP), aicinot izvērtēt, kāpēc jaunajā līniju tīrīšanas iepirkumā uzņēmēji piedāvājuši līdz pat 55% augstāku cenu nekā iepriekšējā konkursā.

V.Skrebs norādīja, ka iepirkumā 16 uzņēmēji piedāvājuši cenu, kas ir par 30 līdz 50% dārgāka nekā iepriekšējā, turklāt starp uzņēmumu piedāvājumiem svārstības bijušas vien 10% līdz 20% apmērā. Ņemot šos faktus vērā, nolemts vērsties pie KP, lai tā izvērtē, vai nav notikusi savstarpēja uzņēmumu vienošanās. Izbrīnu radījis fakts, ka neviena kompānija nav piedāvājusi iepriekšējā konkursa cenu. Jaunajā konkursā ir aicinātas piedalīties pārējās mežistrādes kompānijas, lai saņemtu labāku piedāvājumu.

Kā ziņots, pamatojoties uz aizdomām par nelikumīgu savstarpēju vienošanos augstajam cenu piedāvājumam, AS "Sadales tīkls" februāra sākumā pārtrauca iepirkumu procedūru elektrolīniju trašu tīrīšanai.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Piesaistot Eiropas finansējumu, Kazdangas pagastā attīsta tūrisma biznesu

Kurzemē esošais atpūtas komplekss Lauku kūrorts gatavojas savai pirmajai nopietnajai tūrisma sezonai. Tā piedāvājumā tagad ir nakšņošana, ēdināšana un aktīvā atpūta. Tās piedāvājums balstās uz trim vaļiem – t.s. lāzertagu, veikbordu un šķēršļu parku.

Jācīnās par 80% vairāk

Lauku kūrorts izveidots Aizputes novada Kazdangas pagastā. Pirms gadiem desmit tā idejas attīstītājs, aizputnieks Jānis Rudzroga iegādājās īpašumu, kur kādreiz atradās ferma, lai izveidotu sev dīķi makšķerēšanai. Bija apnicis izmantot svešas ūdenstilpes.

Pamazām radās doma nodarboties ar tūrisma biznesu. Tā kā īpašums atrodas klusā vietā, izveidoja naktsmītņu piedāvājumu. Uzbūvēja vēl pa kādai lapenītei un sāka domāt, ka vietai ir potenciāls attīstīties. Pirms gadiem trim četriem atvēra otro lāzertagu (aktivitāte, ko var pielīdzināt peintbolam, taču tajā bumbiņu vietā tiek izmantots stars) Latvijā. Pērn ar ES atbalstu tapa veikparks un šķēršļu parks.