Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Sandrai Kalnietei (V) liegts iebraukt Krievijā līdz 2019.gada 11.oktobrim, liecina deputātei izsniegtā pavēste, kas viņai iedota pases vietā.

Pirmdienas vakarā Kalniete bija devusies uz Maskavu, lai piedalītos nogalinātā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova bērēs.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Kalniete vispirms tika apturēta Maskavas Šeremetjevas lidostā, viņas pase paņemta tuvākai apskatei un nācies ilgāku laiku gaidīt informāciju.

Kalniete sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka iebraukšana Krievijā atteikta, pamatojoties uz Krievijas likumu kodeksa 27.1.pantu. Pase deputātei gan vēl neesot atdota, turklāt Krievijas pārstāvji arī neesot paskaidrojuši, ko tieši attiecīgais pants nosaka.

«Mums Ņemcovs bija ļoti nozīmīgs. Viņš bija tā Krievija, kādu mēs vēlamies to redzēt. Man ir ļoti žēl, ka nebūs iespēju rīt parādīt pēdējo godu,» atzina Kalniete. «Acīmredzot Krievija uzskata mani par bīstamu ienaidnieku.»

Apzvanot vairāk nekā 30 privātuzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes un sarunājoties gan latviski, gan krieviski, laikraksts Diena secinājis, ka valodas barjeras sadzīvē faktiski nepastāv.

Turklāt zīmīgi, ka krievu valodai, par kuras kā valsts valodas statusu šobrīd sākta cīņa un notiks referendums, tiek izrādīta pat lielāka pretimnākšana nekā latviešu valodai. Proti, vairākās vietās, kur pirmā atbilde izskanēja latviski, pēc Dienas sāktās sarunas krieviski sarunbiedrs pārgāja uz sarunu krieviski. Otrādi tā notika vienīgi ar izņēmumiem, lai arī tas ir likuma pārkāpums.

Šobrīd savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai prasījumam par krievu valodu kā otru valsts valodu pavērtu ceļu uz referendumu. Līdzās akcijas iniciatoru - biedrības Dzimtā valoda aktivitātēm, kā arī Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs) ar savu parakstu paustajam atbalstam televīzijas kanāls PBK īstenoja arī informatīvu kampaņu, kuras viens no vadmotīviem bija «gribu runāt savā dzimtajā valodā».

Analizējot iepriekšējā mēneša DNB Latvijas barometra pētījuma datus, investīciju bankas Prudentia padomes loceklis un partneris Ģirts Rungainis aizrādīja, ka tie iegūti, aptaujājot visus Latvijas iedzīvotājus – gan pilsoņus un nepilsoņus, gan latviešu un krievu valodā runājošos, kas, viņaprāt, zināmā mērā skaidrojot arī negatīvo viedokļu īpatsvaru.

Ģ.Rungainis savā komentārā uzsvēra: «Nepilsoņi, kuri lielākoties pietiekami labā līmenī pārvalda tikai krievu valodu, dzīvo Krievijas informatīvajā telpā un līdz ar to neiegūst gandrīz nekādu objektīvu informāciju par notiekošo Latvijā. Viņi principā ir opozīcijā visam šeit notiekošajam jau vairāk nekā 20 gadus, jo nožēlo PSRS sabrukšanu un to, ka Latvijas teritorija neatrodas Krievijā un arvien ātrāk un tālāk virzās no tās prom. Tas pats, lai gan mazākā mērā, attiecas arī uz krievvalodīgajiem Latvijas pilsoņiem. Šo negatīvi noskaņoto iedzīvotāju grupu papildina arī liela daļa vecāka gadagājuma cilvēku, kuri labāko savas dzīves daļu ir pavadījuši padomju režīma apstākļos un idealizē šo laika posmu. Viņi arī ir opozīcijā šī brīža Latvijas atjaunošanās un jaunrades procesiem, kuros savas neizpratnes un nespējas konkurēt rezultātā nevar un/vai negrib piedalīties. Diemžēl negatīvisms nav tikai dzīvildzes funkcija, jo problēmu meklēšana ārpus sevis ir raksturīga ne tikai boļševiku zombētiem indivīdiem, bet tiek atražota ģimenēs un citās sabiedrības apakšgrupās starp jaunākiem cilvēkiem. Realitātes noliegšana, tikai sliktā meklēšana un redzēšana, negribēšanas un nevarēšanas kultūra, intelektuāls un prasts slinkums ir dziļi iesakņojies mūsu naidniekiem un nelabvēļiem par prieku, un to nav viegli izravēt.»

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ja ES cukura kvotu sistēma saglabāsies pēc 2015. gada, Latvijai vēl pastāv izredzes izcīnīt kvotu sev.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete informē, ka saistībā ar cukura ražošanu Eiropā pēc 2014. gada viss vēl nav izlemts. «Pirms nedēļas Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu, kas paredz, ka Latvija no 2015. gada varēs atsākt cukura ražošanu. Taisnība, ka Parlaments aicina kvotu sistēmu arī pagarināt līdz 2020. gada oktobrim, bet ir speciāli atrunāts, ka Latvija un Īrija šīs kvotas iegūtu. Pašlaik vēl līdz galam nav skaidrs mehānisms, jo ar to klajā būtu jānāk Eiropas Komisija,» skaidro Kalniete. Tas nav galīgais lēmums, bet gan Eiropas Parlamenta pozīcija sarunām ar ES Padomi un Eiropas Komisiju. Galīgais lēmums esot gaidāms vasarā.

Latvijai jāseko līdzi notikumu attīstībai eirozonā un jābūt pragmatiskai ieviešot eiro, uzskata Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete. Raidījumā Dienas rīts viņa norādīja, ka pēdējās ziņas no Spānijas ir satraucošas un jāskatās kā attīstīsies situācija.

Tomēr S. Kalniete arī uzsvēra, ka viņai grūti ticēt, ka viena no pasaules lielākajām valūtām varētu sabrukt. «Lielas eiro rezerves ir Ķīnā un ASV. Šī ir valūta, kas svarīga ne tikai Eiropai,» sacīja Eiroparlamenta deputāte.

Komentējot pēdējo Eiropas Centrālās bankas (ECB) konverģences ziņojumu, kurā norādīts uz to, ka Latvija nav izpildījusi budžeta deficīta kritēriju un prasības attiecībā uz centrālās bankas neatkarību un juridisku integrāciju Eiro sistēmā, kā arī inflācijas kritēriju, S. Kalniete pieļāva, ka, iespējams, tā ir dubulta stratēģija – iezīmēt argumentus, kurus izmantot, ja lēmums par Latvijas iestāšanos eirozonā būs negatīvs.

Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumi lauksaimniekiem 2014. gadā tiks samazināti par 4%. Tādejādi ES budžetā tiks ietaupīti 1,47 miljardi eiro, vēsta Eiropas Komisija (EK).

Nākamos septiņos gados ES budžetā Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums samazināts par 12% līdz 373,2 miljardiem eiro. Tiešo maksājumu samazinājums neskars tādas valsti kā Rumāniju, Bulgāriju un Horvātiju.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete gan vēlas paskaidrot, ka izskanējusī informācija par to, ka par 4% samazināsies tiešmaksājumi saimniecībām, ir nepilnīga. Šī norma, kas paredzēta, lai veidotu finanšu rezervi un sabalansētu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta ieņēmumus ar izdevumiem, ir daļa no KLP reformas. Sākotnēji šo atskaitījumu bija paredzēts attiecināt uz visām saimniecībām, sākot no pirmā centa, tomēr Austrumeiropas un Baltijas valstīm sadarbojoties, izdevās panākt, ka maksājums tiek atskaitīts no tām saimniecībām, kuras saņem vairāk nekā 2000 eiro gadā.

Ja Lielbritānija tomēr nolems izstāties no Eiropas Savienības (ES), lielāki zaudējumi gaidāmi britu, nevis ES pusē

Lai gan Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir panācis vienošanos, kas ļauj šai valstij palikt ES, ja vien 23. jūnija referendumā briti nelems savādāk, pilnīgi droši to vēl prognozēt nevar.

Apmaiņā pret šo vienošanos briti ir saņēmuši tiesības ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm. Tomēr ES pretinieku balsis Lielbritānijā joprojām ir gana skaļas, ieskaitot Londonas mēru Borisu Džonsonu.

Ņemot vērā, ka Lielbritānija ir valsts ar ilgstošām demokrātijas tradīcijām un arī tās ekonomikas pienesums Eiropas līmenī nav nebūtisks, Lielbritānijas izstāšanās, protams, kaut kādā mērā vājinātu ES. Tomēr briti būtu lielāki zaudētāji. Neskatoties uz to, ka briti joprojām kavējas savas paputējušās impērijas sapņos, par lielvaru Lielbritāniju var dēvēt vairs tikai no militāro spēku viedokļa, ekonomiski tā labākajā gadījumā atbilst vidusmēra spēlētājam. Ķīna un Indija ar savām ekonomikām jau ir apdzinušas kādreizējo koloniālo lielvaru, pārskatāmā laikā tai, visticamāk, garām aiztrauksies arī Brazīlija un Indonēzija.

Stradu pagasta zemnieku saimniecībā Dālderi jau trešo mēnesi strādā 47 gadus vecais Georgijs Otea, kura dzimtene ir Rumānija. Viņš saimniecībā gādā par to, lai ganāmpulks vienmēr tiktu laikā pabarots. Atpakaļ uz Rumāniju Georgijs braukt nedomā, jo Latvijā viņam patīk daudz labāk, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Te ir darbs, kur var labi nopelnīt. Algu saņemu regulāri. Kopš bērnības esmu bijis saistīts ar lauksaimniecību, tāpēc darbs slaucamo govju novietnē man nav svešs. Rumānijā tāpat kā daudzās citās valstīs ir ekonomiskā krīze,» saka Georgijs, ar kuru iespējams sarunāties latviski.

Dālderi nav vienīgais uzņēmums, kur darbā pieņem ārzemniekus. «Daudzi sūdzas, ka laukos valda bezdarbs. Protams, tā ir, bet darbu atrod tie, kuri saņemto algu nepārvērš grādīgo dzērienu pudelēs. Esmu stingrs šajā jautājumā. Ja man jāizvēlas, pieņemt darbā ārzemnieku, kurš ir gatavs strādāt, vai cilvēku, kas visu dara pa roku galam, izvēlos ārzemnieku. Stradu ciemā ir pilns bezdarbnieku, bet, ko pieņemt darbā, nav. Cilvēki, kuri nebaidās no darba, jau ir gados. Gados jaunie - aizbrauc. Kas nāks viņu vietā? Tikai ārzemnieki,» uzskata Dālderu saimnieks Aigars Malcāns.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Ceturtdien Briselē pie Eiropas Savienības Padomes ēkas Baltijas valstu zemnieki rīkos protestu pret netaisnīgi zemajiem tiešajiem maksājumiem Baltijas lauksaimniekiem, kas kropļo godīgu konkurenci visā Eiropā.

Baltijas zemniekus atbalsta arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete, kura pievienosies lauksaimnieku protestam. S. Kalniete komentē: «Pateicoties mūsu kopīgajam darbam ar Latvijas valdību un zemnieku organizācijām, šobrīd EP Lauksaimniecības komitejā nav neviena deputāta, kas nezinātu un nesaprastu mūsu zemnieku problēmu. Esmu pārliecināta, ka kopīgi rīkojoties, mēs varam panākt tikpat lielu izpratni arī citās ES institūcijās. Uzskatu, ka Eiropas vienotība, eiro zonas glābšana un godīga konkurence ir nesaraujami saistītas lietas, tāpēc krīze Eiropā nevar būt atruna Latvijas zemnieku prasībām.»

Deputāte uzskata, ka šāda miermīlīga akcija kārtējo reizi pozitīvā veidā atgādinās Eiropas valstu līderiem, kas pulcēsies Briselē uz Padomes sanāksmi, par Baltijas valstu zemnieku taisnīgajām prasībām. «Tas, ka šajā protestā kopā ar zemniekiem būs arī Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un EP Padomes sēdē zemnieku intereses aizstāvēs Ministru prezidents V. Dombrovskis, apliecina mūsu vienotību,» saka S. Kalniete.

Nākamajos septiņos plānošanas gados Latvija lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņems apmēram 2,7 miljardus eiro, kas ir par miljardu jeb 58% vairāk nekā iepriekšējo 7 plānošanas gadu laikā.

Tā pēc sarunām par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu informē Latvijas pārstāve Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejā Sandra Kalniete.

Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes pārstāvji vienojušies par tām reformas detaļām, kuras līdz šim nebija atrisinātas. Tas ļaus EP Lauksaimniecības komitejas deputātiem jau nākamo pirmdien balsot par vienošanās tekstu, ar ko noslēgsies darbs pie KLP reformas, kurš ilgst jau vairākus gadus.

Kalniete uzskata, ka šī vienošanās ir Latvijai viena no svarīgākajām, jo reformas rezultātā Eiropas lauksaimniecības politika kļūst taisnīgāka, mazinās negodīgo konkurenci un zemniekiem viesīs skaidrību par iespējām saņemt atbalstu turpmākajos gados.

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Kāds 27 gadus vecs jaunietis, kurš lūdz sevi saukt par Rodiju Rododendru, ļoti nopietni pievērsies cīņai par latviešu valodas lietošanas prasību ievērošanu. Ja viņa aizrādījumus par pamanītajiem pārkāpumiem neņem vērā, vēršas ar ziņojumu Valsts valodas centra Kontroles daļā, ko tautā biežāk sauc par valodas inspekciju, vēsta laikraksts Diena.

Rodijs pārliecinājies, ka tā strādā labi. Piemēroto sodu apmēri gan varētu būt lielāki, vismaz tādi, kas liktu pārkāpējiem vēlēties uzlabot valodas zināšanas vai neatkārtot pārkāpumus.

«Es jau uzreiz neskrienu sūdzēties un speciāli nemeklēju šādus pārkāpumus, taču, ja tos pamanu vai saskaros ar valodas nelietošanu, tas mani uzrunā ļoti personīgi. Mani, piemēram, aizskar tas, ka pārdevēja lielveikalā Daugavpilī ne tikai nevar latviski nosaukt maksājamo summu, bet pat nesaprot, ko saku, kad lūdzu to nosaukt,» šokēts ir Rodijs.

«Pirms Ziemassvētkiem biju iegājis vienā dāvanu veikaliņā galerijā Rīga. Nevienai precei nebija marķējuma tulkojuma latviešu valodā. Aizrādīju, teicu, lai līdz rītdienas pusdienlaikam marķējums būtu, ja ne, darbs būs valodas inspektoriem,» stāstījis Rodijs, un liels bijis viņa gandarījums nākamajā dienā, ieraugot pārdevējas cītīgi līmējam preces aprakstus latviešu valodā.

#Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Breksits ir katastrofa, no kuras labumu negūs nedz Lielbritānija, nedz Eiropas Savienība (ES), trešdien Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

«Es uzskatu, ka Breksita lietā nebūs uzvarētāju. Tā ir situācija, kurā zaudē visi - gan briti, gan ES dalībvalstis,» EP plenārsēdē Strasbūrā sacīja Junkers.

Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, viņš piebilda.

«Kā sacīja pati [Lielbritānijas premjerministre Terēza] Meja, briti nekad nav jutušies ērti ES, un 40 gadu laikā viņiem nav dota iespēja justies ērtāk, un tāpēc vainojami ir daudzi,» sacīja EK prezidents.

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Lielāko Ziemassvētku dāvanu, iedzīvotāju ieskatā, šogad pelnījis Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), savukārt visvairāk žagaru būtu pelnījuši labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un premjers Valdis Dombrovskis (V), liecina jaunākā DNB Latvijas barometra aptauja.

Jautāti, kurš sabiedrībā zināms cilvēks būtu pelnījis vislielāko Ziemassvētku dāvanu, ievērojami biežāk nekā citus cilvēkus iedzīvotāji nosauca Rīgas mēru Ušakovu - viņam dāvanu novēl 20%.

Iedzīvotāju viedokļi par to, kurš par šogad paveikto būtu pelnījis lielāko dāvanu, būtiski atšķiras atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Ja no iedzīvotājiem ar krievu sarunvalodu ģimenē Ušakovu nosauca 42% aptaujāto, tad no latviski runājošajiem Rīgas domes priekšsēdētāju minēja vien 5%. Latviski runājošie savukārt par cilvēku, kurš visvairāk būtu dāvanas cienīgs, uzskatījuši premjeru Dombrovski. Viņam dāvanu vēl 13% latviski runājošo un 1% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu.

Kaut kā muļķīgi sanāca – dzīvojām normāli, te pēkšņi mums grib aizliegt žāvēto gaļu ēst. Bet pašrocīgi kūpināta gaļa, sevišķi šašlika veidā, kā zināms ir latviešu svētku godājama sastāvdaļa. Kā bez tās nosvinēt Jāņus? Nekādi. Un ja Jāņi netiks pienācīgi nosvinēti, tad saulīte nebūs ielīgota un izjuks viss dabas ritms. Tādēļ jau uzbrukums nacionālajai virtuvei trāpījis pa tautas kolektīvajiem arhetipiem – šķiet, žāvētas gaļas apdraudējumam veltīts vairāk publicistikas, analīzes un politiķu vērtējumu kā nacionālās valūtas maiņai. Un pareizi ir – par savām tiesībām ir jāiestājas!

Priekšvēlēšanu entuziasmā gatavo iestāties netrūkst. No ierindas deputātiem līdz pat jaunajai premjeres kundzei – visi noskaņoti kareivīgi. Latviešu virtuve – svēta lieta, vēl tikai drusku, un kājām aizmaršēs līdz Briselei, lai parādītu stingro gribu šajā jautājumā. Vienīgi nelielas pārdomas raisās – kur bija visi tie mūsu Eiroparlamenta deputāti pirms trim gadiem, kad šo iniciatīvu Briselē parakstīja? Labi, vēl var saprast Alfrēdu Rubiku – viņam, kā godīgam komunistam, žāvēta gaļa šķiet sapuvušās valdošās šķiras reakcionāra atlieka. Arī Robertam Zīlem pēdējās dienās, latviski runājot, ne līdz žāvētai gaļai – viņš velta visas pūles, lai savam elektorātam attaisnotos, ka Briselē, pretēji tenkām, nav mācījis četrgadīgai meitenei pašapmierināties. Bet Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Inese Vaidere un vēl pārītis, kas saņem daudzus tūkstošus eiro katru mēnesi par to vien, lai pārstāvētu mums svarīgas lietas Briseles gaiteņos? Nupat uz īsu brīdi ieskrējuši mūsu provincē kā galvaspilsētā studējošie brāļabērni, viņi pilnas avīzes un ētera laiku pierunājuši par savām smagajām dienām eksotiskajā Eiroparlamentā. Kādos tikai daudzos un dažādos veidos, izrādās, latviešu intereses tur netiek aizstāvētas. No rīta līdz vakaram, negulētām naktīm un līdz ausīm pārblīvētām dienām. Bet par spīti grūtībām, viņi lūdz tikai vienu – ļaut tur palikt vēl vienu termiņu.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Bezdarbnieki meklē darbu, lauku saimnieki – strādniekus, un ne vienmēr viņu satikšanās ir veiksmīga. Bremzē attālums, atšķirīgas prasības un vērtības, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Visapkārt it kā ir bezdarbs, brēc pēc pabalstiem. Bet vīri sēž pagasta centrā kā bezdelīgas uz vadiem. Uz mums saka: re, buržuji!» Šādu ainu ieskicē nīcenieks Imants un atklāj savas ģimenes problēmu: nevaram atrast strādnieku.

Imants ar ģimeni uz laukiem aizgājis no pilsētas uz vectēva māju. Saimniekot sākuši ar vienu telīti. Piepirkuši zemi klāt un par iztiku nesūdzas. Ģimene slauc 24 govis un audzē jaunlopus, taču «pie govs astes vien nevar, gribas arī izbraukt, vajag, kas aizvieto».

«No rīta pa telefonu atsaucas uz sludinājumu avīzē, bet, kad atbraucu uz tikšanos, vairs nav runājams,» saimnieks atklāj piedzīvoto. «Piena lopkopībā jābūt akurātam, tur nevar pielaist kaut kādu. Mums piens iet tikai augstākajā šķirā, nedrīkst kaut ko saputrot.»

Godātā redakcija, droši vien nav liels noslēpums, ka krietnu daļu sava darba mūža esmu bijis profesionāls fotogrāfs. Tajos laikos importa frāze say cheese nebija pazīstama, bildējamās grupas uzmanību ierastā kārtā piesaistīja ar izsaucienu, kurā tika blēdīgi apsolīta putniņa izlidošana.

Daļa publikas tiešām pasmaidīja, slēdzis noklikšķēja, un dzīve turpinājās. Neviens nekad man nav jautājis, kāpēc putniņš nav izlidojis.

Pārlaidusi asinskrāsas pilnmēness aptumsuma šausmas, Saeima mums beidzot dāvājusi jaunu, spraunu valdību. Nu varbūt ne pavisam pilnīgi jaunu, bet tādu refurbished – daļa detaļu jaunas, daļa vecas, bet lietojamas, un beigu beigās iznāk lētāk. Un šī rifērbišētā valdība uzreiz un zibenīgi ķeras pie vingrinājuma ar uzmanību, tūlīt izlidos. Sarakstā uz izlidošanu bez lielas slēpšanās tiek apspriestas pašas augstākās prokuratūras, policijas un KNAB amatpersonas.

Arī uzreiz un zibenīgi sākas nākošo Valsts prezidenta kandidatūru apspriešana, jo pašreizējais Saulvedis Varaidotis uz otru termiņu netiek apspriests pat joka pēc, tātad izlidos jau šovasar. Un pirmie reālie izlidotāji ar 44. numura zābaka nospiedumu uz muguras lejasdaļas jau pamet nozīmīgu valsts dienestu vadību.

Latvijas ekspremjeram Valdim Dombrovskim savā jaunajā Briseles amatā būs iespēja vai nu izdarīt ļoti daudz, vai neizdarīt neko.

Noslēgumam pietuvojies viens no sava veida realitātes šoviem, kam vismaz daļa Latvijas sabiedrības sekoja gluži vai ar aizturētu elpu. Šī neoficiālā šova nosaukums varētu būt «Kādu amatu Briselē dabūs Dombrovskis». Spekulācijas, minējumi, līdzjutēju un vienkārši vērotāju kaislības sita augstu vilni. Šopavasar dažiem nācās norīt vilšanos par to, ka V. Dombrovskis no cīņas ar Žanu Klodu Junkeru par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta posteni izstājās, tomēr prieka dzirksti visā stāstā nesa tā paša Ž. K. Junkera sacītais, ka V. Dombrovska vieta jaunajā EK sastāvā būšot cieši blakus EK prezidentam. Šo mēnešu laikā V. Dombrovskim vismaz runu līmenī tika pielaikoti dažādi amati – no Eiropas Padomes vadītāja līdz Enerģētikas savienības komisāram, lai gan viņš pats bija izteicies, ka vēlētos būt atbildīgs par ekonomiku un finansēm. Tagad intriga ir atrisinājusies, kļuvis skaidrs, ka V. Dombrovskim ir piešķirts viens no septiņiem EK viceprezidentu portfeļiem ar atbildību eiro un sociālā dialoga jomā.

Pēc ilgas un piņķerīgas drāmas briti nu gatavi pamest Eiropas Savienību (ES). Patiesībā gan sarežģītākais Apvienotās Karalistes un ES diskusiju posms droši vien vēl ir tikai priekšā - reģioniem jāspēj vienoties par nākotnes tirdzniecības nosacījumiem.

Pagaidām vismaz oficiāli noteikts, ka jaunam reģionu tirdzniecības līgumam jābūt gatavam jau līdz šā gada beigām. Daudzi gan pauž pārliecību, ka tas neizskatās reālistiski. Brexit sāgas gadījumā gan nekāds brīnums nebūtu, ja tiek noteikti kādi arvien jauni galējie datumi, līdz kuriem jāpieņem kādi ļoti būtiski - varbūt pēkšņi - lēmumi.

Biznesa prognozējamībai tās būtu sliktas ziņas.Bieži vien ticis runāts par Apvienotās Karalistes dzīvi pēc Brexit. Tiesa gan, jāņem vērā, ka arī Eiropas biznesam šī valsts ir svarīga. Tādējādi diskusijām par tālākajiem tirdzniecības nosacījumiem var būt būtiska ietekme uz to darbību, raksta, piemēram, Bloomberg. Pagājušogad Apvienotās Karalistes valdība jau sprieda par to, kurām ES precēm vajadzētu noteikt tarifus vai pat kvotas, ja briti savienību pametīs bez vienošanās. Pamatā šādu soļu nepieciešamība tika skaidrota ar nepieciešamību aizsargāt vietējos britu ražotājus.

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.