Strauji pieaug būvniecības darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits 

Vienlaikus ar būvniecības attīstību pieaug arī dažādu zemes rakšanas darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits un šogad pusgada laikā kabeļu elektrolīnijas bojātas jau 139 reizes, informē AS «Sadales tīkls».

Lelde Petrāne, 29.7.2019
1/2

Avots: AS «Sadales tīkls»

Uzņēmums akcentē, ka kabeļu līniju bojājumi ir bezatbildības un paviršības sekas, jo būvniecības un citu saimniecisko darbu veicēji rakšanas darbus nesaskaņo ar AS «Sadales tīkls» un to laikā neievēro darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības. Ikviens šāds bojājums izraisa elektroapgādes pārtraukumu klientiem un apdraud cilvēka dzīvību, jo tehnikas saskaršanās ar elektrotīklu tās vadītājam var izraisīt nāvējošu elektrotraumu.

AS «Sadales tīkls» atgādina, ka zemes rakšanas darbus atļauts veikt tikai 1 m attālumā no kabeļu elektrolīnijas, bet mežos 1,5 m attālumā. Turklāt kabeļu līniju aizsargjoslā aizliegts rakt zemi dziļāk par 30 cm, aramzemēs - dziļāk par 45 cm, kā arī nedrīkst veikt grunts planēšanu ar tehniku. Lai noskaidrotu, vai un kurā vietā īpašumu šķērso kabeļu elektrolīnija, plānotais darbs jāsaskaņo ar AS «Sadales tīkls», savukārt, veicot zemes darbus dziļāk par 30 cm, darbs jāsaskaņo arī ar vietējās pašvaldības būvvaldi. Iesniegumu par plānotajiem darbiem var iesniegt mājaslapā sadalestikls.lv. Saskaņojot darbus, AS «Sadales tīkls» būs informēta par aktivitātēm elektrotīkla tuvumā un nepieciešamības gadījumā organizēs elektrolīnijas atslēgumu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

AS «Sadales tīkls» izpilddirektors Sandis Jansons komentē: «Būvniecības un citu saimniecisko darbu veicēji arvien biežāk ignorē drošības noteikumus un kabeļu līniju bojājumu skaits katru gadu palielinās. Drošības noteikumus pārkāpj ne vien privātpersonas, bet arī būvniecības uzņēmumi, inženierkomunikāciju turētāji un pašvaldību uzņēmumi. Ja 2016. gadā kabeļu līnijas tika bojātas 166 reizes, 2017.gadā - 211 reizes, tad 2018. gadā to bojājumu skaits sasniedza jau 333. Tie ir zaudējumi uzņēmumam vairāku simtu tūkstošu apmērā un šie neparedzētie elektrotīkla bojājumi negatīvi ietekmē tautsaimniecības attīstību, jo to novēršanai nepieciešami papildu resursi un jāveic piespiedu elektroapgādes atslēgums klientiem. Diemžēl katram šādam elektrotīkla bojājumam var būt letālas sekas, tomēr saimniecisko darbu veicēji šo risku un savu dzīvību pietiekami nenovērtē».

Lai bojātu kabeļu līniju, pietiek vien ar nelielu mehānisku ārējā apvalka un izolācijas bojājumu. Mitruma ietekmē elektrolīnijā rodas īsslēgums un elektroapgādes pārtraukums klientiem. Tāpat šāds kabeļu līnijas bojājums var izsaukt paaugstinātu spriegumu, kas savukārt var izraisīt papildu bojājumus AS «Sadales tīkls» elektrotīklā un sabojāt klientiem mājoklī vai uzņēmumā elektrotīklam pieslēgtās elektroiekārtas.

Kabeļu elektrolīnijas visbiežāk tiek bojātas pilsētās, kur elektrotīklu AS «Sadales tīkls» mērķtiecīgi atjauno un gaisvadu elektrolīnijas pārbūvē par kabeļu līnijām, lai klientiem paaugstinātu elektroapgādes drošumu. Līdz ar elektrotīkla pārbūvi mainās ne vien kopējais kabeļu līniju apjoms, bet arī to atrašanās vieta. Tādēļ ir maldīgi domāt, ka pēc gaisvadu elektrolīnijas pārbūves jaunā kabeļu līnija atrodas šīs elektrolīnijas vietā. Viens kabeļu līnijas bojājums pilsētās var radīt elektroapgādes pārtraukumu vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju, birojiem, uzņēmumiem, bērnudārziem, veikaliem u.c. objektiem, savukārt elektrolīnijas bojājums mazpilsētās var radīt elektroapgādes pārtraukumu teju visam novadam.

Lai pēc iespējas ātrāk novērstu apdraudējumu cilvēkiem, atjaunotu elektrotīklu un elektroapgādi klientiem, AS «Sadales tīkls» personālam jāpārtrauc plānotie elektrotīkla uzturēšanas un uzlabošanas darbi. Bieži vien darbu veicēji no notikuma vietas aizbrauc, bojātās kabeļu līnijas aizrok, par notikušo nepaziņojot AS «Sadales tīkls», kas savukārt apgrūtina un paildzina bojājuma vietas meklēšanu.

Tevi varētu interesēt

Šogad pilsētā kopumā paredzēts rekonstruēt zemsprieguma elektrolīnijas 33 km garumā, vidējā...

Šodien spēcīgais vējš, kas piekrastē brāzmās sasniedza ātrumu 29 m/s, izraisīja lokālus bojājumus...

Pērn uzņēmumu peļņa pēc nodokļiem pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegusi 2,5 miljardus...

AS «Sadales tīkls» Enerģētikas muzejam nodod 403 vēstures eksponātus, tajā skaitā 229...

110kV transformatoru apakšstacija Rīgā, Lepeņu ielā 22 ekspluatācijā nodota 2017.gadā. Apakšstacija...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā...

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra deleģējusi divus prokuratūras pārstāvjus obligātā...

2019./2020.gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē rezervēts par 24,4% vairāk...

Lietuva plāno sarunās ar Latviju un Igauniju aktualizēt jautājumu par elektroenerģijas neiegādāšanos...

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas...

Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka...

AS «Rīgas siltums», palielinot vietējo atjaunojamo energoresursu - šķeldas - izmantošanu...

Telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš «Lattelecom») grupas apgrozījums šogad pirmajā...

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmas jautājumiem izveidotās parlamentārās...

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem,...