Patērētāji kļūst arvien prasīgāki, meklē iespējami labāku preci un prasmīgāku tās piedāvāšanas veidu, bet uzmanību noturēt ir grūti mūsdienu informācijas un izvēļu plašajā klāstā. Arvien tiek meklēti jaunievedumi tirgū, kur svarīgi faktori ir izdevīgums, efektivitāte, estētiskums un citi patērētājiem saistoši parametri. Lai piesaistītu uzmanību, iegūtu uzticību un lojalitāti ilgtermiņā un veicinātu pārdošanu, svarīgs ir merčendaizings, tajā skaitā reklāmas stendi. Merčendaizings ir process kā notiek preču prezentēšana tirdzniecības vietās, lai piesaistītu potenciālo klientu uzmanību un veicinātu pārdošanu.

Merčendaizinga mērķi tirdzniecības vietās var būt vairāki un tos var ietekmēt reklāmas vai mārketinga kampaņas kopējais vēstījums un uzdevumi, bet tie var būt, piemēram:

• palielināt pārdodamo preču apjomu un iepazīstināt ar jauniem produktiem;

• veidot preču zīmolu pievilcīgumu, piesaistīt uzmanību;

• palielināt lojālo pircēju skaitu un piesaistīt jaunus pircējus;

• uzsvērt preču konkurētspēju, salīdzinot ar konkurentu produktiem;

• nostiprināt pircēju apziņā konkrētu zīmolu un tā priekšrocības;

• efektīvi piedāvāt preces tirgum (klientiem);

• nodrošināt pircējus ar nepieciešamo informāciju par konkrēta zīmola preci vai precēm.

Merčendaizings ir process, kura rezultātā preces tiek prezentētas saistošā un pamanāmā veidā tirdzniecības vietās. Produkcija tiek izkārtota tā, lai tiktu stimulēta uzmanība un patērētāju vēlme to iegādāties. Reklāmas stendi ir iecienīts risinājums preču prezentēšanai tirdzniecības vietās, jo tie ir pamanāmi, kā arī palīdz veicināt pārdošanu un radīt zīmola atpazīstamību.

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Akciju sabiedrība «VG Kvadra Pak» saņēmusi «Iepakojuma Ekselences» balvu («WorldStar for Packaging Excellence») par lakricas «LIQ» iepakojumu.

Pasaules Iepakojuma organizācijas (World Packaging Organisation) starptautiskais konkurss «WorldStar for Packaging» norisinājās Prāgā, Čehijā un tajā piedalījās 319 darbi no 35 valstīm. Uzvarētājus noteica starptautiska žūrija – eksperti no pasaules iepakojuma organizācijām, asociācijām un institūtiem.

AS «VG Kvadra Pak» konkursa darbs – lakricas «LIQ» dāvanu kārbu grupa 2017. gadā saņēma «Grand Prix» nacionālajā konkursā «Labākais iepakojums Latvijā», ko organizē Latvijas Iepakojuma asociācija.

Kartona kārbas izgatavotas Somijas uzņēmumu grupai «LIQ». Kārbu komplektu veido lielā kārba, kurā ievietotas 4 mazas kārbas lakricu iepakošanai. Kārbu ārējo tumšo dizainu atdzīvina koši teksti, kā arī dažādās krāsās nodrukātās kārbu iekšpuses, atbilstoši katram lakricas veidam.

Akciju sabiedrība «VG Kvadra Pak» Pasaules Iepakojuma organizācijas (World Packaging Organisation) starptautiskajā konkursā «WorldStar for Packaging Excellence» guvusi augstu novērtējumu un saņems uzvarētāja balvu.

AS «VG Kvadra Pak» konkursā, kurā šogad piedalījās 319 darbi no 35 valstīm, guva atzinību ar lakricas «LIQ» dāvanu kārbu grupu. Apbalvošanas ceremonija notiks 2019. gada 15. maijā Prāgā, Čehijā.

Kārbas izgatavotas Somijas uzņēmumu grupai «LIQ». Kārbu komplektu veido lielā kārba, kurā ievietotas 4 mazas dažādu garšu lakricu kārbas. Kārbu ārējo tumšo dizainu rotā koši teksti, kā arī dažādās krāsās nodrukātās kārbu iekšpuses, atbilstoši katram lakricas veidam. Kārbu ražošanā izmantots kartons.

Uzņēmums «VG Kvadra Pak» starptautisko balvu «WorldStar for Packaging Excellence» jau saņēmis vairākas reizes.

Latvijas uzņēmumi kopš 1998. gada, kad sāka piedalīties prestižajā konkursā «WorldStar», saņēmuši jau deviņpadsmit balvas – apbalvoti uzņēmumu «Stora Enso Packaging», «Austra Pak», «Tukuma Piens», «Latvijas Balzams», «Dobeles Dzirnavnieks», u. c. iepakojumi.

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Patērētāji pieprasa iepakojumu, kas atbilst straujajam dzīves tempam – maza izmēra un ērti lietojamu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aizvien lielāku nozīmi iepakojuma tirgū ieņem lielās tirdzniecības ķēdes, kas arī diktē galvenos noteikumus, kādam jāizskatās produktam no ārpuses, norāda iepakojuma ražotāji. Ņemot vērā tendences spiest uz leju darbaspēka izmaksas, iepakojumam jābūt tādam, lai produkcijas atsaiņošanā vai izkraušanā pēc iespējas mazāk būtu nepieciešama cilvēku iesaiste.

Lai iepazīstinātu ar nozares aktualitātēm, šonedēļ, 12.oktobrī, laikraksts Dienas Bizness rīko konferenci Packaging for sustainable business, kur nozares eksperti dalīsies novērojumos un padomos par iepakojuma ražošanas tendencēm.

Par pirmajiem Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu kopienas «EIT Food» jauno ideju/jaunuzņēmēju konkursa «Inovāciju balva» uzvarētājiem Latvijā kļuvuši «Smart Packaging» un «SpirulinaNord,» informē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Biznesa ideju tālākai attīstībai tiek piešķirti granti kopumā 15 tūkstošu eiro apmērā.

«Inovāciju balva» (Innovation Prize) ir viena no «EIT Food» aktivitātēm, tā vērsta uz inovatīvu produktu un pakalpojumu ar pievienoto vērtību radīšanu pārtikas nozarei, sākot no ražošanas optimizācijas risinājumiem, jauna iepakojuma, pārtikas piedevām līdz produktu līnijām. Konkurss tiek rīkots septiņpadsmit Eiropas valstīs. RTU kļūstot par «EIT Food» partneri, «Inovāciju balvas» konkurss šogad pirmo reizi tika organizēts arī Latvijā.

«Smart Packaging» izmanto viedo sensoru sistēmas ēdiena iepakojumā, lai noteiktu ēdiena svaigumu un samazinātu pārtikas atkritumus vai veselības riskus, ko rada neprecīzi ēdiena derīguma termiņi. Ik gadu gandrīz deviņi miljoni tonnu ēdiena nonāk atkritumos neprecīzu derīguma termiņu dēļ, radot vairāk nekā 140 miljardu eiro lielus zaudējumus, norāda «Smart Packaging» līdzdibinātāja Solvita Kostjukova. Biznesa ideja tiek attīstīta ar Latvijas Universitātes zinātnieku atbalstu.

Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā "WorldStar for Packaging Excellence" uzņēmums "Austra Pak" ieguvis augstu novērtējumu un saņems uzvarētāja balvu par kartona iepakojumu bišu transportēšanai.

Apbalvošanas ceremonija notiks 2020. gada 8. maijā Diseldorfā, Vācijā, starptautiskās iepakojuma izstādes "Interpack" laikā.

Konkursā šogad bija iesniegts 321 darbs no 36 valstīm. Darbus vērtēja un uzvarētājus noteica starptautiska žūrija, kurā piedalījās pārstāvji no 36 iepakojuma asociācijām.

Latvija piedalījās ar iepakojumu bišu transportēšanai - strops ar ērtiem rokturiem pārvietošanai, bišu skrejām un ventilācijas caurumiem sānu plaknēs. Tas noder tiem, kas ķer spietus, audzē, pērk, pārdod, pārvieto bites. Kartona stropi ir pietiekoši lēti vienreizējai izmantošanai, tomēr ir izmantojami arī ilgāk. Tas ir pietiekoši izturīgs iepakojums, lai savietotu vismaz piecos stāvos.

Iepakojuma ražotāji patlaban sastopas ar izaicinājumu sabalansēt savas intereses ar patērētāju vēlmēm – ražošanas izmaksas kāpj, taču tajā pašā laikā klientiem jānodrošina pievilcīgs un praktisks iepakojums, kas vienlaicīgi pilda arī informatīvu funkciju.

Lai ieskatītos tirgus tendencēs un eksperti dalītos pieredzē, kā strādāt nākotnē, ceturtdien, 14.septembrī, notiks Dienas Biznesa rīkotā konference Know how Baltic: Packaging for sustainable business.

Gofrētā kartona iepakotājiem mūsu reģionā izaicinājums patlaban ir straujš izejmateriālu cenu pieaugums, stāsta SIA Stora Enso Packaging produktu attīstības vadītāja Maija Liepa. «Papīra cenu straujais kāpums neizbēgami noved pie iepakojuma ražotāju produkcijas cenu pieauguma, taču apstākļos, kad izmaksu efektivitāte jebkuram ražotājam ir kritisks postenis, šī situācija rada spriedzi,» viņa uzsver.

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.

Produkta iepakojumam jārada emocionāla saikne ar patērētāju, un tam jābūt personalizētam, lai pircējs būtu ieinteresēts to iegādāties, Dienas Bizness rīkotajā konferencē Packaging for sustainable business sacīja starptautiskās kompānijas Mintel pārtikas, dzērienu un iepakojuma analītiķe Regīna Maisevičute.

Kā liecina pētījumi, vairāk nekā 50% ASV pircēju, iegādājoties pārtiku, piesaistījis tieši tās dizains. Iepakojuma izskats ir nozīmīgs tieši Millenium paaudzei – jauniešiem, un Mintel veiktā pētījumā 53% norādījuši, ka unikāls produkta dizains piesaista viņu uzmanību vairāk nekā citi.

Pēc viņas teiktā, cilvēkiem mūsdienās ir apnikusi masu produkcija, līdz ar to iepakojumam ir jābūt arī personalizētam.

Trešdaļa Lielbritānijas iedzīvotāju uzsvēruši, ka augstas kvalitātes iepakojums liecina, ka arī produkts būs augstas kvalitātes, viņa norāda.

Kaut arī iepakojuma radīšanā tiek izmantotas dažādas sarežģītas tehnoloģijas, klientam, saņemot produktu, uz tā publicētajai informācijai ir jābūt viegli uztveramai, uzsver eksperte.

Var būt labas kvalitātes produkts, bet ja tā iepakojums nebūs pievilcīgs, prece paliks veikala plauktā, Dienas Bizness rīkotajā konferencē Packaging for sustainable business sacīja LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes asociētā profesore Sandra Muižniece – Brasava.

Kā piemēru viņa minēja maizi – ikdienā liela daļa cilvēku veikalā iegādājas maizi, un būtisks aspekts ir tieši iepakojums, kas radīts, tēmējot uz konkrētu mērķauditoriju. Ja prece būs ļoti kvalitatīva un vitamīniem bagāta, taču tās iepakojums būs nekāds, tā visdrīzāk paliks veikala plauktā, uzsver eksperte.

Runājot par patērētāju iecienītākajiem iepakojumiem, viņa uzsvēra, ka pircējiem patīk preces, kuru iepakojumam var redzēt cauri produkciju, piemēram, gaļu vai zivju konservus.

Trešdien notiek Dienas Bizness rīkotā konference Packaging for sustainable business, kuras laikā nozares eksperti dalās ar viedokli par tendencēm iepakojuma ražošanā un stāsta par tā nākotnes perspektīvā.

Pasākuma laikā vairākkārt tika uzsvērts, ka iepakojums vairs nav tikai produkcijas pārvietošanas līdzeklis no vienas vietas uz otru, tas pilda daudz vairāk funkciju, jo patērētāji vēlas interesantu, personalizētu iepakojumu, kas sniedz visu nepieciešamo informāciju par produktu, turklāt pietiekami vienkāršā veidā.

Savukārt iepakojuma ražotājiem jāiet laikam un patērētāju vēlmēm līdzi, nodrošinot personalizētu un ērtu iepakojuma dizainu, taču vienlaicīgi būtiski nepalielinot produkta izmaksas. Tāpat aizvien vairāk nākas domāt par klimata un vides jautājumiem, ražojot iepakojumu no videi draudzīgiem materiāliem.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties konferences norisē!

Tetra Pak jaunākajā ziņojumā ir apkopojis jaunākās globālās tendences un iespējas, kas ietekmē pārtikas un dzērienu industriju. Šis ir jau desmitais pētījums, kura tēma šogad ir Digitālie patērētāji.

Ziņojumā izvērtētas izaugsmes iespējas, balstoties uz jaunākajiem faktiem, datiem un tendencēm, ņemot vēra gan patērētāju uzvedības, gan industrijas izmaiņas. Tā kā patērētāju skaits tiešsaistes vidē turpina pieaugt (uz doto brīdi tie ir vairāk nekā 3,6 miljardi), parādās jaunas, līdz šim nebijušas iespējas, kā piesaistīt viņu uzmanību, veidot attiecības un uzticību zīmolam.

Tetra Pak ziņojumā ir identificējis jaunu grupu – superlīderus, kuriem digitālajā vidē ir vislielākā ietekme. Saskaņā ar pētījuma datiem, šie viedokļu līderi var kļūt par labākajiem zīmola aizstāvjiem, izplatot ziņas, veidojot viedokļus, tādējādi pastiprinot uzticēšanos produktiem. Superlīderiem var būt nozīmīga ietekme biznesa attīstībā.

Universālveikals Stockmann Latvijā sācis īstenot programmu «Nepērc plastmasas maisiņu!», uzsverot, ka atteikšanās no plastmasas maisiņa ir ikviena iespēja ietaupīt, kā arī samazināt vides piesārņojumu.

Programma tiks īstenota sadarbībā ar Pasaules Dabas Fondu. Klientu izvēle tiks monitorēta un katrs nenopirktais maisiņš veidos ziedojumu summu Baltijas jūras aizsardzībai.

Dace Goldmane, universālveikala Stockmann direktore Latvijā, stāsta: «Apzināmies, ka uzņēmumiem ir jāpiedāvā iespējas cilvēkiem rīkoties videi draudzīgi, tāpēc esam uzsākuši mērķtiecīgu darbu, lai plastmasas maisiņu patēriņu samazinātu Latvijas iedzīvotāju ikdienā. U/v Stockmann augļu un dārzeņu nodaļās mūsu klienti izvēlēto preci jau ievieto maisiņos, kas dabā 100% sadalās.

No septembra rīkojamies vēl aktīvāk – aicinām klientus neizvēlēties plastmasas maisiņus vai arī maksāt 20 centus. Pie kasēm piedāvājam arī videi draudzīgākas alternatīvas, kuru izgatavošanā izmantoti otrreiz pārstrādāti materiāli. Plastmasas maisiņš maksā, un tas liek aizdomāties: varbūt ietaupīt savus līdzekļus un būt videi draudzīgam?»

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Pircēji aizvien lielāku lomu piešķir iepakojuma ilgtspējai, kā arī, lai tam netiktu pievienotas mākslīgās sastāvdaļas, DB rīkotajā iepakojuma nozares konferencē Know how Baltic: Packaging for sustainable business, atzina eksperti.

Tajā pašā laikā dizainam jābūt pievilcīgam, ērtam un jāsniedz vajadzīgā informācija, līdz ar to nozīmīga loma ir digitālajiem kodiem.

Patērētāju loma zīmolu virzībā arvien palielinās, un cilvēki vairāk nekā jebkad iepriekš vēlas izzināt informāciju par produktiem – izcelsmi, ražošanas procesu, sastāvdaļas, veselīgumu, kā tie tiek iepakoti un kur tos var atrast – un ir gatavi izteikt savu viedokli, sevišķi interneta vidē, kur balss pieder ikvienam. Attiecīgi, no zīmoliem tiek sagaidīta proaktīva un savlaicīga komunikācija, norāda SIA Tetra Pak Baltijas reģiona korporatīvo klientu vadītāja Laura Latišonoka. Arvien lielāku lomu gan kā instruments atbilžu sniegšanā uz patērētāju jautājumiem, gan kā avots atgriezeniskās saites saņemšanai ieņem digitālā vide un risinājumi, piebilst L. Latišonoka.

Zīmols Graci sadarbībā ar iepakojuma dizaina aģentūru DPJN par mušļu līnijas HEALTH iepakojuma dizainu ieguvis Red Dot Design Award balvu, kas ekspertu vidū vērtēta kā viens no iekārojamākajiem dizaina apbalvojumiem pasaulē. Zīmola iepakojumi iekļauti Komunikācijas muzeja izstādē Berlīnē, kur tie būs skatāmi blakus citiem iepakojumu dizaina paraugiem līdz nākamā gada 13. janvārim.

Graci (SIA Felici) ieguvis starptautiskas žūrijas atzinību vairāk nekā 8600 pieteikto dizaina paraugu vidū 45 valstu konkurencē. Graci ir Baltijā pirmais zīmols, kas saņēmis atzīmi «Best of the Best» (tulkojumā - «Labākais no labākajiem»), ko ik gadu iegūst nepilns 1% iesniegto darbu. Līdz šim to vidū bijuši tādi zīmoli kā Ferrari, Apple, LG, Nike, Audi, Siemens. Pēc apbalvošanas ceremonijas šā gada 26. oktobrī Graci produkti izvietoti Berlīnes Komunikācijas muzejā līdzās citiem «Best of the Best» laureātiem, savukārt nākamgad dizaina paraugi ceļos uz Red Dot Design Award muzeju Esenē (Essen), Vācijā. Tas būs pirmais no Latvijas iepakojuma dizaina paraugiem, kas nokļūs šajā muzejā.

Noslēdzies nacionālais konkurss «Labākais iepakojums Latvijā 2018», kurā žūrija produktu iepakojumus izvērtējusi pēc to konstrukcijas, formas, dizaina, funkcionalitātes, kopiespaida, realizācijas un citiem parametriem, informē pasākuma rīkotāji Latvijas Iepakojuma asociācija.

Šogad konkursā piedalījās 15 konkursanti ar 29 iepakojumiem un iepakojumu sērijām. Konkurss tradicionāli norisinās vairākos posmos, kuros darbus vērtē gan patērētāji, gan ekspertu žūrija. Septembrī un oktobrī iesniegtos darbus novērtēja starptautisko izstāžu «Riga Food» un «Design Isle» apmeklētāji, kā arī nozares eksperti, konkursa atbalstītāji un interneta lietotāji.

Konkursa «Grand Prix» ekspertu žūrija piešķīra «Bišu stropam» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»), balva - dalība Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā «WorldStar For Packaging Excellence 2019».

Savukārt pirmās vietas ieguva sekojoši konkursa darbi - kategorijā «Tirdzniecības iepakojums pārtikas produktiem» - kafijas «Fuse» sērija (iesniedzējs AS «Immer Digital») un sīrupu «Birzī» sērijas iepakojums (iesniedzējs SIA «Kainaiži»).

McDonald's jaunos papīra salmiņus - ko ASV ātrās ēdināšanas gigants raksturojis kā «videi draudzīgus» - nevar pārstrādāt, ziņo BBC.

Pagājušajā gadā McDonald's atteicās no plastmasas salmiņiem, kaut arī tie bija pārstrādājami, visās Apvienotās Karalistes filiālēs, pasludinot to kā soli uz «zaļāku» dzīvesveidu.

Taču - kā norāda McDonald's - jaunos papīra salmiņus šobrīd nav viegli pārstrādāt un tie ir jāizmet kopējos atkritumos. Materiāls kā tāds esot pārstrādājams, taču biezums pārstrādi apgrūtina.

McDonald's no plastmasas uz papīra salmiņiem Apvienotajā Karalistē un Īrijas Republikā pārgāja pagājušā gada rudenī.

Salmiņus ražo uzņēmums Transcend Packaging.

Par jaunajiem salmiņiem tika saņemtas sūdzības no klientu puses. Tā, piemēram, tika norādīts, ka tie izšķīst pirms vēl pagūts dzērienu izdzert. Un īpaši grūti tie lietojami kokteiļos.

Piecpadsmit gadu laikā iegūstot pieredzi mazumtirdzniecības jomā, Kaspars Lūsis un Uldis Mežs radījuši zīmolu Skrāpele, ar ko vēlas izkonkurēt līdzīgas preces no Ķīnas.

Jelgavnieki radījuši kaķu nagu asināmos dēlīšus Skrāpele, kas izgatavoti no kartona. Abi ir seni draugi un 2000. gada sākumā nolēmuši, ka vēlas uzsākt savu biznesu. Lai gan ideja par kaķu nagu asināmo dēlīti ir aizgūta no ārzemēm, tomēr Skrāpeles izveidotāji pavadīja aptuveni divus gadus eksperimentējot, lai produktu izstrādātu. Nākamā gada pavasarī apritēs trīs gadi, kopš zīmols uzsācis savu darbību. Vairums pircēju zīmolu uzrunā sociālajā tīklā Facebook. K.Lūsis atzīst, ka pieprasījums ir tik liels, ka šobrīd ražošanu nācies nedaudz bremzēt, jo tā notiek pašu spēkiem privātmājas darbnīcā Jelgavā. Mēnesī tiek saražoti aptuveni 500 kaķu nagu asināmie kartona dēlīši. Lai gan pārsvarā uzņēmuma klienti ir no Latvijas, tomēr jelgavniekiem ir plāni arī saistībā ar eksportu. Tirdzniecību plānots attīstīt ar interneta palīdzību, tāpēc nav ierobežojumu, uz kurām valstīm produktus varēs sūtīt. Vienīgais ierobežojums - jo tālāk atradīsies klients, jo dārgākas būs sūtīšanas izmaksas. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanai tika investēti mazāk nekā 10 000 eiro no privātajiem līdzekļiem. Zīmols reģistrēts jau ar esošu SIA ML ALFA, jo, pēc K.Lūša domām, tas liecina par reputāciju. «Ja kāds vēlas ar mums sadarboties, tad redzams, ka uzņēmums darbojas 15 gadus. Ja tik ilgi vari noturēties biznesā, tad tā ir kvalitātes zīme,» uzskata K. Lūsis.

Pieaugot mobilā satura patēriņam, tehnoloģiju uzņēmums "Samsung" radījis jaunus TV modeļus, kas izceļas ne tikai ar dizainu, bet arī iespējām savienoties ar telefonu un sociālajiem tīkliem – "Serif" un "Sero".

"Viedtālruņu lietotāji ir pieraduši, ka ar mobilo ierīci var ērti mainīt ekrāna novietojumu no vertikāla uz horizontālu un otrādi, piemēram, pārslēdzoties no "TikTok" video uz seriālu "Netflix". Droši vien nav diskusiju par to, ka filmas un seriālus ir ērtāk skatīties uz lielāka ekrāna, bet dažkārt ir arī kāds "TikTok" video, kas jāredz visiem ģimenes locekļiem," stāsta "Samsung Electronics Baltics" sadzīves elektronikas biznesa direktors Baltijā Sergejs Kostjučenko.

"Sero" televizora modelis izceļas ar to, ka tā ekrānu ir iespējams vienkārši pagriezt vertikāli – tas ļauj ērti skatīt jebkuru fotogrāfiju vai video no sava viedtālruņa tieši uz TV ekrāna, turklāt televizors pats saprot satura orientāciju un tai pielāgojas. "Sero" nosaukums nav radies netīšām – korejiešu valodā tas nozīmē "vertikāli", atsaucoties uz jaunā modeļa izteiksmīgāko iezīmi.

Jaunākais lielākājam Baltijas loģistikas centru īpašniekam un pārvaldniekam East Capital Real Estate piederošais fonds - East Capital Real Estate IV - iegādājies “pēdējās jūdzes” loģistikas, izplatīšanas un vieglās rūpniecības centru Jankiskiu 52 Viļņas priekšpilsētā.

Šis pirkums ir pirmais fonda darījums Lietuvā. Fonds nesen iegādājās Igaunijas SEB bankas galveno mītni Tallinā un tā mērķis ir kopējā fonda lielumā sasniegt 400–500 miljonus eiro.

Iegādātais objekts ir nesen uzbūvēts, moderns loģistikas, vieglās rūpniecības un izplatīšanas centrs, kura kopējā iznomājamā platība sasniedz aptuveni 13 000 kvadrātmetrus. Tas atrodas Jankiskiu ielā 52/52, tikai 15 minūšu attālumā no Viļņas pilsētas centra un ar ērtu piekļuvi Viļņas rietumu apvedceļam un Viļņas-Klaipēdas A1 šosejai.

Ēka tika būvēta 2016. un 2018. gadā, un nesen ieguva prestižo ilgtspējības sertifikātu BREEAM ar novērtējumu "In-Use Very Good". Tas ir vērtīgs papildinājums pieaugošajam East Capital Real Estate pārvaldībā esošajam BREEAM sertificēto īpašumu portfelim, kurā šobrīd ir jau septiņi īpašumi. Uzņēmuma mērķis ir tuvākajā nākotnē sertificēt visu savu 400 000 kvadrātmetru lielo nekustamā īpašuma portfeli.