Jaunākais izdevums

Ministru prezidenta amatam nominētā kandidāte Laimdota Straujuma (V) svētdien aicināja Reformu partiju (RP) ekonomikas ministra amatam jaunajā valdībā izvirzīt pašreizējo izglītības un zinātnes ministru, ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski.

Kā svētdien pēc sarunām ar Straujumu un partijas Vienotība pārstāvjiem sacīja RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters, viņa vadītās partijas valde par turpmāko rīcību lems rīt.

RP un Vienotības pārstāvju tikšanās šodien ilga aptuveni 20 minūtes. Pēc tās Straujuma žurnālistus informēja, ka aicina RP ekonomikas ministra amatam virzīt Vjačeslavu Dombrovski. «Es veidoju valdību un savu komandu un, manuprāt, Vjačeslavs Dombrovskis parādīja sevi ļoti labi kā izglītības ministrs,» pauda L. Straujuma.

Savukārt E. Demiters uzsvēra, ka viņam nav bažu par Vjačeslava Dombrovska profesionalitāti un spējām vadīt Ekonomikas ministriju, bet par šo jautājumu vēl jādiskutē un lēmums jāpieņem RP valdei. Partijas valdes sēde varētu notikt šodien plkst.11.

E. Demiters arī pauda, ka respektē premjera amata kandidātes iespēju izvēlēties no partiju piedāvātajām kandidatūrām ministru amatiem, tomēr šoreiz jautājums esot par argumentāciju, proti, cik tā ir pamatota. Vakardienas tikšanās laikā tas arī esot pārrunāts. «Es saprotu, ka risinājums ir jāatrod. Rīt mēs to arī meklēsim,» piebilda RP valdes priekšsēdētājs.

Viņš cer uz konstruktīvu risinājumu un to, ka topošās koalīcijas partijas spēs izveidot valdību, kas trešdien, 22.janvārī, arī tiks apstiprināta.

Pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) žurnālistiem sacīja, ka situācijas iznākums būs skaidrs rīt. Vienlaikus, pēc D. Pavļuta domām, nekādi jauni argumenti šodienas sarunā neizskanēja.

Savukārt Vjačeslavs Dombrovskis, taujāts, vai piekristu vadīt Ekonomikas ministriju, norādīja, ka vispirms šīs jautājums jāpārrunā partijas valdē.

Kā ziņots, RP valde iepriekš nolēma ekonomikas ministra amatam oficiāli izvirzīt pašreizējo ministruD. Pavļutu, neraugoties uz to, ka L. Straujuma jau iepriekš paziņojusi, ka neaicinās viņu jaunajā valdībā.

Vēstulē RP valdes priekšsēdētājam E. Demiteram L. Straujuma bija izteikusi aicinājumu ekonomikas ministra amatam deleģēt kādu citu kandidātu, nevis D. Pavļutu. Kā piemērotus pretendentus viņa bija minējusi pašreizējo V. Dombrovski un Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāru Vilni Ķirsi (RP).

Argumentējot savu nostāju, L. Straujuma min to, ka uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdē notikušo traģēdiju, demisionēja Valda Dombrovska (V) vadītā valdība. Pieņemot šādu lēmumu, Valdis Dombrovskis paziņoja, ka nepiekritīs veidot nākamo valdību ētisku apsvērumu dēļ. «Uzskatu, ka, demisionējot valdībai, politiskā atbildība par notiekošo būvniecības nozarē ir jāuzņemas arī nozares ministram Danielam Pavļutam,» norāda L. Straujuma.

«Iepazīstoties ar šī brīža piedāvātajām izmaiņām būvniecības likumdošanā, redzams, ka EM nav savlaicīgi izstrādājusi nepieciešamo normatīvo regulējumu, lai jaunais Būvniecības likums varētu pilnvērtīgi tikt ieviests 1.februārī,» pauž L. Straujuma.

Neraugoties uz L. Straujumas pausto nostāju pret D. Pavļuta nākšanu valdībā, RP valde ceturtdien vakarā tomēr nolēma izvirzīt viņa kandidatūru ekonomikas ministra amatam. Vienlaikus valde vienojās par nepieciešamību aicināt uz sarunu L. Straujumu un Vienotības vadību, lai pārrunātu izveidojušos situāciju.

D. Pavļuts ir sniedzis savu skaidrojumu, kāpēc viņš noraida L. Straujumas izteikto kritiku.

RP iekšienē ir dažādi viedokļi - vai nu palikt opozīcijā, vai arī iet koalīcijā un valdībā bez D. Pavļuta, žurnālistiem pēc RP valdes sēdes atzina E. Demiters.

L. Straujumas nosauktā Ministru kabineta sastāvs būs jāapstiprina Saeimas balsojumā, kas varētu notikt 22.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Baltic Block koka bloku ražotnē investēs vēl 5,5 milj. eiro

Māris Ķirsons, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baltic Block, īstenojot investīciju projektu, plāno par 35–40% palielināt ražošanas apjomus un atvērt jaunus eksporta tirgus.

Baltijā vienīgā ražotne, kas mazkvalitatīvo dedzināmo koksni pārstrādā industriālajos koksnes izstrādājumos, ko izmanto koka palešu ražotāji, ir sekmīgi īstenojusi savas attīstības pirmo fāzi, šobrīd ir sākta jau otrā un sagatavota arī trešā, atzīst SIA Baltic Block īpašnieku pārstāvis Andris Dombrovskis. Uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānā iezīmētās otrās un trešās kārtas īstenošanai nepieciešamās investīcijas tiek lēstas ap 5,5 milj. eiro.

Izmanto Eiropas atbalstu

«Esam sekmīgi startējuši ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas 3. kārtā un noslēguši līgumu ar LIAA par 1,5 milj. eiro vērta investīciju projekta realizāciju, kas paredz ieviest ražošanā divu veidu nestandarta kompozītblokus. Projektu jau esam sākuši īstenot un jauna koka bloku ražošanas līnija tiks uzstādīta pusgada laikā,» ieceres skaidro A. Dombrovskis. Uzņēmuma infrastruktūra bez papildu ieguldījumiem ļauj uzstādīt vēl divas kompozītbloku ražošanas līnijas. «Pašlaik uzņēmumam ir trīs līnijas, kurās tiek ražota produkcija, kuras noieta tirgus ir Viduseiropas valstis – lielākais vairums nonāk Vācijā. Taču Skandināvijā ir specifiskas paletes un tām ir vajadzīgi cita izmēra koka bloki, ko varēsim ražot, uzstādot jauno līniju,» noieta tirgus ģeogrāfijas izmaiņas rāda A. Dombrovskis. 1,5 milj. eiro projekta realizāciju stiprina ES struktūrfondu atbalsts – 0,675 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aizeju ar padarīta darba sajūtu,» raksturojot aizvadītos piecus gadus premjera amatā, Rīta Panorāmā pauda Valdis Dombrovskis, līdz šim ilglaicīgākais Latvijas Ministru prezidents, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.

Šodien paredzama pēdējā valdības sēde, kurā V. Dombrovskis piedalīsies kā premjers. Tādējādi V. Dombrovskis valdības vadītāja krēslā būs pavadījis kopumā 1777 dienas.

Trīs valdību laikā viņam esot izdevies sasniegt izvirzītos mērķus – pārvarēt finanšu un ekonomisko krīzi, ierobežot budžeta deficītu, attīstīt Latvijas konkurētspēju un izaugsmi, tā uzskata demisionējošais premjers. Viņš arī minēja, ka iepriekšējās valdības sasniegums ir arī Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam izstrāde, kā arī eiro ieviešana.

Pašlaik vēl nav skaidrs, vai V. Dombrovskis kandidēs arī nākamajās Saeimas vēlšanās. Šo lēmumu demisionējošais premjers pieņems janvāra beigās vai februāra sākumā. Gadījumā, ka viņš atgrieztos Saeimas deputāta krēslā, V. Dombrovskis labprāt darbotos budžeta komisijā, pauda ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis savu politisko nākotni saista ar Eiropas Parlamentu

LETA, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas Vienotība līderis šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), šodien oficiāli paziņoja partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kopumā Vienotības sarakstam izvirzīti 19 kandidāti, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kā arī deputāti Atis Lejiņš (V) un Andrejs Judins (V).

Tāpat sarakstam pieteikti pašreizējie EP deputāti - Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Āboltiņa norādīja, ka Vienotība vēlēšanās cer iegūt četras vietas EP. Politiķe stāstīja, ka Vienotības valde, Dombrovskim atturoties, vienbalsīgi izvēlējās viņu par saraksta līderi. Āboltiņa šādu izvēli argumentēja ar to, ka Dombrovskim ir ļoti liela pieredze gan Latvijā, gan arī iepriekš viņš jau bija EP deputāts, tāpat viņš ir pierādījis savu autoritāti un spēju darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kariņš: Ja Dombrovskis nekļūs par EK vadītāju, komisāra portfeli viņš iegūtu labu

LETA, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja krīzes laikus Latvijas valdības vadībā pavadījušais Valdis Dombrovskis (V) nekļūtu par Eiropas Komisijas (EK) vadītāju, komisāra posteni nākamajā EK sasaukumā viņš noteikti iegūtu labu, pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un arī nākamā sasaukuma deputāta kandidāts Krišjānis Kariņš.

Galvenais, ko Dombrovskis pats izlems, - turpināt savu politisko karjeru Latvijā vai Eiropā, norāda Kariņš.

«Zinot, ka Dombrovskis ir ieguvis ārkārtīgi lielu respektu ES, es teiktu - tā dzelzs ir karsta un vajag kalt, kamēr dzelzs ir karsta,» uzsver Kariņš. Ja Dombrovskis tiks virzīts ieņemt kādu amatu ES vadībā, patlaban viņam ir izredzes. Pēc pieciem gadiem pasaule atkal būs mainījusies un būs jaunas zvaigznes. Patlaban Dombrovskis ir jaunā zvaigzne.

Protams, lai kāds kļūtu par EK vadītāju, viņam ir jābūt izvirzītam no savas EP politiskās grupas. Otrkārt, tai partijai ir jāuzvar EP vēlēšanās, jo par EK vadītāja kandidatūru ir jānobalso EP. Premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) uz jautājumu, ko viņa redz kā nākamo Latvijas eirokomisāru, nešaubīgi nosauca Dombrovska vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Laikraksts: Brexit Dombrovskim dos lielu ietekmi pār bankām

LETA, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Sagaidot simtgadi, vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī, sagaidot Latvijas simtgadi, vēl nebūs pilnībā noslēgusies valdības veidošana, tad valsts jubilejā jau vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem, aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Politiķis norādīja, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna «visiem jārunā ar visiem», akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko «Attīstībai/Par!» ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomikas ministrs rosinās Krievijas sankciju visvairāk skartajiem uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas

LETA, 07.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības ārkārtas sēdē, kas sasaukta saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām, tiks ierosināts, lai šo sankciju visvairāk skartajiem Latvijas uzņēmumiem tiek piešķirtas nodokļu brīvdienas uz 12 mēnešiem, šodien pēc Tautsaimniecības padomes vadības komitejas ārkārtas paplašinātās sēdes sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

«Visiem ir jāsaprot, ka patlaban ir nepieciešama solidaritāte ar tiem uzņēmumiem, kurus skars sankcijas, un ar tiem cilvēkiem, kas šajos uzņēmumos strādā,» uzsvēra Dombrovskis.

Ministrs norādīja, ka šiem sankciju skartajiem uzņēmumiem varētu dot atlaides uzņēmumu ienākumu nodokļa un darba spēka nodokļa maksājumos, jo šie nodokļi ir viegli administrējami. Dombrovskis piebilda, ka nodokļu brīvdienas varētu būt piemērojamas tikai ar nosacījumu, ka šie uzņēmumi neatlaiž strādājošos. Tāpat, pieļaujot iespēju, ka bankas varētu prasīt uzņēmumiem atmaksāt izsniegtos kredītus, varētu tikt rosināts, ka Latvijas Garantiju aģentūra šiem uzņēmumiem izsniedz galvojumus un garantijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkāpšanās no amata nav bijis impulsīvs un emocionāls lēmums, bet gan labi pārdomāts solis. «Uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums,» tā norādīja demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes.

«Gribēju pateikt lielu paldies sabiedrībai, kuras atbalstu esmu jutis visas savas darbības laikā, strādājot premjera amatā,» pauda demisionējušais ministru prezidents. Jautāts, vai lielais sabiedrības atbalsts viņam nerada domas, ka būtu vajadzējis pieņemt citu lēmumu un palikt amatā, V. Dombrovskis atsaucas uz dažu politologu pausto, ka arī pats demisijas fakts maina attieksmi pret demisiju.

Jautāts par notiekošo izmeklēšanu Zolitūdes traģēdijas lietā, V. Dombrovskis pauda, ka ar pārliecību var apgalvot, ka lieta tiks novesta līdz galam un vainīgie stāsies tiesas priekšā.

Pēc premjera amata pienākumu pildīšanas beigšanas, visticamāk, V. Dombrovskis atgriezīsies Saeimā kā Saeimas deputāts, viņš atzina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskim lētāko dāvanu uzdāvinājis Azerbaidžānas naftas termināla direktors, dārgāko - Kataras šeihs

LETA, 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) valdības vadīšanas laikā lētāko diplomātisko dāvanu saņēmis no Azerbaidžānas Sanagačalas naftas termināla direktora - 7,11 eiro vērtībā.

Dāvana, kuras vērtība novērtēta viszemāk, bijusi stikla šķīvis ar mozaīku, kas veido British Petrolium logo.

Savukārt dāvana, kuras vērtība ir bijusi visaugstākā, ir Kataras Ministru prezidenta šeiha Hamada bin Džasina Al Tani dāvātais Rolex rokas pulkstenis 10 671 eiro vērtībā.

Kopumā Dombrovskis premjerministra amatā saņēmis 89 diplomātiskās dāvanas. Tās viņam dāvinājušas gan dažādu valstu augstākās amatpersonas - ministri, Ministru prezidenti, karaļi, gan arī dažādu uzņēmumu vadītāji un pārstāvji.

Vācijas kanclere Angela Merkele Dombrovskim savulaik uzdāvinājusi Roberta Šūmaņa meistardarbu, Karlosa Kleibera operu un koncertu ierakstu DVD komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu DVD komplektus. Arī Polijas Ministru prezidents Donalds Tusks dāvinājis CD - Frederika Šopēna ierakstus un grāmatu par komponistu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā

LETA, 02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā.

Tajā atrodami cilvēki no visām 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, sākot no konservatīvā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Eiropas Komisijas (EK) konkurences komisāres no Dānijas Margrētes Vestageres, kura piedzīvojusi sadursmi ar pasaules biznesa milžiem, līdz pat popzvaigznei Stromae, kura dibinājusi kustību Refugees Welcome, un geju tiesību aktīvistam Panti Bliss.

Kā stāstīja Politico Eiropas nodaļas galvenais redaktors Metjū Kaminskis, sarakstā nav iekļauti milzīgu popularitāti iemantojuši cilvēki vai arī tādi, kuri atrodas acīmredzami spēcīgās pozīcijās. Tomēr sarakstā esošie cilvēki ir varas saskares punktā, kur bieži ir pati lielākā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Dombrovskis izraudzīts par EK izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) jaunajā EK sastāvā izraudzīts par izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā.

Dombrovskis koordinēs darbu pie «ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā», kā arī ieņems finanšu pakalpojumu komisāra posteni.

EK prezidente Urzula fon der Leiena savā uzrunā norādīja, ka «mums ir unikāla sociālā tirgus ekonomika, kas ir mūsu labklājības un sociālā taisnīguma avots». Viņa uzsvēra, ka tas ir vēl jo svarīgāk, saskaroties ar divkāršu pāreju - klimata un digitālo.

«Valdis Dombrovskis vadīs mūsu darbu, lai mūsu ekonomikā apvienotu sociālos jautājumus un tirgu,» teica Leiena.

Dombrovskis norādīja, ka viņš ir gandarīts par Leienas piedāvājumu viņas komandā uzņemties priekšsēdētājas izpildvietnieka pienākumus, lai koordinētu darbu pie ekonomikas un atbildētu par finanšu pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima apstiprina jauno Straujumas valdību

LETA, 22.01.2014

Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Ministru prezidenta amatam nominētā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Saeimas ārkārtas sēdes laikā, kurā notiek balsojums par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas veidotajam Ministru kabinetam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts - Krīt valdība; Dombrovskis paziņo par atkāpšanos; Ušakovs runās vēlāk

Dienas Bizness, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņojis par atkāpšanos no amata, Db.lv apstiprināja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Par atkāpšanos no amata premjers ziņoja pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.

Kā iemesls tiek minēta Zolitūdes traģēdija. Kā vēstīts, pagājušās nedēļas ceturtdienā Rīgā, Zolitūdē, sabruka lielveikala Maxima jumts. Traģēdijā gāja bojā 54 cilvēki. Patlaban tiek meklēti notikušā cēloņi un vainīgie.

Kā pēc tikšanās ar prezidentu norādīja pats Dombrovskis, ar šādu soli viņš uzņēmies politisko atbildību saistībā ar traģēdiju Zolitūdē.

«No savas puses gribu pateikt paldies Latvijas sabiedrībai par atbalstu par līdzdarbību ekonomiskās krīzes pārvarēšanas laikā. Vēlos atvainoties par lietām, kas nav izdevušās,» tā Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir divas galvenās lietas - palīdzības sniegšana cietušajiem, un otra - galveno vainīgo amatpersonas saukšana pie atbildības. «Šī nevar būt situācija, kad nav neviena vainīgā,» Rīta Panorāmā pauda valdības vadītājs Valdis Dombrovskis.

Viņš pauda, ka svarīgi ir, lai izmeklēšana norit raiti un ar rezultātu. Premjers uzsvēra, ka ir jāstrādā maksimāli īsos termiņos.

Runājot par Būvinspekciju, kas tika iepriekš likvidēta, premjers skaidroja, ka tā iepriekš faktiski dublēja pašvaldību funkcijas, tādēļ lēmums par tās likvidāciju ir bijis pareizs.

Patlaban ir nepieciešama kontrole būvobjektos uz vietas. Viņš arī pauda, ka pašvaldībai, ka tam būtu bijis jādara pašvaldībai.

V. Dombrovskis skaidroja, ka ir jānodala divas vietas - pirmā ir konkrētie pārkāpumi, kas noveduši pie šīs traģēdijas; bet otrā ir izvērtēt sistēmisko regulējumu, un tas jau ir pašlaik uzdots Ekonomikas ministrijai. Tomēr sistēmiskais izvērtējums «nevar būt par iemeslu, lai atbildīgie izvairītos no jau esošo normu pildīšanas». Galvenais sistēmas izvērtējuma mērķis ir novērst tamlīdzīgas traģēdijas nākotnē, pauda V. Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis noliedz, ka sliecies par labu kādai pašvaldībai; nereti nācies strādāt Ķīļa vietā

LETA, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja banka Citadele netiks pārdota līdz gada beigām, stāsies spēkā Eiropas Komisijas nosacījumi, un banku Briseles nozīmēta pārstāvja vadībā būs jāpārdod piespiedu kārtā, turklāt, visticamāk, par neizdevīgu cenu, radio Baltcom sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Ministrs uzsvēra, ka visi iespējamie kompromisi Citadele bankas pārdošanas atlikšanai ir izsmelti, un līdz gada beigām valdībai banka jāpārdod privātajam investoram. Viņš apstiprināja, ka interese par veiksmīgi strādājošo banku ir liela, taču konkrētu bankas iespējamo pārdošanas summu ministrs atteicās nosaukt, norādot, ka šī informācija ir konfidenciāla.

«Šajā gadījumā runa ir par Latvijas valdības kā sarunu partnera reputāciju,» sacīja ministrs, piebilstot, ka galvenais valdības uzdevums ir saglabāt uzticamu banku, atrodot stratēģisko investoru ar labu reputāciju, turklāt vienojoties par iespējami labāko cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ekonomikas ministrs: Būvniecības likums tiks mainīts arī pēc tā stāšanās spēkā

LETA, 03.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Būvniecības likums, kas stāsies spēkā šā gada 1.maijā, nebūs pilnīgs, kamēr nebūs zināmi Zolitūdes traģēdijas iemesli. Tāpēc jaunajā likumā tiks veiktas izmaiņas arī pēc tam, kad tas jau būs stājies spēkā, atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Intervijā ministrs norādīja, ka jaunās valdības mērķis ir panākt, lai jaunais Būvniecības likums stātos spēkā šā gada 1. maijā.

«Jaunā likuma pieņemšana ir šīs valdības goda lieta, tāpēc darīsim visu, lai tas stātos spēkā šā gada 1.maijā,» uzsvēra V. Dombrovskis.

Viņš stāstīja, ka Zolitūdes traģēdija notika laikā, kad spēkā bija vecais Būvniecības likums, turpretī jaunais likums ietver regulējumu, kas šādām traģēdijām neļaus atkārtoties. Tajā pašā laikā V. Dombrovskis atzina, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas process nav pabeigts, līdz ar to arī traģēdijas īstie cēloņi nav zināmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai vajadzīga vienota pieeja kriptovalūtai, tāpēc Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis (JV) plāno ierosināt jaunus tiesību aktus šajā jomā.

To šodien uzrunā Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgo komiteju deputātiem pirms iztaujāšanas pauda politiķis.

Dombrovskis skaidroja, ka ierosinās jaunu Eiropas stratēģiju, kas ļaus izmantot finanšu tehnoloģiju potenciālu un konkurēt pasaules mērogā.

Runājot par citu tēmu - sociālā taisnīguma panākšanu, politiķis norādīja, ka sociālais taisnīgums nevar pastāvēt bez taisnīguma nodokļu jomā. «Eiropas Komisija pēdējo piecu gadu laikā ir ieviesusi vairāk saistošu reformu taisnīgas nodokļu politikas jomā nekā 20 gados pirms tam,» atgādināja Dombrovskis.

EK izpildviceprezidenta amata kandidāts norādīja, ka saistībā ar izvirzītajām prioritātēm turpinās cīņu pret nodokļu apiešanu, kā jau to esot darījis līdzšinējo pilnvaru laikā, piemēram, iesniedzot priekšlikumus par publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Valdis Dombrovskis valdības vadītāja amatā (2009.-2014.)

Lelde Petrāne, LETA, 21.01.2014

Kandidāts uz Latvijas Ministru prezidenta amatu Valdis Dombrovskis runā ar medijiem 2009. gada 25. februārī.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) šodien varētu būt pēdējā vadītā valdības sēde premjera amatā.

Dombrovskis Latvijas vēsturē iegājis arī kā ilglaicīgākais Ministru prezidents, vadot trīs valdības pēc kārtas, kā arī esot visvairāk dienu pēc kārtas savā amatā. Šodienu ieskaitot, Dombrovskis valdības vadītāja krēslā būs pavadījis kopumā 1777 dienas, sarēķinājusi aģentūra LETA

Pirmā valdības sēde Dombrovskim pēc apstiprināšanas amatā bija 2009.gada 12.martā. Šajā valdības sēdē gan nekādi normatīvo aktu projekti netika izskatīti - bija toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna, Dombrovska uzruna un fotografēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts noraida Straujumas pārmetumus; gatavs sniegt savu skatījumu

LETA, 17.01.2014

L. Straujuma un D. Pavļuts šā gada septembrī grāmatas Ciemojamies Ministru kabinetā prezentācijas pasākumā

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) noraida premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas (V) viņam veltītos pārmetumus un pauž gatavību sarunā ar L. Straujumu un Vienotības vadību sniegt savu skatījumu uz izteikto kritiku.

Reformu partijas (RP) pieņemto lēmumu virzīt viņu ekonomikas ministra amatam arī topošajā valdībā Pavļuts vērtē kā absolūtu konsekventu, jo valdības veidošanas procesā politiskais spēks nekad nav minējis kādu citu kandidātu šim postenim. RP uzskata, ka nav vajadzības mainīt labi strādājošus ministrus, skaidroja ekonomikas ministrs.

Viņš atturējās prognozēt, kāds būs gaidāmo politisko sarunu rezultāts.

Saistībā ar atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju D. Pavļuts norādīja, ka pērn 25. novembrī atklātā vēstulē ir skaidrojis, ka no savas puses centies, lai jaunais Būvniecības likums būtu stingrāks tieši pret sabiedrisko ēku būvniecības prasībām. «Pateicoties manam, [toreizējā Tautsaimniecības komisijas vadītāja] Vjačeslava Dombrovska (RP) un pašreizējā vadītāja Jāņa Ozoliņa (RP) darbam, ir panākts rezultāts - Saeimas pieņemts likums,» skaidroja ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Būvniecības uzraudzībā sola reformas

Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, 26.11.2013

D. Pavļuts uzskata, ka Būvniecības likums, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. februārī, ir solis uz priekšu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Bordāna piedāvātais darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna piedāvātais topošās valdības darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas, šorīt LTV «Rīta panorāmā» vērtēja apvienības «Attīstībai/Par» (AP) viens no līderiem Daniels Pavļuts.

Pavļuts vērtēja, ka JKP potenciālajiem partneriem piedāvātā papildinātā valdības darbu programma noteikti esot solis uz priekšu, jo tajā ņemti vērā atsevišķi citu partiju ierosinājumi, tomēr tajā esot lietas, par kurām visas partijas vienoties nevarēšot.

Politiķis paziņoja, ka AP esot svarīgi, lai pirms valdības izveides būtu skaidra partiju vienošanās par to, ko un kā tā noteikti izdarīs. No šādas vienošanās viedokļa ļoti svarīgas būšot šodienas vairāku partiju sarunas.

Pavļuts uzsvēra, ka AP būšot ļoti svarīgi runāt par darbu plānu ietekmi uz valsts budžetu, jo pirms vēlēšanām izteikto solījumu ietekme uz budžetu sagaidāma ļoti liela un arī pašlaik «ar neapbruņotu aci» esot redzams, ka daļa solījumu pārsniedz budžeta iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām. Par šādu solu šodien lems arī partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV).

AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.

Kā liecina AP līdera Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informējusi JKP līderi Jāni Bordānu, ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā.

Vēstulē biedriem AP politiķis norāda, ka aicina Valsts prezidentu pēc valsts svētkiem 18.novembrī un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu. Savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls, pauž Pavļuts.

Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis akcentē, ka valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā visumā jaunās valdības aprises jau ir diezgan skaidras, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš teica, ka patiesībā esot tikai viens diskutabls jautājums - «cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas».

Kopumā partijas esot vienisprātis par jaunās valdības darba programmu - «virsrakstiem». Vienlaikus sešos jautājumos esot vēlme iedziļināties vairāk.

Un tādēļ tiek rosināts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

AP līdzpriekšsēdētājs skaidroja, ka ir piedāvājums AP, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un «KPV LV» katrai uzņemties pa divām no šīm tēmām. «KPV LV» tam esot piekritusi, bet JKP vēl nav sniegusi atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru