Lai arī Latvija atbalsta Dānijas ieceri veicināt pārtikas ražošanu ar videi draudzīgām metodēm, tas nedrīkst notikt uz lauksaimnieku rēķina.
Tā uzskata zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura no 3. līdz 5. jūnijam dosies darba vizītē uz Dāniju - tur Horsensā notiks Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes neformālā sanāksme. Sanāksme notiek pēc Dānijas, kas šobrīd ir ES prezidējošā valsts, ierosinājuma. Sanāksmes laikā lauksaimniecības ministri apspriedīs pārtikas ražošanas nozares attīstību un iespējamos risinājumus lauksaimniecības virzībai uz «zaļāku» ekonomiku ES Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.
Eiropas Komisija aplēsusi, ka līdz 2050. gadam pieprasījums ES un visā pasaulē pēc pārtikas, lopbarības un rūpnieciskajām izejvielām varētu pieaugt par 70%, kas draud ar pieejamo resursu trūkuma palielināšanos. ES lauksaimniecības ministri spriedīs, vai pašreizējie politikas instrumenti pietiekami labi veicina virzību uz «zaļo ekonomiku», vai tomēr turpmāk ir nepieciešams lielāks atbalsts «zaļās» saimniekošanas modelim.
Kā zināms, ekonomiskā izaugsme pārtikas un lauksaimniecības sektorā ir atkarīga no ilgtspējīgas dabas resursu – ūdens, gaisa, augsnes, zivju krājumu, bioloģiskās daudzveidības u.c. – apsaimniekošanas. Lauksaimniecības nozarē patlaban pastāv situācija, kad ir jāpalielina ražošana, jo pieprasījums pēc pārtikas pieaug, tajā pašā laikā klimata pārmaiņu rezultātā ir jāievēro vidi saudzējošie pasākumi.
«Latvija atbalsta Dānijas centienus pievērst lielāku uzmanību Eiropas Savienības vides uzlabošanai un efektīvākam pārtikas ražošanas procesam, izmantojot videi draudzīgas metodes. Taču «zaļāku» metožu un prasību ieviešana lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā nedrīkst notikt uz lauksaimnieku un ražotāju rēķina. Ir svarīgi jau sākotnēji paredzēt finansējumu šādu pasākumu ieviešanai, pie tam pirms ieviešanas tos rūpīgi izvērtējot, lai pasākumi būtu adekvāti, samērīgi un neradītu pretēju efektu. Turklāt zaļās saimniekošanas politikas instrumentiem ir jābūt sabalansētiem starp intensīvo, ekstensīvo un bioloģisko ražošanu,» uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.