Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

Šovasar pieprasījums pēc saldējuma palielinājies un ražotājiem kāpuši realizēto saldējumu apjomi, atzina aptaujātie saldējumu ražotāji.

"Food Union" mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā Ieva Lejniece norādīja, ka, salīdzinot ar 2022.gada martu, aprīli un maiju, šogad realizēto saldējumu apjoms nedaudz pieaudzis.

Pieaugumu viņa skaidroja, kā rezultātu sabiedrības kopējam noskaņojumam un ekonomiskajai situācijai valstī - patērētāji ir sapratuši, kā sadzīvot ar aizvadītā gada inflāciju, tāpēc lēnām sāk līdzekļus tērēt precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.

Vienlaikus Lejniece norādīja, ka Latvijā visvairāk tiek realizēti trīs "klasiskie" saldējumi - "Tio" plombīra saldējums lielajā iepakojumā, "Karlsons" un klasiskais "Pols" uz kociņa. Tikmēr internetveikalā "pienaveikals.lv" pircēju grozos biežāk parādās sezonas jaunumi.

Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss – Kāns varētu kandidēt nākamgad paredzētajās Francijas prezidenta vēlēšanās, paziņojuši Francijas Sociālistu partijas pārstāvji, vēsta Wall Street Journal (WSJ).

Jau vēstīts, ka Štrausa – Kāna lieta aizvadītās nedēļas nogalē piedzīvoja dramatisku pavērsienu, kad izmeklētāji paziņoja, ka ir atklājuši pretrunas istabenes liecībā. Piektdien bijušais SVF vadītājs tika arī atbrīvots no mājas aresta.

Paredzams, ka tuvākajās dienās varētu tikt atceltas visas apsūdzības pret bijušo SVF vadītāju. Lēmums par to tiks pieņemts nākošajā tiesas sēdē – 18. jūlijā.

Ja Dominiks Štrauss – Kāns tiks atzīts par nevainīgu un izlems iesaistīties Francijas politikā daudz, kas būs atkarīgs no Francijas sabiedrības nostājas pret viņu. Francijas iedzīvotāji iespējamo Štrausa – Kāna atgriešanos politikā uzņem ar dalītām jūtām – 49% aptaujāto franču norādīja, ka atbalstītu Štrausa – Kāna kandidēšanu prezidenta vēlēšanām, bet 45% bija pret to noskaņoti negatīvi.

Mazo veikaliņu trumpis ir atrašanās vieta un pārdevēju personiskā attieksme – iespēju aprunāties ar laipnu pārdevēju daļa pircēju vērtē augstāk nekā to, ka maizes klaipiņa cena ir par dažiem santīmiem augstāka, reģionālajam medijam Zemgales Ziņas sacījis Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška.

Veikalnieki, kas vienās telpās mājo vairākus gadus, atzinuši – viņus uztur pļāpīgi pensionāri un tie, kuri aizmirsuši ko sagādāt lielveikalā. Abos gadījumos iedarbojoties fakts, ka veikaliņš ir «tepat aiz stūra».

«Mēs ļoti jūtam lielveikalu spiedienu un konkurenci. Nespējam arī pircējiem piedāvāt akcijas un atlaides, jo maza apgrozījuma gadījumā to visu nosaka ražotāji, nevis tirgotāji, un mazajiem veikaliņiem ražotāji atlaides nepiedāvā,» stāstījusi veikala Pavasaris vadītāja, gan nevēlēdamās atklāt savu vārdu. Kāds preču piegādes aģents viņai pat teicis, ka ražotāji dzīvo tieši uz mazo veikaliņu rēķina, jo lielveikali tikai veido apgrozījumu, taču to nežēlīgās politikas dēļ par peļņu nevarot domāt.

Zviedrijas finanšu ministrs Anders Borgs ceturtdien saistībā ar spekulācijām par to, kurš turpmāk varētu ieņemt Dominika Štrausa - Kāna līdzšinējo amatu Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), skarbus vārdus veltījis bijušajam Lielbritānijas premjeram Gordonam Braunam, bet slavējis Francijas finanšu ministri Kristīni Lagardi, vēsta thelocal.se.

«Būtu grūti, ja kāds, kurš ir tik ļoti atbildīgs par finanšu krīzi Lielbritānijā, atrastos pie SVF «stūres»,» šādus vārdus par Braunu Borgs teicis intervijā Lielbritānijas raidorganizācijai Sky News.

Tālāk viņš stāstījis, ka «valsts ar 10 procentu deficītu ir nedaudz problemātiska» kā vieta, kur meklēt Štrausa - Kāna pēcteci. Viņš arī akcentējis, ka Brauns nav «pietiekami spēcīgs» kandidāts uz SVF vadītāja krēslu.

Vēlāk ceturtdien saistībā ar Štrausa - Kāna pēcteča meklējumiem Borgs slavējis Lagardes stiprās puses. Lai gan viņš sacījis, ka ir pāragri ieņemt oficiālu nostāju, viņš ir Lagardes pusē.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Dominika Štrausa - Kāna (Dominique Strauss-Kahn) advokātiem esot pierādījumi, ka SVF boss laikā, kad it kā uzmācies viesnīcas istabenei, patiesībā atradies restorānā un pusdienojis ar meitu, vēsta Reuters. Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien paziņojusi, ka SVF jāvada eiropietim, un uzsvērusi nevainīguma prezumpciju, vēsta thelocal.de.

«Mēs zinām, ka vidējā termiņā jaunattīstības valstīm būs labs pamats pretendēt uz SVF un Pasaules Bankas priekšsēdētāju amatiem,» preses konferencē sacījusi Merkele. «Bet pašreizējā situācijā ir labi iemesli, lai teiktu, ka Eiropai ir labi kandidāti,» viņa turpinājusi.

Merkele šādus komentārus izteikusi pēc tam, kad viņas pārstāvis Stefens Zeiberts norādījis - Berlīne vēlas, lai gadījumā, ja Štrauss - Kāns atkāpsies no amata, viņa vietā stātos eiropietis. Šāda vēlme esot saistīta ar eirozonas parādu krīzi.

Ja Štrauss - Kāns būs spiests atkāpties no amata, Berlīne savas vēlmes darīšot zināmas starptautiskajiem partneriem.

Trešdien pārdošanā nonāca grāmata Le Tout-Politique (Visi politiķi), kurā apkopots pētījums par Francijas vadošo amatpersonu dzimtas kokiem. Tajā atklājušies arī daži pārsteidzoši fakti, piemēram, par bijušā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja priekšteci, kā arī par citu politiķu attālu asinsradniecību, raksta thelocal.fr.

Jauniznākušajā grāmatā aplūkota 89 Francijas vadošo personu ģimenes vēsture, ieskaitot Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy), sociālistu prezidenta kandidāta Fransuā Olandu (Francois Hollande) un citu politiķu dzimtas koki. Tomēr pārsteidzošākie atklājumi ir par bijušā SVF vadītāja Dominika Štrausa-Kāna (Dominique Strauss-Kahn) senčiem.

D. Štrausa-Kāna vecvecvectētiņam piederējusi prieka māja - grāmatā apgalvots, ka Štrausa-Kāna priekštecis Leons Briko (Leon Briko) bija vijoļspēles skolotājs, bet tāpat viņam piederēja hotelis Francijas austrumu reģionā. Hoteļa reputācija nav bijusi viennozīmīga – ļoti iespējams tas bijis «nams ar sliktu reputāciju» jeb bordelis. Pats L. Briko savas pēdējās mūža dienas aizvadīja cietumā pēc tam, kad tika notiesāts par kāda hoteļa klienta – zaldāta nošaušanu.

Alumīnija cena pirmdienas rītā sasniegusi tieši 3000 dolāru (2533,57 eiro) par tonnu, kas ir augstākais līmenis pēdējos 13 gados.

Alumīnija cenas kāpumu izraisījis valsts apvērsums Gvinejā, kas ir nozīmīga alumīnija ražošanā izmantotā boksīta ieguvējvalsts.

Boksīta rūda tiek izmantota alumīnija ražošanā.

Alumīnija cenas virsotnes 

Pēdējā laikā viena no topa tēmām ir dažādi cenu pieaugumi. Šajā ziņā...

Alumīnija cenai pieaugums bijis novērojams jau kopš apvērsuma Gvinejā mēneša sākumā, un tā kopš janvāra palielinājusies par aptuveni 40%, ņemot vērā globālās ekonomikas atgūšanos pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Tāpat kāpumu veicina elektroenerģijas cenu pieaugums Ķīnā, kura dēļ samazinājusies ražošana vairākās lietuvēs valsts Siņdzjanas reģionā.

Kad Gvineja-Bisava nokļūst mediju dienaskārtībā, tas gandrīz vienmēr ir sliktu ziņu dēļ, piemēram, slepkavības, narkotiku kontrabanda un galēja nabadzība.

Žurnālistiem patīk citēt faktu, ka kopš mazā Rietumāfrikas valsts 1995. gadā pārgāja uz daudzpartiju sistēmu, neviens prezidents nav beidzis pilnu termiņu šajā amatā. Valsts bieži tiek saukta par narkovalsti, jo Dienvidamerikas narkotiku karteļi izmanto tās teritoriju kā pieturas punktu kokaīna kontrabandā uz Eiropu, savā blogā raksta fotogrāfs Džo Penijs.

Taču šīs valsts reputācija reti tiek skatīta vēsturiskajā kontekstā. Gvineja-Bisava savu neatkarību ieguva 1973. gadā, bet līdz tam mocīja kari. Pēc neatkarības iegūšanas bija lielas cerības uz labāku dzīvi, bet nesaimnieciska rīcība, politiskās cīņas un vardarbības mantojums izjauca centienus izveidot tādu valsti, kā gribētos.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Augsnes bagātinātāju eksportētājs un agro jomas konsultants SIA Blendex (AS Fertilizer Group uzņēmums) 2020. gadu noslēdzis ar 10,889 miljonu eiro apgrozījumu un neto peļņu 1,6 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumu grupas vadītājs Ģirts Cēlājs komentē, ka SIA Blendex apgrozījums, salīdzinot ar aizpērno gadu, audzis par vairāk nekā 2000% jeb 20 reizes. Šādi rezultāti skaidrojami gan arī uzņēmuma komandas apņēmīgo darbu, apgūstot jaunus eksporta tirgus Ukrainā, Zviedrijā un Gvinejā, gan arī aktīvāku pievēršanos augsnes karšu izstrādei.

Turpinot attīstību, SIA Blendex jaunu tirgu apguvei investēs attālinātas pārdošanas tehnoloģijās un aramzemju iekopšanā, attālināti konsultējot.

“Pandēmijā cilvēki juta, ka zemes darbi nomierina, stādu augšanas process novērsa domas no skandalozajiem ziņu virsrakstiem, un lauku darbi kļuva par pastāvīgu aizraušanos. Protams, arvien aug pieprasījums pēc mūsu produktiem no lielajiem lauksaimniekiem dažādos pasaules kontinentos, jo pārtikas izejvielu cenu kāpums ir novērojams visās preču grupās,” komentē Ģ. Cēlājs.

Apmēram 2500 kilogrami gaļas, kas iegūta no Polijā nelikumīgi nokautām slimām govīm, ir eksportēta uz 10 citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ceturtdien paziņoja Polijas veterinārā dienesta vadītājs Pavels Nemčuks.

Viņš sacīja, ka šī slimo govju gaļa ir eksportēta uz Somiju, Ungāriju, Igauniju, Rumāniju, Zviedriju, Franciju, Spāniju, Lietuvu, Portugāli un Slovākiju.

Slimo govju gaļa nonākusi arī 20 tirdzniecības vietās Polijā, bet pēc tam atsaukta no turienes.

Arī Db.lv jau ziņoja, ka saskaņā ar The Guardian vēstīto Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vakar saņēmis informāciju, ka neliels apjoms – 27 kilogrami liellopu gaļas ir nonākuši Latvijā, informē PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Gaļas saņēmējs ir AS «Lido», kurā jau tiek veikta pārbaude.

Pārbaudē noskaidrots, ka 9 kg gaļas joprojām ir uzņēmuma noliktavā, bet 18 kg ir nosūtīti uz sabiedrisko ēdināšanu.

Pārbaudes laikā noskaidrots, ka atlikušie 18 kg Polijas izcelsmes gaļas nav nonākuši sabiedriskajā ēdināšanā, bet gan izmantoti desu ražošanā. Visu saražoto produkciju uzņēmums ir apturējis - nekas no tās nav nonācis pie patērētājiem, informē PVD.

Noliktavā esošā gaļa uzņēmumam būs jāiznīcina, bet par sabiedriskajai ēdināšanai nosūtīto gaļu vēl tiek veikta pārbaude, kuras laikā inspektori skaidro, vai izejviela jau ir izmantota ēdienu gatavošanā. Nerealizētā produkcija būs jāatsauc no tirdzniecības, neraugoties uz to, ka uzņēmums veic izejvielas kontroli un produkti, ņemot vērā termisko apstrādi, nav bīstami patērētāju veselībai, informē PVD.

Lai sekmētu pašvaldību ieinteresētību investoru meklēšanā un uzņēmējdarbības attīstībā, tām jānovirza daļa uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN), pie tāda lēmuma ceturtdien, 8.oktobrī, kārtējā sēdē nonāca Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) dalībnieki. Šis ZRP priekšlikums 9.oktobrī tiks skatīts LTRK Padomes sēdē, un visdrīzākais pēc tās arī virzīts kā ierosinājums valdībai nodokļu pārdalei, teikts paziņojumā presei.

Ceturtdienas sēde, īstenojot ZRP ieceri – pēc iespējas labāk iepazīt Zemgales uzņēmējus, notika Jelgavas novada Elejā – LPKS «Latraps», kura ģenerāldirektors Edgars Ruža ne tikai iepazīstināja klātesošos ar kooperatīva veiksmes stāstu, bet arī pauda viedokli par to, ko būtu nepieciešams mainīt Latvijas likumdošanā un valsts institūciju attieksmē pret uzņēmējiem. «Protams, ka pats galvenais ir – lai valsts netraucē uzņēmējiem. Es lepojos ar to, ka mēs maksājam visus nodokļus, un, ja tā darītu visi, tad situācija vienas nozares uzņēmumos būtu līdzīga un nevarētu runāt par negodīgu konkurenci no to puses, kuri nodokļus nemaksā,» uzsvēra E.Ruža. Viņš arī norādīja uz to, ka diemžēl nereti par pārkāpumiem atbild legālais uzņēmējs, kuram nejauši gadījies iesaistīties kādās nodokļu shēmās, nevis to organizētājs.

Bijušā Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Dominika Štrausa – Kāna lieta var izgāzties, jo izmeklētāji ir atklājuši lielas pretrunas istabenes liecībā, kurai it kā uzmācies Štrauss – Kāns, vēsta ASV laikraksts New York Times.

Lai gan izmeklējumos pierādīts, ka seksuāls kontakts starp bijušo SVF vadītāju un istabeni ir noticis, tomēr radušies jauni jautājumi par notikušā apstākļiem. Kopš 14. maijā it kā notikušā uzbrukuma tiesa jau vairākas reizes istabeni pieķērusi melos.

Ceturtdien prokuratūra ir tikusies ar Štrasu – Kānu un pārrunājusi radušos situāciju. Iespējams, ka Štrausu – Kānu drīzumā varētu atbrīvot no mājas aresta un atcelt pret viņu izvirzītās apsūdzības. Izmeklēšanā atklājies, ka 32 gadus vecā istabene, iespējams, ir iesaistīta kriminālās aktivitātēs, ieskaitot naudas atmazgāšanu un narkotiku tirdzniecību.

No mājas aresta atbrīvotajam Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) bijušajam vadītājam Dominikam Štrausam – Kānam, iespējams, nāksies stāties tiesas priekšā par vēl vienu izvarošanu, vēsta AP.

Pirmdien franču žurnāliste Tristana Banona paziņojusi, ka vērsīsies tiesā, jo Štrauss – Kāns viņu mēģinājis izvarot 2003. gadā, intervijas laikā. Štrauss – Kāns esot žurnālistei uzbrucis un «uzvedies kā šimpanze riesta laikā».

Tas ir kārtējais dramatiskais pavērsiens Štrausa – Kāna lietā pēdējās nedēļas laikā, norāda MSNBC. Pats Štrauss – Kāns, ar advokātu starpniecību, paziņojis, ka vērsīsies tiesā ar pretprasību par neslavas celšanu. Viņa advokāti norādīja, ka jaunās apsūdzības ir sadomājums par «iedomu lietām».

Db.lv jau rakstīja, ka aizvadītajā piektdienā Štrauss – Kāns tika atbrīvots no mājas aresta, jo atklājās, ka istabenes liecībā, kuru viņš it kā mēģinājis izvarot, ir pretrunas un pati viņa saistīta ar kriminālajām aprindām.

Pasauli sagaida sarežģīts laiks – sabrūkot eirozonai, atjaunosies konflikti starp Eiropas valstīm, ASV sāksies sociāli nemieri, kuru novēršanai tiks piemērotas politiskas represijas, bet finanšu sistēma var pilnībā sagrūt, uzskata ASV investors Džordžs Soross.

«Mūs sagaida ļoti sarežģīts laiks, kuru var salīdzināt ar Lielo Depresiju. Pastāv briesmas, ka attīstīto pasauli piemeklēs recesija, kas ilgs desmitgadi. Labākais scenārijs, kas mūs sagaida, ir deflācija, bet sliktākais – finanšu sistēmas sabrukums,» intervijā žurnālam Newsweek sacīja Dž. Soross.

Pasaules finanšu nedienas ASV investors salīdzināja ar PSRS sabrukumu. «Padomju sistēmas sabrukums bija ļoti negaidīts notikums, pašlaik mēs saskaramies ar kaut ko līdzīgu – pilnībā pat neapzinoties to, kas notiek,» klāstīja Dž. Sorss.

Notiekošā saprašana ir galvenā vērtība, uzsvēra Dž. Soross. «Mūsu pašreizējās situācijas lielākā traģēdija ir nepilnīgas izpratnes negribētas sekas. Ļoti daudz ļaunu lietu ir patiesībā netīšas. Daudzi cilvēki finanšu sistēmai nodarīja postījumus to nemaz negribēdami.»

Eiropas Savienības (ES) biodegvielas iegūšanas mērķi ir neētiski, kā arī tās ražošana ir videi nedraudzīga, savā paziņojumā norāda Lorda Nufileda (Nuffield) bioētikas padome, vēsta BBC.

Padomes uzmanību ir pievērsuši ES plāni līdz 2020. gadam nodrošināt biodegvielas izmantošanu 10% apmērā no savienības tērētās degvielas. To satrauc tas, ka, lai sasniegtu šo mērķi ES upurēs vairāk nekā iegūs.

Biodegvielas ieguve nereti sagādā lielu vides piesārņojumu. Lauksaimniecības augu, kā, piemēram, rapša audzēšanā tiek izmantoti pesticīdi, kas padara ideju par videi draudzīgas enerģijas ieguvi visai apšaubāmu. Biodegvielas augu audzēšana grauj bioloģisko daudzveidību un tie konkurē ar labību palielinot pasaules pārtikas cenas. Bieži vien biodegvielas saražotā enerģija ir pārāk maza.

Igaunija kļūs par visa reģiona problēmu: pamesta, daudzos aspektos nestabila un neaprēķināma valsts, kas atrodas starp pārtikušajām Ziemeļvalstīm un lielo Krieviju, uzskata Somijas žurnālists Sami Lotila, kurš arī agrāk paudis kritiskus viedokļus par Igauniju.

Aizvadītā gada nogalē žurnālistam bijis smieklīgi dzirdēt kā Igaunijas prezidents un premjers runā par brīnišķīgo Igaunijas ekonomikas izaugsmi. «Viņi apgalvoja, ka Igaunijā viss ir lieliski, tomēr ar pārliecību var teikt, ka Igaunija ir Eiropas Savienības (ES) nabadzīgo valstu pieciniekā un slīd lejup pa nogāzi,» Igaunijas krieviski rakstošā laikraksta Galvaspilsēta slejās klāstīja žurnālists.

«Vadošajās Igaunijas valdības pozīcijās iekļuvuši amorāli darbinieki, kuri ņirgājas par pašiem vājākajiem. Viņi pat nemēģina slēpt, ka to mērķis ir izveidot Igaunijā «eliti», kuras privilēģijas ļaus radīt tādu valsti, kāda tiem ir nepieciešama,» žurnālista teikto citē Delfi.ee.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild optikas salonu tīkla Metropole īpašnieks Jānis Kossovičs. «Uzņēmums, kas balstās uz ģimenes vērtībām. Īsts ģimenes uzņēmums. Uzņēmumus, kas balstās uz cilvēcīgajām vērtībām. Biznesu rada un veido cilvēki, ar kuriem strādāju,» tā savu uzņēmumu raksturo J. Kossovičs. 23 optikas saloni Metropole izvietojušies 18 Latvijas pilsētās.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Darbaspēka trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras visi uzņēmēji, tajā skaitā būvniecības nozarē, kur šis jautājums ir īpaši aktuāls.

Nesen veiktais Turības Biznesa indeksa pētījums atspoguļoja, ka 77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā ļoti sliktu vai drīzāk sliktu. Šāda situācija nozīmē, ka uzņēmēji nespēj realizēt tās iespējas, kuras sniedz ekonomiskā izaugsme. Darbaspēka pieejamība un kvalitāte Latvijā nav vairs tikai riska faktors, bet reāls Latvijas ekonomikas attīstības kavēklis.

Jāpārtrauc strausa politika

Būvniecības nozare ir pirmā, kas jūt pārmaiņas. Arī mūsu uzņēmumā izjūtam darbinieku trūkumu – turklāt runa nav tikai par kvalificētiem speciālistiem, bet arī par vienkārša darba veicējiem. Uzņēmumā vienā maiņā ir nepieciešami tikai seši darbinieki un, neraugoties uz to, cilvēku tomēr trūkst. Situāciju saasina vairāki faktori – speciālisti noveco un pamet darba tirgu, jaunieši savu nākotni saista tikai ar lielajām pilsētām, līdz ar to arvien spēcīgākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības. Būvmateriālu ražošanas nozarē situācija ir vēl dramatiskāka, jo tajā ir gana augsts pirmspensijas vecuma nodarbināto īpatsvars, un, kad šie cilvēki dosies pelnītā atpūtā, var gadīties, ka viņu darbvietas paliks tukšas. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka Latvijas gadījumā valsts ignorē šos signālus un risinājumi netiek meklēti. Šobrīd tiek piekopta t.s. strausa politika – atbildīgās institūcijas zina, kā Latvijā ieplūst darbaspēks, kā tiek zaudēti nodokļi u.tml., taču kavējas ar konkrētu rīcību.

Veselības aprūpes budžeta plānošanā jāizskauž strausa plānošanas principi, kas degradē kopējo sistēmu un traucē ilgtermiņa plānošanu.

Ekonomiskās krīzes laiks ir beidzies, un veselības aprūpes jomā ir jāatgriežas pie reālas budžeta plānošanas, nevis jāturpina ierastā prakse, kad, apstiprinot veselības aprūpes budžetu, visiem ir skaidrs, ka tā nav pilnā summa, jo pēc pēc laika tiks prasīts papildu finansējums. «Krīzes laikā šāda situācija bija saprotama, tomēr tagad būtu jāatgriežas pie reālas budžeta plānošanas principiem,» DB norādīja Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega - Grāpe. Par esošo situāciju visiem ir skaidrs, ka tas vairāk atbilst strausa politikai, bet tā tikai sevi turpinām mānīt, turpina I. Zemdega-Grāpe.

2012. gadā pieņemtais SIA Polymold lēmums mainīt darbības virzienu no formu ražošanas plastmasas izstrādājumiem uz metālapstrādi veicinājis izaugsmi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Polymold kāpinājis apgrozījumu no 124 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 2,2 milj. eiro 2014. gadā. Izaugsme nodrošinājusi uzņēmumam vietu Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Līdz ar uzņēmuma pārorientēšanos uz metālapstrādi tā vadības grožus uzņēmās Signe Strausa. «Uzņēmumā bija izveidojusies laba komanda. Atradām jaunas ražošanas telpas. Mums bija tikai daži metināmie aparāti un sākām strādāt. Tā kā mums nebija speciālu iekārtu, 2012. gadā apgrozījums nebija liels. Paši spējām tikai veikt metināšanas darbus, bet pārējo ņēmām ārpakalpojumā,» atminas uzņēmuma vadītāja. 2013. gadā līdz ar pusmiljonu lielām investīcijām iekārtu iegādē piedzīvots atspēriens. Metināšanas aparātam piepulcējās lāzergriešanas un metāla locīšanas iekārtas, virpa u.c. speciālā tehnika. Uzņēmums kļuva konkurētspējīgāks un ar saviem resursiem varēja sākt veikt sarežģītākus pasūtījumus. «2013. gadā mūs uzrunāja liels klients, zivju ražotājs no Liepājas, kurš mums uzticēja apgūt zivju pārstrādes līnijas pilno ciklu. Tas mums bija liels izaicinājums, jo līdz tam bijām veikuši samērā mazus un nesarežģītus darbus – izgriezām metāla detaļas un salocījām tās,» stāsta S. Strausa. Tajā pašā gadā veiksmīga sadarbība izveidojās arī SIA Aerodium, kas uzticēja jaunajam metālapstrādes nozares dalībniekam ražot sarežģītas vertikālā vēja tuneļa sastāvdaļas. Šis klients palicis uzticīgs Polymold vēl aizvien, un arī DB viesošanās reizē ražotnē atradās vēja tunelis, kuram tika veidotas nepieciešamās metāla detaļas.