Citas ziņas

Strīdi ap oficiālo publikāciju nodrošināšanu nerimst

Elīna Pankovska, 22.03.2012

Jaunākais izdevums

Šodien Saeimas darba kārtībā kā pēdējais jautājums iekļauts arī Oficiālo publikāciju likumprojekts, kas jau izraisījis plašas diskusijas gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan arī uzņēmēju vidū.

DB aptaujātie juristi un uzņēmēji atzīmē, ka konkrēti nevar pateikt, kurš no piedāvātajiem variantiem, proti, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vai izstrādātais Oficiālo publikāciju likumprojektā paredzētais variants, būtu pieņemamāks. Viņi norāda, ka svarīgākais būtu, lai oficiālās informācijas publicēšana būtu par tādu maksu, kas nepārsniedz publikācijas pašizmaksas.

Bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis lūgts vērtēt, kurš no variantiem būtu pieņemamākais, uzsver, ka labākajam variantam ir jābūt vienkāršākam un operatīvāk pieejamam. Proti, izlasīju un sapratu vai arī izlasīju un sapratu, ka neder. Viņš apstiprina, ka nav svarīgi, kurš nodrošina obligāto sludinājumu publicēšanu, galvenais lai tas būtu ātrāk, ērtāk, saprotamāk, lētāk utt. Viņš norādīja, ka par oficiālo publikāciju valsts nodevu samazināšanu atbilstoši to administratīvajiem izdevumiem runā daudzus gadus, mazs solītis gan biznesam ir sperts, taču kardinālu lēmumu vēl nav bijis.

Zvērināt advokāte Linda Štrause norāda, nenoliedzami esot svarīgi, ka privātpersonām piemērojamās normas un cita vispārsaistoša informācija tiek izsludināta un tādējādi tiek padarīta pieejama sabiedrībai. Tomēr jautājums esot par formu, kā tas tiek darīts un cik tas maksā. Neesot šaubu, ka no uzņēmēja viedokļa informācijai ir jābūt pēc iespējas vieglāk pieejamai, bet tās publicēšanai jābūt pēc iespējas lētākai. Viņa arī skaidro, ka nav strīdu, ka oficiālās publikācijas un oficiālās informācijas sistematizēšanas ir valsts pārvaldes uzdevums jeb valsts pienākums.

Līdz ar to nepieciešamas reformas, turklāt, izstrādājot efektīvāko un racionālāko modeli no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa (iespējams, caur publisko iepirkumu), vienlaikus nepamatoti neapgrūtinot privātpersonas, atzīmē advokāte. Piebilstot, kā izriet no publiski pieejamās informācijas, oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanas izdevumus šobrīd sedz no ienākumiem par dažāda veida oficiālajiem sludinājumiem, par ko maksā oficiālo sludinājumu iesniedzēji. Šāds oficiālo publikāciju finansēšanas modelis neesot pareizākais, jo valstij būtu pašai jāsedz ar normatīvo aktu publicēšanu saistītās izmaksas. Savukārt pārējās oficiālās informācijas publicēšana būtu jānodrošina vismaz par tādu maksu, kas nepārsniedz attiecīgās informācijas publicēšanas pašizmaksu.

LDDK uzskata, ka jāveido tāda situācija, ka likumu oficiālo publikāciju nodrošina Tieslietu ministrija. Savukārt obligātos sludinājums Uzņēmumu reģistrs publicē savā majaslapā.

LDDK piebilst, ka neiestājas pret to, ka VSIA Latvijas Vēstnesis nodarbojas ar komercdarbību, bet gan ir pret to, ka esot pārmērīgi augsta maksa par sludinājumiem. Savukārt VSIA Latvijas Vēstnesis valdes priekšsēdētāja Daina Ābele jau iepriekš noraidīja pārmetumus, ka uzņēmējiem esot tik lielas izmaksas par publikācijām. «No visa Latvijas Vēstneša finansējumu avota uzņēmēju maksājumi ir aptuveni 25% gadā. Tai pašā laikā nav jau tā, ka katram uzņēmējam katru gadu ir kaut kas jāmaksā. Viņi maksā atsevišķos gadījumos, piemēram, ja dibina uzņēmumu vai veic kādas izmaiņas valdē. Ja izrēķinātu, cik Latvijā ir oficiālu uzņēmumu un cik ir ieņēmumi uz viņiem, tad vidējā statistika būtu, ka viens uzņēmējs vienreiz piecos gados publicējas Latvijas Vēstnesī par astoņiem latiem,» uzsver valdes priekšsēdētāja. Piebilstot, ka Latvijas Vēstneša mērķis nav taisīt biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas zinātniskais potenciāls: vai vērojams progress?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 13.12.2018

Vidējais atsauču skaits uz vienu zinātnisko publikāciju

Avots: SCImago dati par periodu no 1996. līdz 2017. gadam; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Latvijas Vēstneša darbības nodrošināšanai nākamajos trīs gados nepieciešami 2,25 miljoni eiro

LETA, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošināta oficiālā izdevēja «Latvijas Vēstnesis» turpmāku darbību, nākamajos trīs gados no valsts budžeta ir nepieciešami 2 256 070 eiro, teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā ziņojumā, ko šodien prezentēs Ministru kabineta sēdē.

Tajā skaidrots, ka 2017.gadā izdevējs darbojies ar 254 529 eiro lieliem zaudējumiem, kas segti no «Latvijas Vēstneša» uzkrājumiem, savukārt 2018.gadā prognozēts, ka izdevēja ieņēmumi turpinās samazināties un plānoto zaudējumu segšanai būs nepieciešami 723 222 eiro.

Ņemot vērā pieaugošos zaudējumos, pastāv nopietns risks, ka izdevējs jau nākamgad nespēs īstenot savus uzdevumus, tostarp normatīvo aktu publicēšanu un konsolidēšanu, skaidro TM.

Informatīvajā ziņojumā arī norādīts, ka 2017.gadā starptautiskā auditorkompānija SIA «Pricewaterhouse Coopers» veica vispārīgu izdevēja efektivitātes, lietderības un atbilstības izvērtējumu. Galā ziņojumā auditorkompānija norādīja, ka analīzes rezultātā nav konstatētas pazīmes, kas liecinātu par esošo resursu neefektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī LTRK pamana «šķērdēšanos» Latvijas Vēstnesī; iesaka, kā ietaupīt 1,4 miljonus latu

Dienas Bizness, 20.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālās publikācijas funkciju organizējot caur publisko iepirkumu sistēmu, valsts ik gadu ietaupītu 1,4 miljonus latu, uzskata uzņēmēji.

Izmaksas, kas saistītas ar oficiālo publikāciju nodrošināšanu, būtu paredzamas valsts budžetā; oficiālo publikāciju nodrošināšanas funkcija nododama Tieslietu ministrijas pārziņā un organizējama caur publisko iepirkumu sistēmu - ir pārliecināti uzņēmēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri.

«Oficiālo publikāciju funkciju organizējot caur publisko iepirkumu sistēmu, kas būtu esošajai tirgus situācijai atbildoša procedūra, valsts gadā varētu ietaupīt 1,4 miljonus latu,» uzsver LTRK padomes loceklis, pakalpojumu padomes vadītājs Aldis Gulbis, paskaidrojot, ka, pat rēķinoties ar paaugstinātām pakalpojuma pieejamības un datu drošības prasībām, brīvas tirgus konkurences apstākļos šī pakalpojumu cena nepārsniedz 600 tūkst. latu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Facebook jaunums: Promoted Posts. Kā tas darbojas un ko labāk virzīt.

Sergejs Volvenkins, SV Marketing mārketinga nodaļas vadītājs, 21.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Facebook piedāvāja savu kārtējo jaunumu – sponsorētās publikācijas (Promoted Posts). Tagad Facebook lapu (Facebook Page) īpašnieki var virzīt savas publikācijas par maksu. Un proti, par noteiktu samaksu Facebook garantē, ka publikāciju ievēros noteikts Lapas sekotāju skaits. Turklāt šis skaits būs lielāks, nekā gadījumā, kad kompānija savu materiālu publicēs līdzšinējā veidā, bez maksas.

Zem publikācijas izvietots «Promote Post» taustiņš. Nospiežot uz to, jums tiek piedāvāts izvēlēties budžetu un parādīts ziņas ekspozīciju skaits. Apmaksātā publikācija «apgrozībā» atradīsies trīs dienas. Tāpat būs pieejama tās statistika.

Līdz šī jauninājuma ieviešanai Facebook lapu īpašnieki publikāciju virzīšanā savu sekotāju vidū bija samērā ierobežoti. Tagad kompānijām parādījusies lieliska iespēja komunicēt ar saviem faniem un novirzīt viņiem nepieciešamo informāciju, piemēram, par akcijām, produktiem, informēt par pēdējiem jaunumiem utt. Vai tas ir labi vai slikti? Kompānijas to vērtē kā lielisku iespēju. Bet kāda pret to būs Facebook lapas sekotāju attieksme, kuri savā ziņu lentē aizvien biežāk saskarsies ar kompānijas visai uzbāzīgajiem reklāmas ziņojumiem? Veiciet eksperimentu. To var izdarīt par nieka 5 USD. Taču jau sākotnēji nav grūti iedomāties: jo biežāk kompānija šādā veidā virzīs savus produktus, jo vairāk sekotāju tā zaudēs. Jāsaprot, ka jūsu fani «Like» nospiež ne jau tāpēc, lai regulāri no jums saņemtu garlaicīgu reklāmu. Tāpēc kompānijām ļoti uzmanīgi jāizvēlas publikāciju tematika, kurus tā plāno virzīt savu fanu vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Vēstnesim pērn apgrozījums krities par 10%

Gunta Kursiša, 24.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts SIA Latvijas Vēstnesis pagājušajā gadā apgrozīja 2,07 miljonus latu, kas ir par 10,5% mazāk nekā 2011. gadā, liecina Lursoft dati.

Ieņēmumu lielāko daļu jeb 93,7% veidoja apmaksātās oficiālās publikācijas. Apgrozījuma kritums pērn saistāms ar šo publikāciju skaita samazinājumu, skaidro Valsts SIA Latvijas Vēstnesis.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 368 tūkstošus latu.

Pērn Latvijas Vēstneša galvenais uzdevums bijis nodrošināt elastīgu pāreju uz oficiālo publikāciju elektroniskā formātā, kā to noteica Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums, kas stājās spēkā 2012. gada 1. jūlijā. Likums nosaka, ka informācija turpmāk tiek publicēta elektroniski tīmekļa vietnē vestnesis.lv, atgādina uzņēmuma vadība.

Valsts SIA Latvijas Vēstnesis reģistrēta 1993. gadā un nodarbojas ar laikrakstu izdošanu, datu apstrādi un uzturēšanu un interneta portālu darbību, liecina Lursoft dati. Pērn uzņēmumā strādāja vidēji 75 darbinieki. Uzņēmuma valdē darbojas trīs amatpersonas – valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, kā arī valdes locekļi Aivars Maldups un Matīss Markus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo

Joprojām vienīgais veids, kā pasargāt preču zīmi, ir to reģistrēt

Elīna Pankovska, 03.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intelektuālais īpašums ir tieši tas, kas uzņēmējdarbībā rada pievienoto vērtību. Tas atšķir vienu uzņēmumu no citiem uzņēmumiem, tāpēc konkurences apstākļos izvēršas strīdi.

Strīdu saistībā ar preču zīmēm Latvijā nav pārāk daudz. Tomēr no intelektuālā īpašuma strīdiem tie ir visizplatītākie. Latvijas tiesu statistika liecina, ka 2011.gadā pirmās instances tiesās saņemtas 19 lietas, kas saistītas ar preču zīmēm, pagājušajā gadā to skaits bija jau 28, bet šā gada pirmajā ceturksnī – 12. Krietni mazāk strīdu tiesās ir par patentiem. Proti, 2011. gadā tādi bija trīs, bet pērn tiesā nav saņemta neviena šāda lieta. Tas pierāda, ka patentu tiesvedība Latvijā nav īpaši izplatīta. Līdzīgi ir arī ar strīdiem par dizainparaugiem – 2011. gadā šādas lietas pirmās instances tiesās netika saņemtas, bet pērn tādas bija divas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē ir laiks biznesam

Didzis Meļķis, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valstij ir komerciāli pamatots iemesls piedalīties starptautiska līmeņa fundamentālo zinātņu projektos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cita starpā Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un eventuāli arī Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN)* dod iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, kas prasa augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Tā akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs DB komentē, ka, «ja reiz tu esi spējis kaut ko pārdot CERN, tad tas ir labs, praktisks zīmogs tava darba kvalitātei. Un tas jau ir pakāpiens tālākiem globāliem iepirkumiem.» Pēc CERN pārstāvju vizītes Latvijā (skat. DB 23.05.) Komercializācijas reaktors ir organizācijai prezentējis sešus no saviem projektiem.

CERN ir ieinteresējies arī par Primekss Group betona tehnoloģiju, kas ļauj radīt neplaisājošu un arī šķidruma un gāzu noturīgu betonu. Kompānijas vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Ošlejs DB norāda, ka šāda sadarbība nozīmēs ne vien biznesa darījumu, bet arī iespēju turpināt savu produktu pētniecību un attīstību. «Ja ar CERN palīdzību mēs saprastu, kā mūsu betons darbojas saskarsmē konkrēti ar hēlija molekulām, tad tam būtu komerciālais pielietojums ļoti daudzās sfērās,» saka J. Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ārvalstu mediji Latvijas ekonomiku lielākoties atspoguļo pozitīvā gaisotnē

Gunta Kursiša, 15.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No lielāko ārvalstu mediju tiešsaistes publikācijām, kas 2013. gada pirmajos sešos mēnešos pieminējušas Latviju, 79% bijušas ar pozitīvu ievirzi. Ārzemju portāli lielākoties Latviju pieminējuši saistībā ar valsts ekonomiku, liecina Latvijas Institūta veiktā monitoringa dati.

Kopumā lielāko ārzemju mediju tiešsaistes versijās raksti par Latviju parādījušies 2334 reizes - 1845 gadījumos tie Latviju atspoguļojuši pozitīvā gaismā.

Salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu pērn kopējo publikāciju skaits samazinājies par 21%, tomēr pieaugusi pozitīvo ziņu attiecība. Pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos tā bija 73,4%.

Pērn pirmajā pusgadā pats galvenais temats, kas popularitātē pārspēja pārējos, bija iekšpolitika, proti, referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu. Taču šogad visvairāk Latvija pieminēta rakstos par ekonomiku. Tie kopumā veidojuši gandrīz pusi jeb 42% no valsts publicitātes ārzemēs. Pozitīvi Latvija vērtēta 84% no tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiek radīts regulējums praktiskai problēmai - oficiāls elektronisko adrešu reģistrs

Zane Džule, juriste, Zvērinātu advokātu birojs BORENIUS, 25.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā rakstīju par praktiska rakstura problēmu, tas ir, oficiāla elektronisko adrešu reģistra trūkumu, tādējādi radot neērtības tam personu lokam, kurš vēlas aktīvi izmantot elektroniskās saziņas priekšrocības. Gadu atpakaļ šāda reģistra ieviešana šķita neiespējama.

Viss mainās un šī gada jūlija sākumā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta Oficiālās elektroniskās adreses koncepcija, kas paredz valsts pārvaldes iestāžu saziņā ar privātpersonām ieviest vienotu oficiālo elektronisko adresi, kā arī ieviesīs iespēju arī privātpersonām savstarpējā saziņā izmantot oficiālo elektronisko adresi.

Iecere pieņemt «Oficiālās elektroniskās adreses likumu» ir pilnībā atbalstāma, jo ir jādod iespēja arī elektroniskā veidā nodotam dokumentam pielīdzināt tādu pašu juridisko statusu kā nosūtītam pa pastu uz juridisko adresi (piemēram, komersanta gadījumā) vai deklarēto adresi (fiziskas personas gadījumā). Bez oficiāla elektronisko adrešu reģistra šādu tiesību realizēšana nav iespējama, tāpēc oficiāls elektronisko adrešu reģistrs ir jāveido.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lai uzturētos Taizemē, Latvijas diplomātisko pasu turētājiem turpmāk nebūs nepieciešama vīza

LETA, 19.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzturētos Taizemē, Latvijas diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem turpmāk nebūs nepieciešama vīza, liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ārlietu ministrijas (ĀM) noteikumu projekts.

Tajā norādīts, ka Latvijai pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) ir saistoša Padomes regula, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas. Taizeme ir to valstu sarakstā, kuru pilsoņiem, šķērsojot ES ārējās robežas, ir nepieciešama vīza.

Tomēr ES dalībvalstīm ir tiesības noteikt atbrīvojumu no vīzas prasības diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem. Ar Ministru kabineta noteikumiem, pieņemot un apstiprinot Latvijas un Taizemes valdību līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem projektu, tiks noteikta bezvīzu ieceļošanas, izceļošanas, uzturēšanās un tranzīta kārtība abu pušu diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

No nākamā gada Latvijas Vēstnesis iznāks tikai elektroniski

Gunta Kursiša, 22.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada Ministru kabineta (MK) noteikumi un citi tiesību akti tiks publicēti elektroniski, un līdz ar to ar to paredzēts atteikties no oficiālā laikraksta Latvijas Vēstnesis izdošanas papīra formātā. Tādā veidā tiks ietaupīta vairāk nekā ceturtā daļa no līdzekļiem, kas patlaban nepieciešami oficiālās publikācijas nodoršināšanai.

2011. gadā no iedzīvotājiem un uzņēmējiem SIA Latvijas Vēstnesis iekasējis ap 1,4 milj. Ls, un tā uzturēšanai nodarbinājis 80 darbinieku.

Oficiālais izdevums Latvijas Vēstnesis interneta tikai vietnē vestnesis.lv būs pieejams no 2012. gada 1. jūlija, bet vēl pusgadu - līdz 2013. gada 1. janvārim - vienlaikus tiks nodrošināta arī oficiālā publikācija papīra formā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Pārejas periods esot nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju pārliecināties par elektroniskās publikācijas drošību, ērtību un uzticamību un, ja nepieciešams, novērst radušās problēmas. Valdībai būs jāizvērtē elektroniskā izdevuma drošums un pieejamība un līdz šī gada 1. novembrim par to būs jāiesniedz ziņojums Saeimai, skaidro Saeimas Preses dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa noraidījusi Olainfarm akciju apķīlāšanu un balsstiesību izmantošanas liegumu

LETA, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Ukrainas kara bēgļu atbalsta plānu ar finansējumu līdz 116 miljoniem eiro

LETA, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas referendums rada jautājumu par krievu valodu kā ES valodu

Jānis Rancāns, 15.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā ir radījis ļoti niecīgu potenciālu, ka tā var kļūt arī par Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu.

Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) paredz, ka 18. februārī notiekošā tautas nobalsošana neizraisīs krievu valodas kļūšanu par ES oficiālo valodu. Kā EUobserver norādīja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa, tad «nepieciešamo balsu skaits ir tik liels, ka tas nekad nenotiks».

Saskaņā ar likumdošanu tautas nobalsošanā krievu valodu jāatbalsta vairāk nekā pusei no valsts balstiesīgajiem iedzīvotājiem. Gadījumā, ja referendumā tiktu atbalstīta krievu valoda, palielinātos spiediens uz Latviju, lai valsts padarītu krievu valodu par oficiālu ES valodu.

Šādā situācijā Latvija varētu meklēt visu pārējo ES dalībvalstu atbalstu krievu valodai kā oficiālai savienības valodai - ES līdzekļi būtu jāpiešķir dokumentācijas tulkošanas nodrošināšanai, vēsta Euobserver. Latvija varētu izmantot arī citu ceļu un padarīt krievu valodu par «daļēji oficiālu» ES valodu – izmantot to tikai atsevišķos dokumentos un notikumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pērn 74% interneta publikāciju par Latviju ārvalstīs bijušas pozitīvas

Dienas Bizness, 30.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ārvalstu mediju tiešsaistes publikācijām, kas 2012.gadā pieminējušas Latviju, 74,2% bijušas ar pozitīvu ievirzi, liecina Latvijas Institūta veiktā monitoringa dati.

Kopumā lielāko ārzemju mediju tiešsaistes versijās raksti par Latviju parādījušies 4599 reizes - 3413 gadījumos tie Latviju atspoguļojuši pozitīvā gaismā. Salīdzinājumā ar 2011.gadu kopējo publikāciju skaits samazinājies par 25%, tomēr pieaugusi pozitīvo ziņu attiecība. Aizpērn tā bija 70,1%.

Visvairāk aprakstītie temati bijuši Latvijas ekonomikas un iekšpolitikas jautājumi ar attiecīgi 27% un 23% īpatsvaru. Sabiedrība un ārpolitika atspoguļotas katra 14% gadījumu, savukārt Latvijas sports pieminēts 12% publikāciju. Citi temati, kultūra, tūrisms, vide, attiecības ar Krieviju, skāruši kopumā 10% no ārvalstu mediju ziņām par Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Grāmatām, presei un ziņu portālu abonementiem piemēros PVN samazināto 5% likmi

LETA, 15.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, no kuriem izriet samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošana arī grāmatām, presei un ziņu portālu abonementu sadaļai.

Šis ir viens no nākamā gada valsts budžetu pavadošajiem likumiem.

Līdzšinējās 12% likmes vietā samazināto 5% likmi piemēros grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu piegādei iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, tajā skaitā grāmatu piegādi tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.

Samazināto 5% likmi piemēros arī iespieddarba vai elektroniskā izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē piegādei, kā arī to abonentmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām.

Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu.

Strīdi par zemes īpašumu, uz kura uzcelta RK, sākās 2005. gadā, kad toreizējie zemes īpašnieki Velta Lazda un Dzintars Abuls sniedza prasību tiesā par 10 gadus nemaksāto nomas maksu. Četrus gadus vēlāk tika panākts izlīgums, taču V. Lazda un Dz. Abuls zemes īpašumu ar visu parādu pārdeva uzņēmumiem VK Estate un Šmerļa terases, kas sāka aktīvu parāda piedziņu. RK valdes priekšsēdētājs Armands Liberts atzīst, ka nespēja vienoties par īpašumu ir viena no galvenajām problēmām, kas steidzami jārisina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Visvairāk ārpustiesas strīdi tiek risināti KASKO, veselības un īpašuma apdrošināšanā

Db.lv, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada novembrim apdrošinātāju klienti par pieņemtajiem atlīdzību izmaksu lēmumiem asociācijas ombudā iesnieguši 22 izskatāmas sūdzības.

Visvairāk šie ārpustiesas strīdi starp apdrošinātājiem un klientiem tiek risināti KASKO (7), veselības (6) un īpašuma (5) apdrošināšanā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuda apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2017. gadu, kad tika izskatīti 18 strīdi visa gada laikā, šogad vērojams sūdzību skaita pieaugums. Kopumā tas skaidrojams ar to, ka no šī gada strīdus ombudā iespējams risināt arī veselības apdrošināšanā, kas agrāk nebija iespējams.

«Veselības apdrošināšanas pievienošana asociācijas ombuda pakalpojumu klāstam bija komplicēts un laikietilpīgs process. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem bija neatkarīgu ekspertu piesaiste, lai nodrošinātu objektīvu lēmumu pieņemšanu, jo veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem ar ļoti plašu risku un polises segumu spektru. Esam gandarīti, ka esam īstenojuši iecerēto un spējam sniegt kvalitatīvu pakalpojumu,» stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intelektuālie strīdnieki uz tiesu nesteidzas

Elīna Pankovska, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strīdu skaits tiesās par intelektuālo īpašumu salīdzinoši neliels, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan pasaulē strīdi par preču zīmēm ir visai izplatīti, Latvijā šādu lietu tiesās ir salīdzinoši maz. Tā, piemēram, Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidījusi Vācijas uzņēmuma Markenverwaltungs GmbH & Co prasību pret SIA Pure Chocolate par preču zīmju reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu, DB uzzināja tiesā. Spriedumu gan vēl var pārsūdzēt 30 dienu laikā, iesniedzot kasācijas sūdzību. Vācijas uzņēmums uzskatīja, ka SIA Pure Chocolate četras figurālās preču zīmes ir identiskas Markenverwaltungs GmbH & Co starptautiskajai zīmei. Līdz ar to uzņēmums lūdza tiesu atzīt preču zīmes reģistrāciju par spēkā neesošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada sākums līdz ar eiro ieviešanu nāca ar cerībām uz lielāku ārvalstu tiešo investīciju ieplūdumu, jaunu darba vietu rašanos un mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanos. Tomēr izrādījās, ka eiro nav brīnumnūjiņa, un gada pirmajos deviņos mēnešos ĀTI pieauga vien par 166 miljoniem eiro. Salīdzinājumam var minēt, ka 2013. gadā kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, un tām pateicoties tika radītas 1614 jaunas darba vietas. Investīciju šogad bija mazāk, toties ar tām saistītu skandālu – vairāk.

Ne katrām ārvalstu investīcijām ir vienāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Vieni investori ceļ jaunas ražotnes, citi pārpērk jau strādājošus uzņēmums, vēl citi iepludina naudu tautsaimniecībā, pērkot nekustamos īpašumus. Tomēr ir arī investīcijas, kuras līdzinās Pandoras lādei, un gaidīto labumu vietā valstij var nest tikai zaudējumus.

Strīdi ap termiņuzturēšanās atļaujām

Politiskajā lauciņā līdzīgi kā iepriekšējos gadus karstus strīdus izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana ārvalstniekiem, ja vien noteiktās cenu robežās iegādāts nekustamais īpašums, investēts uzņēmējdarbībā vai finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasažieru pārvadātājiem, kas apkalpo 10 maršrutu tīkla daļas, tiks slēgts jauns līgums un iespējama iepirkuma procedūras pārtraukšana, informē VSAI Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

«Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās maršrutu tīkla daļās no kopumā 10, šodien, 2017. gada 17. oktobrī, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar tiem pasažieru pārvadātājiem, kas jau šobrīd veic regulārus pasažieru pārvadājumus lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme.Tāpat tika ierosināts pārtraukt uzsākto iepirkuma procedūru. Jaunajos līgumos tiks definētas kvalitātes, drošības un transportlīdzekļa aprīkojuma prasības, kas nav zemākas par iepirkuma dokumentācijā noteiktajā,» skaidro driekcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas pastam nākamos divos gados kompensācijās no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 6,714 miljoni eiro, lai 2020.gadā nodrošinātu abonēto pasta izdevumu piegādi, liecina šodien Ministru kabinetā apstiprinātā atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai «Par atbalstu drukātajiem medijiem».

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien tika atbalstīts Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtais likumprojekts «Grozījumi Pasta likumā», kas paredz uz gadu līdz 2020.gada 31.decembrim pagarināt «Latvijas pasta» saistības par universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanu Latvijā, pagarinot arī pašreiz piemērojamo regulējumu par abonēto pasta izdevumu piegādes nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu.

Tāpat tika atbalstīta atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā norādīts, ka, pagarinot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma finansēšanas modeli uz gadu, valsts budžetā jāierēķina papildu finansējums. SM bāzes izdevumos valsts budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» 2020.gadā pašreiz zaudējumu segšanai par 2019.gada otro pusgadu paredzēti divi miljoni eiro, bet kopā nākamgad zaudējumu segšanai par šī gada otro pusgadu un nākamā gada pirmo pusgadu nepieciešami 5,763 miljoni eiro. Savukārt 2021.gadā vajadzīgi 2,952 miljoni eiro, lai segtu zaudējumus 2020.gada otrajā pusgadā. Kopā nākamos divos gados SM budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» vajadzīgi papildu 6,714 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru