Tehnoloģijas

Strīds par Lattelekom jāizšķir jaunajai valdībai

Juris Kaža [email protected], 08.10.2002

Jaunākais izdevums

Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs pieļauj, ka, pretēji agrāk teiktam, arbitrāžas strīds par Lattelekom monopolu netiks izlīgts aizejošās valdības laikā. Tā A. Gorbunovs caur savu preses padomnieku Didzi Jonovu komentēja ekonomikas ministra A. Kalvīša vakardien teikto, ka mierizlīgums ar somu Sonera netikšot panākts šīs valdības laikā. Kā ziņo aģentūra LETA, A. Kalvītis teicis, ka procesi, kas saistīti ar arbitrāžas strīdu esot tik sarežģīti un komplicēti, ka ar tiem saistītus lēmumus nevarot pieņemt neilgā laikā, tādēļ par mierizlīgumu jālemj jaunajai valdībai. A Gorbunovs nesen intervijā Db (24.09.) izteicās, ka mierizlīgums ar Lattelekom ārvalstu īpašnieku Tilts Communications (TC, 100 % pieder Sonera), kam pieder 49 % Lattelekom, var tikt parakstīts šīs valdības laikā. Ministra teikto varēja saprast kā mājienu, ka mierizlīgumu parakstīs pirms 5. oktobra Saeimas vēlēšanām, jo pēc vēlēšanām valdībai jebkurā gadījumā formāli vairs nebūtu politiskā atbalsta. Pašreizējā valdība varētu palikt pie varas kā pārejas valdība, augstākais, dažas nedēļas. «Ministram interesē, ar kādiem argumentiem A. Kalvītis pamato secinājumu, ka nebūs mierizlīgums šis valdības laikā. Vienlaikus viņam ir skaidrs, ka bez vienprātības valdībā mierizlīgumu nevar parakstīt,» D. Jonovs sacīja. A. Kalvīša preses sekretārs Gints Lipsbergs Db teica, ka neesot pat pieņemts formāls valdības lēmums par sarunu ar TC atsākšanu. Arī ja to izdarītu, visticamāk, neatliktu laika šis sarunas pāris nedēļu laikā pabeigt. Turklāt aizejošai valdībai nepienāktos steigā noslēgt mierizlīgumu, par kuru varētu būt sabiedriskas un politiskas debates.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Verdi vīlies par atlikto atdalīšanos

Juris Kaža [email protected], 25.11.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom informācijas tehnoloģiju nodaļa Verdi ir vīlusies par Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu neizskatīt jautājumu par Verdi pārveidošanu 100 % meitas uzņēmumā. Verdi biznesa attīstibas un pārdošanas direktors Ēriks Eglītis teica, ka darbības virziena juridiskā neatdalīšana nozīmē, ka 2003. gadā pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas IT darbības virzienu var piemeklēt papildu problēmas. PA, kas pārvalda 51 % valsts daļu Lattelekom, 8. novembrī atlika jautājuma par Verdi atdalīšanu izskatīšanu uz nenoteiktu laiku, pieprasot, lai to sīkāk izpēta Lattelekom valsts pilnvarnieki. Pēc neoficiālas informācijas, šāds lēmums varētu būt saistīts ar Sonera un Latvijas valsts arbitrāžas strīdu, kur Latvijas puses juristi ieteikuši pagaidām neveikt lielas pārmaiņas Lattelekom struktūrā. «Jau šodien mums ir jācīnās ar aizdomām, ka Lattelekom mūs šķerssubsidē. Piegādātāju acīs mēs esam gan it kā biznesa partneri, kas savos risinājumos iekļauj viņu produktus, gan lieli gala lietotāji, tātad viņu klienti, nevis aģenti,» E. Eglītis teica. Vinš sacīja, ka ja Verdi būtu juridiski atdalīts Lattelekom meitas uzņēmums, tam būtu savas auditētās gada atskaites un lielākā finansu caurskatamība. «Tagad IT tirgū runā, ka mūs škērsubsidē Lattelekom, lai gan iekšēji mēs pārdodam savus pakalpojumus pārejam uznēmumam cenšoties strādāt kā t.s. peļnas centrs,» E. Eglītis teica. Šobrīd Verdi ir spējis tikt galā ar aizdomām un aizspriedumiem, taču nākotnē tas varētu izjust arī zināmu spiedienu no pašu aprindām, tas ir, no Lattelekom. «Konkurences apstākļos viņiem būs ļoti intensīvi jāpieveršas sava biznesa kodolam, kas ir telekomunikācijas. Ja mēs būsim vienota uznēmuma nodaļa, tad par mums pamatoti vaicās, kāds mums sakars ar šo darbību, sevišķi ja vēl apkalpojam klientus ārpus Lattelekom jomās kas nav tieši saistītas ar telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu,» E. Eglītis teica. Verdi augstais menedžeris uzskata, ka šādu iebildumu nevarētu būt pret Verdi kā meitas uzņēmumu, kam pamatdarbība ir IT risinājumu ieviešana, sistēmu uzturēšana u. tml. peļņas nolūkos, apkalpojot gan Lattelekom, gan citus klientus. E. Eglītis sacīja, ka Verdi kā nodaļa strauji vairojusi savu darbu ar klientiem ārpus Lattelekom. Gaidāms, ka ieņemumi no pakalpojumu sniegšanas ārpus koncerna 2002. gadā sasniegs 2 miljonus Ls, salidzinot ar 850 000 Ls 2001. gadā. Verdi sniegtie pakalpojumi uzturot un atjaunojot Lattelekom IT sistēmas ir vērti aptuveni 8 miljoni Ls gadā, teica E. Eglītis. Verdi mērķis, ja to pārveidos meitas uzņēmumā, būtu pēc laika sadalīt apgrozījumu 50 - 50 starp Lattelekom un citiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noslēgts sadarbības līgums starp Lattelekom un Latgales reģiona attīstības aģentūru

Aivars Mackevics [email protected], 13.12.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 12. decembrī, Rīgā tika noslēgts Lattelekom un Latgales reģiona attīstības aģentūras (LRAA) sadarbības līgums par operatoru centra pakalpojumu izmantošanu. Līgums paredz operatoru centra pakalpojumu izmantošanu – sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu pa tālruni. Sadarbības līguma ietvaros Lattelekom un Latgales attīstības aģentūra ir izveidojusi speciālu informatīvo līniju 7 118 118. Šo līniju apkalpos Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Turklāt Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs savu palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Turpmāk iedzīvotāji, piezvanot pa tālruņiem 118 un 7 118 118 vai arī apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv, varēs saņemt visu nepieciešamo informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgales reģionā. LRAA direktore Inga Goldberga atzīst: “Sadarbības līgums ar Lattelekom ir nozīmīgs gan Latgales reģiona attīstības aģentūrai, gan visai Latgalei kopumā. Tagad, izmantojot Lattelekom Rēzeknes operatoru centra pakalpojumus, mēs iedzīvotājiem varēsim sniegt daudzveidīgus pakalpojumus. Arī reģiona uzņēmēji atzīst, ka 118 Uzziņu dienesta datu bāzē ievietotā informācija ir ļoti nepieciešama. Jācer, ka līgums būs labs sākums ilgtermiņa sadarbībai un daudz plašākai informēšanai par aktuāliem notikumiem Latgalē.” Vērtējot noslēgto līgumu, Lattelekom Korporatīvo klientu apkalpošanas daļas direktore Baiba Paegle uzsver: “Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot atbilstošu telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir viens no informācijas sabiedrības veidošanas pamatelementiem. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij tik nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā ekonomiski izdevīgi un ērti pašvaldību institūcijas var sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs īstenot valsts un pašvaldību iestādēm uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti.” Avots:

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Arodbiedrība pret štata samazināšanu Lattelekom

Juris Kaža [email protected], 06.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība pretojas iecerētai aptuveni 1000 Lattelekom darbinieku atlaišanai, taču pagaidām neplāno traucēt uzņēmuma darbību. Arodbiedrības prezidente Zoja Semjonova Db teica, ka organizācija vairākām valsts iestādēm un amatpersonām iesniegusi savus iebildumus pret Lattelekom strādājošo skaita samazināšanu. Rakstiski iebildumi nosūtīti Valsts darba inspekcijai, ministru prezidentam Einaram Repšem, Lattelekom valsts daļu pārvaldītājai Latvijas privatizācijas aģentūrai un starptautiskai sakarnieku arodbiedrību organizācijai. «Mēs tagad nogaidām kāda būs valsts reakcija,» teica arodbiedrības vadītāja un piebilda, ka pagaidām netiek domāts par darba tirgus cīņas paņemieniem, kas varētu traucēt Lattelekom darbību. «Mēs neesam devuši savu piekrišanu Lattelekom darbinieku samazināšanas plāniem, tādēļ arī neviens vēl šogad nav oficiāli atlaists,» teica Z. Semjonova. Arī vairāki Lattelekom vadītāji un darbinieki, ar kuriem Db sazinājās un kuri nevēlējās, lai publicētu viņu vārdus, teica, ka darbinieku samazināšanas plāni radījuši zināmu spriedzi, bet, visticamāk, tie Lattelekom pakalpojumu kvalitāti neietekmēšot. «Man šķiet, ka uzņēmums cenšas darīt visu iespējamo, lai tos, kuru darbvietas likvidēs, nodrošinātu ar jaunu darbu,» teica kāds strādājošais. Cita augsta amatpersona izteicās, ka noskaņojums Lattelekom jau desmit gadus raksturojams ar vārdiem «ne dienu miera». Taču atbildīgais darbinieks atzina – uzņēmuma ekonomiskie rādītāji un rezultāti liecina, ka nemitīgās reorganizācijas bijušas veiksmīgas. Neoficiālās sarunās darbinieki arī izteicās, ka Lattelekom strādājošo vidū ir labi izglītoti un zinīgi cilvēki, kuriem nebūs grūti atrast citu nodarbošanos. Šim viedoklim piekrita arī Z. Semjonova, kura gan teica, ka viņai rūp to darbinieku liktenis, kuriem līdz pensijai atlicis tikai nedaudz gadu. Viņasprāt tiem varētu rasties lielas grūtības atrast citu darbu. Lattelekom paziņojumā par plānoto darbinieku skaita samazināšanu norādīts, ka dažas pašreizējās uzņēmuma funkcijas varētu nodot citiem uzņēmumiem, tas ir, tos pirkt kā ārpakalpojumus. Z. Semjonova teica, ka šādi varētu pārkārtot Lattelekom transporta nodaļu un mācību centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom dividendēs izmaksās 9.35 milj. Ls

Madara Fridrihsone, 18.06.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets vakar piekrita SIA Lattelekom direktoru padomes priekšlikumam SIA dalībniekiem dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 9.35 milj. Ls no uzņēmuma pērnā gada peļņas. Lattelekom dalībnieku sapulce par dividenžu izmaksu lems šodien. Līdzšinējais fiksēto telekomunikāciju monopolists 2002. gadā nopelnījis 21.8 milj. Ls. Valstij šajā uzņēmumā pieder 51 % kapitāla daļu, bet Tilts Communications — 49 % kapitāla daļu. Db (16.04.2003.) jau rakstīja, ka iepriekš Lattelekom direktoru padome piedāvāja dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 6.5 milj. Ls, taču šis piedāvājums neapmierināja valdību, kas uzskatīja, ka valstij būtu jāsaņem lielāka uzņēmuma peļņas daļa. Privatizācijas aģentūras (PA)ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks otrdien ministrus informēja, ka Lattelekom direktoru padome atzinusi, ka maksimālā dividendēs izmaksājamā summa ir 9.35 milj. Ls. Lai arī dividendēs nolemts izmaksāt vairāk, nekā to paredzēja Lattelekom direktoru padomes sāktonējais piedāvājums, tas neatstās negatīvu iespaidu nedz uz šogad plānoto fiksēto telekomunikāciju tīklu modernizācijas darbu izpildi, nedz uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, skaidroja PA ģenrāldirektors. Līdzīgu viedokli izteica arī Lattelekom direktoru padomes loceklis Viesturs Šutko, kurš norādīja, ka šogad iecerēts palielināt tā dēvētā ciparu tīkla īpatsvaru no pašreizējiem 83 % līdz 90 %. Tiesa, Lattelekom jumta līgums paredzēja, ka fiksēto telekomunikāciju tīkla modernizācija bija jāpabeidz līdz 2001. gadam, viņš piebilda. V. Šutko atgādināja, ka kopš šī gada 1. janvāra Lattelekom faktiski sāk darboties brīvas konkurences apstākļos, proti, savus pakalpojumus jau sāk piedāvāt citi fiksēto telekomunikāciju operatori, tādēļ šogad uzņēmuma peļņa no fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas būs neliela. Viņš prognozē, ka 2003. gadā lielāko Lattelekom peļņas daļu veidos dividenžu ienākumi no šim uzņēmumam piederošajām Latvijas Mobilā telefona akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latgalē sāk darboties informatīvais tālrunis tūristiem

Aivars Mackevics [email protected], 06.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3. martā, sāka darboties Latgales reģiona informatīvā tālruņa līnija 7 118 118, ko apkalpo Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Piezvanot uz šo numuru, no pulksten 7.00 līdz 23.00 ikviens interesents var saņemt informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgalē. Informatīvā līnija 7 118 118 ir izveidota saskaņā ar sadarbības līgumu, ko decembrī noslēdza Lattelekom SIA un Latgales attīstības aģentūra. Līgumā paredzēts arī, ka Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Patlaban datu bāzē ir apkopots vairāk nekā 1000 ierakstu. Arī turpmāk iecerēts datu bāzi pastāvīgi papildināt ar informāciju par jauniem tūrisma objektiem, izklaides un tūrisma pasākumiem, kā arī tūrisma vietu aprakstiem, ceļojumu iespējamām izmaksām un vēlamo apmeklējuma laiku. Informāciju par Latgales reģionu var iegūt arī, piezvanot pa tālruni 118 vai apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv. Latgales reģiona attīstības aģentūras direktore Inga Goldberga, runājot par informatīvo tālruņa līniju, izteica cerību, ka to aktīvi atbalstīs arī Latgales tūrisma informācijas centri, sniedzot to rīcībā esošo informāciju. „Neviens zvanītājs nepaliks bez atbildes,” viņa sacīja. „Ja operatora rīcībā nebūs vajadzīgās informācijas, tas ieteiks citu informācijas avotu.” Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir svarīgs informācijas sabiedrības veidošanas pamatelements. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā pašvaldību institūcijas var ekonomiski izdevīgi un ērti sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs valsts un pašvaldību iestādēm īstenot uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti. Zvanot uz informatīvo tālruni 7 118 118, jāmaksā saskaņā ar Lattelekom iekšzemes sarunu tarifiem. Papildu maksa par informācijas sniegšanu prasīta netiek. Avots: Lattelekom

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom negrib atvadīties no monopola

Juris Kaža [email protected], 01.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom piedāvā savienot sarunas no citiem operatoru tīkliem uz Rīgu Rīgas rajonu un Jūrmalu par 1.7 santīmiem minūte, bet pārējām Latvijas pilsētām – par 5 santīmiem minūte. Telekomunikāciju nozare uzskata, ka Lattelekom publicētie starpsavienojuma ievērojami apgrūtinās konkurenci telekomunikāciju tirgū. Latvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis sacīja, ka šādi tarifi sagraus jebkādas iespējas alternatīviem operatoriem darboties iekšzemes sarunu tirgū. Viņš uzskata, ka Lattelekom piedāvājums nav pamatots izmaksās un varētu pat novest pie tiesas prāvām par telekomunikāciju regulējošo likumu neievērošanu. Lattelekom regulēšanas lietu attīstības direktors Aivars Kreilis sacīja, ka abi mobilo sakaru operatori ir spējuši attīstīties ar esošiem starpsavienojuma līgumiem, kas neesot lēti. Turklāt A. Kreilis norādija, ka likumā paredzēto izmaksu attiecināšanas metodiku, kuras pielietošanu apstiprinās neatkarīgs auditors, varēs piemērot starpsavienojumu tarifu aprēķināšanai tikai 2004. gadā. Tā rezultātā varētu mainīties nākāmgad piedāvātie starpsavienojuma tarifi. A. Kreilis lika saprast, ka Lattelekom varētu samazināt starpsavienojuma tarifus, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieļautu kompānījai veikt t.s. tarifu sabalansēšanu paaugstinot fiksēto mēnešm Lattelekom pakalpojumu nodaļas vadītājs Valdis Vansovičs sarunā ar Db sacīja, ka neskatoties uz kurnēšanu par tarifiem, pirmo starpsavienojuma līgumu ar jaunu operatoru varētu parakstīt jau tuvāko 10 dienu laikā. «Uzskatu, ka 2 līdz 3 mēnešu laikā, mēs būsim parakstījuši līgumus ar kādiem sešiem alternatīvajiem operatoriem,» V. Vansovičs sacīja un piebilda: «Tas norāda, ka mūsu piedāvājums ir adekvāts.» Lattelekom menedžeris teica, ka operatorus, ar kuriem tiks slēgti starpsavienojuma līgumi, pēc pušu vienošanās publiskos tikai pēc līguma parakstīšanas. Tele2 un Tele2 Telekom izpilddirektors Mats Tilli komentāra, kas rakstīts avīzei Diena arī izteicās, ka Lattelekom tarifu piedāvājums faktiski pagarina monopolu un padara konkurenci iekšzemes tirgū gandrīz neiespējamu. Savukārt no Tele2 internetā publicētā starpsavienojuma piedāvājuma izriet, ka kompānija citiem operatoriem prasīs 8.8 santimus minūte par ienākošiem zvaniem savos tīklos. Tele2 pieder mobilo sakaru tīkls visā Latvijā, bet māsas uzņēmumam, fiksēto sakaru operatoram Tele2 Telekom praktiski nav savu tīkla resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Neskaidrības kavē Lattelekom licences izsniegšanu

Juris Kaža [email protected], 13.09.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulators ir sagatavojis Lattelekom telekomunikāciju operatora licenci, bet tās pieprasīšanu un izsniegšanu kavē neskaidrības, kas satrauc abas puses. No licences izsniegšanas ir arī atkarīgs tas, cik strauji un gribīgi Latvijā ienāks jauna fiksētā telekomunikāciju tīkla operatori, saka nozares speciālisti. Jaunienācējiem jāzin, ar kādiem noteikumiem darbosies lielākais un spēcīgākais tirgus dalībnieks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) telekomunikāciju un pasta departamenta direktors Andris Virtmanis teica, ka, izsniedzot licenci pirms t.s. Jumta līgums ir zaudējis spēku, varētu uzskat?t, ka radušies divi dokumenti, kas regulē Lattelekom darbību. A. Virtmanis arī teica, ka licenci tīri praktiski nevarot izsniegt, jo Lattelekom to vēl nav pieprasījis. Uz‘ēmumam līdz šim nav bijusi licence, jo uzskatīts, ka tā darbību licences vietā regulē Jumta līgums. Lattelekom regulēšanas lietu direktors Guntars Jansons teica, ka uzņēmums nav iepazīstināts ar licences projektu, tādēļ nezinot, vai ir pamats lūgt regulatoram to parakstīt un izsniegt. G. Jansons arī teica, ka Lattelekom nav skaidrības par tādiem jautājumiem kā t.s. universālā pakalpojumu sniegšana, jo vēl nav galēji nosacīta kārtība, kādā operatori pildīs šo pienākumu. Lattelekom arī nezinot, kā regulators nākotnē aprēķinās tarifus, jo metodika vēl nav izstrādāta. A. Virtmanis sacīja, ka juridiskās neskaidrības par Lattelekom licenci pazustu, ja tiktu noslēgts mierizlīgums arbitrāžas procesā starp Latvijas valsti un Sonera, kam pastarpināti pieder 49 % Lattelekom. Tā kā Sonera piederošais Tilts Communications (TC) arbitrāžā neapstrīd Latvijas tiesības liberalizēt telekomunikāciju tirgu no 2003. gada 1. janvāra, mierizlīgums, visticamāk, grozītu Jumta līgumu, lai tas zaudētu spēku šai datumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā gada laikā DSL interneta lietotāju skaits pieaudzis par 64%

Vēsma Lēvalde [email protected], 07.10.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada laikā Lattelekom Liepājā plāno ciparu tīklam pieslēgt vairāk nekā 948 tālruņa līnijas: Liepājas rajona Cīravā – 192 tālruņa līnijas, Kazdangā – 179, Rucavā - 209 un Nīcā – 368 tālruņa līniju, informē SIA Lattelekom preses sekretāre Maija Celmiņa. Šajās vietās Lattelekom uzstādīs arī DSLAM iekārtas, kas ļaus iedzīvotājiem izmantot platjoslas interneta pakalpojumus (Pilsētas internetu, Mājas DSL, Ultra DSL). Liepājas rajonā Lattelekom ciparu tīklam ir pieslēdzis 87,5% tālruņa līniju, bet pilnīgi sakaru tīkla modernizācijas darbus plānots pabeigt 2007. gadā, izmantojot arī bezvadu tehnoloģijas (CDMA tīklu). 7. un 8. oktobrī Lattelekom piedalīsies izstādē Liepājas uzņēmējs 2005. Izstāde notiks Tautas mākslas un kultūras centrā Liepājā, Rožu laukumā 5/6. Izstādē Lattelekom speciālisti uzņēmējus iepazīstinās ar jauno datortehnikas apkalpošanas pakalpojumu, kas paredz datoru, serveru, printeru uzturēšanu un apkalpošanu, speciālistu konsultācijas pa tālruni jebkurā diennakts laikā vai datorspeciālistu izsaukumu, kā arī informēs par interneta, bezvadu interneta un tālruņa līniju pakalpojumiem. Izstādes laikā piesakot vairākus Lattelekom pakalpojumus – interneta pieslēgumus Starta DSL, Ekonomiskais Ultra DSL, MDSL Pro u. c., kā arī ISDN tālruņa līnijas pakalpojumus un datortehnikas apkalpošanu – to ierīkošana būs ar 50% vai 100% atlaidi. Liepājas pilsētā un rajonā Lattelekom ir aptuveni 26 553 klientu – 25 382 privāto klientu un 1 171 biznesa klients.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ipašnieki nekomentē LMT daļu pārdošanas ideju

Juris Kaža [email protected], 30.01.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mobilā telefona (LMT) pārējie īpašnieki nevēlas komentēt minstru presidenta Eināra Repšes padomnieka informācijas tehnoloģiju jautājumos Viestura Šutko ieteikumu pārdot visas 28 % valstij piederošās LMT daļas un iegūtos līdzekļus ieskaitīt valsts kasē. TeliaSonera (pieder 49 % LMT) preses dienesta vadītāja Mariana Laurela (Marianne Laurell) teica, ka šādus izteicienus nekomentējot. Līdzīgs viedoklis bija Lattelekom (pieder 23 % LMT) sabiedrisko attiecību vadītājai Anitai Leiškalnei. Savukārt Latvijas telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis pieļāva, ka veiksmīga LMT akciju pārdošana kādam no pārējiem ipašniekiem varētu veicināt vēl lielāka un spēcīgāka telekomunikāciju koncerna veidošanos TeliaSonera paspārnē. J. Lelis pieļāva, ka TeliaSonera, iegādājoties valstij un valsts uzņēmumiem piederošās LMT daļas, pēc tam LMT varētu formāli pārdot Tilts Communications (TC), kam pieder 49 % Lattelekom. Ja drīzumā arī izbeigtos arbitrāžas strīds par Lattelekom monopoltermiņa īsināšanu, ko ierosināja TeliaSonera iekļautā somu Sonera, Lattelekom varētu kļūt par LMT meitas uzņēmumu, secināja J. Lelis. Papildus Lattelekom daļu pārdošana vai nodošana TeliaSonera, lai zviedru-somu koncernam piederētu Lattelekom vairākums, varētu būt strīdus mierizlīguma sastāvdaļa. Šāds uzskats vairākkārt izskanējis masu informācijas līdzekļos. Šāds koncerns, ar apgrozījumu aptuveni 250 miljoniem Ls, būtu Latvijas lielākais uzņēmums un arī viens no pelnošākajiem. Diskusijas valdībā par valstij un valsts uzņēmumiem piederošo LMT daļu pārdošanu izraisija Finansu ministrijas (FM) priekšlikums atsavināt Digitālam valsts radio un televīzijas centram (DVRTC) piederošās 23 % LMT daļas, lai par šīm daļām maksātās dividendes varētu ieskaitīt valsts kasē, nevis pārejas uz digitālu televīzijas pārraidi finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bremzē ārzemju zvanu palētināsanos

Juris Kaža [email protected], 12.11.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nodoms par Lattelekom tarifiem lemt tikai 2003. gada otrajā pusē bremzēs ārzemju zvanu palētināšanos. Tā Db sacija Lattelekom regulēšanas lietu direktors Guntars Jansons. G. Jansons teica, ka kavēšanās ar t.s. tarifu līdzsvarošanu praktiski nozīmē, ka visiem jauniem operatoriem piedāvās starpsavienojuma nosacijumus, kas Lattelekom nesīs lidzīgus ienākumus, kā patreizējie t.s deleģēšanas līgumi ar alternatīviem starptautisko sarunu pakalpojumu sniedzējiem. Lai gan konkrētie līgumi ar tādām kompānijām kā Telekom Baltija un Telekomunikāciju grupa ir konfidenciāli, G. Jansons nenoliedza, ka iekasētas summas tikai nedaudz atšķiras no kādreiz atklātībā apspriestiem skaitļiem -- zemu divciparu piemaksu santīmos par katru nozvanīto minūti. Jau kārtējā konflikta laikā pirms līgumu noslēgšanas ar šiem uzņēmumiem, Lattelekom teica, ka papildu maksa ir vajadzīga, lai palīdzētu subsidēt pārāk zemās abonentu maksas un modernizācijas izmaksas, kas rodas monopolistam uzturot tīklo, ko saviem pakalpojumiem izmanto šie lēto sarunu sniedzēji. G. Jansons teica, ka bez likumā paredzētās tarifu līdzsvarošanas. kam būtu jānotiek pirms 1. janvāra, Lattelekom situācija faktiski nemainās, jo privātpersonas ar abonenta maksām nesedzot tīkla izmaksas. Alternatīvo zvanu kompānijas sludina, ka uz daudzām valstīm piedāvā sarunas, kas ir 20 % līdz 30 % lētākas, nekā Lattelekom tarifi. G. Jansons norādija ka, vadoties pēc komerciāliem apsvērumiem, arī Lattelekom nākamgad varētu pazemināt savus starptautiskos tarifus, turklāt piedāvājot augstāku kvalitāti. Taču nav izslēgts, ka, nesakārtojot tarifu jautājumus, tagadējo alternatīvo sarunu sniedzēju tarifi varētu kļūt par de fakto grīdu starptautisko sarunu maksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom izvēršas Lietuvas datu pārraides tirgū

Juris Kaža [email protected], 18.09.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas interneta pakalpojumu sniedzējs Delfi kopš jūlija pērk starptautisko datu pārraides kanālu no Lattelekom, nevis Lietuvos Telekomas. Darījums, ko apstiprināja Microlink sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs Lietuvā Giedrs Karsaks (Giedrius Karsakas) liecina par Lattelekom nodomu izvērst darbību datu pārraides pakalpojumu sniegšanā visās trīs Baltijas valstīs. Tapat kā Latvijā un Igaunijā, igauņu Microlink koncerns Lietuvā piedāvā interneta pakalpojumus ar Delfi preču zīmi. Lietuvos Telekomas sabiedrisko attiecību speciāliste Giedre Balitīte (Giedre Balytyte) Db apstiprinājā, ka Lietuvas kompānijai «ir informācija, ka Lattelekom ir atvēris filiāli Lietuvā un saņēmis datu pārraides licenci.» «Mēs apsveicam jaunu konkurentu datu pārraides tirgū,» viņa piebilda. G. Baltīte arī zināja teikt, ka Lietuvos telekomas uz komerciālu līgumu pamata pārdot Lattelekom savu maģistrālo tīklu jaudu. Lattelekom sabiedrisko attiecību menedžere Anita Leiškalne Db sacīja, ka kompānija pagaidām nekomentēs nākotnes biznesa attīstibas plānus. Iespējams, ka par šiem jautājumiem varēšot sniegt sīkāku informāciju pēc Lattelekom valdes sēdes 27. septembrī. Tomēr Db Online rīcībā esošā neformālā informācija liecina, ka Lattelekom apņēmies gan Lietuvā, gan Igaunijā nodarboties ar datu un balss pārraides jaudas vairumtirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom šomēness sāks darboties Igaunijā

Juris Kaža [email protected], 02.10.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom jau šomēness sāks piedāvāt datu pārraides pakalpojumus korporatīviem klientiem Igaunijā. Lattelekom korporatīvo klientu apkalpošanas daļas pārdošanas nodaļas direktors Aigars Ceruss sacīja, ka Igaunijā drīzumā uzstādis pakalpojumu sniegšanas punktu, t.s. point-–of–presence (POP). Līdz gada beigām, gan Lietuvā, gan Igaunijā tikšot pieņemti Lattelekom filiāļu vadītāji, ar nodomu veidot tirgus pieprasījumam atbilstošu pārstāvniecību. Abu filiālu mērktirgus būs telekomunikāciju un interneta pakalpojumu sniedzēji un lieli korporatīvi klienti, sevišķi tādi, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs, paskaidroja A. Ceruss. Db Online jau ziņoja (19.09) par Lattelekom nodomiem piedāvāt datu pārraides pakalpojumus visās trīs Baltijas valstīs. Kompānija to oficiāli apstiprināja paziņojumā presei vakardien. Paziņojums apstiprināja Db agrāk rakstīto, ka Lietuvā jau ierīkots Lattelekom POP kam pieslēdzoties , kā ziņo Lattelekom, četri Lietuvas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji jau saņem datu pārraides pakalpojumus. Jāpiebilst, ka POP ir ierīce vai t.s. «dzelzis», kura tehnisko apkopi nodrošina enerģētikas kompānija Lietuvos enerģija, kurai ir savs jaudīgs datu pārraides tīkls, kas savienots ar Lattelekom tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

SPRK: Nav pietiekamas komunikācijas starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā ārpustiesas kārtībā izskatītajiem strīdiem regulatorā starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, informē SPRK.

Tie ir strīdi, kas izskatīti padomes sēdē un par kuriem pieņemti lēmumi (nevis atbilžu sniegšana uz sabiedrisko pakalpojumu lietotāju sūdzībām). Kopumā 2016. gadā Regulatora padome izskatīja 10 strīdus. Lielākā daļa tika skatīti enerģētikas nozarē.

Astoņos ierosinātajos strīdos Regulators pieņēma lēmumu pēc būtības, savukārt divos gadījumos izbeidza strīdu izskatīšanas procesu, jo iesniedzēji atsauca savus iesniegumus.

Enerģētikas nozarē dabasgāzes apgādē tika izskatīts viens strīds par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu ar jaunu lietotāju, ja lietotājs nepiekrīt samaksāt pakalpojuma priekšapmaksu. Viens strīds tika izskatīts par sabiedrisko pakalpojumu lietotāja rīcību par konstatēto dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu. Divi strīdi izskatīti saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jaunu lietotāju līdz brīdim, kamēr netiks samaksāts parāds par objektā iepriekš patērēto dabasgāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Varētu pārskatīt aizejošās valdības lēmumus

Madara Fridrihsone, 23.10.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db aprēķini liecina, ka, lai realizētu Andra Bērziņa valdības pedējā laikā pieņemtos lēmumus, jaunajai valdībai nākamā gada budžetā papildus būs nepieciešami vairāk neka 80 miljoni latu. Piemēram, civildienesta un specializētā civildienesta ieredņu algu palielināšanai papildus nepieciešami vairāk nekā 63 miljoni latu, turklāt papildu līdzekļi nepieciešami arī citu pasākumu realizēšanai. Vēlēšanās uzvarējušās politiskās partijas Jaunais laiks izvirzītais finanšu ministra amata kandidāts Valdis Dombrovskis teica: «Nevarētu teikt, ka pašreizējās valdības aktivitātes mūs iepriecina. Manuprāt, finanšu ministra Gundara Bērziņa rīcība ir vērtējama kā bezatbildīga un jaunajai valdībai, acīmredzot, nāksies pārskatīt daļu no šiem lēmumiem. Jāņem arī vērā, ka jaunajai valdībai būs citas prioritātes.» Pēc V. Dombrovska domam, nav saprotams, kādēļ valdība nolēma norakstīt cukufrabriku parādus, nevis tos kapitalizēja, jo tādējādi valsts īpašumā nonāktu potenciāli ienesīgu uzņēmumu akcijas. Nodokļu parādu kapitalizācija būtu iespējama arī citos uzņēmumos, protams, katru gadījumu izvērtējot individuāli, teica potenciālais finanšu ministrs. Arī Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pieļauj, ka jaunajai valdībai daļu no minētajiem lēmumiem nāksies pārskatīt, iespējams, pagarinot periodu, kad tie stājas spēkā. «Neviens lēmums pagaidām nav kļuvis neatgriezenisks,» viņa teica. Arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Viktors Kulbergs domā, ka jaunajai valdībai būs jāpagarina šo lēmumu izpildes uzsākšanas termiņš. Viņš pieļauj, ka gadījumā, ja tas nenotiks, valdībai būs jālemj par iecerētās nodokļu, proti, sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un UIN, samazināšanu, jo A. Bērziņa valdības lēmumu izpildei nepieciešami ievērojami līdzekļi. I. Jaunzeme gan pauda cerību, ka pašreizējās valdības darbības rezultātā neaizkavēsies nodokļu samazināšana, jo UIN ieņēmumi nesedz paredzamās izmaksas, turklāt minētos valdības un Saeimas lēmumus nesedz no sociālā budžeta, tādēļ tie nevar būt par iemeslu socnodokļa likmes nesamazināšanai. V. Kulbergs un I. Jaunzeme uzsvēra, ka budžeta izdevumu palielinājums ierēdņu algām un citiem pasākumiem varēs notikt tikai pēc tam, kad būs izdevies palielināt budžeta ieņēmumus, piemēram, uzlabot nodokļu iekasēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tilts Communications: mierizlīgums nebūs

Juris Kaža [email protected], 10.09.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nav pamata ticēt, ka drīzumā tiks izlīgts arbitrāžas strīds starp Sonera un Latvijas valsti sakarā ar Lattelekom monopoltermiņa saīsināsanu. Sonera meitas uzņēmuma Tilts Communications (TC) valdes priekšsēdētājs Kristers Nīkops (Christer Nykopp) sarunā ar Db teica, ka šobrīd nav pamata domāt, ka strīds drīzumā tikšot izlīgts. TC pieder 49 % daļu Lattelekom un kompānija 2000. gada augustā vērsās arbitrāžas tiesā, prasot kompensāciju par Lattelekom monopola termiņa īsināšanu uz 2003. gada 1. janvāri no 2013. gada. «Pēdējas sarunas ar valdību mums bija gada sākumā un tad arī nekāds mierizlīgums nesanāca,» K. Nīkops sacīja. «Mēs, protams, vēlētos, lai šī lieta tiktu izlīgta, bet mums neizdevās to panākt sarunu ceļā» viņs teica. K. Nīkops par «žurnālistu minējumiem» nosauca ziņas Latvijas presē it kā vēl pašreizējās valdības laikā tikšot parakstīts mierizlīgums abu pušu starpā. Presē izplatītā versijā apgalvots, ka abas puses lietu izbeigšot atsaucot savas prasības un bez jebkādiem nosacījumiem par Sonera daļēji piederošā Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelekom daļu pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom draud tiesāties ar Telia meitas uzņēmumu

Juris Kaža [email protected], 30.07.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom apsver tiesas ceļā piedzīt vairāk nekā 190 000 Ls parādu no zviedru Telia meitas uzņēmuma Latvijā SIA Datatel par datu pārraides pakalpojumiem. Savukārt Datatel saka, ka parāds radies par pāris metru gara vada izmantošanu kādā būvē Ventspilī. Vads, vai t.s. starpsavienojums, par kuru Lattelekom prasījis 49 000 Ls mēnesī, savieno optisko kābeli Rīga – Ventspils ar zemjūras optisko kabeli no Ventspils uz Zviedriju. Kā Db paskaidroja Datatel direktora–rīkotāja vietnieks Valts Videnieks, zviedru kompānija meitas uzņēmums par abu pāris simts kilometru garu kabeļu nomu maksā krietni mazāku naudu, nekā par vadu, kas fiziski šķērso kādu ēku Ventspi Viņš piebilda, ka Konkurences padome (KP) jau jūlija vidū pēc Datatel 2001. gadā iesniegtās sūdzības pieņēmusi lēmumu, kas konstatē, ka Lattelekom ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo tirgus stāvokli prasīdams tik lielu starpsavienojuma maksu. Lattelekom sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Leiškalne teica, ka kompānija nekomentēšot strīdu ar Datatel plašāk, nekā tas skaidrots isā paziņojumā presei. Tanī minēta tiesašanās iespēja, bet arī teikts, ka Lattelekom šodien slēdz Datatel līdz šim izmantoto 34 megabitu (Mb) kanālu uz ārzemēm, kas izmantoja līniju uz Ventspili un somu Sonera, zviedru Tele2 un Lattelekom piederošo zemjūras kabeli. Kā zināms, Telia meitas uzņēmums Telia International Carrier jūnijā ierīkoja pats savu zemjūras kabeli no Zviedrijas uz Liepāju un Datatel pagaidām datu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

TeliaSonera negatavojas dramatiskiem paziņojumiem

Juris Kaža [email protected], 08.12.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TeliaSonera viceprezidents Kennets Karlbergs (Kenneth Karlberg) preses konferencē 8. decembrī ziņos par savu tikšanos ar valdības darba grupu, kas pēta Lattelekom un Latvijas mobilā telefona (LMT) valsts daļu privatizāciju. K. Karlbergs arī klāstīs savu viedokli par Eiropas telekomunikāciju tirgu, kurā redzāma uzņēmumu konsolidācija – tā Db Online teica TeliaSonera Baltijas valstu, Dānijas un Norvēģijas darbības virziena preses sekretārs Šels Lindstrēms (Kjell Lindström). Š.Lindstrēms lika saprast, ka nav gaidāmi nekādi dramatiski paziņojumi pēc tikšanās ar darba grupu, kurā ietilpst ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL), satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP). Šī darba grupa jau kopš vasaras izskata jautājumu, vai sākt sarunas par TeliaSonera piedāvājumu atpirkt atlikušās valsts daļas gan LMT (valstij tieši pieder 28 %) un Lattelekom (valstij pieder 51 %). Premjers Aigars Kalvītis vairākkārt izteicies, ka valdība labprāt pilnībā pārdotu LMT zviedru koncernam, taču vēlas, lai Lattelekom piederētu kādam citam, tādēl, iespējams, valsts mainītu savas LMT daļas pret TeliaSonera piederošajām 49 % Lattelekom daļām, īslaicīgi pārņemot Lattelekom valsts īpašumā lai to pārdotu kādam citam starptautiskajam telekomunikāciju operatoram. Nozares analītiķi norāda, ka Lattelekom bez saiknes ar mobilo sakaru operatoru zaudētu tirgus vērtību, jo darbojas fiksētā tīkla balss sakaros, ko daudzi uzskata par bezperspektīvu nozari kuru nomāks lēti mobilie sakari un interneta telefonija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Telekomunikāciju grupa 2003. gadā nemainīs mērķtirgu

Juris Kaža [email protected], 16.12.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen operatora licenci saņēmusī Telekomunikāciju grupa (TG) pēc tirgus liberalizācijas 1. janvārī nemainīs savu mērķtirgu – Latvijas uzņēmumus, kas meklē lētus telekomunikāciju risinājumus. mpānijas direktors Ģirts Meijers sacīja, ka uzņēmuma mērķis pēc tirgus liberalizācijas būs padziļināt un paplašināt attiecības ar biznesa klientiem. «To darīsim ,turpmāk samazinot ārzemju sarunu tarifus. Tie šobrīd caurmērā ir 30 %, dažkārt par 50 %, lētāki nekā Lattelekom tarifi,» viņš teica. TG ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kam Lattelekom pirms monopola beigām deleģējis tiesības sniegt starptautisko sarunu pakalpojumus. Ģ. Meijers sacīja: konkurences apstākļos kritīsies visu operatoru ārzemju sarunu tarifi, arī Lattelekom. Tarifi varētu kristies vēl 20 līdz 30 % no šodienas līmeņa, taču salīdzinoši tie nebūs tikpat daudz lētāki par Lattelekom kā šobrīd. TG ir arī saņēmusi numerācijas resursus, taču tā nedomā ierīkot telefonus privātpersonām, bet eventuāli ievilkt jaunas līnijas biznesa lietotājiem, G. Meijers stāstīja. G. Meijers sacīja, ka starp TG klientiem ir Skonto, Multibanka, Hanzas Jūras Aģentūra, Scania Latvija un citi uzņēmumi un organizācijas. TG nodomos ir iekšzemes telefonijas pakalpojumi, izmantojot t.s. balsi pa internetu vai VoIP (Voice over Internet Protocol), kas līdz šim izmantots starptautiskai balss pārraidei. Ģ. Meijers uzskata, ka pelnītspējīgu iekšzemes pakalpojumu sniegšana ir atkarīga no starpsavienojuma noteikumiem un izmaksām, kurus piedāvās gan Lattelekom, gan, iespējams, citi uzņēmumi, kam ir valsts mēroga vai plaši reģionāli tīkli. Lattelekom informējis citus operatorus, ka tā starpsavienojuma tarifu priekšlikumi būs zināmi tikai janvāra sākumā, viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība šogad saņēmusi jau trešo investīciju pretenziju, kurā ārvalstu uzņēmēji norāda uz pastrādātu reiderismu jeb uzņēmuma daļu atņemšanu ar negodprātīgām, rafinētām metodēm.

Uzņēmumu dalībnieku strīdos zaudētāji ceļ investīciju strīda pretenzijas pret Latvijas valsti, jo citus sava īpašuma tiesību aizsardzības instrumentus nesaskata.

Par to liecina pēdējo mēnešu arvien pieaugoša tendence, kad Latvijas valsts ir saņēmusi pretenzijas no trijiem ārvalstu uzņēmējiem par viņu kā konkrētu uzņēmumu dalībnieku interešu aizskaršanu. Proti, Valsts kanceleja pagājušās nedēļas nogalē publiskoja ziņu, ka 14. oktobrī investīciju pretenziju valdībai pieteikuši Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdulajevs (Akbar Abdullaev) un Eljors Junusovs (Elyor Yunusov), norādot, ka ar viltotiem dokumentiem notikusi viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesiska atņemšana. Turklāt Uzbekistānas uzņēmēji pauž satraukumu, uzskatot, ka prettiesiskā viesnīcu biznesa atņemšanā ir iesaistītas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas. DB jau rakstīja, ka šovasar– investīciju strīda prasības, ko premjeram un tieslietu ministram iesniegusi SIA Winergy (dalībnieks – Igaunijas Wind One) un Vācijas investors Bertolts Fliks, ir uzskatāmas kā starptautiskās arbitrāžas pirmā fāze, kurā sešu mēnešu laikā valstij ir iespēja vienoties ar strīdnieku vai arī jau laikus sākt gatavoties starptautiskajai arbitrāžai. Nav izslēgts, ka Latvijas valsts līdzīga rakstura investīciju strīdu pieteikumus nesaņems arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portāls: Pasaules Bankas bargie ieteikumi būs jāievieš dzīvē

Elīna Pankovska, 11.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valdības amatpersonas vēl nedēļas nogalē taisnojās, ka Pasaules Bankas (PB) ieteikumiem 2011.gada budžeta konsolidācijai, ir tikai priekšlikumi, kurus vēl analizē nozaru ministrijas un kurus saskaņos ar sociālajiem partneriem, portāls Pietiek.com norāda, ka tieši tie ir reālākie budžeta stūrakmeņi.

Kā portālam atzinušas vairākas valdošai koalīcijai tuvas amatpersonas, jaunajai premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai nāksies ņemt vērā gandrīz visus PB ieteikumus, veidojot nākamā gada budžetu. Turklāt tiek cerēts, ka V.Dombrovskis to arī spēs izdarīt un sabiedrībai varēs izskaidrot, kāpēc PB ieteikumi tiek īstenoti.

Ja topošā valdībā vēloties nodrošināt ilgtspējīgu budžetu, samazinot budžeta tēriņus, tad V.Dombrovskim nekas cits neatliekot, kā turēties pie vairuma PB ieteikumu kā īstenojamo reformu un budžeta veidošanas mugurkaula, atzinis kāds valdībai tuvs avots.

Tas, vai jaunajai valdībai izdosies to panākt, būšot tieši atkarīgs no politiķu spējām pieņemt nepopulārus, bet valsts pārvaldes un budžeta reformām vajadzīgus lēmumus. Problēma esot nevis PB ieteikumos, bet gan tajā, vai Latvijas politiķi ir spējīgi tos ieviest un pieņemt lēmumus, kā arī tos izskaidrot sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom lietā mierizlīguma sarunas bijušas konstruktīvas

Juris Kaža [email protected], 04.11.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. novembrī notikušās sarunas par arbitrāžas strīda Lattelekom lietā mierizlīgumu bijušas konstruktīvas - tā izteicas abu pušu pārstāvji. Aizejošais ekonomikas ministrs un sarunu vadītājs no Latvijas puses Aigars Kalvītis teica, ka tikšanās ar Sonera pārstāvi bijušas konstruktīvas un pozitīvas. Arī Sonera viceprezidents Jirkijs Karasvirta (Jyrki Karasvirta), kas atbild par sakariem ar presi sarunā ar Db Online sacīja, ka «tikšanās bija konstruktīva un notika pozitīvā gaisotnē bez lielām domstarpībām.» Abu pušu pārstāvji nevēlējas izpauzt sarunu saturu, norādot uz to konfidencialitāti. Db Online jau ziņoja ka sarunās tiks apspriesta iespējama Lattelekom valsts daļu pardošana Sonera, abām pusēm vienlaikus atsaucot savas prasības vienai pret otru. Kā zināms, Sonera meitas uzņēmums Tilts Communications (TC), kam pieder 49 % Lattelekom, 2000. gada augustā iesniedza arbitrāžas prasību pret Latvijas valsti par kompensāciju par Lattelekom monopola īsināšanu lidz 2003. gadam no 2013. gada. Šī prasības summa vēlāk tika precizēta kā 87.6 miljoni Ls. Savukārt Latvijas valsts, kam pieder 51 % Lattelekom, iesniedza pretprasību 599.5 miljonu Ls apjomā norādot, cita starpā, uz kavēšanos solītā telekomunikāciju modernizācijas gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Brīdina par viltībām ar interneta iezvanpieeju

Juris Kaža [email protected], 14.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom paziņojumā presei brīdina savus klientus, interneta iezvanpieejas lietotājus, no viltībām interneta lappusēs, kas var radīt negaidīti lielus telefona rēķinus. Kompānija norāda, ka dažas «izklaides» lappuses, neprecīzi brīdinot lietotājus, piedāvā it kā bezmaksas piekļuvi to saturam noklikšķinot uz "accept" vai "OK" pogas. Šī rīcība izraisa programmiņas lejuppārlādi, kas pārtrauc iezvanīšanos caur vietējo Lattelekom 900 numuru un, lietotājam bieži to nemanot, pārzvana uz kādu paaugstinātas maksas numuru ārzemēs. Tā rezultātā klients par internetā pavadīto laiku maksā nevis Lattelekom iezvanpieejas tarifu, bet par zvanu uz tālajām ārzemēm plus par izklaides pakalpojumiem. Lattelekom savā paziņojumā sīkāk neraksturo šīs viltīgās interneta lapas, taču citviet internetā rakstīts, ka t.s. «dialer» robotus parasti izmanto erotiska satura interneta lappuses. Savukārt numuri, kuri klientam nezinot tiek izsaukti, bieži atrodas eksotiskās Indijas vai Klusā Okeana salās, uz kurām ir dārgas tālsarunas. Lattelekom ieteic iezvanpieejas lietotājiem uzlikt kādu t.s. dialeru novēršanas bezmaksas programmiņu, kādas ir pieejāmas www.dialer-control.de un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Unibankas un Lattelekom informācija par traucējumiem datu pārraides tīklā.

Inguna Šķepaste [email protected], 06.04.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom veikto tīkla uzlabošanas darbu rezultātā šorīt no 9:37 līdz 10:20 tika traucēta lielākā daļa Unibankas klientu apkalpošanas centru un bankas automātu darbība, kā arī pilnībā apturēta internetbankas un telebankas darbība. Tā kā no Unibankas neatkarīgu iemeslu dēļ ierastos finansu pakalpojumus saņemt nebija iespējams, Unibanka atvainojas saviem klientiem par šorīt sagādātajām neērtībām. Lattelekom sabiedrisko attiecību direktore Anita Leiškalne skaidro: «Traucējumi radās pēc Lattelekom veiktajiem plānveida tīkla uzlabošanas darbiem, kad, palielinoties sakaru plūsmai izveidojās avārijas situācija un tika traucēti divi a/s Unibanka datu tīkla pieslēgumi. Lattelekom bija informējis Unibanku par plānotajiem darbiem un iespējamiem traucējumiem. Lattelekom atvainojas a/s Unibanka un tās klientiem par sagādātajām neērtībām.» Izmantojot interneta risinājumus un klientu apkalpošanas centru tīklu (64 centri visā Latvijā), Unibanka apkalpo vairāk kā 550 tūkstošus klientu, tās tīklā darbojas 157 bankomāti Rīga un Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Parakstīs starpsavienojuma līgumu

Juris Kaža [email protected], 10.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom un Telekom Baltija pirmdien parakstīs starpsavienojuma līgumu. Lattelekom paziņojumā teikts, ka tas būs pirmais starpsavienojuma līgums starp fiksētā tīkla operatoriem Latvijā. Telekom Baltija, kas galvenokārt piedāvā lētākus ārzemju zvanus biznesa klientiem, līdz šim ir darbojies t.s. deleģēšanas līguma ietvaros, kas parakstīts Lattelekom monopola laikā. Kompānija jau pagājušā gada nogalē paziņojusi, ka cer darboties iekšzemes sarunu, interneta pieslēgumu un datu pārraides tirgū un pat ievilkt savus telefonus gala lietotājiem. Lattelekom sabiedrisko attiecību menedžere Anita Leiškalne teica, ka parakstīšanas ceremonijas laikā būšot iespējams uzzināt sīkāku informāciju par konkrētā līguma nosacījumiem. Vairāki telekomunikāciju nozares pārstāvji ir asi kritizējuši Lattelekom t.s. starpsavienojuma pamatpiedāvājumā iekļautos tarifus kā pārmērīgi augstus un vērstus pret konkurenci. Savukārt kādas citas t.s. alternatīvo zvanu kompānijas pārstāvis neformālā sarunā ar Db teica, ka piedāvātie tarifi ir nedaudz zemāki, nekā tie, ko viņa un, iespējams, citi līdzīgi uzņēmumi maksājuši t.s. deleģēšanas līguma ietvaros. Telekom Baltija pieder Dānijas uzņēmumam IP Telecom Holdings ApS, kam arī ir daļas vairākos alternatīvo zvanu pakalpojumu sniedzējos Dienvidamerikā. Starpsavienojuma līgums ietver nosacījumus un samaksu, par kuru viens telekomunikāciju operators izmanto otra operatora tīkla resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom iegūst MicroLink Latvia

Juris Kaža [email protected], 14.11.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom ir pabeidzis informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma MicroLink Latvia iegādi. Kā teikts preses paziņojumā, Lattelekom ar šo darījumu kļūst par vienu no lielākajiem spēlētājiem Latvijas un Baltijas reģiona IT tirgū. Līdz ar to Lattelekom ir veicis savu daļu no plašāka darījuma, kurā Lietuvos Telekomas un Igaunijas Elion pārņem savu valstu MicroLink kompānijas, tādējādi Baltijas mēroga MicroLink koncernu pārņemot trīs ar zviedru TeliaSonera cieši saistītu telekomunikāciju uzņēmumu īpašumā. TeliaSonera pieder 49 % Lattelekom un vairākums Igaunijas un Lietuvas uzņēmumos. Latvijā saskaņā ar Konkurences padomes lēmumu tiks pārdota MicroLink infrastruktūra, pārsvarā optiskie tīkli Rīgā. MicroLink klientu datu pārraides pieslēgumi tiks pārslēgti uz Lattelekom resursiem, kas daudzviet pat fiziski atrodas blakus MicroLink vadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru