Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumu trūkumiem ir tas, ka tie nenovērtē savus spēkus un to ambīcijas nesniedzas pāri robežām, spriež IT firmas Blue Bridge Technologies vadītājs Andrejs Strods. Uzdevums pierādīt, ka uzņēmumam, kas līdz šim darbojies tikai vietējā tirgū, ir pa spēkam par sava produkta izcilajām īpašībām pārliecināt arī citu zemju pircējus, tagad būs arī pašam Blue Bridge Technologies - jo eksports, kā atzīst A. Strods, ir vienīgais veids, kā galveno uzņēmuma produktu - veselības apdrošināšanas polišu apstrādes sistēmu - padarīt rentablāku, atzīst kompānijas vadītājs.

Trīs vienā

«Gribējās darīt kaut ko labu, un medicīnas joma šajā ziņā likās pievilcīga,» iemeslus, kāpēc savas zināšanas IT jomā viņš nolēma izmantot tieši šī produkta radīšanā, skaidro A. Strods. Citiem partneriem bijuši kontakti veselības aprūpes iestādēs, vēl citiem savukārt - pieredze veselības apdrošināšanā. «Arī personīgā pieredze liecināja, ka staigāt ar polisi nav diez ko ērti, un bija skaidrs, ka te prasās pēc kāda risinājuma,» pamato uzņēmuma direktors. Rezultātā tika radīta sistēma Smart Medical, kas akumulē datus no apdrošinātājiem un valsts Veselības norēķinu centra un ļauj poliklīnikai, ģimenes ārstu praksei vai citai medicīnas iestādei ātri saņemt datus par to, cik konkrētam pacientam, kam uz rokas ir veselības apdrošināšanas polise, izmaksās konkrētais pakalpojums. «Tā ir vide, kurā starp veselības pakalpojumu sniedzējiem un to saņēmējiem notiek visi darījumi,» precizē A. Strods. Kad pacients ar savu apdrošināšanas polisi ierodas pie veselības centra kases, tās dati tiek ievadīti sistēmā un uzreiz tiek saņemta atbilde, vai polise ir derīga, cik lielā apjomā apdrošinātājs saskaņā ar šo polisi segs noteiktu pakalpojumu, cik savukārt sedz valsts un cik ir jāpiemaksā pašam klientam. «Salīdzinot ar daudzām mapēm, kuras kasierim jāizskata cauri, lai saprastu, cik daudz polise sedz, tas ir liels progress,» uzsver A. Strods. Viņš atzīst, ka arī apdrošināšanas kompānijām mēdz būt līdzīgas sistēmas, taču neesot nevienas citas, kura spētu apvienot vairākus datu avotus. Smart Medical priekšrocība esot arī tas, ka to ir iespējams savienot ar ārstniecības iestādes iekšējo informācijas un iestādes vadības sistēmu.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods ticies ar Eiropas Savienības enerģētikas komisāru Andri Piebalgu, lai pārrunātu Latvijai aktuālos enerģētikas jautājumus. Preses konferencē ministrs atzina, ka sarunu ar Piebalgu varot uzskatīt par zondēšanu, kurus Latvijas priekšlikumus ir vērts virzīt tālāk, bet kuri tik un tā tiks noraidīti.

Viens no galvenajiem sarunu tematiem bijis Eiropas Komisijas izstrādātais emisijas kvotu sadales plāns no 2008. līdz 2012.gadam. Strods uzskata, ka pašreiz izstrādātais plāns neatbilst Latvijas interesēm un, viņaprāt, to būtu nepieciešams attiecībā uz Latviju mainīt. Pretējā gadījumā Latvijai, iespējams, būšot jāatsakās no vairākiem rūpniecības projektiem, piemēram, TEC-2 rekonstrukcijas un cementa ražotāja Cemex jaunās ražotnes izveides.

Preses konferencē Ekonomikas ministrs akcentēja - Latvijas viedoklis ir, ka izmešu daudzums ir jāsamazina, tomēr ministru neapmierinot veids, kādā iekšēji Eiropas Savienībā tiek veikta emisijas kvotu sadale. Tā radot aizdomas, ka tiekot diskriminētas valstis ar ne tik spēcīgu ekonomiku. Kā piemēru Strods minēja faktu, ka ekonomiski attīstītajās valstīs tiekot saražoti 400 kg cementa uz vienu iedzīvotāju gadā, savukārt Latvijā - tikai 230 kg uz vienu cilvēku gadā. Tas nozīmējot, ka Latvijā nepieciešams cementa ražošanas apjomus palielināt, izveidojot jaunu ražotni, tomēr, ņemot vērā pašreizējos emisiju kvotu sadales plānus, viena šāda ražotne noēstu aptuveni 25% no kopējās kvotas. Tas ļaujot secināt, ka kvotu sadales plāns liedz ne tik attīstīto valstu ekonomikās ienākt jauniem ražojošiem uzņēmumiem.

Rīgas rajona tiesa šodien nolēma apvienot abas Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) mazākuma akcionāra SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietas, kas ierosinātas pēc SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi un SIA Eurobalt junipro pieteikumiem.

Lieta, kas atrodas Rīgas rajona tiesā, tiks pievienota lietai, kas atrodas Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā. Līdz ar to SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi pieteikumu par BAS atzīšanu par maksātnespējīgu Rīgas rajona tiesa šodien pēc būtības vēl nesāks skatīt.

Kā žurnālistiem pastāstīja Finanšu restrukturizācijas risinājumu īpašnieks un valdes loceklis Armands Strods, viņa uzņēmums pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā ir ieguvis divas cesijas no FLS un Avelat sargs par kopumā vairāk nekā 10 000 latu. «Finanšu restrukturizācijas risinājumi nodarbojas ar parādu uzpirkšanu un piedziņu,» skaidroja Strods.

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Klajā nācis izdevuma tūrisma nozares profesionāļiem Tūrisms otrais numurs. Salīdzinājumā ar Tūrisms iepriekšējo un nulto numuru, kuri iezīmēja jaunā izdevuma pamatvirzienus, otrais numurs pretendē uz žurnāla statusu, Db.lv infomēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis.

Žurnāla tirāža – 3000 eksemplāri, kuri bez maksas tiek izsūtīti tūrisma nozares pārstāvjiem un interesentiem. Tūrisms pdf versiju iespējams lejuplādēt internetā: www.corpmedia.lv/turisms_200706.pdf (2.15 Mb)

Tūrisms izdevējs ir TAVA, un tā redaktore ir NRA žurnāliste Baiba Lulle. Izdevums reģistrēts arī LR UR kā masu informācijas līdzeklis. Tūrisms veidošanā piesaistīts arī korporatīvo mediju centrs CorpMedia, kas specializējas nozaru un organizāciju laikrakstu un žurnālu veidošanā. Tūrisms auditorija: tūrisma firmas, tūrisma objekti, tūrisma informācijas centri, transporta kompānijas, restorāni, kā arī valsts un pašvaldības organizācijas u.c.

Atvertajā lekcijā, kura notika ceturtdien RSEBAA (Rīgas ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola), ekonomikas ministrs Jurijs Strods izteica savu viedokli par Eiropas Savienības ekonomisko politiku un enerģētikas nozares attīstības perspektīvām Latvijā.

Latvijai visizdēvīgāk tagad ir pirkt elektrību no Krievijas, kā arī izmantot cieto kurināmo, uzskata Strods. Tai pašā laikā, ir bažas par to, vai Krievija esot drošs piegādātājs, jo ir zināms, ka ziemā Pskovas rajonā bija enerģētiskā krīze. Tādēļ vajag samazināt risku, sadalot elektroenerģijas piegādi starp vairākiem piegādātājiem, teica ministrs. Drīz Latvija sāks saņemt elektrību no Zviedrijas. Pašlaik Latvija importē 64% primāro energoresursu un 30% visas elekrtoenerģījas.

Viņš arī paziņoja, ka Ekonomikas ministrijas darba grupa ir izstrādājusi 3 attīstības scenārijus tādam gadījumam, ja būs paredzāma enerģētikas krīze un tirgus nespēs pats nodrošināt stabilitāti.

Šī gada 23.maijā Ķīpsalas izstāžu centra BT1 konferenču zālē norisinājās konkursa Gada aģenti 2018 fināls, kurā tika noskaidroti izcilākie nekustamo īpašumu nozares profesionāļi. Pēc veiksmīgi paveiktiem dažādiem pārbaudījumiem, uzvarētāju titulu sīvā un aizraujošā cīņā ieguva Latio Real Estate, savukārt par labāko kapteini tika atzīts Aigars Strods, kurš pārstāvēja kompāniju Immostate.

Konkursa finālam bija izvirzītas un par labāko nekustamo īpašumu aģentu godu sacentās sešas komandas: Latio Real Estate (kapteinis – Edgars Behmanis), Codo Real (kapteinis – Tomass Riksis), Starlex Real Estate (kapteinis – Artūrs Lazdiņš), Arco Real Estate (kapteinis – Dzintars Bērziņš), Elitestate (kapteinis – Arvis Deksnis) un Immostate (kapteinis – Aigars Strods).

Konkursa pusfinālā komandas risināja dažādus organizatoru sagatavotos uzdevumus. Kopvērtējumā godpilno 1.vietu konkursā “Gada aģenti 2018” izcīnīja “Latio Real Estate” komanda ar kapteini Edgaru Behmani priekšgalā. Sudraba jeb otro vietu ieņēma “Immostate” (kapteinis – Aigars Strods), savukārt trešo vietu ieguva “Codo Real” (kapteinis – Tomass Riksis).

23. novembrī ekonomikas ministrs Jurijs Strods piedalījās Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksmē. Tajā ekonomikas ministrs pauda Latvijas nostāju par dažādiem sēdes darba kārtības jautājumiem, uzsverot Latvijas ieinteresētību pozitīvā ES-Krievijas dialogā, energoefektivitātes uzlabošanā un Baltijas valstu integrēšanā kopīgajā ES gāzes un elektroenerģijas tirgū.

Sanāksmes laikā notika Energoefektivitātes rīcības plāna prezentācija. Paužot Latvijas viedokli, Strods uzsvēra, ka "Komisijas sagatavotais Energoefektivitātes rīcības plāns ir nozīmīgs solis ceļā uz energoefektivitātes uzlabošanu, bet vienlaikus norādīja uz papildus finansiālo instrumentu nepieciešamību, lai īstenotu energoefektivitāti veicinošus pasākumus."

Piedaloties politiskajās debatēs, Strods uzsvēra, ka Latvijā galvenais šķērslis energoefektivitātes uzlabošanā ir saistīts ar resursu pieejamību energoefektivitātes uzlabošanai enerģijas ražošanā un gala patēriņā. Tādēļ kopējā mērķa sasniegšanai nozīmīga būs Kopienas līmenī finansiāli atbalstītu programmu izstrādāšana un to īstenošana. Otrs būtiskākais šķērslis ir nepietiekamas sabiedrības zināšanas par energoefektivitātes nozīmi un iespējām. Šeit būs vajadzīgas informatīvas kampaņas, kas arī sekmēs sabiedrības uzvedības maiņu attiecībā uz energoefektivitāti.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa vakar, 5.decembrī, atkārtoti ir ierosinājusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas procesa lietu, liecina Maksātnespējas aģentūras mājaslapā esošā informācija.

Ar pieteikumu tiesā vēlreiz vērsās SIA "Finanšu restrukturizācijas risinājumi". Maksātnespējas procesa administratora kandidāts pagaidām ir Inese Rimdžus.

Lietu paredzēts izskatīt 19. decembrī plkst.11.30, liecina informācija tiesu portālā tiesas.lv.

Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa 15.jūnijā noraidīja trīs kompāniju pieteikumus atzīt par maksātnespējīgu uzņēmumu BAS. Uzņēmumu par maksātnespējīgu bija lūgušas atzīt Finanšu restrukturizācijas risinājumi un SIA Eurobalt Junipro, kā arī SIA Mateks.

Eurobalt Junipro advokāts Zigurds Krastiņš iepriekš atzina, ka BAS maksātnespējas pieteikums iesniegts 36 000 latu parāda dēļ par juridiskajiem pakalpojumiem. Krastiņš lūdza tiesu ņemt vērā to, ka BAS vēl papildus ir saistības pret viņa pārstāvēto kompāniju 80 tūkst. eiro (56 tūkst. latu) apmērā, un arī šis jautājums būtu vērtējams, lemjot par BAS maksātnespēju.

Bijušais ekonomikas ministrs Jurijs Strods šomēnes sācis strādāt vienā no Latvijas bankām, vēsta laikraksts Zemgales Ziņas. "Īsti gan nevar teikt, ka tā ir pilnīgi jauna joma, jo iepriekšējā darbā ar to nācās iepazīties un saskarties, sevišķi šā gada februārī un martā, kad zināmas struktūras mēģināja uzmest latu," stāstījis bijušais ministrs.

Saskaņā ar laikrakstā publicēto informāciju bijušais ekonomikas ministrs šomēnes sācis strādāt Parex bankas Jelgavas filiāles pārvaldnieka amatā.

Pēc ekonomikas ministra amata atstāšanas septembra vidū J.Strods atjaunoja deputāta mandātu Jelgavas Domē, bet algotu darbu sāka strādāt pusotru mēnesi vēlāk. Viņš atzīst, ka darba piedāvājumi bijuši vairāki, tostarp ārpus Jelgavas. Apmēram nedēļu pēc Parex bankas izteiktā amata piedāvājuma J.Strods to pieņēmis. Līdzšinējais bankas Jelgavas filiāles pārvaldnieks Jurijs Tereščenko turpmāk ieņems vietnieka amatu, ziņo Zemgales Ziņas.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK) rosina mainīt iedzīvotāju ienākumu nodokļa aprēķināšanu strādājošajiem pensionāriem, piemērojot neapliekamo minimumu. Tādējādi, sekmējot pensionāru iekļaušanu darba tirgū, ne tikai daļēji tiktu risināta kvalitatīva darbaspēka trūkuma problēma, bet arī palielināti pensijā esošo cilvēku kopējie ienākumi un mazināta ēnu ekonomika valstī, Db.lv informēja ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods: "Šī brīža apstākļos, kad trūkst kvalitatīvu darbinieku, tiem cilvēkiem, kuri jūtas pietiekami stipri, lai vēl strādātu, šāda iespēja ir jādod, viņus motivējot gan finansiāli, gan piedāvājot viņiem piemērotu un ērtu darba laiku. Viņi ar savu darba pieredzi, iegūtajām zināšanām un prasmēm varētu būt noderīgi ne vienā vien Latvijas uzņēmumā."

Šobrīd pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem Latvijā ir vairāk kā 80 tūkstoši strādājošie pensionāri un, aprēķinot iedzīvotāju ienākumu nodokli, netiek piemērots neapliekamais minimums. 2008.gadā neapliekamā minimuma piemērošana strādājošajiem pensionāriem palielinātu viņu neto darba algu par 20 latiem, ja neapliekamais minimums būs 80 lati, kā patreiz tas tiek plānots.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien aizturējis VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes locekli Edgaru Strodu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tāpat KNAB pie Stroda veicis kratīšanu.

LVC pārstāve Anna Kononova apstiprināja, ka šodien LVC bijuši KNAB darbinieki. «Par Stroda aizturēšanu nav nekādas informācijas, tas būtu jājautā KNAB,» piebilda Kononova. Viņā apliecināja, ka Strods patlaban neatrodas savā darbavietā.

KNAB skaidroja, ka biroja darbinieki šodien veic neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā ne mazāk kā 15 tiesas sankcionētas kratīšanas.

Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu ceļu būves nozarē un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu neievērošanu.

Latvija pētīs Dobeles pazemes gāzes krātuves (DPGK) atbilstību starptautiskajiem standartiem, preses konferencē pavēstīja Ekonomikas ministrs Jurijs Strods. Ja izpētes rezultāti būs atbilstoši, tad būs iespējama pievienošanās Krievijas - Vācijas dabas gāzes cauruļvadam.

Pagājušajā gadā Ekonomikas ministrija sagatavoja projektu Ģeoloģiskā un ekonomiskā izpēte iespējamai pazemes gāzes krātuves attīstīšanai Latvijā, Dobeles rajonā. Šis projekts tika apstiprināts Eiropas Komisijā un līdz ar to tā piešķīra 50% līdzfinansējumu kopējām projekta izmaksām. Kopējās projekta izmaksas - 2 263 800 EUR.

Izpētes mērķis ir ģeoloģiskā izpēte Dobelē, gāzes uzglabāšanas iespēju ekonomiskā izpēte un noteikt nepieciešamos ieguldījumus DPGK attīstīšanai. Pēc izpētes pabeigšanas mērķis ir integrēt Latvijas dabas gāzes apgādes sistēmas kopējā ES sistēmā, attīstot Dobeles pazemes gāzes krātuvju (DPGK) potenciālu. Tas nozīmē pievienoties Nord Stream dabas gāzes cauruļvadam.

Iespējams, jau šonedēļ ekonomikas ministrs Jurijs Strods premjeram Aigaram Kalvītim varētu iesniegt atlūgumu, Aigars Kalvītis atzina intervijā Latvijas Radio.

Aigars Kalvītis uzsvēra, ka viņam esot bijusi saruna ar ekonomikas ministru, un viņš personisku un ģimenes iemeslu dēļ vēlas atstāt ieņemamo amatu. Un par iespējamo laiku, kad Jurijs Strods varētu pieņemt šo lēmumu A. Kalvītis paziņoja, ka Jurijs Strods varētu pieņemt šo lēmumu tuvākajās dienās.

A. Kalvītis norādīja, ka tas ir paša ministra izlemšanas jautājums, bet ja viņš saņems šādu iesnieguma, tad tas tiks pieņemts.

Runājot par iespējamajiem kandidātiem Jurija Stroda vietā, A. Kalvītis atbildēja, ka vēl šis jautājums nav apspriests, bet līdz ko tas būs nepieciešams, tas tiks darīts.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija nākusi uz pēdām VID amatpersonām, kas ilgstoši izspiedušas naudu no uzņēmējiem par PVN atmaksas izkārtošanu. Pie kāda no darbiniekiem izmeklētāji atraduši zeltu 100 000 latu vērtībā, ko uzskata par nelikumīgi iegūtu, svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kā noskaidrojis raidījums, augsta līmeņa VID amatpersonas gadiem ilgi īstenojušas PVN izkrāpšanas shēmu, par to saņemot kukuļus no uzņēmumiem. Pēdējais tāds gadījums noticis vēl šogad. Pēc Nekā personīga rīcībā esošajām ziņām šie ierēdņi izkrāpt 120 000 latus kā pārmaksātu pievienotās vērtības nodokli palīdzējuši SIA Eiromāja 3, nekustamo īpašumu uzņēmumam, kas nodarbojas ar ēku remontēšanu un apsaimniekošanu. Krīze bija novedusi uzņēmumu grūtā situācijā. Uzņēmums daļēji piederot Inārai Grāvītei.

I. Grāvītei piederot uzņēmumu grupa, kuras nosaukumā ir vārds Eiromāja. Viena šāda uzņēmuma zaudējumi pērn esot bijuši 7 miljoni latu. Taču tas netraucējis I. Grāvītei īsi pirms pašvaldību vēlēšanām pērn partijai LPP/LC ziedot 10 000 latu.

SIA Lattelecom privatizācijā potenciālie iegūtie finanšu līdzekļi būtu jāizmanto valsts projektos, kas dotu atdevi ilgtermiņā, nevis lāpītu caurumus šī brīža valsts budžetā, ar Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas starpniecību izplatītajā paziņojumā medijiem norāda Ekonomikas ministrs Jurijs Strods.

Potenciāli iegūtie līdzekļi varētu kalpot daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un energoefektivitātes pasākumu atbalstam rūpniecības uzņēmumos, uzskata ministrs.

Viņaprāt, būtu lietderīgi veidot Valsts Energoefektivitātes finansējuma programmu, kur kā finansējumu izmantotu no SIA Lattelecom privatizācijā iegūtos līdzekļus.

J. Strods: "No SIA Lattelecom iegūstamos līdzekļus nevajadzētu novirzīt īstermiņa vajadzību apmierināšanai vai mehāniskai valsts budžeta papildināšanai. Ieguldot līdzekļus daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes paaugstināšanai, atbilstoši enerģētikas ekspertu veiktajai analīzei, jaunu vai pilnībā rekonstruētu ēku ekspluatācijā iespējams ietaupīt līdz pat 30% patērētās siltumenerģijas. Līdz ar to, energoefektivitātes pasākumu īstenošanas rezultātā notiks siltumenerģijas patēriņa samazināšanās. Tas ilgtermiņā pozitīvi atsauksies uz iedzīvotāju mājsaimniecības budžetu. Turklāt šādi pasākumi kompensēs nākotnē prognozēto enerģijas resursu sadārdzināšanos.

SIA "Lattelecom" privatizācijā potenciālie iegūtie finanšu līdzekļi būtu jāizmanto valsts projektos, kas dotu atdevi ilgtermiņā, nevis lāpītu caurumus šī brīža valsts budžetā. Potenciāli iegūtie līdzekļi varētu kalpot daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un energoefektivitātes pasākumu atbalstam rūpniecības uzņēmumos.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK) uzskata, ka būtu lietderīgi veidot Valsts Energoefektivitātes finansējuma programmu, kur kā finansējumu izmantotu no SIA "Lattelecom" privatizācijā iegūtos līdzekļus.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods: "No SIA "Lattelecom" iegūstamos līdzekļus nevajadzētu novirzīt īstermiņa vajadzību apmierināšanai vai mehāniskai valsts budžeta papildināšanai. Ieguldot līdzekļus daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes paaugstināšanai, atbilstoši enerģētikas ekspertu veiktajai analīzei, jaunu vai pilnībā rekonstruētu ēku ekspluatācijā iespējams ietaupīt līdz pat 30% patērētās siltumenerģijas. Līdz ar to, energoefektivitātes pasākumu īstenošanas rezultātā notiks siltumenerģijas patēriņa samazināšanās. Tas ilgtermiņā pozitīvi atsauksies uz iedzīvotāju mājsaimniecības budžetu. Turklāt šādi pasākumi kompensēs nākotnē prognozēto enerģijas resursu sadārdzināšanos.

Latvijā uzņēmumiem ir ļoti liela interese, lai viņu piedāvājumi tiktu iekļauti kolektīvās iepirkšanās portālos. «Pieredze liecina, ka visaugstāko efektivitāti sasniedz tieši vidēji un mazi uzņēmumi ar ierobežotiem līdzekļiem mārketinga aktivitātēm,» Db.lv norāda kolektīvas iepirkšanās portāla Cherry vadītājs Ģirts Slaviņš.

Uzņēmumi pat gaida rindu, lai to piedāvājumi tiktu iekļauti šāda veida portālos, Db.lv pastāstīja kolektīvās iepirkšanās portāla CityLife.lv (iepriekš atlaižuklubs.lv) pārdošanas vadītājs Māris Strods. Tiesa, ne visi uzņēmumu izteiktie piedāvājumi tiek iekļauti piedāvājumā.

Šobrīd tikai neliels skaits piedāvājumu nesavāc noteikto lietotāju skaitu, lai piedāvājums būtu spēkā. «Tādu praktiski nav, jo pirms piedāvājumu iekļaušanas, ļoti rūpīgi izanalizējam, vai būs pieprasījums,» Db.lv atzīmē kolektīvās iepirkšanās portāla KopāLētāk.lv projektu vadītājs Helmuts Apsis

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods nosūtījis vēstuli labklājības ministrei Dagnijai Staķei un finanšu ministram Oskaram Spurdziņam, lūdzot izvērtēt iespēju sagatavot izskatīšanai Ministru Kabinetā grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", sagatavojot 2008.gada budžeta pavadošo likumprojektu paketi. J.Strods rosina piemērot neapliekamo minimumu darba algai pilnā apmērā strādājošiem pensionāriem. Vienlaikus Ekonomikas ministrija pauž gatavību piedalīties priekšlikuma sagatavošanā un tā ietekmes detālā izvērtēšanā.

"Sekmējot pensionāru iekļaušanu darba tirgū, ne tikai daļēji tiktu risināta kvalitatīva darbaspēka trūkuma problēma, bet arī palielināti pensijā esošo cilvēku kopējie ienākumi un mazināta "ēnu ekonomika" valstī. Šāda pieeja finansiāli motivētu gan darba devējus, gan darba ņēmējus turpināt darba attiecības pēc strādājošā pensijas vecuma sasniegšanas. Apstākļos, kad tautsaimniecība arvien asāk izjūt kvalificētu darbinieku trūkumu, tas būtu viens no pasākumiem, kas palīdzētu risināt šo problēmu", vēstulē uzsver J.Strods.

Šobrīd pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem Latvijā ir vairāk kā 80 tūkstoši strādājošie pensionāri, kuriem netiek piemērots neapliekamais minimums, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Jauns valdes loceklis ievēlēts SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) valdē, liecina Lursoft dati.

Amatu DEAC valdē tagad ieņem Ēriks Strods, kurš zināms arī kā AS Elko grupa padomes loceklis, SIA Solo Investīcijas IT, SIA Solo Investīcijas, SIA Maroka un SIA MSS 21 valdes loceklis.

Ē. Strods valdē stājies Ilgas Cabules vietā, kura amatu DEAC valdē ieņēma jau kopš 2004.gada. Patlaban I. Cabule turpina pildīt valdes locekles pienākumus SIA DEAC.

Patlaban DEAC valde darbojas četru amatpersonu sastāvā – valdes priekšsēdētājs ir Andris Gailītis, bet valdes locekļu amatus ieņem Jānis Knaģis, Andris Putāns un Ē. Strods.

1999.gadā reģistrētais DEAC pērn apgrozījis 3,428 miljonus latu, savukārt peļņa veidojusi 534,38 tūkstošus latu.

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

11.maijā, Ekonomikas ministrijā notika ekonomikas ministra Jurija Stroda tikšanās ar Moldovas ministru prezidentu Vasilu Tarlevu (Vasile Tarlev) un Moldovas ekonomikas un tirdzniecības ministru Igoru Dodonu (Igor Dodon), kas norisinājās Latvijas - Moldovas biznesa foruma ietvaros.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods uzsvēra, ka "Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts, kura pierādījusi savu potenciālu ekonomikas jautājumos, atbalsta Moldovas veiktās reformas ceļā uz Eiropas Savienību. Ekonomikas ministrija pauž gatavību sniegt palīdzību iestāšanās procesā, daloties ar savu pieredzi."

Moldovas pārstāvji izteica gandarījumu, ka Latvija ir izrādījusi interesi un atbalstu Moldovas ekonomiskās attīstības jautājumos. Moldovas ministru prezidents Vasils Tarlevs uzsvēra faktu, ka, lai gan Moldovas ekonomiskā situācija ir stabila, tomēr valsts ekonomiskā ziņā vēl ir savas identitātes "meklējumos". Moldovas uzņēmējdarbības jomā vēl ir daudz neattīstīta potenciāla. Lai šo situāciju uzlabotu, Moldovā jāveido uzņēmējdarbībai un ekonomiskajai attīstībai labvēlīgi apstākļi. Moldovas ekonomikas un tirdzniecības ministrs Igors Dodons uzsvēra, ka pastāv daudz nerealizētu ekonomiskās sadarbības iespēju, par ko liecina arī abpusējā uzņēmēju interese.

Nākamajā gadā eirozonas bankas uzņēmējiem kredītos izsniegs 4,6 miljardus eiro, kas ir par 3,8% vairāk nekā pērn, liecina jaunākais EY (agrāk - Ernst&Young) finanšu sektora pētījums Eurozone Financial Services Forecast.

Pētījums atklāj, ka ekonomikas izaugsmes atgriešanās eirozonas ekonomikā stiprinās banku kreditēšanas apjomu pieaugumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām. Uzņēmējdarbības kreditēšanas pieaugums atsāksies jau šogad pēc septiņu ceturkšņu samazinājuma, kas skaidri parāda pieprasījuma atgriešanos eirozonas finanšu sektorā.

Pētījumā norādīts, ka tuvākajā laikā augs arī patēriņa kreditēšanas apjomi mājsaimniecībām, kur galvenie izaugsmes dzinēji būs Vācija un Francija, kur pieaugums sasniegs attiecīgi 3% un 2,6%. Vienlaikus augs arī hipotekārā kreditēšana, kas jau šogad ir atguvusies Vācijā, Francijā un Nīderlandē un nākamgad atsāks izaugsmi arī Itālijā.