Administratīvo tiesu nolēmumu datu bāzē (tiesas.lv) ir maz tādu spriedumu, kuru pamatā būtu strīds par iestādes nepamatotu atteikumu piešķirt kādam uzņēmumam ES struktūrfondu līdzekļus. Vai ES struktūrfondu piešķiršana norit gludi un bez jebkādām valsts pārvaldes kļūdām? Ja tā, šī būtu vienīgā joma, kurā iestādes darbojas nevainojami. Taču reālā situācija ir nedaudz cita un patiesie iemesli, šķiet, meklējami citur.

Situācijā, kad bankas kļuvušas atturīgas pat pret salīdzinoši perspektīviem projektiem, palielinās konkurences cīņa par pieejamajiem ES struktūrfondu līdzekļiem. To apjoms gan ir ierobežots, tādēļ daudzi projektu iesniedzēji nesaņem cerēto atbalstu. Ja iestādes atteikums ir pamatots, nekas cits neatliek, kā vien meklēt citus projekta finansēšanas avotus vai par «neveiksmīgo» projektu aizmirst.

Taču ir gadījumi, kad uzņēmumam, saņemot iestādes atteikumu piešķirt struktūrfondu līdzekļus, rodas šaubas par lēmuma pamatotību. Vienīgā iespēja pārbaudīt, vai tas bijis tiesisks – panākt tā pārbaudi administratīvajā tiesā.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Valsts kontrole konstatējusi nepilnības atbildīgo institūciju darbībā, veicot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto vides projektu plānošanu, uzraudzību un izmaksu efektivitātes nodrošināšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2004.–2006. gada plānošanas periodā izveidotā vides projektu plānošanas un uzraudzības sistēma nenodrošina plānoto mērķu sasniegšanu ar iespējami zemām izmaksām un iespējami īsos termiņos, kā arī dažos gadījumos - projektu atbilstošu atlasi un to īstenošanas uzraudzību.

Politikas plānošanas dokumentos struktūrfondu mērķu sasniegšanas rādītāji ir noteikti pretrunīgi vai nav noteikti vispār, līdz ar to apgrūtinot un atsevišķos gadījumos padarot neiespējamu rezultātu sasniegšanas un politikas īstenošanas efektivitātes izvērtējumu.

Lai gan normatīvie akti paredz, ka Finanšu ministrija (FM) atbild par struktūrfondu atbalsta politikas plānošanas un īstenošanas dokumentu izstrādi, bet Vides ministrija (ViM) nodrošina minēto dokumentu attiecīgo sadaļu sagatavošanu, nav noteikta iestāžu nepārprotama atbildība par politikas plānošanas un īstenošanas dokumentu gala versiju atbilstību struktūrfondu ieviešanas sistēmas prasībām.

Informāciju sagatavoja Daiga Reihmane, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora pienākumu izpildītāja.

Kalendārs

06.11.2006. – 10.11.2006.

Pirmdiena, 6. novembris

Fm Sanāksme Par Struktūrfondu Jautājumiem

Finanšu ministrijā notiks Finanšu ministrijas vadības un visu Eiropas Savienības (ES) fondu vadībā iesaistīto FM struktūrvienību iknedēļas sanāksme, kas koordinē visus ar ES fondu vadības sistēmas izveidi un darbību saistītos jautājumus, normatīvo aktu izstrādi u.c.

Mk Sēdē Izskatīs Fm Kompetences Jautājumus

Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīs Finanšu ministrijas sagatavotos dokumentus:

· noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.651 "Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams preču importam, preču piegādēm, preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā un pakalpojumiem, par kuriem samaksāts no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem"";

Latvijā 2010. gadā struktūrfondu īstenotājiem kopā izmaksāti 505,8 miljoni latu, kas ir 99,6% no ieplānotā, bet 2011.gadā ieplānots izmaksāt 686 miljonus latu, kas ir par 35% vairāk. «Šāds pieaugums ir ļoti ambiciozs - par 20% straujāks nekā ES kopumā. Lai varētu to īstenot, Latvijai 2011.gadā jādemonstrē daudz efektīvāka fondu apguve nekā vidēji ES,» laikrakstam Diena norāda ekspremjers Ivars Godmanis.

Pēc Godmaņa teiktā, 2011.gadā kohēzijai ES paredzētais pieaugums pret 2010.gadu ir 14,6% jeb 5,311 miljardi eiro. Pieaugums Reģionālās attīstības fondam (ERDF) un Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir par 15,3% jeb 4,527 miljardiem eiro. Kohēzijas fondam (ECF) - par 11,4% jeb 0,779 miljardiem eiro. «Šis arī ir vienīgais reālais pieaugums ES kopējā 2011. gada budžetā pret 2010. gadu, kas parāda, kādu nozīmi ES piešķir tieši šo fondu apgūšanai kā ekonomikas attīstības virzītājspēkam,» skaidro Godmanis.

Viņš norāda, ka vislabākā situācija Latvijai ir ar ESF apguvi - otrā vieta starp 27 dalībvalstīm; Igaunija ir trešā, Lietuva - septītā. Bet Kohēzijas fonda apguvē, kas pamatā aptver lielos infrastruktūras projektus - ceļus, tiltus utt., Latvija ir piektajā vietā starp 15 dalībvalstīm, kuras vispār saņem šos fondus, nedaudz apsteidzot Igauniju (sestā vieta), taču būtiski atpaliekot no Lietuvas otrās vietas. Vissliktāk Latvija apgūst EDRF līdzekļus (14. vieta, 22,75%), būtiski atpaliekot no Igaunijas (1. vieta, 41,1%) un Lietuvas (2. vieta, 37,32%). Tieši EDFR ir visvairāk saistīts ar jaunu darba vietu radīšanu, uzņēmējdarbības stimulēšanu un inovāciju ieviešanu. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijai EDFR apguvē ir arī vismazākais temps.

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās Normunds Broks (TB / LNNK) trešdien preses konferencē informēja par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguvi 2006.gadā. Līdz 2006.gada 31.decembrim struktūrfondu projektiem piesaistīti 96% 2004. - 2006.gadu periodā pieejamā finansējuma, savukārt projektu īstenotājiem izmaksāti 33% finansējuma.

Visraitāk veicies ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda apguvi - projektiem piesaistīti 97% 2004. - 2006.gadā pieejamā struktūrfonda finansējuma, projektu īstenotājiem atmaksāti jau 74% jeb 47 miljoni latu. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta ietvaros projektiem piesaistīti 87% finansējuma, izmaksāts 61% struktūrfonda finansējuma - 10,5 miljoni latu. N.Broks uzsvēra, ka "SAPARD apguves pieredze un projektu specifika - lauksaimniecības un zivsaqimniecības jomās tie ir vienkāršāki un ātrāk īstenojami - ir abu fondu ātrās apguves atslēga".

Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros projektiem piesaistīti 97% pieejamā struktūrfonda finansējuma, projektu pieteicējiem atmaksāti 22% jeb 58,9 miljoni latu, Eiropas Sociālā fonda ietvaros šie rādītāji ir attiecīgi 91% un 29% jeb 26 miljoni latu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) rosina tuvākajā laikā veikt vairākus uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, kas daļēji būtu finansējami arī no Latvijai aizdotajiem līdzekļiem.Gerhards rosina konkrētus soļus uzņēmējdarbības atbalstam tuvākajā laikā

Gerhards norāda, ka visefektīvāk ekonomikas konkurētspēju var panākt atbalstot gan Latvijai tradicionālās industrijas, kurās Latvijai ir acīmredzams eksporta potenciāls, izglītības bāze, pieredzes uzkrāšanai un zināšanu nodošanai nepieciešamie uzņēmumi un cilvēkresursi, proti, kokapstrādi, pārtikas pārstrādi, metālapstrādi un mašīnbūvi, gan arī atbalstot zināšanu ietilpīgas nozares, kurām Latvijā ir izglītības bāze un veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, piemēram, farmācijas un IT sektorus.

Ekonomikas ministrs redz vairākus konkrētus soļus, ko spert jau tuvākajā laikā.

Lielajiem ražotājiem tiek liegts ES struktūrfondu atbalsts jaunu eksporta noieta tirgu apguvē, arī valstij šim mērķim naudas nav; Krievijas embargo un rubļa vērtības kritumā cietušie aicina rast risinājumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ES struktūrfondu plānošanas periodā 2014. – 2020. gadam lielie uzņēmumi vairs nevar pretendēt uz atbalstu ārvalstu izstāžu un tirdzniecības misiju pasākumos, tādu iespēju liedz ES regula. Uzņēmēji atzīst, ka tādējādi jaunu noieta tirgu apguve kļūs lēnāka un Krievijas rubļa vājuma sekas pārvarēt izdosies garākā termiņā, nekā to varētu izdarīt, ja būtu tāds pats atbalsts līdzdalībai ārvalstu izstādēs un tirdzniecības misijās, bet tas ietekmēs ne tikai nodarbinātību, bet arī nodokļu maksājumus. Kopumā pieejamais finansējums šim mērķim ir 36,27 milj. eiro un atbalsta apmērs – 80% individuālajiem pasākumiem un 100% – līdzdalībai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) nacionālajos stendos. Šī programma darbosies līdz 2023. gada 31. decembrim.

Latvija budžetā no Eiropas Komisijas (EK) saņēmusi trešo no četriem 2004.-2006. gada perioda Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu noslēguma maksājumiem ~19 miljonu eiro apmērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros.

«Tā ir ļoti pozitīva ziņa, jo nozīmē, ka Latvija ir veiksmīgi apguvusi visus iepriekšējā periodā pieejamos līdzekļus Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros, un tagad EK atmaksājusi pēdējos 5% no Latvijas deklarētajiem izdevumiem. Tādējādi kopumā šīs investīcijas ir nodrošinājušas tādu ieguldījumu Latvijas uzņēmējdarbības, zinātnes un publiskās infrastruktūras attīstībā, ko Latvija nebūtu spējusi panākt vienīgi ar budžeta līdzekļu un atbalsta saņēmēju pašu resursu palīdzību,» uzsver valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

ERAF ietvaros Latvijai 2004.-2006. gada periodā bija pieejams lielākais finansējuma apjoms salīdzinājumā ar citiem fondiem ~ 382 miljoni eiro, līdz šim Eiropas Komisija (EK) Latvijas budžetā bija atmaksājusi 95% no deklarētās summas ERAF ietvaros, savukārt atlikušos 5% EK dalībvalstīm izmaksā pēc tam, kad ir izskatīti un izvērtēti (konstatēts, vai izdevumi veikti atbilstoši) dalībvalsts iesniegtie noslēguma dokumenti par struktūrfondu apguvi. Latvija noslēguma dokumentus par struktūrfondu apguvi EK iesniedza kā viena no pirmajām ES dalībvalstīm trīs mēnešus pirms noteiktā termiņa 2010. gada jūnijā.

Līdz šī gada 1. jūlijam ES struktūrfondu projektu ieviesējiem kopumā atmaksāti 332 milj. Ls jeb nepilni 76 % no 2004.-2006. gada plānošanas perioda piešķīruma, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Jāsteidz pabeigt

Līdz šī gada 1. jūlijam ES līdzfinansēto projektu ieviesēji pabeiguši projektus un iesnieguši finansējuma atmaksas pieprasījumus par 84.7 % no kopējā 2004. -2006. gada plānošanas periodā Latvijai paredzētā finansējuma, taču salīdzinājumā ar šī gada pirmo ceturk­sni, otrajā ceturksnī projektu īstenotājiem izmaksātās summas pieaugušas tikai par 6.4 %.

Tiesa, īpašu uzdevumu ministrs ES finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) uzskata, ka gadījumā, ja projektu īstenošanā netiks konstatēts daudz kļūdu, neapgūto ES struktūrfondu līdzekļu apmērs nebūs īpaši liels. Tomēr risks neapgūt visus ES fondu līdzekļus ir liels. «Lielākās struktūrfondu apguves problēmas vērojamas ERAF un ESF līdzfinansētajās aktivitātēs. Projektu īstenošana jāpabeidz un atskaites jāiesniedz līdz šī gada 31. augustam, atsevišķos gadījumos - līdz 31. oktobrim,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis.

ES struktūrfondu līdzfinansējuma palielināšana par teju 21 milj. Ls, līdz 47 milj. Ls ir labs katalizators uzņēmēju iecerēto investīciju projektu īstenošanai.

Tā vakardienas valdības lēmumu vērtē aptaujātie uzņēmēji. «ES struktūrfondu atbalsts ir dopings ražotājam jaunas ražotnes izveidei vai arī esošās modernizācijai,» tā ES struktūrfondu līdzfinansējuma nozīmi vērtē asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš secina, ka tieši minēto iemeslu dēļ arī daudzi projekti tiek pieteikti atbalsta saņemšanai.

«Jā, daļa projektu pie kārotā atbalsta netiek un arī iecerēto projektu realizē mazākā apmērā vai sliktākajā gadījumā to iesaldē uz kādu laiku,» secina A. Plezers. Viņš gan norāda, ka ir uzņēmumi, kuri iecerēto investīciju projektu tomēr cenšas īstenot arī bez ES struktūrfondu atbalsta.

Vairāk nekā divu gadu laikā kopš jaunā ES struktūrfondu plānošanas perioda (2014.–2020.) sākuma atvērtas tikai 32 no kopumā 132 programmām, valsts iestāžu kūtrums rada ne tikai dīkstāvi uzņēmējiem, bet arī draudus Latvijai zaudēt daļu no ES piešķirtās aploksnes satura

Par to, ka, beidzoties iepriekšējā ES plānošanas perioda (2007. – 2013.) struktūrfondu projektiem 2015. gada decembrī, ir nepieciešams, lai jaunā ES plānošanas perioda (2014. – 2020.) programmas būtu jau atvērtas, DB jau vairākkārt rakstījis. Lai arī no tā brīža valdību veidojošajiem politiķiem skanēja optimistiski paziņojumi, tomēr realitāte ir daudz skaudrāka.

Viena lieta ir pieņemt noteikumus valdībā un juridiski atvērt programmas, bet pavisam kaut kas cits –veikt darbus, norāda SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņš atgādina, ka, lai varētu reāli īstenot projektus, ir nepieciešama attiecīga līguma parakstīšana, pirms tam vēl ir pieteikumu iesniegšana, to izvērtēšana, iespējams, vajadzīgi kādi precizējumi. To, ka politiķi komplektā ar ierēdņiem 2016. gadu ir padarījuši samērā trūcīgu attiecībā uz ES struktūrfondu pieejamību, atzīst arī citi. Uz ES struktūrfondu programmu atbalstu ir cerējuši daudzi – gan rūpnieki, gan celtnieki, gan pakalpojumu sniedzēji, un to trūkumu izjūt arī baņķieri. «Konkurētspējas paaugstināšanai bija iecere vēlreiz piesaistīt ES struktūrfondu atbalstu, taču pagaidām tāda eksistē tikai solījumu līmenī, kaut arī jau būs pagājuši vairāk nekā 20 mēneši,» sašutis par politiķu un ierēdņu neizdarību ir SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Tā kā ģeopolitisko notikumu kontekstā Latvijā ir saasinājies jautājums par investīciju piesaisti, ES struktūrfondiem ir būtiska loma visas Latvijas tautsaimniecībā.

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža uzsver, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pilnībā nodrošinājusi 2005.gada Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu apguvi izglītībā – ESF aktivitātēs ir izpildīta un pat pārsniegta principa "N+2" īstenošana par 2005.gadu.

Saskaņā ar Vienotā programmdokumenta Programmas papildinājumu, "N+2" 2005.gadā veido 12 999 977 latus. Eiropas Komisijai deklarētā summa ir 6 946 244,33 lati, savukārt Valsts kasē apmaksai iesniegtais struktūrfondu pieprasījums ir vēl 6 202 994,96 lati, kas kopā ir 13 149 239,35 lati. Tas nozīmē, ka uz šo brīdi kopā deklarētie un atmaksai iesniegtie līdzekļi vairāk nekā bija nepieciešams.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža uzsver: "Kopš stāšanās ministra amatā esmu personīgi sekojusi līdzi tam, kā IZM un iesaistītās institūcijas pilda tām uzticētos uzdevumus ES struktūrfondu līdzekļu apguvē un aktivitāšu ieviešanā". Viņa piebilst, ka šobrīd sasniegtie rezultāti liecina par IZM stratēģiski sekmīgu rīcību struktūrfondu jomā gan 2004.-2006.gada plānošanas periodā, gan gatavojoties nākamajam posmam – 2007.-2013.gada periodam.

Pirmdiena, 27.augusts

Fm Sanāksme Par Struktūrfondu Jautājumiem

Finanšu ministrijā notiks Finanšu ministrijas vadības un visu ES fondu vadībā iesaistīto FM struktūrvienību iknedēļas sanāksme, kas koordinē visus ar ES fondu vadības sistēmas izveidi un darbību saistītos jautājumus, piemēram, normatīvo aktu izstrādi u.c.

Otrdiena, 28.augusts

Mk Sēdē Izskatīs Fm Kompetences Jautājumus

Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas sagatavotos dokumentus:

" grozījumi MK noteikumos Nr.252 "Azartspēļu automāta, iekārtas un spēļu automāta spēles programmas reģistrācijas un marķēšanas kārtība";

" grozījumi MK noteikumos Nr.425 "Kārtība, kādā atsavināma valsts un pašvaldību manta";

Valsts varētu sniegt atbalstu īslaicīgās grūtībās nonākušiem uzņēmējiem, kā arī tiks apsvērta atbalsta sniegšana iedzīvotājiem, kas ņēmuši vienu hipotekāro kredītu un piedzīvojuši finansiālas grūtības.

Tiem varētu piešķirt, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides, tādejādi radot papildu līdzekļus kredīta maksājumiem,tā šorīt LNT raidījumā 900 sekundes pavēstīja ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

Ekonomikas ministrija (EM) tuvākajā laikā gatavojoties izteikt virkni priekšlikumu, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi. To varētu veikt paredzot avansus, banku un valsts garantijas uzņēmējiem Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē, klāstīja ministrs.

Programma iedzīvotāju un uzņēmēju iespējamajam atbalstam varētu tikt izstrādāta līdz aprīlim. «Līdz aprīļa beigām mums ir jāizstrādā konkrēti priekšlikumi, tos mēs arī piedāvāsim,» teica K.Gerhards.

Kurzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra darbinieki oktobrī aicina apmeklēt “SIA Lando apmācība” organizētos bezmaksas apmācību kursus Kuldīgā. PROJEKTU VADĪBA (24 st.) 13., 14. un 16. oktobrī plkst.09.00 Īpaši aicināti lauksaimnieki, zemnieki, mazo uzņēmumu vadītāji un speciālisti. Kursu dalībniekiem tiks sniegtas teorētiskas un praktiskas zināšanas par projekta izstrādes un vadības pamatprincipiem, ieskats ES struktūrfondu projektu pieteikumu sagatavošanā. MŪSDIENU MODERNO TEHNOLOĢIJU PRASMJU APGUVE (30 st.) Īpaši aicināti lauksaimnieki un mežsaimnieki, lauku uzņēmējdarbības īstenotāji. Kursu dalībniekiem tiks sniegtas zināšanas mūsdienīgu tehnoloģiju pielietošanā, saimniekošanas moderrnizācijā, datorprasmju apguvē, ergonomikā, precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju un ar to saistītās jaunās lauksaimniecības tehnikas un mašīnu izmantošanā. Lūgums iepriekš pieteikties pa tālruni: 29433553, (+371) 7273009 Tuvāka informācija mājas lapā www.lando.lv

Ir jāpieņem politisks lēmums, kā padarīt efektīvāku Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma apguvi.

To trešdien pēc iepazīšanās ar progresu ES fondu apguvē, pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.

«Eiropas Savienības finansējuma apguves sistēmā joprojām ir problēmas, kuras iespējams atrisināt tikai augstākajā politiskajā līmenī,» komisijas sēdē norādīja V.Paegle.

Viņasprāt, Latvijai jāpieņem politisks lēmums, kas ES naudas apguvē ir prioritārs – apstiprināto projektu kvantitāte, vai tomēr kvalitāte. Tāpat arī jāpieņem politisks lēmums mazināt administratīvo slogu ES fondu apguvē un jāvienojas, ka valstī ir tikai viena institūcija, kas augstākajā līmenī atbildīga par ES finansējuma apguvi.

V.Paegle atgādināja, ka ES fondu finansējums šī brīža ekonomiskajā situācijā ir vienīgās Latvijai pieejamās investīcijas, tādēļ tās jāizmanto maksimāli efektīvi.

Eiropas Komisija (EK) banku praksē, kas saistās ar savu klientu informēšanu un konsultēšanu, saskata daudzas problēmas. Īpašo problēmu skaitā ir necaurredzami maksājumi par banku pakalpojumiem, un tas, ka klienti reti maina banku.

Ziņojumā norēķinu kontu cenu struktūras raksturotas kā «ļoti nepārredzamas, tāpēc patērētājiem ir gandrīz neiespējami noteikt, cik daudz viņi maksā, un salīdzināt piedāvājumus».

66% no pētījumā aplūkotajām bankām maksa par pakalpojumiem bija tik neskaidra, ka ekspertiem, kas sagatavoja ziņojumu, vajadzēja atkārtoti vērsties pie bankas pēc paskaidrojumiem, lai noskaidrotu konta reālās izmaksas. Austrijā, Francijā, Itālijā un Spānijā ir slikta banku pakalpojumu izmaksu pārredzamība; tās arī ir valstis, kurās banku konti izmaksā visvairāk.

ES tirgus ir sadrumstalots un neļauj patērētājiem izmantot ES iekšējā tirgus priekšrocības. Tikai 9 % ES patērētāju 2007.―2008. gadā mainīja norēķinu kontu.

Mēs esam pieraduši domāt, ka mūsu valstī nav inovāciju, kas varētu pārsteigt pasauli. Bet šādas inovācijas tomēr ir! Par piemēru var kalpot multimediju pašmācības komplekss “Quick Teacher”, kas, pirms vairākiem gadiem radīts Latvijas tirgum, nu jau veiksmīgi tiek tirgots visā pasaulē. Līdz 2008. gada beigām pasaulē bija pārdots vairāk nekā 20 000 programmu. Kur slēpjas šo programmu veiksmes atslēga? Par šiem jautājumiem izvaicājām kompānijas vadītāju Aleksandru Obuleviču.

Kurš, Jūsuprāt, ir galvenais iemesls, kas pieaugušiem cilvēkiem liedz efektīvi apgūt svešvalodas? Kāpēc mēs nemācāmies, kaut arī to vēlamies?

No psiholoģijas viedokļa, viss ir ļoti vienkārši. Vairumam pieaugušo nav skaidra priekšstata par to, ko tieši viņiem nozīmē “iemācīties svešvalodu”. Ko tieši jūs saprotat ar šo jēdzienu – vai grasāties dzīvot citā valstī un valoda jums nepieciešama saziņai vietējā sabiedrībā vai arī jūs vienkārši reizi gadā aizbraucat uz kādu kūrortu, vai lasīsiet oriģināldarbus svešvalodā vai arī jums pietiek ar saraksti pa e-pastu, vai varbūt jūs vēlaties izteikt savas domas un saprast, ko saka sarunbiedrs? No uzdevuma, ko sev izvirzīsiet, būs atkarīgs tas, vai sasniegsiet iecerēto mācību mērķi.

Ir laicīgi jāgatavojas nākamgad gaidāmajam «sastrēgumam» Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka ES fondu apguvē jau palaista garām vasara, kad varēja uzsākt daudzu projektu realizāciju gan pašvaldībās, gan uzņēmējdarbībā. Tādejādi konkursus uz projektiem varēs izsludināt vien rudenī un reālos darbus uzsākt nākamgad pavasarī.

Tādejādi, pēc premjera teiktā, nākamgad ES fondu apguvē gaidāms «sastrēgums», kam laicīgi jāgatavojas. Jārēķinās gan ar darbinieku trūkumu celtniecības nozarē, gan ar augstākām būvniecības izmaksām un konkurenci.

Kučinskis arī piebilda, ka kavēšanās ar ES fondu apguvi ir galvenais iemesls ne tik straujai ekonomikas izaugsmei kā bija prognozēts gada sākumā, veidojot 2016.gada budžetu.

Trīs Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmu ietvaros apstiprināti projekti par 673.4 milj. latu, kā arī noslēgti līgumi par 621.4 milj. latu jeb 16.7% no Latvijai kopējā publiskā finansējuma. Ņemot vērā Igaunijas sasniegto rezultātu 11.7% apmērā, bet Lietuvas progresu 6.4 % apmērā, Latvija izvirzās Baltijas valstu līdera pozīcijās.

Finanšu ministrija informē, ka veiktas arī pirmās atmaksas finansējuma saņēmējiem (projektu īstenotājiem) - darbības programmu Cilvēkresursi un nodarbinātība ietvaros 0.2 miljoni latu apmērā, darbības programmu Uzņēmējdarbība un inovācijas ietvaros – 58.7 miljoni, bet darbības programmu Infrastruktūra un pakalpojumi ietvaros – 0.3 miljoni latu apmērā.

2008. gada beigās noslēgusies visu 2004. - 2006.gada perioda struktūrfondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Lauksaimniecības un Zivsaimniecības fonda) projektu īstenošana. Līdz 31.decembrim struktūrfondu finansējuma saņēmējiem kopā bija izmaksāti 437.5 miljoni latu jeb 99.5% no kopējā pieejamā finansējuma. Līdz 2009. gada 1. februārim kopējais izmaksu apjoms jau pārsniedz 100%. Eiropas Komisijā deklarēti struktūrfondu izdevumi 389.5 miljonu latu apmērā jeb 88.6 % no kopējā valstij piešķirtā finansējuma. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni deklarētais struktūrfondu finansējuma apjoma pieaugums ir augsts – 74.6 miljoni latu jeb 16.9 % no kopējā finansējuma.