Latvijas aviosabiedrība airBaltic piedāvā pasažieriem tikai internetā jau martā iegādāties biļetes par īpašām cenām lidojumiem jūlijā un augustā gan no Rīgas, gan no Viļņas. Pasažieri varēs iegādāties 29 LVL (ar lidostu nodevām) un 39 LVL (ar lidostu nodevām) vērtās vienvirziena biļetes lidojumiem no Rīgas, kā arī 75 LTL (bez lidostu nodevām) vērtās biļetes lidojumiem no Viļņas tikai internetā no 17. marta līdz 21. martam. Minētās biļetes varēs izmantot lidojumiem laikā no 1. jūlijā līdz 15. augustam. Piedāvājums ar vienvirziena biļešu cenu 29 LVL ir spēkā airBaltic tiešajiem lidojumiem no Rīgas uz Berlīni, Helsinkiem, Kijevu, Kopenhāgenu, Maskavu, Minsku, Pēterburgu, Oslo un Stokholmu, kā arī lidojumiem no visām minētajām pilsētām uz Rīgu. Savukārt piedāvājums ar vienvirziena biļešu cenu 39 LVL ir spēkā airBaltic tiešajiem lidojumiem no Rīgas uz Amsterdamu, Barselonu, Briseli, Hamburgu, Ķelni, Mančetru, Milānu, Minheni, Parīzi, Stambulu, Štutgarti un Vīni, kā arī lidojumiem no visām minētajām pilsētām uz Rīgu. Lietuvā piedāvājums ar vienvirziena biļešu cenu 75 LTL ir spēkā airBaltic lidojumiem no Viļņas uz Berlīni, Hamburgu, Helsinkiem, Kopenhāgenu, Minheni, Oslo un Vīni. Šis piedāvājus ir spēkā arī lidojumiem no visām minētajām pilsētām uz Viļņu.

Uzbekistānas nacionālā aviokompānija Uzbekistānas Aviolīnijas (Узбекистон хаво йуллари) informē, ka šī gada pirmajā pusgadā maršrutā Taškenta – Rīga – Ņujorka kompānija pārvadājusi 7420 pasažierus.

Neskatoties uz to, ka šogad aviokompānijas lidojumi no Taškentas caur Rīgu uz Ņujorku tiek veikti tikai reizi nedēļā, salīdzinot ar divām reizēm nedēļā pagājušajā gadā, procentuāli pasažieru skaits vienā lidojumā ir pieaudzis, Db.lv informē kompānijas pārstāvis Latvijā Azizs Makhamadinovs, kurš norāda, ka joprojām aviokompānija ir vienīgā, kas piedāvā savienojuma reisus uz Dienvidaustrumu Āziju, Indiju un Ņujorku caur Rīgu un Taškentu.

„Rīga ir un paliek stratēģisks virziens mūsu kompānijai, jo tūristiem no Vidusāzijas joprojām pievilcīga ir kūrortpilsēta Jūrmala, tajā notiekošie pasākumi, piemēram, jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis. Pateicoties Šengenas vīzai Rīga ir interesanta Āzijas uzņēmējiem un tūristiem, lai plānotu tālāk braucienus uz Eiropas pilsētām”, papildina aviokompānijas pārstāvis.

Turpinot savu sadarbību ar Latvijas studējošo jaunatni un vēloties nodrošināt iespēju ikvienam iegūt sev vēlamo augstāko izglītību, ar 5. augustu SEB banka visu Latvijas augstskolu un koledžu studentiem piedāvā jaunu Studiju kredītu.

Iegūt finansējumu studiju maksas segšanai SEB banka studēt gribētājiem nodrošina jau piekto gadu un šajā gadā piedāvātais kredīts studentiem ir būtiski papildināts ar pievilcīgiem nosacījumiem.

Salīdzinot ar valsts galvoto studiju kredītu, SEB bankas Studiju kredītu jaunietis var saņemt 100% apmērā no studiju maksas, kas nozīmē, ka students droši var izvēlēties sev vēlamo studiju programmu, nesatraucoties par tās izmaksām, tāpat kredītam var pieteikties arī licencēto studiju programmu studenti, kam valsts galvotais Studiju kredīts nav pieejams. SEB bankas Studiju kredītu iespējams iegūt visu Latvijas augstskolu un koledžu studentiem jebkurā bankas filiālē. Kā būtisks priekšrocība – students dažu stundu laikā var uzzināt sev pieejamo studiju kredīta limitu un būt drošs, ka viņam būs līdzekļi gan pirmajai iemaksai par studijām, gan visas studiju maksas segšanai.

Aviokompānijas Ryanair prezidents Maikls O'Līrijs atklāj milzīgos plānus nākotnē un stāsta par mērķi Latvijā apsteigt airBaltic.

Kāds ir vizītes mērķis Rīgā?

Es pats sev uzdevu šo jautājumu, kad šodien piecēlos no rīta. Patiesībā man ir paredzēta tikšanās ar jūsu valsts satiksmes ministru, lai pārrunātu iespējas izveidot Rīgā Ryanair bāzi. Mēs ceram, ka šajā jautājumā panāksim kādu progresu. Mēs patiesībā vēl arvien neesam līdz galam vienojušies par bāzes izveidi Rīgā - vēl arvien viss nav skaidrs par izmaksām un nosacījumiem. Tomēr es ceru, ka pārrunās ar ministru tiks panākts progress šajā jautājumā.

Kādas perspektīvas pavērtu šādas bāze izveide Rīgai un Ryanair?

Pirmkārt, mums Rīgā bāzētos 2 līdz 4 lidmašīnas. Tādējādi visi maršruti no Rīgas tiešām arī sāktos no Rīgas un pavērtu plašas iespējas jauniem maršrutiem. Mazākā bāze, kas mums šobrīd ir, gadā apkalpo divus miljonus pasažieru. Jums bāzes atvēršana nozīmētu vismaz 2,5 līdz 3 miljonus apkalpotu Ryanair pasažieru. Tas būtu milzīgs pieaugums apkalpoto pasažieru ziņā Rīgai. Un tie nebūtu tikai latvieši, kas dodas darbā uz Eiropu. Tie būs daudzi simti tūkstošu tūristu, kas dosies uz Latviju. Tādējādi tas būtu milzīgs uzrāviens Latvijas tūrismam un ekonomikai kopumā.

Latvijas nacionālā aviokompānija stratēģiski pieļauj tuvākos gados uzsākt lidojumus uz ASV pilsētu Ņujorku.

«Aviotirgus gadījumā ir tikai viena pilsēta uz kuru būtu vērt lidot un tā ir Ņujorka. Tomēr nākamgad tas noteikti nenotiks, bet nākotnē stratēģiski tuvāko gadu laikā mēs šādu iespēju pieļaujam,» Db norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks. Iepriekš airBaltic vairākkārt bija pieļāvis iespēju uzsākt starpkontinentālos reisus uz DA Āzijas valstīm, piem. Ķīnu, tomēr arī šie plāni pagaidām tiek atlikti.

«Nākamgad tas noteikti nenotiks. Situācija varētu mainīties 2010. gadā. Šobrīd tirgus ir tāds kāds tas ir – mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā novembrī bija pat pasažieru plūsmas samazinājums. Rīgā, pateicoties lielai tranzīta pasažieru plūsmai arvien ir pieaugums 8% apmērā. Tomēr šobrīd mēs nevēlamies palielināt riskus,» uzsver B. Fliks.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic vasaras sezonā sola palielināt lidojumu skaitu uz Amsterdamu un Briseli.

Lidojumu skaits maršrutā Rīga – Amsterdama no septiņiem lidojumiem nedēļā pērn vasaras sezonā tiks palielināts līdz 12 lidojumiem nedēļā šajā vasaras sezonā.

Tāpat lidojumu skaits no septiņiem līdz 12 pieaugs arī maršrutā Rīga – Brisele.

«Beniluksa valstis aviokompānijai ir ļoti nozīmīgi tirgi. Palielinot lidojumu skaitu uz Amsterdamu un Briseli, airBaltic uzlabos piedāvājumu gan vietējiem pasažieriem, gan tiem, kuri ceļo caur Rīgu tranzītā,» norāda airBaltic izpilddirekotrs Martins Gauss.

Jau vēstīts, ka nacionālā lidsabiedrība vasaras sezonā apņēmusies palielināt lidojumu skaitu uz Austriju, Vāciju un Šveici. airBaltic palielinās lidojumu skaitu maršrutā Rīga - Vīne no septiņiem lidojumiem nedēļā pērn vasaras sezonā līdz 12 lidojumiem nedēļā šajā vasaras sezonā. Lidojumi tiks nodrošināti sadarbībā ar aviokompāniju Austrian Airlines. Lidojumu skaits maršrutā Rīga - Cīrihe pieaugs no sešiem līdz septiņiem lidojumiem nedēļā, savukārt lidojumu skaits maršrutā Rīga - Minhene pieaugs no septiņiem līdz 12 lidojumiem nedēļā.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

No Latvijas aviokompānijas pērn visbiežāk lidojušas uz Krievijas Federāciju (vidēji 15 lidojumu dienā), kam seko Vācija ar 13 lidojumiem dienā un Somija ar 10 lidojumiem dienā.

Ar 8 lidojumiem dienā ceturto vietu ieņem Lietuva, bet piekto - Apvienotā Karaliste arī vidēji ar 8 lidojumiem dienā, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Ukraina, Zviedrija un Igaunija ar vidēji 6 lidojumiem dienā attiecīgi ieņem sesto, septīto un astoto vietu galamērķu top desmitniekā, bet to ar 5 lidojumiem dienā noslēdz Norvēģija un Dānija.

Apkopots arī 2019. gadā Latvijā darbojošos aviokompāniju lielākais desmitnieks – to skatiet raksta galerijā!

Medicīnas izglītības jaunuzņēmums Anatomy Next šonedēļ laiž klajā Anatomy.app – digitālu tiešsaistes izglītības platformu, kas paredzēta anatomijas mācīšanai un apgūšanai.

Uzņēmums izvērš savu darbību ASV un Eiropas tirgū, strādājot gan ar studentiem, gan ar izglītības iestādēm.

Tā kā jau gadu pasaule dzīvo pandēmijas režīmā, tad funkcionējoši digitāli rīki attālinātam mācību procesam ir pieprasītāki nekā jebkad agrāk. Medicīnas studentiem arī šajos apstākļos joprojām ir jāapgūst tāds sarežģīts priekšmets kā cilvēka anatomija, bet šobrīd tradicionālās pieredzē balstītas metodes, tādas kā cilvēka ķermeņa preparēšana, daudzviet nav pieejamas.

“Anatomy.app lielā priekšrocība ir uz objektu orientētā pieeja mācību procesā, kas studēšanu padara interaktīvu. Savā veidā šī mācību platforma veicina līdzvērtīgu studenta iesaisti priekšmeta izzināšanā, kādu to piedāvā preparēšanas kurss. Cilvēka anatomijas sarežģītās struktūras bieži ir paslēptas un grūti saskatāmas, taču tās kļūst pieejamas pētīšanai ar precīzu digitālo 3D modeļu palīdzību. Papildus tam Anatomy.app ļauj studentiem pašiem sevi testēt, kas palīdz celt viņu pārliecību par iegūtajām zināšanām,” stāsta Prof. Teodoro Forcht Dagi, biedrs Neiropētniecības fondā un Harvardas Universitātē, kā arī Anatomy Next valdes loceklis.

Pieprasījums pēc studējošo kredītiem šobrīd ir mazāks, nekā pēc studiju kredītiem.

Šobrīd augstskolu kredītu piešķiršanas komisijas ir piešķīrušas studiju kredītus 4235 studentiem par kopējo kredītu summu vairāk nekā 12,29 miljoni latu. Savukārt studējošā kredīts ir piešķirts 2040 studentiem, rezervējot kredīta izmaksām vairāk nekā 6,92 miljonus latu, informēja Izglītības un zinātnes ministrija.

Atbilstoši kopējam studentu skaitam vislielākais piešķirto studiju kredītu skaits ir Latvijas Universitātē – 1271 par kopējo summu vairāk kā 3,96 miljoni latu, Rīgas Tehniskajā universitātē – 347 par kopējo summu vairāk kā 2,03 miljoni latu. Aktīvi studiju kredītu ņēmēji ir arī privātpersonu dibinātu augstskolu studenti, piemēram, biznesa augstskolā Turība studiju kredīts ir piešķirts 625 studentiem par kopējo summu vairāk kā 1,99 miljoni latu, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā – 198 studentiem par kopējo summu 534 tūkstoši latu.

Sagaidot Lieldienu brīvdienas martā, Latvijas aviosabiedrība airBaltic piedāvās pasažieriem iegādāties 1000 vienvirziena biļetes par 2 latiem un 1000 vienvirziena biļetes par 5 litiem uz vairākiem airBaltic veiktajiem tiešajiem lidojumiem no Rīgas un Viļņas. Pasažieri varēs iegādāties 2 LVL* un 5LTL (bez lidostu nodevām) vērtās vienvirziena biļetes lidojumiem no Rīgas un Viļņas tikai internetā no 3. februāra līdz 5. februārim. Minētās biļetes varēs izmantot lidojumiem akcijas laikā no 19. marta līdz 29. martam. Lieldienu akcijas piedāvājums būs spēkā airBaltic tiešajiem lidojumiem no Rīgas uz Amsterdamu, Berlīni, Briseli, Hamburgu, Helsinkiem, Ķelni, Londonu, Štutgarti un Vīni. Savukārt, Lietuvā šis piedāvajums ir spēkā airBaltic lidojumiem no Viļņas uz Berlīni, Hamburgu, Londonu, Minheni, Oslo un Vīni. Līdzīgas akcijas airBaltic rīkojusi jau agrāk – par godu Valentīna dienai, Valsts svētkos 18.novembrī un vecākiem, ceļojot kopā ar bērniem. *Biļetes cena ar lidostu nodevām 19 LVL. Avots: AirBaltic

Latvijas Universitāte noteikusi studiju maksu studentiem, kuri uzsāks studijas 2007./2008. akadēmiskajā gadā. Jaunā - paaugstinātā - studiju maksa attieksies tikai uz tiem studentiem, kurus universitātē uzņems nākamā gada rudenī, Db.lv informēja universitāte.

Pašreizējiem studentiem studiju maksa paliek studiju līguma noteiktajā apmērā.

Nosakot studiju maksas, tiek turpināta 2004.gadā uzsāktā studiju maksu noteikšanas kārtība, kas paredz, ka maksa par studijām tiek noteikta stājoties augstskolā. Studiju maksas apmērs visas studiju programmas apguvei ir nemainīgs un tiek noteikts studiju līgumā, kuru students slēdz universitātē uzsākot studijas.

2007./2008. akadēmiskajā gadā Latvijas Universitātē (LU) uzņemamie studējošie par pilna laika studijām gadā maksās no 850 līdz 1500 latiem, par nepilna laika studijām no 650 līdz 1250 latiem. Vairumam pilna laika pamatstudiju programmu studiju maksa būs 1100 Ls, savukārt lielākajā daļā maģistrantūras studiju programmu - 1250 Ls. Tā kā no 2007./2008.gada LU paredzējusi ieviest vērā ņemamus studiju maksas atvieglojumus studentiem, kuri uzreiz pēc pamatstudiju beigšanas izvēlēsies turpināt studijas LU maģistrantūrā, atvieglotā studiju maksa šiem maģistrantūras studentiem būs no 760 līdz 1150 Ls gadā atkarībā no izvēlētās studiju programmas. Doktorantūrā studējošiem tiek noteikta samazināta studiju maksa, lai veicinātu doktorantu skaitu, un tā būs 1250 Ls gadā.

Pēc vasaras no ASV atgriezušies 126 latviešu studenti, kas kopumā pārdevuši izglītojošus materiālus 1,5 miljonu ASV dolāru (1,2 miljonu eiro) vērtībā, darbojoties Southwestern Advantage vasaras programmā.

Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, kad Southwestern Advantage programmā piedalījās 101 students no Latvijas, šogad uz ASV un Kanādu grāmatas pārdot devās jau 126 studenti. Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone piemin, ka dalībnieku skaita pieaugums atspoguļojas kopējā pārdošanas apjomā, kas šogad jau ir pārsniedzis 1,5 miljonus ASV dolāru (1,2 miljonus eiro).

«Mūsu studenti jau arī iepriekš uzrādījuši labus rezultātus un nepārprotami pierādījuši savas pārdošanas spējas. Pagājušajā sezonā visas kompānijas ietvaros pirmajā trijniekā ierindojās divas latvietes,» saka Madara. Arī šogad visticamāk, ka bez latviešiem kompānijas TOP 3 neizpaliks. Madara uzsver, ka ar 25 studentu pieaugumu pārdošanas apjoms kāpis par pusmiljonu. Tas norāda uz to, ka pārdošanas iemaņas var iemācīties ikviens un latvieši sevi ir pierādījuši kā spējīgi pārdevēji.

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic no lidojumiem uz Irānas galvaspilsētu Teherānu atteikusies ASV spiediena dēļ, liecina interneta vietnē Wikileaks publiskotais ASV vēstniecības ziņojums.

AirBaltic vadītājs Bertolts Fliks esot ticies ar ASV vēstnieci Latvijā Džuditu Gārberi, kurai apstiprinājis, ka lidsabiedrība piekāpsies un neveiks tiešos lidojumus uz Teherānu, kā arī paudis savu neapmierinātību ar amerikāņu spiedienu uz Latvijas valdību, kura dēļ airBaltic nācies atteikies no lidojumiem uz Irānas galvaspilsētu

B. Fliks arī atzinis, ka atteikties no lidojumiem aicinājusi Latvijas valdība, tomēr uzsvēra, ka lēmumu pieņēmis pats.

Lidsabiedrības vadītājs arī lūdzis ASV valdības palīdzību lidojumu uzsākšanā uz Irāku un Saūda Arābiju, norādot, ka airBaltic vēlas saņemt Bagdādes un Rijādas atļauju šādiem lidojumiem, bet minēto valstu valdības nevēlas sadarboties. B. Fliks aicināja ASV izmantot savu ietekmi šajās valstīs, lai panāktu sarunu uzsākšanu.

Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

2018. gadā SEB banka studentiem piešķīrusi 1517 aizdevumus ar valsts galvojumu par 9,4 miljoniem eiro.

No piešķirtajiem aizdevumiem 85% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 15% – studējošā kredīti ikdienas tēriņiem. Vidējā studiju kredīta summa pērn bija 6000 eiro, bet vidējā summa studējošā kredītam – nedaudz vairāk par 7000 eiro.

Arī šogad SEB banka ir vienīgā banka, kas piedāvā studentiem aizdevumus ar valsts galvojumu. Studentiem, kuri mācās klātienē vai neklātienē, ir iespēja pieteikties studiju kredītam, kas paredzēts mācību maksas segšanai. Turklāt klātienes studentiem ir iespēja pieteikties arī studējošā kredītam, kas paredzēts ikdienas tēriņiem. Šogad studējošā kredīta maksimālā summa ir 344 eiro mēnesī (kas, saskaņā ar MK noteikumiem, ir 80% no minimālās algas).

Studentu sniegtā informācija portālam Db.lv liecina, ka Latvijas Universitātes (LU) studentiem situācijā, kad studiju laikā ir izvēlēti C daļas priekšmeti, ja kredītpunktu skaits pirms diploma saņemšanas par sešiem pārsniedz nepieciešamo, tad par katru nākamo punktu tiek prasīts maksāt 25 latus. Pretējā gadījumā diploms netiekot izsniegts.

Šāda informācija saņemta no Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes studentiem. To neoficiāli apliecināja ar universitātes mācībspēki.

Savukārt LU Sabiedrisko atiecibu departamenta Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Vilcāne pēc lūguma komentēt šo informāciju Db.lv atbildēja:"Jūsu minētā informācija par maksāšanu par diploma saņemšanu nav patiesa - arī tad, ja students studiju laikā ir pārsniedzis programmā paredzēto kredītpunktu apjomu (neatkarīgi no tā, vai C, vai B daļā), viņam, diplomu saņemot, nav jāmaksā."

Db.lv jau rakstīja, ka daudzi studenti ir sašutuši arī par to, ka LU paaugstinājusi maksu par laicīgi nenodotu mājasdarbu pieņemšanu, kas līdz šim maksāja deviņus latus. Padārdzinājušies arī citi maksas pakalpojumi studiju procesā.

Atrast kvalificētu un profesionālu darbinieku ir sarežģīti jebkurā profesijā, arī IT joma nav izņēmums šajā ziņā

Tādēļ aizvien populārāka kļūst uzņēmēju politika savus nākamos darbiniekus meklēt studentu pulkā, kad sadarbībā ar mācību iestādēm uzņēmumi studentiem piedāvā prakses iespējas reālā darbā.

«Mūsu īstenotā politika ir vienkārša – potenciālos nākamos darbiniekus uzlūkojam vēl studiju laikā, kad piedāvājam viņiem iespēju iziet reālu darba praksi pie mums Tildē. Mūsu speciālisti rada valodu tehnoloģijas, faktiski tā ir datorlingvistika, kurā apvienota vajadzība pēc tehnoloģiju un valodu zināšanām,» stāsta vadošā tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmuma SIA Tilde personāla direktors Aksels Minders, piebilstot, ka līdz ar to arī uzņēmumam ir daudz specifiskākas prasības par potenciālo darbinieku zināšanām, nekā citiem IT jomā strādājošajiem uzņēmumiem. «Lai arī augstskolas sagatavo labus speciālistus, tomēr katram uzņēmumam ir sava specifika, ko darbinieks var apgūt, jau strādājot uz vietas. Mēs no studentu vidus konkursa kārtībā izraugāmies mums atbilstošākos jauniešus, kuri tad sāk ar praksi pie mums. Šis faktors ir būtisks, lai mēs jau sākotnēji saprastu, vai darbības joma studentam ir interesanta un vai praksē pavadītais laiks būs izaugsmi un profesionālo kvalifikāciju veicinošs. Gadījumā, ja abpusējā sadarbība ir veiksmīga un saprotam, ka vēlētos to turpināt, mēs studentam piedāvājam sākotnēji strādāt nepilnu darba laiku kā pilntiesīgam darbiniekam, lai viņš var pabeigt studijas un jau pēc tam nākt strādāt Tildē pilnu darba laiku,» stāsta A. Minders, norādot, ka parasti 80–90% no prakses studentiem pēc augstskolas beigšanas arī paliek strādāt uzņēmumā.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Sākot no šī gada maija, Latvijas aviosabiedrība airBaltic piedāvā vienvirziena biļetes tranzītlidojumiem. Līdz šim vienvirziena biļetes bija pieejamas tikai tiešajiem lidojumiem. airBaltic prezidents Bertolts Fliks saka: "Vienvirziena biļešu cenu struktūra tranzītlidojumiem ir pilnīgi jauns airBaltic koncepts. Esmu pārliecināts, ka šis koncepts būs ļoti pieprasīts un nākotnē kļūs par industrijas standartu. Paplašinot sadarbību ar SAS grupas aviosabiedrībām, airBaltic būtiski palielina pasažieriem piedāvātās iespējas ceļot lēti, izmantojot gan tiešos lidojumus, gan arī tranzītlidojumus." airBaltic piedāvā vienvirziena biļetes 49 galamērķiem Eiropā, lidojot no Rīgas caur Kopenhāgenu vai Stokholmu, par cenām, sākot no 106 LVL, kas tiek veikti sadarbībā ar SAS Scandinavian Airlines. Piemēram, vienvirziena biļetes cena lidojumiem no Rīgas caur Kopenhāgenu uz Romu, Venēciju un Nīcu ir, sākot no 106 LVL ar lidostu nodevām, uz Atēnām – sākot no 121 LVL, bet uz Lionu – sākot no 131 LVL ar lidostu nodevām. Savukārt astoņiem tranzītlidojumiem no Rīgas caur Barselonu uz Eiropas iecienītākajiem kūrortiem kā Palma Maljorka, Ibiza, Malaga, Bilbao, Madride, Seviļa, Tenerife un Grankanarija, ko airBaltic veic sadarbībā ar aviosabiedrību Spanair, vienvirziena biļešu cenas ir sākot no 95 LVL ar lidostu nodevām. Četriem tranzītlidojumiem caur Helsinkiem uz Oulu, Kuopio, Vasu un Roveniemi, ko airBaltic piedāvā sadarbībā ar SAS grupas aviosabiedrību Blue 1, vienvirziena biļešu cenas ir, sākot no 85 LVL ar lidostu nodevām. Vienvirziena biļešu cenas, sākot no 89 LVL ar lidostu nodevām, airBaltic piedāvā astoņiem tranzītlidojumiem no Rīgas caur Stambulu, piemēram, uz tādām iecienītām atpūtas vietām Turcijā kā Antālija, Izmira, Bodruma, Ankara. Šos tranzītlidojumus airBaltic veic sadarbībā ar Turcijas aviosabiedrību Atlasjet Airways. Kā zināms, airBaltic vienvirziena biļetes ieviesa pirms diviem gadiem, bet pirms gada šī cenu struktūra tika ieviesta gandrīz visiem airBaltic tiešajiem lidojumiem no Rīgas un Viļņas. Vienvirziena biļešu cenu veidošanas modelis pasažieriem ir daudz vienkāršāks un paredz pietiekami plašu cenu diapazonu. Būtiski ir tas, ka šī cenu struktūra neparedz, ka galamērķī jāuzturas nakts no sestdienas uz svētdienu (Sunday rule). Tā arī piedāvā plašākas iespējas vienvirziena lidojumiem, kurus var kombinēt ar citiem transporta veidiem un tūrisma pakalpojumiem. Avots: airBaltic

Vidzemes augstskola (ViA) jau četrus gadus realizē 2. līmeņa augstākās izglītības studiju programmu “Informācijas tehnoloģijas”, kas dod profesionālā bakalaura grādu un 5. līmeņa kvalifikāciju. Ir pierādījies, ka Informācijas tehnoloģiju speciālisti ir ļoti pieprasīti darba tirgū, jau mācoties ir iespēja paralēli strādāt, teorētiskajās zināšanas pierādot praksē. Studiju process tiek veidots studentam saistošs un interesants, tāds, kas veicina papildus interesēties par nozari un piedalīties dažādās ar nozari saistītās aktivitātēs. Apgūstot Informācijas tehnoloģiju studiju programmu ir iespēja specializēties trīs virzienos: programmēšana; datu bāzu vadība un datortīklu administrēšana; IT sistēmu vadība un organizēšana. ViA ir vienīga augstskola Latvijā, kas piedāvā studentiem iegūt ne tikai profesionālā bakalaura grādu, bet arī piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (programmēšanas inženieris), kas ir ļoti nozīmīgi darba tirgū, un apliecina studenta spēju ne tikai demonstrēt savas zināšanas, bet arī praktiski darboties uzņēmumā savā specialitātē. Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja Sarma Cakula: “IT studentiem ir iespēja doties praksē uz Vāciju, Somiju, Portugāli, Spāniju (Maljorka), Slovēniju, Grieķiju, Islandi un citām eksotiskām zemēm. Līdzšinējā pieredze liecina, ka Vidzemes augstskolas studenti tiek novērtēti kā vērtīgi darbinieki ārvalstīs un viņiem tiek izteikti pat darba piedāvājumi pēc studiju beigšanas. Vidēji katru gadu uz ārzemēm praksē dodas 1/3 daļa no IT studentiem. Tāpat regulāri labākajiem IT studentiem ir iespēja vienu semestri vai vienu studiju gadu studēt kādā no ārvalstu sadarbības augstskolām ar Socrates/Erasmus vai Vācijas universitātes stipendijām. Ārvalstīs iegūtā studiju pieredze ir ļoti nozīmīga pretendējot uz darba vietām, jo vairākums studentu cenšas apgūt tādus kursus, kādus Latvijā vispār nepiedāvā neviena augstskola.” Aprīlī ViA kļuva par EESTEC (Electrical Engineering Students European Association) International dalībnieku, kas dod iespēju studentiem piedalīties organizācijas dalīb-universitāšu rīkotajās pieredzes apmaiņās, darba grupās un konferencēs. Vasarā Vidzemes augstskolā būs pirmais Informācijas tehnoloģiju studiju programmas izlaidums. ViA 2005./ 2006. akadēmiskajam gadam uzņems 30 studentus profesionālā bakalaura studiju programmā “Informācijas tehnoloģijas” un 30 studentus 1. līmeņa augstākās izglītības apgūšanai koledžas līmeņa programmā “Informācijas tehnoloģijas”. Visiem studentiem iespēja studēt par valsts budžeta līdzekļiem.

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Apvienotās Karalistes vēstniecību Rīgā ir apkopojusi informāciju studentiem, kuri uzsākuši vai plāno uzsākt studijas Apvienotajā Karalistē 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā.

Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem – studentiem, kuri uzsākuši vai uzsāks studijas 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā, studiju maksa un pieeja studiju kredītam saglabājas līdzšinējā kārtībā. Šajā periodā mācību maksa ES, tostarp Latvijas, pilsoņiem būs tāda pati kā Apvienotās Karalistes studentiem. Studiju maksa iepriekšējā līmenī saglabāsies visu studiju programmas laiku.

Lai novērstu iespējamos šķēršļus Erasmus+ mācību mobilitātes aktivitāšu norisei gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no ES bez vienošanās, Eiropas Savienības Padome un Parlaments 2019. gada 25. martā pieņēma ārkārtas pasākumu regulu (2019/499). Šī Regula nodrošina, ka tiem studentiem, kuri brīdī, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, atradīsies ārzemēs Erasmus+ programmā, iesāktais mobilitātes periods netiks pārtraukts, ja tas nepārsniedz 12 mēnešus. Sīkāka informācija par regulu latviešu valodā atrodama Eiropas Komisijas mājaslapā.

Šodien, 17. oktobrī, P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Antonijas ielā 1, AS Grindeks fonda Zinātnes un izglītības atbalstam ietvaros 20 dabaszinātņu nozares studentiem no visiem Latvijas reģioniem tiks piešķirtas fonda stipendijas, liecina fonda sniegtā informācija medijiem.

Stipendijas saņems bakalaura, profesionālo studiju, maģistratūras un doktorantūras studenti, kuriem ir labas un teicamas sekmes, kā arī iestrādes pētniecībā un profesionālajā izaugsmē. Visvairāk AS Grindeks fonda Zinātnes un izglītības atbalstam ikmēneša stipendiju saņēmēju šajā mācību gadā būs LU Ķīmijas fakultātes un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes programmas studenti.

Stipendiju apmērs bakalaura programmas studentiem ir 100 un 120 Ls mēnesī, maģistra programmas studentiem – 175 Ls mēnesī, bet doktorantūras studentiem – 250 Ls mēnesī. Kopējais stipendiju fonds studentiem ir Ls 35 520 gadā.

Fonda atbalsts ir orientēts uz četrām atbalsta saņēmēju grupām: augstskolu un vidējās izglītības iestāžu mācību spēkiem; zinātniekiem; augstskolām, vidējās speciālās un vidējās izglītības iestādēm; bakalaura un profesionālo programmu studentiem, maģistrantiem un doktorantiem farmācijas, bioloģiski aktīvo vielu pētniecības, ķīmijas tehnoloģijas, analītiskās ķīmijas, mikrobioloģijas, vides inženierzinātnes, vides aizsardzības un ekspertīzes specialitātēs.