Latvija atbilstoši valdības lēmumam nav maksājusi izpirkuma maksu par Sudānā sagūstītajiem Latvijas lidotājiem, savā presei izplatītajā paziņojumā uzsver Ārlietu ministrija. Ministrija arī norāda, ka tā nevar komentēt Sudānas medijos paustās ziņas, jo ar Sudānas varas iestādēm šādi jautājumi nav apspriesti.

Pirmdien izskanēja ziņas, ka Latvija esot maksājusi izpirkuma naudu par Sudānā sagūstītajiem pilotiem. Valstī ir sākta tiesvedība pret Latvijas pilotu nolaupītājiem un tiesā pieejamie materiāli liecina, ka par pilotiem samaksāti 90 tūkstoši latu, raksta Sudan Tribune.

Jau vēstīts, ka trīs Latvijas aviokompānijas GM Helicopters darbinieki tika nolaupīti 2010.gada 4.novembrī Sudānas nemierīgajā Dārfūras reģionā. Latvijas piloti strādāja ANO pasaules pārtikas programmas ietvaros.

Piloti no gūsta tika atbrīvoti vairāk nekā mēnesi vēlāk – 8. decembrī. Par to atbrīvošanas apstākļiem joprojām ir neskaidrība.

Īre ar izpirkuma tiesībām kā nekustamo īpašumu iegādes/pārdošanas veids Latvijā uzplauka krīzes gados. Tagad tās popularitāte ir mazinājusies, tomēr neliels pieprasījums pēc šādiem darījumiem saglabāsies arī nākotnē, biznesa portālam db.lv prognozēja nekustamo īpašumu jomas eksperti.

«Īre ar izpirkumu ir īre ar iespēju nākotnē noteiktā termiņā īpašumu nopirkt. Bieži vien šis darījuma veids tiek jaukts ar pirkumu uz nomaksu. Galvenā atšķirība ir tā, ka pirkums uz nomaksu ir darījums, kurā īpašumtiesības tiek reģistrētas uzreiz uz jauno īpašnieku, bet kopējā samaksa par īpašumu tiek veikta iepriekš atrunātajā termiņā.

Īres ar izpirkuma tiesībām gadījumā puses slēdz īres līgumu, kurā vienojas par mēneša īres maksu, kas parasti ir augstāka nekā tirgū esošās, un vienojas, ka veiktās īres maksas tiks iekļautas pirkuma cenā. Tāpat tiek fiksēts termiņš, kurā īpašums tiks nopirkts, kā arī pārdošanas cena. Mēdz būt arī priekšapmaksa, kas parasti ir robežās starp 10 – 20% no īpašuma cenas,» skaidroja ARCO REAL ESTATE valdes locekle, pārdošanas nodaļas vadītāja Ieva Jansone.

Parīzes piepilsētā Monreijā atrasta melna automašīna Seat, ko izmantojuši teroristi naktī uz sestdienu notikušajos uzbrukumos, svētdien paziņojusi policija.

Avoti policijā arī apstiprināja, ka aizturēti seši cilvēki, kas saistīti ar vienu no teroristiem - 29 gadus veco Francijas pilsoni Omaru Ismailu Mostefaju.

Aizturēto vidū ir arī Mostefajas tēvs, brālis un svaine.

Kā ziņots, teroraktos Parīzē naktī uz sestdienu tika nogalināti 129 cilvēki un vairāk nekā 300 ievainoti. Atbildību par teroraktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

Uzbrukumi notika sešās vietās Parīzē un tos īstenoja septiņi teroristi, no kuriem seši uzspridzinājās, bet vienu nošāva policija.

Teroristi darbojās trīs komandās un bija bruņojušies Kalašņikova automātiem un pašnāvnieku vestēm.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Akciju iegāde notikusi uzsāktā vadības izpirkuma procesā.

Pirkuma darījums noticis starp Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II" un SIA "Energy Investments" par visu "Marguerite Gas II" piederošo 28,97% akciju atpirkumu.

"Latvijas gāzes" vadība norāda, ka vadības izpirkuma process dos iespēju noturēt "Latvijas gāzes" pozīcijas kā vienam no Baltijas enerģētikas līderiem, kā arī būt inovatīvu produktu un pakalpojumu līderim atbilstoši vadošo starptautisko tirgu tendencēm.

Uzņēmuma paziņojumā biržai teikts, ka jaunajās enerģētikas tirgus realitātēs pastāv nepieciešamība nodrošināt sabalansētu dažādu energoresursu produktu pieejamību, vienlaikus piedāvājot arī adekvātas un konkurētspējīgas enerģētikas izmaksas Latvijas ražošanas uzņēmumiem. Tāpat uz ilgtermiņu vērsta politika paredz iespējas nodrošināt Latvijas mājsaimniecību pieprasījumu bez dramatiskiem cenu kāpumiem par gāzi vai citiem enerģijas avotiem.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

TM valsts sekretāra vietniece šodien preses konferencē atgādināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu īpašniekam.

AS "Latvijas gāzes" valdes locekļi šā gada laikā plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Mēs esam apņēmības pilni šā gada laikā izpirkt visus akcionārus. Domāju, ka tuvāko mēnešu laikā būs arī skaidrība par tiem akcionāriem, kas pārstāv Krieviju," sacīja Kalvītis.

LETA jau vēstīja, ka 2023.gada novembrī "Latvijas gāzes" valdes locekļi Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību sāktā vadības izpirkuma procesā iegādājās 28,97% "Latvijas gāzes" akciju. Akcijas tika iegādātas no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Darījums tika īstenots ar "Rietumu bankas" atbalstu.

Tāpat vēstīts, ka "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - "Rietumu banku" - arī par turpmākajiem soļiem.

Dienvidsudāna un Sudāna vienojušās atsākt pumpēt naftu. Pēc strīda par cenām ražošana tika pārtraukta vairāk nekā pirms gada, ziņo BBC.

Dienvidsudāna, kas no Sudānas atdalījās 2011. gadā, atsāks naftas ražošanu līdz 24. martam. To paredz panāktā vienošanās Etiopijā.

Abām valstīm nafta ir īpaši būtiska. Tā tiek sūknēta no dienvidiem caur Sudānas cauruļvadiem eksportam.

Valstis arī piekritušas atsaukt karaspēku no to robežas zonas. Ar mērķi uzlabot drošību tiks izveidota demilitarizēta buferzona.

Dienvidsudānas valdība savulaik 98% no saviem ieņēmumiem guva no naftas un kopš naftas ražošanas pārtraukšanas tās ekonomika ir sagruvusi. Arī Sudānai nav viegli - Starptautiskais Valūtas fonds prognozēja, ka tās ekonomika 2012. gadā varētu sarukt par 11%. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Sudānā ir novedusi pie ielu protestiem.

Sudānas valdošā Nacionālā kongresa partija (NCP) ir brīdinājusi, ka tās «kiberdžihādisti» sagraus jebkurus interneta disidentus, vēsta BBC.

Šāds paziņojums seko pēc tam, kad Facebook un Twitter sociālajos portālos ir palielinājušies aicinājumi uz protesta akcijām pret Sudānas valdību.

NCP pārstāvijs Mandurs al-Mahdi brīdināja opozīcijas grupas, ka tās «kiberbataljons» jau ir uzsācis «tiešsaistes aizsardzības operācijas». Sudānā kopš janvāra ir notikušas dažas pret valdību vērstas protesta akcijas, kuras tā ir vardarbīgi izdzenājusi.

Tomēr Sudānas militārais režīms ar satraukumu seko līdzi revolūcijām Tuvajos austrumos, kur lielu lomu cilvēku mobilizācijā spēlēja Facebook un Twitter. Pēc šī gada sākumā notikušā neatkarības referenduma no valsts atdalīsies arī ar naftu bagātais dienvidu reģions, kurš savu neatkarību oficiāli proklamēs jūlijā.

Sudānas austrumu reģionos varētu būt vieni no pasaules lielākajiem zelta krājumiem, pavēstījusi valsts valdība, kas nabadzībā slīgstošo reģionu varētu pārvērst par šī dārgmetāla svarīgu ieguves centru Āfrikā.

Valsts austrumi ir viens no nabadzīgākajiem reģioniem. Tomēr vienlaikus tajā ir auglīga zeme, gāzes un dažādu minerālu iespējamas iegulas, kā arī vienīgā valsts Sarkanās jūras osta, kas Sudānas austrumus var padarīt par plaukstošu apvidu. Tam gan traucē valdības piekoptā politika un nesaskaņas ar dažādiem militāriem grupējumiem.

Aģentūra Reuters ieskatījusies Sudānas zeltraču ikdienā.

#1/16

Foto: Reuters/Scanpix

#2/16

Foto: Reuters/Scanpix

#3/16

Foto: Reuters/Scanpix

#4/16

Foto: Reuters/Scanpix

#5/16

Foto: Reuters/Scanpix

#6/16

Foto: Reuters/Scanpix

#7/16

Foto: Reuters/Scanpix

#8/16

Foto: Reuters/Scanpix

#9/16

Foto: Reuters/Scanpix

#10/16

Foto: Reuters/Scanpix

#11/16

Foto: Reuters/Scanpix

#12/16

Foto: Reuters/Scanpix

#13/16

Foto: Reuters/Scanpix

#14/16

Foto: Reuters/Scanpix

#15/16

Foto: Reuters/Scanpix

#16/16

Foto: Reuters/Scanpix

Skatīties pārējos attēlus

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.

Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santos (Juan Manuel Santos) ir piedraudējis izraidīt no valsts tās ārvalstu kompānijas, kuras maksās izpirkuma naudu par saviem nolaupītajiem darbiniekiem, raksta BBC.

Prezidents to paziņoja pēc tam, kad Kolumbijas kreisi noskaņoto nemiernieku grupējums FARC nolaupīja 23 Kanādas naftas kompānijas darbiniekus. Gandrīz visi darbinieki vēlāk tika atbrīvoti.

Sagūstītie naftas kompānijas darbinieki vēlāk stāstīja, ka esot dzirdējuši kā FARC kaujinieki sarunājas par to, ka uzņēmums esot par tiem samaksājis izpirkuma naudu.

Kaujinieki esot saņēmuši 2,62 miljonus ASV dolāru lielu izpirkuma maksu.

«Mēs nedrīkstam ļaut palīdzēt uzturēt šos bandītus, tāpēc es uzsveru – jebkura kompānija, kas viņiem samaksās kaut vienu peso tiks padzīta no valsts,» brīdināja Kolumbijas prezidents.

Kolumbijā strādājošās ārvalstu kompānijas nereti ir maksājušas lielas izpirkuma naudas, piemēram, 2007. gadā uzņēmums Chiquita atzinās, ka esot maksājis gandrīz vai 2 miljonus ASV dolāru FARC kaujiniekiem apmaiņā pret aizsardzību.

Amerikāņi apsvēruši iespēju bruņoti ieņemt Somālijā nolaupīto Ukrainas kuģi, uz kura klāja bija arī Latvijas iedzīvotājs.

Kamēr 2008. gada nogalē un 2009. gada sākumā pie Āfrikas krastiem Somālijas pirātu gūstā tika turēts Ukrainas kuģis Faina ar militāru kravu un tā apkalpe – 17 Ukrainas, trīs Krievijas un viens Latvijas iedzīvotājs, ASV valdība norūpējusies par ieroču nonākšanu Somālijas nemiernieku grupējuma rokās apsvēra kuģa bruņotu sagrābšanu.

Tā brīža ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa telegrammā ASV vēstniecībām Rīgā, Kijevā un Maskavā lika noskaidrot vietējo valstsvīru domas par šādu ASV rīcību, ja sarunas par kuģa atgūšanu ar izpirkuma maksu nonāktu strupceļā. Šī telegramma ir starp tām, ko publiskojusi organizācija WikiLeaks.

Maksāt vai nemaksāt, ja ļaunprātīgi hakeri apstādinājuši jūsu biznesu un pieprasa izpirkuma naudu? Daudzi uzņēmumi to dara depresijas dzīti, tādā veidā kļūstot par starpniekiem veiksmīgiem datorkrāpniecības darījumiem. Taču tas tikai pasliktina kopējo situāciju.

BBC norāda uz piemēru - nesen no hakeru uzbrukuma cieta alumīnija ražotājs Norsk Hydro.

Pēc ielaušanās uzņēmuma datorsistēmā, hakeri, visticamāk, pavadīja nedēļas, veicot izpēti un meklējot sistēmas vājās vietas. Uzbrukuma rezultāti bija postoši - 22 tūkstoši bloķētu datoru 170 vietās 40 valstīs. Rezultātā visiem 35 tūkstošiem darbinieku bija jāturpina darbs, izmantojot vien pildspalvu un papīru.

Ražošanas līnijas tika pārslēgtas uz manuālu funkciju veikšanu. Lai parādītu darbiniekiem, kā veikt darbu šādā «vecmodīgā» veidā, bija jāaicina palīgā sen pensijā aizgājušos darbiniekus. Daudzas līnijas vienkārši bija jāaptur.

Taču hakeri tā arī nekad nesaņēma atbildi no uzņēmuma par izpirkuma naudu. Viņu pūles izrādījās veltas.

Trīs AS "Latvijas gāzes" (LG) valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapsaļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Tagad "Energy Investments" turpina vadības izpirkuma procesu ("management buy-out" jeb MBO), un ir panākta vienošanās ar līdzšinējo MBO procesa finansētāju - AS "Rietumu banka" - par turpmākajiem soļiem.

Lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, "Energy Investments" MBO projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās 28,97% LG akcijas.

Amerikas amatpersonas brīdinājušas aviosabiedrības, ka teroristu organizācija al-Qaida attīsta «vēderbumbas», lai apietu lidostu drošības pārbaudes un teroristi pašnāvnieki varētu veikt terora aktus pasažieru lidmašīnās, vēsta guardian.co.uk.

Iekšzemes drošības departaments nosūtījis ziņojumus aviokompāniju vadītājiem, norādot, ka tas identificējis potenciālu terorisma draudu - teroristi varētu «ķirurģiski implantēt sprāgstvielas vai sprāgstvielu sastāvdaļas cilvēkos».

Lai gan daudzas lidostas izmanto skenerus, kas var redzēt cauri cilvēka apģērbam, šī tehnoloģija varētu neuztvert spridzekli, kas paslēpts cilvēka ķermenī.

Departaments informējis, ka piesardzības nolūkos pasažieri, kuri dosies uz galamērķiem ASV, varētu saskarties ar papildus drošības pasākumiem.

Eksperti norāda, ka sprāgstvielas varētu tikt implantētas vēderdobumos, sēžamvietās un krūtīs, ļaujot pašnāvniekiem pakļūt garām lidostu skeneriem. Teroristi varētu implantēt, piemēram, pentaeritrīttetranitrātu (PETN), pēcāk cilvēka brūces sadziedējot. Lidmašīnā sprādziens varētu tikt izraisīts ar injekciju.

Vācijas aviokompānija Lufthansa, kas bija pēdējais pārvadātājs Eiropā ar tiešajiem reisiem uz Sudānu, beigs piedāvāt šo pakalpojumu janvārī, liecina uzņēmuma dokuments, kurā ir atsauce uz ekonomiskiem iemesliem, vēsta thelocal.se.

Lidojumi starp Frankfurti un Hartūmā beigsies 19. janvārī, liecina vēstule klientiem ar 22. oktobra laika atzīmi. To parakstījis Hartmuts Folcs, aviokompānijas pārstāvis Sudānā.

«Lufthansa piedāvā saviem klientiem plašu tīklu visā pasaulē un regulāri uzrauga savu rentabilitāti. Šajā kontekstā tika nolemts pielikt punktu lidojumiem no Frankfurtes uz Hartūmā,» liecina vēstule.

«E-veselības sistēmas visās valstīs ir gards kumosiņš kibernoziedzniekiem. Ir bijuši pietiekami daudzi gadījumi gan ASV lielajās klīnikās, gan Lielbritānijā, gan Spānijā. Visiem šiem gadījumiem ir raksturīgs tas, ka hakeriem ir izdevies sistēmas uzlauzt un uz zināmu laiku apturēt, piemēram, lielas klīnikas darbu (arī neatliekamo), pieprasot izpirkuma maksu,» Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Keris norādīja, ka parasti izpirkuma maksas tiek izmaksātas, jo prioritāte vienmēr ir pacienti: «Šīs izpirkuma maksas arī ir samaksātas tā iemesla dēļ, ka bez neatliekamās palīdzības pacientus atstāt nedrīkst. Pēc tam var, protams, mēģināt tos noziedzniekus izķert, sekot viņiem utt. Bet tajā brīdī ir jārēķinās ar neizbēgamiem un lieliem zaudējumiem.»

Keris sacīja, ka ir jāizstrādā alternatīvas sistēmas, kas strādā arī uzbrukuma gadījumā. Viņš uzskata, ka tas jādara arī mūsu valstī, jo nesenie kiberuzbrukumi pierādīja, ka e-veselības sistēma ir ļoti ievainojama. «Šobrīd nekādā gadījumā nedrīkst atteikties no paralēlām papīra formām – gan recepšu, gan slimības lapu izrakstīšanai. Ko nozīmē uz vairākām stundām atstāt pacientus bez vajadzīgajiem medikamentiem? Tam var būt liktenīgas sekas!»

Nomo.lv piedāvā Latvijā pagaidām maz zināmu pakalpojumu – preču nomu ar izpirkuma tiesībām, kas nozīmē, ka cilvēks var dažus mēnešus nomāt kādu preci un pēc tam nopirkt vai atdot atpakaļ

«Mēs piedāvājam preču nomu ar izpirkuma iespējām. Tā var būt jebkura prece – no viedtālruņa līdz pat mēbelei –, par to maksājot fiksētu ikmēneša maksājumu. Atšķirībā no līzinga galvenais bonuss ir pircēja brīvība jebkurā brīdī preci atdot atpakaļ, cilvēks nav tai «piesiets»,» stāsta Reinis Vaivars, a/s Nomo.lv īpašnieks. Viņa biznesa partneris un uzņēmuma valdes loceklis Māris Strods piebilst, ka laikā, kad hipotekāro kredītu nozarē politiķi joprojām strīdas par nolikto atslēgu principu, viņi šajā preču nomas modelī ir ieviesuši nosacītu nolikto atslēgu principu – cilvēks jebkurā brīdī var pārstāt nomāt preci un atdot to uzņēmumam bez soda sankcijām. «Mēs neesam nekas unikāls pasaules mērogā, ārzemēs šis modelis jau darbojas, bet mēs Latvijas tirgū to esam adaptējuši nedaudz citādā griezumā. Ārzemēs ir reāli fiziski veikali, kuros tiek piedāvāta iespēja nomāt preces ar izpirkuma tiesībām, bet mēs to piedāvājam internetā,» skaidro Reinis.

Libānas ziņu portāls Lebabnon News saņēmis ziņojumu no grupējuma, kas sevi dēvē par Renesanses un reformu kustību un pie kura atrodas nolaupītie Igaunijas velotūristi. Ziņojumā pieprasīta izpirkuma maksa, atsaucoties uz Igaunijas ārlietu ministrijas sniegto informāciju, vēsta BBN.

Grupējums norāda, ka visi tūristi esot sveiki un veseli, taču viņu atbrīvošanai nepieciešama izpirkuma nauda. Tiesa gan, nav norādīta nekāda sīkāka informācija – ne kontaktinformācija, ne izpirkuma summa.

Igaunijas Ārlietu ministrija un Libānas tiesībsargājošās iestādes šo ziņojumu uztver ļoti nopietni, taču neesot zināms, kas īsti ziņojumu sūtījis un kādi bijuši šī ziņojuma motīvi. Neesot arī zināms, vai grupējuma nosūtītajā e-pastā informācija ir patiesa.

Igaunijas velotūristi tika nolaupīti Libānas dienvidos esošajā Bekaas ielejā 23. martā, kad tie devās uz Zahles pilsētu. Šis Libānas reģions ir šīitu islāmistu paramilitārās organizācijas Hezbollah citadele.

Brazīlijas uzņēmums JBS, kas ir pasaulē lielākais gaļas pārstrādātājs, atzinis, ka samaksājis 11 miljonus ASV dolāru (apmēram deviņi miljoni eiro) vērtu izpirkumu hakeriem, kuri, domājams, bijuši no Krievijas.

Izpirkums samaksāts, lai viņi pārtrauktu kiberuzbrukumu, kas pagājušajā nedēļā bija paralizējis ražosanu vairākās kompānijas rūpnīcās Ziemeļamerikā un Austrālijā.

"Tas bija ļoti sarežģīts lēmums mūsu uzņēmumam un man personīgi. Tomēr mēs uzskatījām ka šāds lēmums jāpieņem, lai novērstu jebkādu potenciālo risku mūsu klientiem," uzsvēra JBS meitasuzņēmuma ASV vadītājs Andrē Nogeira.

Hakeri pierāda, ka var ietekmēt arī pārtikas drošību 

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem...

Laikrakstam "The Wall Street Journal" Nogeira sacīja, ka izpirkums samaksāts kriptovalūtā "Bitcoin".

ASV Federālais Izmeklēšanas birojs uzskata, ka šo kiberuzbrukumu īstenojis Krievijā izveidotais hakeru grupējums, kas darbojas ar nosaukumiem "REvil" un "Sodinokibi".

ASV atgūst vairāk nekā pusi izpirkuma, ko hakeriem samaksājis cauruļvadu tīkls 

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka ir atguvusi vairāk nekā pusi no...

Jau ziņots, ka 7.maijā pēc kiberuzbrukuma tika pārtraukta ASV lielākās cauruļvadu sistēmas "Colonial Pipeline" darbība. "Colonial Pipeline" samaksāja 4,4 miljonu dolāru vērtu izpirkumu kriptovalūtā "Bitcoin" Krievijā bāzētam kiberizspiedēju grupējumam "Darkside", un pēc izpirkuma samaksāšanas "Colonial Pipeline" no hakeriem saņēma atšifrēšanas instrumentu.

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka tai izdevies atgūt vairāk nekā pusi no "Colobial Pipeline" samaksātā izpirkuma, konfiscējot daļu bitkoinu.

Zemes izpircējiem tika dota atkārtota iespēja izpirkt lietošanā esošo zemi, lai nezaudētu iepriekš ieguldītos privatizācijas sertifikātus.

Līdz augusta sākumam potenciālo zemes izpircēju aktivitāte bijusi samērā vāja, norāda Tieslietu ministrija. Iesniegumus Valsts zemes dienestā (VZD) bija iesnieguši tikai 11% zemes izpircēju no prognozētā kopējā skaita.

Dokumentu iesniegšanas termiņa beigu posmā izpircēju aktivitāte nedaudz pieaugusi, sasniedzot 56% zemes izpirkšanas termiņa beigu posmā. VZD uzskata, ka iemesls tam ir aktīvās informatīvās kampaņas (informācija medijos, īsziņas), kā arī fakts, ka daudzi formalitāšu kārtošanu iestādēs atliek uz pēdējo brīdi.

Visaktīvāk zemi ir vēlējušies izpirkt Latgales reģionā, kur saņemti aptuveni 90 iesniegumi jeb 33% no kopējā iesniegumu skaita, kā arī Zemgalē. Tur iesniegumus zemes izpirkšanas lēmuma saņemšanai iesniegušas aptuveni 84 personas.

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka ir atguvusi vairāk nekā pusi no 4,4 miljonus dolāru (3,6 miljonus eiro) lielā izpirkuma, kuru hakeriem samaksāja ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma "Colonial Pipeline".

7.maijā pēc kiberuzbrukuma sistēmas darbība tika pilnīgi apturēta. Izpirkums kriptovalūtā "bitcoin" tika samaksāts Krievijā bāzētam kiberizspiedējam "Darkside", kas bijis aiz šī ar izspiedējvīrusu veiktā uzbrukuma, un pēc izpirkuma samaksāšanas "Colonial Pipeline" no hakeriem saņēma atšifrēšanas instrumentu.

Hakeri pierāda, ka var ietekmēt arī pārtikas drošību 

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem...

"Šodien mēs esam mainījušies lomām ar "Darkside", vēršoties pret visu ekosistēmu, kura uzkurina izspiedējprogrammatūru un digitālās izspiešanas uzbrukukumus, ieskaitot noziedzīgus ienākumus digitālas valūtas formā," sacīja ģenerālprokurora vietniece Liza Monako.

Tieslietu ministrija paziņoja, ka Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB) izdevās izsekot 75 bitkoiniem, ko "Colonial" samaksāja kā izpirkumu un kas tolaik bija 4,4 miljonu dolāru vērtībā.

FIB izdevās konfiscēt 63,7 bitkoinus, tomēr digitālās valūtas vērtības krituma dēļ konfiscētā summa pirmdien bija tikai 2,3 miljonus dolāru (1,9 miljonus eiro) vērta.

Šis bija pirmais samaksāta izpirkuma konfiscēšanas gadījums, ko veica Tieslietu ministrijas jaunā Izspiedējprogrammatūras un digitālās izspiešanas operatīvā grupa.

Otrdien valdība akceptēja Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu, informē Tieslietu ministrija.

Jaunais likumprojekts piedāvā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai starp privatizēto daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un zemes īpašniekiem.

Likumprojekts nosaka kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, ņemot vērā to, ka privāttiesiskā ceļā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami.

Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums paredz, ka vietējā pašvaldība noteiks dzīvojamajai ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu un datus par to nosūtīs Valsts zemes dienestam, kas izveidos izpērkamo zemi, aprēķinās izpērkamās zemes cenu un nosūtīs paziņojumus dzīvojamo ēku un zemes īpašniekiem.