«Pirmā Saeimas diena bija ļoti liela vilšanās, bet vilšanās sākās, jau raugoties uz koalīcijas veidošanas procesu. Ļoti skumji, ka procesā, ēdot vienam otru, tiek apēsta valsts nākotne,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījusi Valsts kontroliere Inguna Sudraba.
«Neizskatās, ka politiķus šobrīd uztrauc valsts intereses. Uzņēmējiem, sabiedrībai ir ļoti daudz jautājumu par to, kā valsts attīstīsies, kādu varēs nodrošināt izglītības kvalitāti, veselības aprūpi. Cilvēki turpina aizbraukt no valsts, bet nejūtu, ka politiķus tas uztrauktu,» stāstījusi Sudraba.
Viņa uzskata: «Ja cilvēki ietu politikā ar tīru sirdsapziņu patiešām strādāt valsts labā, viņi domātu vairākus soļus uz priekšu: ko es praktiski darīšu, kas man tam būs nepieciešams, un nesāktu ar tik tuvredzīgiem lēmumiem kā ar sarkano līniju vilkšanu, saprotot, ka politika ir sadarbība, kurā ir svarīga radoša, kopēja enerģija, kas ļauj rast labākos risinājumus, kurā vajadzīgi partneri savas ideoloģijas realizācijai. Tā visa nav, tāpēc ir tāds rezultāts.»
Jautāta, kādi ir galvenie iemesli, kāpēc politiķi tā mokās ar koalīcijas izveidi, Sudraba atbildējusi: «Manuprāt, tā ir vēlme dabūt amatus. Nevar izveidot valdību, kur pirmais princips ir - kāda būs katras partijas atbildības joma, kas tika iezīmēts jau sarunu sākumā. Partijām ir jābūt kopējai atbildībai par visas valdības darbu.»
«Jāatzīst, ka, uzticot valdību atkārtoti veidot V. Dombrovskim, starptautiskajā vidē šis varētu tikt uztverts kā zināms politiskās stabilitātes apliecinājums,» teikusi Valsts kontroliere, bet vienlaikus viņa akcentē: «Būtiskāk ir nevis tas, kā izskatāmies ārpusē, bet kas mainīsies valstī. Te diemžēl jāatzīst, ka V. Dombrovska valdības aizsāktais virziens jeb darbības veids valsts izvešanai no krīzes nedod pozītīvu pārliecību izaugsmes atjaunošanai un vēl mazāk tās ilgtspējai. Valdības politikai trūkst valstiska ilgtermiņa redzējuma. Darbības visu laiku notiek tādā kā starptautisko aizdevēju prasību aizsegā, kas liecina par nespēju pašiem uzņemties drosmīgus lēmumus atbilstoši valsts, nevis ārējām interesēm, lai problēmas risinātu pēc būtības, nevis īslaicīgi tās padarītu mazāk sāpīgas vai noliktu malā.»