Bankas

Sudraba: par Krājbankas sabrukumu atbildīgas arī drošības iestādes

Lelde Petrāne, 05.12.2011

Jaunākais izdevums

Pēc Latvijas Krājbankas kraha jāvērtē ne vien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), bet arī Latvijas drošības iestāžu atbildība, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Par banku sistēmas stabilitāti ir atbildīga ne tikai komisija, bet arī drošības iestādes, kas nav pietiekami strādājušas, teica Valsts kontroliere.

Sudraba arī norādīja uz to, ka citās valstīs Krievijas finansistam Vladimiram Antonovam netika ļauts darboties banku biznesā, taču Latvijā bijis citādi, turklāt Latvijā jau bijuši gadījumi, kad bankas nonākušas krīzes situācijā, no kuriem bija jāgūst mācība

Kā atbildīgās iestādes Krājbankas situācijā Sudraba minēja gan FKTK, gan Satversmes aizsardzības biroju, Drošības policiju un Latvijas Banku.

Db.lv jau rakstīja, ka pēc iztrūkuma vairāk nekā 100 miljonu latu apmērā konstatēšanas FKTK apturēja Krājbankas darbu un iesniedza tās maksātnespējas pieteikumu.

Policijā par notikušo ir sākts kriminālprocess, bankas akcionārus un vadību turot aizdomās par piesavināšanos un tās atbalstīšanu.

Kā vēstīts, ka ilggadējais Saeimas Finanšu un budžeta komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns, vaicāts, vai, viņaprāt, specdienesti «nogulēja» Krājbanku, laikrakstam Diena teica: «Jā, tieši tā es gribētu teikt - vajadzētu pasekot un paanalizēt specdienestu rīcībai šajā situācijā, jo tādas lietas nevar samilzt un notikt momentāni, tās nevar netikt nepamanītas. It sevišķi modriem bija jābūt, jau saasinoties situācijai ap airBaltic. Gan paša Antonova personība, gan airBaltic - tie ir riska faktori. Ir visdažādākās sazvērestības teorijas. Es piekrītu tiem cilvēkiem, kuri saka, ka Krājbanku varēja un vajadzēja glābt. Vajadzēja to pārņemt, līdzīgi kā to darīja Lietuva. Tā nav nekāda Snoras bankas filiāle, tā ir patstāvīga Latvijas Republikas kredītiestāde, kuras problēmas vajadzēja atrisināt, vēl jo vairāk, ka šīs problēmas kļūst sistēmiskas gan airBaltic sakarā, gan bankas izvērstā tīkla kontekstā, gan ņemot vērā situāciju, kas saistās ar Pasažieru vilciena konkursu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neizvēlētais administrators Lūsis pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latu

LETA, 26.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktā Aigara Lūša administrētā maksātnespējīgā SIA Skonto AL februāra beigās izsolē pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latiem, liecina Lūša paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā. Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.

LETA jau ziņoja, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ZZS prasa atklāt, kam no Krājbankas pārskaitīti 50 miljoni latu

Elīna Pankovska, 02.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nesen Latvijā televīzijas kanālos bija redzami reklāmas rullīši ar aicinājumiem noguldīt savus līdzekļus nu jau uz likvidācijas ceļa esošajā Latvijas Krājbankā, solot potenciālajiem klientiem ne vien augstus noguldījumu procentus, bet arī «sirdsmieru».

(Papildināts ar Ērika Stendzenieka viedokli)

Tagad cilvēkiem, kas savus noguldījumus uzticējuši Krājbankai, attiecībā uz savu līdzekļu, ko nenosegs noguldījumu garantijas, atgūšanu atliek vien «cerēt», kā vēl nesen publiski izteicās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane, kuras vadītās iestādes uzdevums ir pieskatīt banku tirgu mūsu valstī.

Jau ziņots, ka šaubīgu darījumu rezultātā Latvijas Krājbankā radies iztrūkums 100 miljonu latu apmērā, kas ieķīlāti citās bankās ar mērķi palielināt Krājbankas kapitālu, kā arī realizēt Latvijas Krājbankas mātes bankas Snoras akcionāra Vladimira Antonova personīgos projektus, kuru starpā tiek minēta arī iecere pārņemt Zviedrijas autobūves kompāniju Saab.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa a/s Latvijas Krājbanka atzinusi par maksātnespējīgu. Spriedums nav pārsūdzams. Maksātnespējas pieteikumus tiesā iesniedza gan Rīgas dome, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Kā jau rakstīts, tiesa bankas maksātnespējas lietu izskatīja ļoti ātri – gandrīz stundas laikā, un šodien arī nolēma paziņot savu spriedumu. Jāmin, ka FKTK pārstāvis Jānis Brazovsksi tiesai norādīja, ka bankas parādsaistības pārsniedz bankas aktīvus, Krājbanka savas saistības nokārtot nevarēšot.

DB jau rakstīja, ka sākotnēji FKTK nevedās ar maksātnespējas administratora atrašanu, un pirmās divas kandidatūras tika noraidītas. Tomēr trešais mēģinājums izrādījās veiksmīgs un šā gada 16.decembrī Rīgas apgabaltiesa par Krājbankas maksātnespējas administratoru apstiprināja zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA KPMG Baltic, kas pilnvaroja Jāni Ozoliņu veikt Krājbanka administratora pienākumus. Jāatgādina, ka iepriekš tika noraidīta gan Aigara Lūša, gan Inta Goldmaņa kandidatūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Krājbankas pārņemšanas nepieciešamība atkarīga no Lietuvas lēmumiem

Madara Fridrihsone, 22.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, vai Latvijas valstij vajadzēs pārņemt a/s Latvijas Krājbanka, būs atkarīgs no Latvijas Krājbankas kontrolpaketes īpašnieku Snoras pārņēmušās Lietuvas valdības lēmumiem par Snoras sadalīšanu.

«Lietuvas valdībai nav citu variantu kā vien rīkoties līdzīgi, kā Latvija rīkojās ar Parex Banku, tas ir, sadalīt Snoras labajā un sliktajā bankā,» otrdienas rītā db.lv skaidroja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) Saeimas frakcijas priekšsēdis Dzintars Zaķis.

Tas, vai Latvijas valstij būs jāpārņem Latvijas Krājbanka, esot atkarīgs no tā, vai Latvijas Krājbanka, atbilstoši Snoras jauno īpašnieku – Lietuvas valdības – lēmumiem, tiks pievienota labajiem vai sliktajiem aktīviem.

«Ja Latvijas Krājbanka nonāk pie sliktajiem aktīviem, tad, protams, Latvijas valstij tā būs jāpārņem, lai pasargātu klientu intereses,» sacīja Dz. Zaķis, uzsverot, ka pagaidām neesot pamata domāt, ka stabili strādājošā un pelnošā Latvijas Krājbanka varētu nonākt no Snoras atdalītajā «sliktajā bankā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pauls: Krājbankas klientu nauda ir vienkārši nozagta un ieguldīta airBaltic

LETA, 31.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Krājbanka klientu nauda ir vienkārši nozagta. Tā šodien izziņoto bankas administratora KPMG Baltics lēmumu rosināt sākt bankas bankrota procedūru vērtēja komponists Raimonds Pauls.

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

«Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts,» sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta airBaltic.

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK oficiāli izziņo Krājbankas krahu; valsts garantēs arī uzņēmēju noguldījumus

Dienas Bizness, 23.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Krājbanka ir iestājusies noguldījumu nepieejamība, šodienas sēdē konstatējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Līdz ar šāda lēmuma pieņemšanu FKTK uzdevusi Krājbankai izmaksāt daļu garantēto atlīdzību līdz 50 latiem dienā tās klientiem fiziskām personām, kurām saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību, pamatojoties uz informāciju, kāda ir a/s Latvijas Krājbanka grāmatvedības reģistros noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā.

Sākot ar rītdienu, 24. novembri, dienišķos 50 latus bankas klienti varēs saņemt arī Krājbankas apkalpošanas centros to darba laikā.

FKTK lēmums arī paredz, ka Krājbanka garantēto atlīdzību izmaksai nav tiesīga prasīt no saviem klientiem komisijas vai jebkādu citu maksu par minēto pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic kreditēšanai speciāli dibināti uzņēmumi

Līva Melbārzde, Ieva Mārtiņa, 17.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā Latvijas Krājbanka bija pārsniegusi airBaltic kreditēšanas limitus, šķiet nauda iepludināta caur speciāli šim mērķim dibinātām firmām.

Viena no šādām firmām ir SIA KD Jet, kas tagad mainījusi nosaukumu uz AB Jet un pieteikusi maksātnespēju. DB izdevās noskaidrot, ka SIA KD Jet pēc būtības nebija patiesais aviokompānijas airBaltic kreditētājs, ieguldot kompānijā 5,7 milj. eiro, bet gan tikai darījuma dalībnieks, aiz kura «slēpās» Latvijas Krājbanka. Šādu darījumu nācies realizēt, jo Krājbanka tajā brīdī bija pārsniegusi pieļaujamos kreditēšanas limitus. Līdzīgi 6,5 milj. eiro Krājbanka airBaltic iepludināja caur kādu airBaltic meitasfirmu Baltic Airlines.

Ir pretrunīga informācija par to, cik lielā mērā valdība, parakstot 2011. gada airBaltic kreditoru un akcionāru vienošanos par ieguldījumiem lidkompānijā vairāk nekā 100 milj. Ls apmērā, bija informēta par to, kas ir patiesie naudas ieguldītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lauto klubs cīnās par līdzekļiem Krājbankā

Egons Mudulis, 20.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv iespēja, ka Krājbankas krahā zaudētā Latvijas autopārvadātāju nauda varētu tikt atgūta, liecina iesaistīto pušu un ekspertu teiktais.

Kooperatīvai apdrošināšanas biedrībai Lauto Klubs (Lauto) joprojām pastāv iespēja nenokļūt zaudētājos, kaut arī Latvijas Krājbankā (Krājbanka) tai ir iestrēdzis ievērojams depozīts. Pēc Krājbankas darbinieku ieteikuma Lauto direktors Pāvels Groševs 2010.g. 13. jūlijā noslēdza līgumu ar uzņēmējai Jūlijai Mališevai piederošo, Igaunijā reģistrēto kompāniju OU MJ Logistic (MJ), paredzot, ka Lauto noguldījums 3,34 milj. eiro apmērā Krājbankā kalpos kā garantija bankas izsniegtajam kredītam MJ.

Viņaprāt, Lauto ieguvums esot bijis MJ apņemšanās kompensēt Lauto līdzekļus, ja Krājbanka nespēj pildīt savas saistības. Tam bija paredzēta Krājbankas attiecīgi novērtēta ķīla – īpašumi. Savukārt Mališevai piederošais uzņēmums SIA Anford Capital šajā pašā datumā apliecināja gatavību izpildīt MJ un Lauto līguma noteikumus. Groševs uzskata, ka no 2008.g. saņemtie 6–6,5% gadā par depozītu Krājbankā bija Lauto ļoti izdevīgi, kamēr MJ vēlāk maksājusi ap 7,2% par kredītu. Turklāt, ja nebūtu bijis garantijas, tad Lauto šobrīd nebūtu cerību atgūt vispār neko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krūmane atkāpjas no amata; Brazovskis paliks

Dienas Bizness, 28.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane nolēmusi atkāpties no amata.

«Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju. Kā arī uzskatu, ka aktīvā komisijas rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz bankas aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intreses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par komisijas bezdarbību. Kā komisijas priekšsēdētāja vienmēr esmu pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu komsijas darbībā, un ceru, ka pārējie komisijas padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības sajūtu,» sacīja Krūmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plānots, ka Noguldījumu garantiju fondā šogad tiks iemaksāti 27 miljoni latu

Žanete Hāka, 26.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek plānots, ka noguldījumu piesaistītāji maksājumos par 2012. gadu Noguldījumu garantiju fondā iemaksās 27 miljonus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pērnā gada pārskatā iekļautā informācija.

Maksājumos par 2011.gadu noguldījumu piesaistītāji Noguldījumu garantiju fondā iemaksāja 18,4 miljonus latu.

Noguldījumu garantiju fondā kopējais apmērs, iestājoties noguldījumu nepieejamībai AS Latvijas Krājbanka, bija 149,9 miljoni latu. Tā kā NGF jānodrošina AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem garantētās atlīdzības līdz 335,6 miljonu latu apmērā, iztrūkstošos līdzekļus garantēto atlīdzību izmaksai 185,6 milj. latu apmērā aizdeva valsts.

Aizņēmums tiks atmaksāts no Noguldījumu garantiju fondā līdzekļiem, kuru noguldījumu piesaistītāji katru ceturksni papildina ar iemaksām Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā kārtībā, un no līdzekļiem, kas atgūti no AS Latvijas Krājbanka par izmaksātajām garantētajām atlīdzībām. NGF ir pirmās kārtas prasījuma tiesības izmaksāto garantēto atlīdzību apmērā kā pret Raunas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību, tā arī pret AS “Latvijas Krājbanka”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Hipotēku banka pārņems Krājbankas privatizācijas sertifikātu kontus

LETA, 18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizturēta a/s Latvijas Krājbanka vadība, Db apstiprināja Krājbankas nu jau atstādinātā šefa Ivara Priedīša advokāts.

Krājbankas valdē līdz šim vēl darbojas Dzintars Pelcbergs, Svetlana Ovčiņņikova un Mārtiņš Zalāns.

Tuvāku informāciju saistībā ar notikumiem Krājbankā Valsts policijas vadītājs Ints Ķuzis, iespējams, sniegs pēc valdības sēdes. Jāatgādina, ka ir uzsākts arī kriminālprocess saistībā ar atklāto naudas līdzekļu iztrūkumu bankā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Zatlera redormu partija) savukārt pagaidām izvairās apstiprināt, ka saistībā ar iespējamo līdzekļu aizplūdi no Latvijas Krājbankas ierosinātajā kriminālprocesā būtu veiktas kādas aizturēšanas.

«Tiek darīts viss iespējamais, lai pasargātu bankas aktīvus un aizsargātu noguldītāju intereses,» komentējot tiesībsargājošo iestāžu darbu, lakoniski norādīja R.Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka kopš nonākšanas Snoras īpašumā audzējusi aktīvus par 193%, nepilnos piecos gados nopelnot 11 miljonus latu, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Lietuvas komercbankas Snoras īpašumā Latvijas vecākā komercbanka nonāca 2005.gada septembrī. 2005.gada beigās Krājbankas kopējais aktīvu apjoms bija 241,65 miljoni latu, kas tolaik bija 11. lielākais banku sektorā. Kopš tā laika bankas aktīvi auguši teju trīs reizes, šogad jūnija beigās sasniedzot 709 miljonus latu, liecina Krājbankas finanšu pārskati.

Krājbanka pēc aktīvu apjoma patlaban atrodas desmitajā vietā, kas liecina, ka bankas izaugsme iespēju robežās notikusi līdzīgi kā sektorā kopumā, tostarp arī tā sauktajos treknajos gados, kad bankas audzēja savus aktīvus, galvenokārt pateicoties izsniegtajiem kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra sākumā kļuvis zināms, ka ar Uzņēmumu reģistrā iesniegtu viltotu dokumentu palīdzību nelegāli pārņemts uzņēmums SIA 555 Brand Hotel, kam pieder viesnīca Royal Square Hotel & Suites Vecrīgā, bet 12. decembrī ar fizisku spēku apturēta šīs viesnīcas darbība, liekot viesiem atstāt viesnīcas telpas. Tā informē uzņēmuma pārstāvis Toms Briedis.

Arī šobrīd viesnīca joprojām esot slēgta un to apsargā bruņoti apsargi. Līdzšinējiem īpašniekiem tapis arī zināms, ka telpas ir ne tikai pārņemtas, bet līdzšinējās viesnīcas ēka jau pārdota tālāk citam uzņēmumam. Viesnīcas īpašnieks uzskata, ka reiderisms bijis iespējamas tikai tāpēc, ka Uzņēmumu reģistrs tikai formāli izskata iesniegtos valdes un dalībnieku izmaiņu dokumentus, ļaujot par kompānijas īpašnieku kļūt viltvārdim. Uzņēmumu reģistrs 17. decembrī, neraugoties uz 13.decembrī saņemto iesniegumu par krāpniecību, turpinājis apstiprināt viltvāržu dokumentus un apstiprinājis izmaiņas arī viesnīcas operētājkompānijā SIA Garden Palace valdē, teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dagdas pašvaldība: ko taupa taupītājs, to paņem laupītājs

Lelde Petrāne, 23.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pansionātā dzīvojošos nevarēsim paēdināt, bērnus uz skolu aizvest nevarēsim, jo benzīns taču autobusos jālej. Naudas tagad pietiek pāris dienām. Pēc tam, ja nekas nemainīsies, novads vienkārši apstāsies,» laikrakstam Diena stāstījis Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts.

Faktiski visa viņa vadītās pašvaldības nauda - ap 400 000 latu - iestrēgusi Latvijas krājbankā (LK). Līdzīgus bēdu stāstus Diena uzklausījusi no daudziem avotiem, arī pensionāriem, studentiem un mazu bērnu vecākiem.

«Mana draudzene Janīna šorīt jau izraudājās un dabūja dzert sirdsdrapes. Es kādu latiņu aizdevu, citādi paēst ne sev, ne sunim nenopirktu,» stāstījusi pensionāre Vija. Savukārt Andrejs ir satraucies par savu dēlu, kurš studē Anglijā, - viņš nākamajam semestrim paredzēto uzturēšanās naudu, ap 1000 latu, esot turējis LK, kur tā tagad arī palikusi.

Starp cilvēkiem, kuru nauda iestrēgusi Krājbankā, ir daudzas augstas amatpersonas, arī Saeimas deputāti, diplomāti un tiesneši. Piemēram, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) Dienai atzinis, ka viņa ap 60 000 eiro lielie uzkrājumi palikuši Krājbankā. Savukārt Maestro Raimonds Pauls bankai bija uzticējis ap 700 000 latu vērtus uzkrājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzētais Priedītis savu vainu noliedz

LETA, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Priedītis: Krājbanka nekad nav bijusi kāda uzņēmēja «kabatas banka»

NOZARE.LV, 20.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) nekad nav bijusi kāda uzņēmēja «kabatas banka», un bankas bijušajai vadībai nebija informācijas, ka bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs būtu izmantojis bankas līdzekļus savu biznesa projektu finansēšanai, uzsver bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis.

«Visi bankā apkalpojamie klienti tika identificēti atbilstoši piemērojamiem noteikumiem. Tika ievēroti uz vienu klientu atļautie ekspozīcijas limitu apmēri,» akcentēja Priedītis.

Vaicāts, vai atbilst patiesībai izteiktie apgalvojumi, ka Antonovs Krājbanku izmantoja, lai finansētu projektus, kuros, lai arī pats neparādījās kā īpašnieks, bija patiesā labuma guvējs, piemēram, airBaltic, Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR), Priedītis uzsvēra, ka bankas vadībai tādas informācijas nebija.

«Man nav informācijas par to, ka Antonovs būtu banku izmantojis savu biznesa projektu finansēšanai. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Antonovs nebija airBaltic vai RVR patiesais labuma guvējs. Par savām interesēm Latvijā lai komentē pats Antonovs, man viņš par tām nestāstīja,» skaidroja Priedītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic privātais akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas nespēs pildīt savus solījumus, valsts ir gatava pārņemt privātā akcionāra saistības un veikt visu nepieciešamā kapitāla iepludināšanu kompānijā.

Līdz ar to varēs uzskatīt, ka šī banku krīze ap Latvijas Krājbanku un Snoras skars vairāk akcionārus nekā kompāniju airBaltic, norāda kompānijas padomes priekšsēdis Gints Kiršteins.

Viņš arī paziņo, ka jau tagad ir skaidrs, ka airBaltic neatdos savas dominējošās pozīcijas tirgū, bet tikai nedaudz pārgrupēsies.

Kiršteins skaidro, ka airBaltic pozīcijas pēc Latvijas Krājbanka un Snoras banku kraha nav īpaši mainījušās, jo aviokompānijai Latvijas Krājbankā neatradās lielas naudas summas. Problēmas esot sagādājis tas, ka norēķinu sistēma internetā autorizēja karšu maksājumus caur Latvijas Krājbanku, un tas nozīmēja, ka sākumā nebija iespējams nopirkt biļetes. «Šo jautājumu uzņēmuma vadība atrisināja ļoti veiksmīgi, un varam uzskatīt, ka šie notikumi satricināja airBaltic ikdienas ritmu, taču nekādas paliekošas sekas neizraisīja,» uzsver Kiršteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Visvairāk Latvijas Krājbankā noguldījušas privātpersonas un privātuzņēmumi

Lelde Petrāne, 22.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielāko noguldījumu apjomu Latvijas Krājbanka pagājušajā gadā saņēma no privātpersonām, liecina Latvijas Krājbankas konsolidētais gada pārskats par gadu, kas noslēdzās 2010. gada 31. decembrī.

Noguldījumi bankā kopā veidoja vairāk nekā 577 miljonus latu (2009. gadā - vairāk nekā 480 miljonus latu). Visvairāk 2010. gadā bankā bija noguldījušas privātpersonas - vairāk nekā 399 miljonus latu (2009. gadā - vairāk nekā 310 miljonus latu).

Otrs lielākais noguldījumu apjoms saņemts no privātuzņēmumiem - vairāk nekā 157 miljoni latu (2009. gadā - vairāk nekā 99 miljoni latu).

Trešā lielākā noguldītāju grupa bija valsts uzņēmumi, kas bija noguldījuši vairāk nekā 71 miljonu latu (2009. gadā - vairāk nekā 64 miljoni latu).

Pašvaldības bija noguldījušas aptuveni sešus miljonus latu, bet sabiedriskās un reliģiskās organizācijas - aptuveni trīs miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No maksātnespējīgās Krājbankas piedzen 920 tūkstošus latu

Elīna Pankovska, 10.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa nospriedusi pilnībā pamierināt SIA Skonto AL prasību un no maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka piedzīt zaudējumus 920 tūkst. Ls apmērā. Tiesa arī noteikusi SIA Skonto AL tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā, DB informēja tiesas pārstāve Baiba Kataja.

Tiesa arī lēma, ka no Krājbankas par labu valstij jāpiedzen nodevu 2,7 tūkst. Ls un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,94 Ls. Pilns spriedums būs pieejams 24.aprīlī un pēc pilna sprieduma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senātā.

DB jau rakstīja, ka MSIA Skonto AL agrāk piederēja viesnīca Rolands, kas bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 milj. Ls. Šī summa bijusi nepieciešama būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājusies SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Tai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvāko scenāriju piepildīšanās gadījumā Latvijas valsts neiesaistīsies Latvijas Krājbankas glābšanā – pirmkārt, banka neesot uzskatāma par sistēmisku, bet otrkārt Latvijas amatpersonas uzskata, ka tagad Lietuvas valdībai pienācis rīkoties tāpat, kā savulaik, glābjot Parex Banku, rīkojusies Latvija.

To pēc otrdien notikušās valdības sēdes paziņoja gan Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas vadītāja Irēna Krūmane, gan finanšu ministrs Andris Vilks.

I. Krūmane norādīja, ka Latvijas Krājbanka tikai daļēji atbilst sistēmiskas bankas pazīmēm, un tieši Lietuvas valdībai, kas pārņēmusi Snoras banku, kam pieder nepilni 70 % Latvijas Krājbankas akciju, būtu jāparūpējas par Latvijā esošās bankas kapitāla pietiekamības palielināšanu. Latvijas Krājbanka gan atbilstot sistēmiskas bankas pazīmēm pēc klientu skaita, tomēr tajā esošo noguldījumu apjoms veidojot vien aptuveni 5 % no noguldījumu kopapjoma, tādēļ Latvijas Krājbanka nekādā gadījumā neesot pielīdzināma pirms trim gadiem pārņemtajai Parex bankai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ģenerālprokuratūru lūdz pārbaudīt pašvaldību un valsts un pašvaldību uzņēmumu noguldījumu nosacījumus Krājbankā

Dienas Bizness, 28.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deputāts Ainars Latkovskis (Vienotība) nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, lūdzot pārbaudīt, par kādām summām un procentu likmēm pašvaldības un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības veikušas noguldījumus a/s Latvijas Krājbanka.

Latkovskis lūdz ģenerālprokuroru pārbaudīt, vai šo noguldījumu procentu likmes nav mazākas kā citiem a/s Latvijas Krājbanka noguldītājiem par līdzīgu laika posmu un vai tās atbilst vidējām likmēm tirgū.

Lūguma mērķis ir noskaidrot, vai attiecīgo pašvaldību, valsts un pašvaldību uzņēmumu amatpersonas, kuras pieņēmušas lēmumu par līdzekļu izvietošanu attiecīgajā bankā, viņu radinieki vai viņiem piederošās kapitālsabiedrības nav saņēmušas kādus īpaši izdevīgus komercbankas pakalpojumus vai citus mantiskus vai citāda veida labumus, kas varētu liecināt par iespējamiem likuma«Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru