Pēc Latvijas Krājbankas kraha jāvērtē ne vien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), bet arī Latvijas drošības iestāžu atbildība, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Par banku sistēmas stabilitāti ir atbildīga ne tikai komisija, bet arī drošības iestādes, kas nav pietiekami strādājušas, teica Valsts kontroliere.
Sudraba arī norādīja uz to, ka citās valstīs Krievijas finansistam Vladimiram Antonovam netika ļauts darboties banku biznesā, taču Latvijā bijis citādi, turklāt Latvijā jau bijuši gadījumi, kad bankas nonākušas krīzes situācijā, no kuriem bija jāgūst mācība
Kā atbildīgās iestādes Krājbankas situācijā Sudraba minēja gan FKTK, gan Satversmes aizsardzības biroju, Drošības policiju un Latvijas Banku.
Db.lv jau rakstīja, ka pēc iztrūkuma vairāk nekā 100 miljonu latu apmērā konstatēšanas FKTK apturēja Krājbankas darbu un iesniedza tās maksātnespējas pieteikumu.
Policijā par notikušo ir sākts kriminālprocess, bankas akcionārus un vadību turot aizdomās par piesavināšanos un tās atbalstīšanu.
Kā vēstīts, ka ilggadējais Saeimas Finanšu un budžeta komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns, vaicāts, vai, viņaprāt, specdienesti «nogulēja» Krājbanku, laikrakstam Diena teica: «Jā, tieši tā es gribētu teikt - vajadzētu pasekot un paanalizēt specdienestu rīcībai šajā situācijā, jo tādas lietas nevar samilzt un notikt momentāni, tās nevar netikt nepamanītas. It sevišķi modriem bija jābūt, jau saasinoties situācijai ap airBaltic. Gan paša Antonova personība, gan airBaltic - tie ir riska faktori. Ir visdažādākās sazvērestības teorijas. Es piekrītu tiem cilvēkiem, kuri saka, ka Krājbanku varēja un vajadzēja glābt. Vajadzēja to pārņemt, līdzīgi kā to darīja Lietuva. Tā nav nekāda Snoras bankas filiāle, tā ir patstāvīga Latvijas Republikas kredītiestāde, kuras problēmas vajadzēja atrisināt, vēl jo vairāk, ka šīs problēmas kļūst sistēmiskas gan airBaltic sakarā, gan bankas izvērstā tīkla kontekstā, gan ņemot vērā situāciju, kas saistās ar Pasažieru vilciena konkursu.»