Pārtika

Sudrablīnis ieķīlājis krājumus, pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības

Db.lv, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Zivju pārstrādes uzņēmums un ikru ražotājs SIA «Sudrablīnis» reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «Luminor Bank», komercķīla nodrošina visus bankas prasījumus pret SIA «Sudrablīnis», kuri izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā kredītlīnijas līguma.

19.decembrī reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,950 miljoni eiro.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šī ir vienīgā SIA «Sudrablīnis» šobrīd aktuālā komercķīla.

2000.gadā reģistrētais SIA «Sudrablīnis» nodarbojas ar zivju produkcijas pārstrādi un realizāciju. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,953 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 243 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju produkcijas ražotājs SIA "Sudrablīnis" pērn audzējis apgrozījumu, savukārt ārkārtas situācijas laikā turpināja darbu pie jaunu produktu izstrādes. Uzņēmuma vadība cer, ka krīze netraucēs uzņēmuma plāniem veidot jaunu ražotni, kurā plānots investēt ap sešiem miljoniem eiro.

Vairumu eksportē

"Sudrablīnis" aizvadītajā gadā veiksmīgi realizējis savu produkciju gan vietējā tirgū, gan arī to eksportējis, un, piedaloties starptautiskajās izstādēs, izdevies atrast jaunus noieta tirgus un palielināt eksporta apgrozījumu par 30%, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Aivars Līnis. Līdz pat 60% preču tiek eksportētas uz vairāk nekā 20 pasaules valstīm - uzņēmuma sadarbības partneri un klienti atrodas tādās valstīs kā Vācija, Nīderlande, Dānija, Lielbritānija, Francija, Beļģija, Spānija, Īrija, Zviedrija, Lietuva, Igaunija, Polija, Ungārija, Rumānija, Grieķija un citas.

"Lursoft" dati rāda, ka SIA "Sudrablīnis" apgrozījums pērn kāpis par 29,96%, sasniedzot 3,19 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā bijusi 418,86 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru