Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) piektdien atņēma Krievijas bobslejistam Aleksandram Zubkovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnītās zelta medaļas divniekos un četriniekos, līdz ar to, visticamāk, par olimpiskajiem čempioniem kļūs latviešu pilota Oskara Melbārža četrinieks ar stūmējiem Arvi Vilkasti, Daumantu Dreiškenu un Jāni Strengu.

Lēmums par medaļu pārdalījumu oficiāli jāpieņem Starptautiskajai Bobsleja un skeletona federācijai (IBSF).

Zubkovs, tāpat kā virkne citu Krievijas sportistu, tika turēti aizdomās par dopinga provju viltošanu Soču Olimpiādes laikā. Šīs lietas izskatīja speciāla SOK komisija Denisa Osvalda vadībā, pēc kuras rekomendācijām, SOK arī pieņēmusi lēmumu atņemt Zubkovam zelta medaļas kā divnieku, tā četrinieku sacensībās.

Kā vēstīts, šonedēļ SOK atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu, visticamāk, kļūs Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienāksies bronzas godalga.

Par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.

Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes balva karjerā.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējus Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.

Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.

Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā.

Vieglatlēte Diāna Dadzīte piektdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs diska mešanas sacensībās izcīnīja sudrabu, sagādājot Latvijai pirmo godalgu.

Dadzīte, kura startēja F55 veselības grupā, sudrabu ieguva sestajā mēģinājumā, kad rīku aizmeta 25,02 metru tālumā. Iepriekšējā mēģinājumā Dadzīte disku raidīja par 97 centimetriem tuvāk, sacensību beigās sasniedzot divus personīgos rekordus pēc kārtas.

Sacensības Dadzīte sāka ar 23,01 metru tālu metienu, sekoja 23,40, 22,31 un 23,10 metrus tāli raidījumi.

Uzvaru svinēja ķīniete Feisji Donga, kura disku aizmeta 26,64 metrus tālu un sasniedza jaunu Āzijas rekordu. Bronzas medaļa ar rezultātu 24,11 metri meksikānietei Rozai Marijai Kazaresai Gerero.

Diska mešanas finālsacensībās piedalījās 11 sportistes, no kurām Krievijas Olimpiskās komitejas komandas pārstāve Natālija Čebakova palika rezultāta.

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.

Latvijas simtgades prezidentam būs jāprot ne tikai veiksmīgi manevrēt starptautiskajā arēnā, bet arī iesaistīties ekonomisku jautājumu risināšanā pašmājās

Raimonda Vējoņa ievēlēšana Latvijas Valsts prezidenta amatā nav pārsteidzoša. Neatkarīgi no tā, kura Saeimas partija piespēlēja R. Vējoņa kandidatūras ievēlēšanai trūkstošās balsis, pašreizējais valdošo politisko spēku samērs un politiskais fons principā nepieļāva citu risinājumu, ja vien nebija vēlmes riskēt jau tagad ar jaunas valdības un koalīcijas veidošanu.

Šī ir arī reize, kad Latvijas Valsts prezidents ir nevis pēkšņi izraudzīts «nezin no kurienes», bet gan ir ar vairāk nekā desmit gadu ilgu pieredzi vadošos Latvijas politiskajos amatos. Varētu teikt, ka prezidents ir izraudzīts atbil- stošs tam politiskajam pasūtījumam, kurš dominēja arī pagājušā rudens Saeimas vēlēšanās. Savukārt ZZS jau otrās prezidenta vēlēšanas pēc kārtas nodemonstrēja apskaužamas spējas labi apiet dažādus politiskos zemūdens akmeņus un dabūt cilvēku no savām rindām nozīmīgākajā Latvijas valsts amatā.

Baltijā vislielākās valsts augstāko amatpersonu algas ir Igaunijā, kam seko Lietuva un Latvija; atalgojuma ziņā visā Eiropā amatpersonas sapnis tomēr ir ES institūcijas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad nedaudz ir augusi Saeimas deputātu alga, kas mēnesī ir apmēram 2291 eiro liela, un valsts augstākās amatpersonas ik pa laikam ar piesardzīgu retoriku norāda uz ministrijās nepieciešamo atalgojuma pieaugumu, kas ir zemāks nekā Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Tas ir saprotams, jo algu pacelšana pašiem sev nav populārs temats, kas vairotu vēlētāju simpātijas pret politiskajām partijām, jo daudzās nozarēs vēl aizvien atalgojuma līmenis ir ārkārtīgi zems. Tāpat būtisks ir jautājums par to, vai, paceļot algas amatpersonām, tiešām mazinātos iespējamie korupcijas riski valsts pārvaldē, jo, kā zināms, apetīte aug ēdot. Savukārt uzņēmēji vairākkārt ir norādījuši, ka biznesā cilvēki ar vajadzīgām iemaņām saņem daudz vairāk nekā valsts pārvaldē, tomēr kopumā sabiedrībā šāds temats nav populārs un negūst vairākuma atbalstu. Viens no veidiem, kas izskanējis saistībā ar ierēdņu algu palielināšanu, ir tāds, ka varētu tikt saglabāts esošais atalgojuma apmērs, bet samazināts valstī kopējais strādājošo skaits, tādējādi paceļot algas. Jāatgādina, ka pērn Saeima rosināja 800 eiro neto algas pielikumus ministriem, kas tika argumentēta ar nepieciešamību pēc daudzmaz atbilstoša atalgojuma attiecīgās nozares līderim, tomēr priekšlikums caurkrita, un pašlaik ir dzirdama vien murmināšana par principiālu nepieciešamību pēc korekcijas, bet ne par konkrētiem skaitļiem.

Tiešsaistes finanšu tirgum ieņemot pozīcijas, bankas un institucionālie investori draud nostumt mazo investoru .

Lai gan pirmās interneta finanšu platformas Lielbritānijā darbojas kopš 2005. gada, neregulētais jeb alternatīvais tirgus Eiropas valstīs atdzīvojās un kā sēnes pēc lietus sāka augt pēc finanšu krīzes. Pēdējo trīs gadu laikā tas pretendē kļūt par teju vai masveida parādību, un tā darījumu apjoma pieaugums sāk piesaistīt tirgus regulatoru un lielo investoru uzmanību. Ekonomikas pētnieki atzīst, ka alternatīvās platformas uzlabo piekļuvi finansējumam, veicina inovācijas, rada jaunas darba vietas, palielina naudas apriti, rada veselīgu konkurenci un tādējādi sekmē sociālo un ekonomisko izaugsmi.

Piekļuve finansējumam joprojām ir viena no Eiropas MVU aktuālākajām problēmām. Pētījumos konstatēts, ka lielākā daļa Eiropas MVU vadītāju domā, ka pieejamība banku aizdevumiem kopš finanšu krīzes nav uzlabojusies, bet ir pat pasliktinājusies. Arī Eiropas Banku federācijas ziņojums (EBF Facts & Figures 2014) rāda, ka laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam atsevišķu valstu banku kopējā aizdevumu daļa gan palielinājās – Francijas (+663 mljrd. EUR), Zviedrijas (+205 mljrd. EUR), Polijas, Somijas, Nīderlandes un Dānijas (ap +90 mljrd. EUR katrai), bet lielākā daļā Eiropas valstu šis apjoms ir palicis nemainīgs, savukārt ievērojami samazinājies tādās valstīs kā Spānija (-354 mljrd. EUR), Īrija (-269 mljrd. EUR) un Beļģija (-188 mljrd. EUR). Banku federācija atzīst, ka «ieilgušais vājums» ir radījis ievērojamu MVU aizdevumu apjoma kritumu – 2013. gadā banku aizdevumu apjoms Eiropas MVU kopumā samazinājās par 232 milj. EUR jeb 4,4%. Diemžēl vissāpīgāk tas sit mazos uzņēmumus, kas veido ievērojamu daļu gan Latvijas, gan arī Eiropas uzņēmumu.

Pieprasījums pēc tekilas arvien aug, bet tās ražošanā joprojām tiek izmantotas senas metodes.

Tekila ir Meksikas vislabāk pazīstamais dzēriens visā pasaulē. Tekilas industrijas saknes meklējamas Halisko ielejā, no kuras dzēriens ir ieguvis arī savu nosaukumu - tur atrodas Tekilas ciems.

Šajā vietā jau paaudžu paaudzēs tekila tiek gatavota no zilās agaves sulas.

«Jimador», meksikāņu lauksaimnieka, galvenais darba rīks ir coa de jima vai vienkārši coa. Tie ir plakani, asi naži, kas līdzinās kaplim. Coa tiek izmantots, lai apstrādātu augu, atsājot tikai pašu centru, kas pēc tam tiek sasmalcināts.

Ar augu novākšanu un aso lapu noņemšanu, kas ir roku darbs un prasa lielu fizisku spēku, nodarbojas lietpratēji - «jimandor», kuri dienā spēj apstrādāt vairāk par tonnu ražas.

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Profesionāli politiķi apmet kažoku uz otru pusi un veikli pārkāpj otrpus aizgaldam Ministru kabinetā

No nagu maukšanas valsts budžeta sakarā Jānis Reirs meties par pensionāru interešu aizsargu. Nu viņam būs jālūdz uz deju citi sociālie partneri, un tā atkal, visticamāk, nebūs romantiska valsēšana.

Mēs lepojamies, ka mūsu bērni un mazbērni nemaksā nodokļus, bet vēlamies skolu pāri ielai un slimnīcu tuvu mājām, kā arī policistu pie mājas. Tā savus vēlētājus sarunā ar DB raksturo jaunizceptais labklājības ministrs. Vēl kāda «būtiska» iepriekšējā finanšu ministra atziņa: «Mums nav naftas.» Savulaik, būdams premjers, Einars Repše gan izspļāvis daudz fifīgāku frāzi: «Kā var nesolīt pensionāriem cilvēku cienīgu dzīvi, kā var nesolīt veselības aprūpei nepieciešamo naudu?» Šo teikumu kā tādu mēles mežģi vajadzētu zelta rāmī pasniegt Reira kungam, kurš no ādas dīrātāja un nodokļu vagara spēji kļuvis par tādas ministrijas vadītāju, kura citu vidū izceļas ar spilgtu lūdzēja pozīciju. Acīmredzot tāpēc J. Reirs nekavējas apburt savu jauno, bet sirmo publiku ar solījumiem plānot pensijas indeksācijas modeļa maiņu, indeksācijas apmēru atgriezt «pirmskrīzes līmenī», tāpat viņam ir plāni «pirmskrīzes līmenī» atjaunot pacientu līdzmaksājumus. Uzņēmēju peltais ministrs, ticis jaunā krēslā, varbūt vēl sirdī nav mainījis retoriku, tomēr droši vien apzinās amata atbildību vairāk nekā pusmiljona vēlētāju pensionāru acīs, rūpējoties par savas partijas Vienotība popularitātes nākotni. Situācijā, kas spiež tik krasi mainīt pozīciju, gan jāpatur prātā, ka dažubrīd mēli labāk turēt aiz zobiem, atceroties partijas biedres un kādreizējās labklājības ministres krēsla īpašnieces Ilzes Viņķeles sensacionāli neveiksmīgos izteikumus par padomju gados nodarbinātajiem, kas no Latvijas valsts saņem pensiju, ko patiesībā nemaz nav nopelnījuši.

Covid-19 pandēmija Latvijā būtiski nobremzēja ekonomikas attīstību, tajā skaitā ļoti negatīvi ietekmēja arī mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Lieki piebilst, ka karš Ukrainā problēmas saasinās vēl vairāk.

Mūsu valstī ir liels šādu uzņēmumu ar apgrozījumu līdz 2 miljoniem eiro gadā un līdz 10 darbiniekiem īpatsvars, tas sasniedz aptuveni 80 procentus no visiem uzņēmumiem. Tagad, kad atkal esam attīstības fāzē, mazie uzņēmumi bieži vien smagāk nekā lielie izjūt problēmas, kas radušās jaunajā situācijā, tomēr to darbības normalizēšana ir nozīmīga visas tautsaimniecības atveseļošanai.

Pašlaik ir izveidojusies savdabīga situācija - pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem aug, pasūtījumi ir, darba it kā netrūkst. Taču vienlaikus strauji aug izmaksas. Darba tirgū trūkst darbinieku, un, lai viņus piesaistītu, nākas palielināt darba samaksu. Būtiski aug energoresursu – elektroenerģijas, gāzes, degvielas cenas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Dzintars Lerhis, sporta preču veikalu SKIBOX īpašnieks un atpūtas kompleksa Kaķītis līdzīpašnieks. «Uzņēmumu unikalitāte ir sirdslieta. Ir patiesi jāmīl tas, ko dari, vai arī jābūt pilnīgi trakam, lai Latvijā strādātu jomā, kas saistīta ar sniegu, ņemot vērā to, ka Latvijā sniegs ir reti, patiešām reti. Līdz ar to ir jāstrādā divtik cītīgi,» par savu darbības jomu saka Dz. Lerhis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man gribētos domāt, ka neesmu viens no trakajiem, kam pieder pasaule, bet daru to, ko patiešām mīlu - sniegs, kalni, aktīvā atpūta ir mana kaislība. Es pats esmu kaislīgs slēpotājs ziemā, savukārt vasarā aizraujos ar golfa spēli, kas Latvijā kļūst arvien populārāka. Daudz tiekos ar cilvēkiem, runāju par aktīvo atpūtu – varu ieteikt un palīdzēt izvēlēties piemērotāko apģērbu, aksesuārus un inventāru aktīvajai atpūtai, kā arī rekomendēt vietas, kur vislabāk aktīvi pavadīt brīvo laiku un baudīt dabu. Ne vienmēr ir jābrauc tālu prom, lai atpūstos un ļautos ziemas sporta veidiem, plašs piedāvājums ir arī tepat uz vietas Latvijā.

Noslēdzies Latvijas Bankas izsludinātais iepirkums par Par sudraba kolekcijas monētas Pasaku monēta III izgatavošanu un piegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma līgumcena ir 208,2 tūkstoši eiro, tomēr, kā skaidro, LB, faktiskais līgumcenas apmērs tiks precizēts līguma izpildes laikā, pamatojoties uz Londonas Dārgmetālu tirgus asociācijas (Londona, Anglija) cenām sudraba pirkšanas dienā. Sudrabu kaltuve pirks nākamajā darbadienā pēc pasūtījuma saņemšanas.

Konkursā saņemti trīs pretendentu iepirkumi, bet par uzvarētāju atzīta Lietuvas kaltuve UAB Lietuvos Monetų Kalykla.

Inflācijas palielināšanās pasaulē komplektā ar aizvien nemierīgāku ģeopolitisko situāciju šogad var likt zelta cenai pieaugt līdz augstākajam līmenim kopš šīs desmitgades sākuma

Dārgmetālu, tostarp zelta cenas izaugsmes potenciāls tradicionāli tiek saskatīts divos brīžos – laikā, kad tautsaimniecību pārņem inflāciju, un brīžos, kad politikā un ekonomikā pieaug nedrošība. Šobrīd diezgan droši var teikt, ka pasauli pārņēmuši abi minētie faktori. Attiecībā uz cenu pieaugumu atliek vien palūkoties veikalu plauktos vai degvielas uzpildes staciju cenrāžos, un tur vērojamās tendencēs ir ne tikai Latvijas, bet arī vispasaules rakstura. Viens no pēdējā laika inflācijas dzinējspēkiem pasaulē ir bijusi naftas cenas palielināšanās un, ņemot vērā šīs izejvielas stratēģiski nozīmīgo raksturu, izmaksu palielināšanās lielākā vai mazākā mērā notiek pārējā tautsaimniecībā. Lai arī vēl aizvien var turēties pie uzskata, ka tālāks melnā zelta cenas pieaugums ir visai ierobežots, jo pārdevēji stāv rindā, tomēr to pašu nevar teikt par inflāciju. Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei gan Eiropā, gan pārējā pasaulē, palielinās arī vispārējais pieprasījums, kas liek sadārdzināties gan dažādām izejvielām, gan galaproduktiem, gan pakalpojumiem, un izskatās, ka šis process turpinās uzņemt apgriezienus. Arī politiskā situācija pasaulē turpina saasināties, un šķiet, ka bruņošanās sacensībā tiek iesaistīts aizvien lielāks skaits valstu, kas sevišķi pamanāms Āzijā. Līdz ar to nav nekāds brīnums, ka, neraugoties uz aizvien labo mikroklimatu akciju tirgos, kāda ieguldītāju daļa izvēlēsies investīciju riskus diversificēt par labu zeltam vai citiem dārgmetāliem. To, ka šāds scenārijs var izrādīties reāls, zināmā mērā apliecina pēdējā mēneša laikā notikušais cenas pieaugums apmēram par 5%, pēdējās dienās tai svārstoties ap 1200 ASV dolāriem par Trojas unci.

Iestrādājot dārgakmeņus rotās, cilvēkiem tiek dota iespēja sev nesāt līdzi nelielu daļu no dabas bagātībām, ir pārliecināta Lidija Hlinova.

Rotu zīmola Room 88 īpašniece un idejas autore Lidija Hlinova savām rokām skaistas lietas darinājusi jau sen. Aizraušanās sākās laikā, kad viņa bija profesionāla sporta deju dejotāja un pati sev veidoja tērpus, aksesuārus, bet pēc tam savas prasmes lika lietā, strādājot Spānijā, kur bija atbildīga par grupas Gore Performance, kura uzstājās klubos Amnesia un Pacha Ibiza, skatuves tērpiem. Vēlāk viņa pievērsās rotām. «Šis ir mans otrais rotu zīmols. Pirmā zīmola nosaukums bija Yayoi, un tas bija kardināli atšķirīgs no tā, ko pašlaik veidoju. Rotas bija lielas, uzkrītošas, un tās tika veidotas no koraļļiem, kristāliem, ķēdēm un virvēm. Interesanti, ka man pašai nekad nav patikušas lielas un uzkrītošas rotas, aksesuāri. Esmu minimālisma piekritēja, un tieši šāds rokraksts ir pirms diviem gadiem izveidotajam zīmolam Room 88. Manuprāt, rotai ir jābūt daļai no sievietes būtības, un tai jābūt tādai, ko vēlas nēsāt katru dienu. Būtībā – dzīvot kopā ar rotu, sarast ar to. Rotai ir jābūt ilgtspējīgai, tādai, ko sieviete vēlas atstāt nākamajai paaudzei,» savu pārliecību pauž Lidija.

Serbu aizsargs Bogdans Bogdanovičs, kurš šajā pavasarī triumfēja ULEB Eirolīgā, vienojies par ienesīgu līgumu ar Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandu Sakramento Kings, tādējādi viņš kļūs par visu laiku dārgāko līgas debitantu.

Ziemeļamerikas mediji vēsta, ka 24 gadus vecais Bogdanovičs ar Kings parakstīs līgumu uz trim gadiem ar kopējo summu 36 miljoni dolāru (31,5 miljoni eiro).

Tiesa, līgumu oficiāli varēs parakstīt vien nākamnedēļ.

Bogdanoviču 2014.gada draftā ar 27.numuru izvēlējās Fīniksas Suns, bet pasaules spēcīgākajā basketbola līgā viņš vēl nav debitējis. Kings tiesības uz šo spēlētāju ieguva pagājušā gada draftā.

Maijā Bogdanovičs palīdzēja Turcijas klubam Stambulas Fenerbahce pirmo reizi triumfēt ULEB Eirolīgā. Šajā turnīrā serbs caurmērā izcēlās ar 14,6 punktiem un 43% precizitāti no trīspunktnieku līnijas.

Tāpat Serbijas basketbolists kopā ar Fenerbahce uzvarēja Turcijas čempionātā, kamēr Bogdanovičs tika nosaukts par izslēgšanas turnīra vērtīgāko spēlētāju. Savukārt pērn viņš palīdzēja valstsvienībai izcīnīt Riodežaneiro olimpisko spēļu sudrabu.

Nostiprinoties pieņēmumam, ka pasaules ekonomika būs vājāka, šogad zemāk ceļo vairāku izejvielu cena. Viena no šādām izejvielām ir sudrabs, kura vērtība Ņujorkas preču biržā kopš janvāra sarukusi gandrīz par 7% līdz 14,83 ASV dolāriem par Trojas unci.

Šajā pašā laikā palielinājusies zelta cena, kas līdz ļoti augstam līmenim novedis zelta/sudraba attiecības rādītāju.

Šobrīd vienas unces zelta vērtība pielīdzināma aptuveni 90 uncēm sudraba, kas ir visvairāk 26 gadu laikā, liecina Dow Jones Market dati. Iepriekšējo reizi zelta un sudraba attiecība virs 80 atradās 2016. gada sākumā, kad eskalējās bažas par straujāku Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Toreiz tas nozīmēja spēju (lai gan neilgu) akciju izpārdošanu faktiski visos lielākajos pasaules akciju tirgos. Tāpat zelta/sudraba attiecība šo līmeni pārsniedza neilgi pirms bēdīgi slavenā Lehman Brothers bankrota 2008. gadā.

Šāda situācija, pēc atsevišķu tirgus pētnieku domām, arī šobrīd var būt vēstnese sarežģītākiem laikiem visam kopējam finanšu tirgum. Jau ziņots, ka minētās attiecības palielināšanās bieži tiek uztverta kā negatīva parādība, jo tas liecina, ka līdzekļu pārvaldnieki priekšroku dod drošajam patvērumam zeltam, jo ir bažas, ka finanšu tirgū nosacījumi vairs nav tik labvēlīgi. Šajā pašā laikā tiek atmesti ieguldījumi sudrabā, jo valda pārliecība, ka būs aktuāla krietni lēnāka pasaules ekonomikas izaugsme, kas nozīmēs mazāku šī dārgmetāla industriālo patēriņu.

Latvijas vadošā svarcēlāja Rebeka Koha otrdien neatstāja konkurentēm cerības uz panākumu un ļoti pārliecinoši trešo gadu pēc kārtas triumfēja Eiropas junioru čempionātā U-20 vecuma grupā.

Startējot svara kategorijā līdz 58 kilogramiem, raušanā Koha pacēla 98 kilogramus, bet grūšanā tika galā ar 115 kilogramiem, kas summā deva 213 kilogramus.

Kohai rezultatīvi bija pirmie pieci mēģinājumi, bet no sestā viņa atteicās.

Sacensībās otro vietu ar 187 (82+105) kilogramiem guva turciete Ajšegila Čakina, kamēr trešā ar 177 (77+100) kilogramiem palika Olha Pikaša no Ukrainas.

Raušanā Latvijas smagatlēte sacensībās iesaistījās vien no 90 kilogramiem, kamēr tuvākā konkurente sacensības jau bija noslēgusi ar 82 kilogramiem, bet raušanu sāka no 111 kilogramiem, kamēr Čakina brīdi vēlāk centās tikt galā ar 112 kilogramiem.

Koha par Eiropas U-20 čempioni kļuvusi trešo gadu pēc kārtas. Pērn sportiste summā pacēla 204 kilogramus. Vēl Eiropas U-20 čempionātā viņa 2014.gadā viņa tika pie sudraba, bet 2013.gadā - pie bronzas.

Pēdējā laikā uz neskaidrību fona straujāk palielinājusies ne tikai drošā patvēruma – zelta – cena. Tā palēkusies arī sudrabam, kas dažkārt tiek uztverts kā dzeltenā dārgmetāla lētākā alternatīva.

Augot investoru interesei, tā vērtība kopš šīs vasaras sākuma ir pakāpusies jau par 16,5% un pārsniegusi 17 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci.

Līdzīgi kā tas ir zelta gadījumā, arī sudraba vērtības pieaugumam palīdz centrālo banku politika. Notiekošais liek domāt, ka procentu likmes tiks novestas vēl zemāk un negatīvo likmju ēra vērsīsies plašumā. Šādos brīžos dārgmetāliem vieglāk konkurēt ar tiem finanšu produktiem, kuri nu sola ilgstoši ļoti liesus procentu ienākumus. Tādējādi pievilcīgāki izskatās dārgmetāli, kuru cenas pieaugumu bieži nosaka investoru spekulatīvā interese par tiem.

Tālākam sudraba cenas pieaugumam gan ir arī riski. Ilgstoši šajā tirgū nepārliecinošas tendences bija saistītas ar bažām par vairāku industriju veikumu. Pašlaik izskatās, ka zelta cenas inerce uz augšu spējusi paraut arī sudraba tirgu, bet, ja pasaules ekonomika patiešām nopietnāk sašķobīsies, sudrabam tas varētu nebūt nekas labs, jo zudīs šī metāla rūpnieciskais pieprasījums, kas atbildīgs par vairāk nekā pusi no globālā sudraba patēriņa. Sudrabs labi vada elektrību, un tādējādi to intensīvi patērē, piemēram, pusvadītāju ražotāji, kas savukārt atkarīgi no Ķīnas pieprasījuma. Sudrabu plaši izmanto arī saules paneļu un dažādu citu iekārtu ražošanā. UBS apkopotās aplēses liecina, ka Āzijas reģions ir atbildīgs gandrīz par 60% rūpnieciskā sudraba pieprasījuma.

Investoru interese par virtuālajām valūtām aug; daudzi brīdina par burbuli šajā tirgū

Ja vērtē dažādu aktīvu cenu pieauguma straujumu, tad šo droši vien varētu saukt par virtuālās valūtas – bitkoina – gadu. Šī veidojuma vienības cena janvāra sākuma atradās pie 890 ASV dolāru atzīmes, kur pašlaik tā ir palielinājusies jau gandrīz līdz 7,4 tūkst. ASV dolāru atzīmei, liecina internetā pieejamā informācija. Tas nozīmē, ka šogad vien bitkoina cena ir augusi par 730%.

Katrā ziņā pasaulē šobrīd, šķiet, turpinās zināms aptrakums ap šo «kriptovalūtu», par ko liek domāt arī citi faktori. Eksperti turklāt piebilst, ka virtuālo valūtu popularitāte no tradicionālo dārgmetālu tirgus aizvilina prom daļu investoru. Piemēram, Google Trends apkopotā informācija liecina, ka meklējumu skaits internetā vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» nupat pirmo reizi vēsturē pārsniedzis meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt zeltu». Jau pagājušajā mēnesī meklējumu skaits vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» pārsniedza meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt sudrabu».

Šis biznesā bijis izaicinājumiem bagātākais gads, sešu gadu jubilejas un jaunās kolekcijas prezentācijas priekšvakarā atzīst Soulstones zīmola radītāja Agnese Zeltiņa

Taču viņa nesūdzas, tā vietā meklējot aizvien jaunus risinājumus. Nākamo gadu plānots veltīt, lai uzlabotu savu darbu digitālajā platformā, kā arī piedāvātu jaunus produktus, neaprobežojoties tikai ar rotām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā populāra aktrise nonāca līdz idejai par savu rotu kolekciju?

Gluži tāpat, kā populāra aktrise 2011. gadā nonāca līdz lēmumam aizbraukt no Latvijas mācīties itāļu valodu. Ja runājam par visu pēc kārtas, jāsāk ar to, ka jau 2008., 2009. gadā kritiski izpaudās valsts krīzes laiks. Proti, iepriekš noslēgtie līgumi tika atcelti, jauni netika parakstīti. Darba kļuva arvien mazāk. Tikko biju atgriezusies no ASV pēc pasaules prezentācijas filmai Es gribu tavu meiču!.

Uz Latvijas 2017.gada labākā sportista balvu pretendē basketbolists Kristaps Porziņģis, skeletonists Martins Dukurs, biatlonists Andrejs Rastorgujevs, bokseris Mairis Briedis un smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs, savukārt dāmām par trofeju spēkosies tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova, kā arī septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, svarcēlāja Rebeka Koha un cīkstone Anastasija Grigorjeva.

Pērn par labākajiem tika nosaukti Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) zvaigzne Kristaps Porziņģis un Ikauniece-Admidiņa.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējos NBA laukumos, kā arī bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu. Savukārt Martins Dukurs šogad izcīnīja Pasaules kausu un triumfēja planētas meistarsacīkstēs, Briedis izcīnīja Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu un iekļuva Boksa supersērijas pusfinālā, Rastorgujevs pirmo reizi karjerā kāpa uz goda pjedestālā Pasaules kausa posmos, kamēr Rumjancevs izcīnīja bronzas medaļu pasaules čempionātā.

No dāmām visskaļākos panākumus guva Ostapenko, kura triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa «French Open» izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA «International» turnīrā, kamēr Sevastova uzvarēja Maljorkas WTA «International» turnīrā un rangā sasniedza savu rekordaugsto 15.vietu.