Cūku fermā Miķelāni SIA Micro Tech Baltic izvērš kūtsmēslu pārstrādi un karbamīda ražošanu.

Šis ir augstas pievienotās vērtības investīciju projekts, ko Micro Tech Baltic sāka realizēt pirms vairākiem gadiem. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap desmit miljoniem eiro, ES finansējums – ap četriem miljoniem eiro.

Micro Tech Baltic ražošanā izmanto Agroplast tehnoloģiju, ko izstrādājusi komanda, kuras sastāvā ir ne tikai zinātnieki un inženieri, bet arī ražošanas uzņēmumu vadītāji, lauksaimniecības un lopkopības eksperti, stāsta Micro Tech Baltic valdes loceklis Tomass Žukovskis. Agroplast tehnoloģija nosaka gandrīz tūlītēju kūtsmēslu savākšanu un pārstrādi, kas nodrošina tīrāku vidi fermās.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens rīcību, ieguldot Aqua Riga pamatkapitālā vismaz 100 tūkstošus latu, informē Ekonomikas ministrija.

Ministrs aicinājis Valsts kontroli pārbaudīt uzņēmumu saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Rīgas domes plāni izveidot pašai savu dzeramā ūdens ražotnes uzņēmumu Aqua Riga ir iesaldēti, jo izveidots jaunā uzņēmuma administratīvais aparāts, sākot iekārtu iegādi un mārketinga rīku izstrādi, bet pēc pāris mēnešiem dome paziņojusi par projekta apturēšanu.

Jāuzsver, ka Ekonomikas ministrija uz šāda jauna uzņēmuma dibināšanas prettiesiskumu norādīja vēl pirms Rīgas dome pieņēma lēmumu. Iebildumus par šādu Rīgas domes rīcību bija izteikusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas norādīja, ka Aqua Riga dibināšana neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām un pieprasīja Rīgas domei atcelt lēmumu par SIA Rīgas ūdens jauna meitasuzņēmuma dibināšanu dzeramā ūdens fasēšanai un tirdzniecībai.

Šī gada laikā ar konsultāciju kompānijas SIA Mission Tech starpniecību 21 jaunuzņēmums ir ieguvis pozitīvu lēmumu, lai kvalificētos t.s. startup vīzas saņemšanai.

«Šī gada sākumā sistemātiski sākām strādāt ar jaunuzņēmumu piesaisti Latvijai. Gribu, lai ar Mission Tech starpniecību Latvijā darbu sāk tūkstoš jaunuzņēmumi, lai tie izveido vismaz 3000 līdz 4000 darba vietas. Tas ir reāls mērķis, nevis tikai ambīcija. Tam ir visi vajadzīgie priekšnoteikumi,» saka Aleksis Pospehovs, SIA Mission Tech dibinātājs.

Novērtē valsts atbalstu

«Es redzu lielu progresu jaunuzņēmumu un IT jomā Latvijā. Izaugsme ir kolosāla. Nevar visu mērīt tikai investīcijās, pats galvenais ir ekosistēmas izaugsme. Valsts tās attīstībā ir ieguldījusi lielu darbu. Piemēram, Francijas Ekonomikas ministrijas aktivitātes Le French Tech, kas nodarbojas ar jaunuzņēmumu popularizēšanu, budžets ir 15 miljoni eiro. LIAA jaunuzņēmumiem paredzētais budžets ir daudzas reizes mazāks, bet efekts ir labs. Nekad neesmu redzējis, ka valsts struktūrās cilvēki strādā tā, kā LIAA jaunuzņēmumu eksperte Olga Barretu-Gonsālvisa. Nesen biju Eiropas jaunuzņēmumu pasākumā Minhenē, un, apspriežot detaļas, visi bija pārsteigti par specializēto atbalsta programmu. Latvijā tiešām jaunuzņēmumiem ir daudz iespēju. Atbalsta instrumenti ļauj burtiski vienā mēnesī iegūt valsts iestāžu apstiprinājumu, reģistrēt uzņēmumu un iegūt vīzu,» teic Aleksis, piebilstot, ka mēnesis ir pats ātrākais laiks, ja visi dokumenti jau ir sagatavoti. Lielākā problēma šobrīd ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pusē, taču viņš uzsver, ka iestāde jebkurā gadījumā strādā daudz ātrāk nekā līdzīgas institūcijas Francijā, Lielbritānijā un citur. «Galvenā problēma ir nevienmērīgā noslodze. Tāpēc viņi nevar garantēt, ka dokumentus izskatīs mēneša laikā. Ir gadījumi, kad lēmums tiek pieņemts divās nedēļās, bet reizēm tas prasa trīs mēnešus, piemēram, tā bija kādai ģimenei, kurā ir trīs bērni. Un neviens nevar paredzēt, cik ilgu laiku t.s. startup vīzas process prasīs. Jā, lai gan reizēm ilgi jāgaida dokumenti, neviens PMLP no vīzas gribētāja neprasa neko neiespējamu,» norāda Aleksis.

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu, bet sniedz arī informāciju par to.

Video skatāms zemāk!

Latvijas uzņēmums Vivid Tech radījis un ieviesis jaunu tehnoloģisku inovāciju mazumtirdzniecības nozarē - interaktīvas cenu zīmes ar skārienjutīgu displeju, kas piedāvā pircējiem uzzināt ne vien produkta cenu, bet arī tā sastāvu, atlikumu noliktavā, izmantošanas iespējas un citu informāciju.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami pirms trīs gadiem, bet SIA Vivid Tech reģistrēts 2017. gada vasarā. «Pietiekami ilgi darbojos tirdzniecībā un novēroju zināmas problēmas, piemēram, cenu izdrukāšana veikalā aizņem ļoti daudz laika un patērē daudz papīra. Konkrēti, ja veikalā ir jānomaina ap 1000 cenu zīmēm mēnesī, tad tas prasa laiku. Sāku pētīt, kas tiek piedāvāts tirgū. Protams, piedāvājumā ir elektroniskās cenu zīmes, bet man likās, ka var labāk, un radās doma radīt interaktīvas cenu zīmes ar krāsainu un skārienjutīgu displeju. Uzrunāju Alvilu Mežalu un Ivaru Mirošnikovu, un mēs pieņēmām traku lēmumu - pamēģināt uztaisīt paši. Te nu mēs šodien esam - mums ir industriāli ražotas cenu zīmes, un pamazām sākam tās ieviest tirdzniecībā,» stāsta SIA Vivid Tech valdes loceklis Andris Lūkins. Kopumā projekta izstrādē tika iesaistīti vairāk nekā 15 cilvēki. A.Lūkinam ir pieredze pārdošanā un tirdzniecībā, I.Mirošnikovam - IT nozarē, dažādu sistēmu izstrādē un tehniskās lietās, bet A.Mežals pārzina juridisko, finanšu un loģistikas nozari. Pārējo komandu veido Latvijas speciālisti – elektronikas profesionāļi, inženieri, programmēšanas inženieri, dizaineri, finansisti un citi. Pēc uzņēmēju domām, ir savākta spēcīga komanda, kas bija veiksmes atslēga, lai nonāktu līdz mērķim.

Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums “Latvia MGI Tech” sāk gēnu sekvencēšanas iekārtu un reaģentu ražošanu, lai zinātņietilpīgus produktus eksportētu uz ASV un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Uzņēmuma ražošanas centrs 7000 m2 platībā atrodas “Lidostas parka” teritorijā. “Latvia MGI Tech” ir “MGI” ražošanas centrs Eiropā, kas paredzēts starptautiskai biznesa attīstībai ES un ASV.

Latvijā uzņēmums turpmāk ražos genomu sekvencēšanas iekārtas “DNBSEQ-G400” un pavadošos reaģentus “HotMPS”, lai audzētu eksportspēju mērķa tirgos. “DNBSEQ-G400” sekvencēšanas iekārta šobrīd ir visvairāk pieprasītā biotehnoloģija uzņēmuma produktu portfelī un tiek plaši izmantota gan zinātniskos institūtos, gan medicīnas diagnostikas centros visā pasaulē.

“Šis ir nozīmīgs atskaites punkts ne vien uzņēmuma attīstībā, bet arī biotehnoloģiju ražošanas līdera pozīcijas nostiprināšanā Baltijas valstīs. Viens no modernākajiem Eiropas mēroga ražošanas centriem tapis, pateicoties intensīvam darbam un ilgtermiņa investīcijām aptuveni 20 miljonu eiro vērtībā. Šeit mūsu enerģiskā komanda ražos augstas tehnoloģiskās sarežģītības produktus ar augošu pieprasījumu pasaulē. Tas palīdzēs veikt jaunus atklājumus zinātnē, kā arī cīņā ar onkoloģiskām vai citām smagām slimībām, uzlabojot agrīnas diagnostikas iespējas, un tādējādi piemeklēt labākās ārstēšanas metodes. Mēs pakāpeniski palielināsim savu ražošanas jaudu, attīstīsim eksportu uz ASV un ES valstīm, vienlaicīgi radot jaunas darba vietas,” akcentē biotehnoloģiju uzņēmuma “Latvia MGI Tech” izpildviceprezidents Dr. Andis Šlaitas.

Būvkompānija SIA Arčers noslēgusi līgumu ar ASV inženiertehnisko risinājumu kompāniju Tetra Tech EC, Inc. par radiācijas vārtu būvniecību Ventspils brīvostas ģenerālkravu terminālī SIA Noord Natie Ventspils termināls, informē Arčers.

Objekta pasūtītājs ir ASV valdība, kam ir līgumattiecības ar Tetra Tech EC, Inc. par radiācijas vārtu izbūvi vairākos pasaules reģionos, tostarp arī Latvijā. Radiācijas vārti ir ierīce, ar kuras palīdzību tiks pārbaudīta kravu radioaktiviāte. Būvniecībai jābūt pabeigtai līdz šā gada 30. septembrim.

Tetra Tech EC, Inc. ir objekta projektētājs, kompānija veiks arī būvuzraudzību, savukārt ASV uzņēmums Sealaska Environmental Services LLC pārraudzīs iekārtas uzstādīšanas procesu. Abas ASV kompānijas šā projekta realizācijai apvienojušās pilnsabiedrībā SES TECH Global Solutions. Būvdarbus Ventspils brīvostā veiks Arčers. Jau pagājušajā gadā būvfirma veica ASV valdības finansēto radiācijas vārtu būvniecību arī starptautiskajā lidostā Rīga.

Kopš pagājušā gada novembra Viļņā darbojas Vilnius Tech Park, kur mājas atraduši vietējie un ārzemju jaunuzņēmumi, riska kapitāla fondi, akselerators, inkubators un dažādu atbalsta pakalpojumu sniedzēji

Vietā, kur atrodas Vilnius Tech Park, 17. gadsimtā uzcelta Sapiegu pils un iekopts parks. 19. gadsimtā cariskā Krievija to nopirka un izveidoja militāro slimnīcu. Visās ēkās, kur tagad atrodas Viļņas tehnoloģiju parks, līdz pat 2015. gadam atradās slimnīca.

«Šis komplekss ir ievērojams pilsētas kultūras un vēsturiskais mantojums. Remontdarbiem bija vajadzīgi lieli līdzekļi, jo tā ir liela teritorija, un pašvaldībai nebija iespējams veikt tik lielas investīcijas. Divi privātie investori nāca klajā ar ideju pārvērst bijušo slimnīcu par Vilnius Tech Park,» stāsta Monika Poškaitīte (Monika Poškaitytė), Vilnius Tech Park korporatīvās partnerības vadītāja. Parka izveidotāji ir Darjus Žakaitis (Darius Žakaitis) un Igors Macaņuks (Igor Matsanyuk). D. Žakaitis ir Baltijas pirmā jaunuzņēmumu akseleratora Startup Highway dibinātājs, investējis vairāk nekā 20 dažādos startup, bet I. Macaņuks ir riska kapitāla fonda imi.vc dibinātājs, kurš arī ir investējis jaunuzņēmumos un pirms dažiem gadiem no Krievijas pārcēlies uz Lietuvu. Viņiem abiem šis projekts ir iespēja atrast labākās komandas, kam palīdzēt augt, tādējādi nākotnē viņiem ir iespēja nopelnīt ar savu pašreizējo ieguldījumu ekosistēmā. Kopumā projektā investēti pieci miljoni eiro privāto līdzekļu. Pašvaldība ir iznomājusi ēkas Vilnius Tech Park uz 25 gadiem par samazinātu cenu, bet ar specifiskiem noteikumiem, tostarp, cik daudz organizācijai ir jāiegulda ēku renovācijā, kādas aktivitātes jāveic.

Latvijas uzņēmums «Vivid Tech» radījis un ieviesis jaunu tehnoloģisku inovāciju mazumtirdzniecības nozarē - interaktīvas cenu zīmes ar skārienjutīgu displeju.

Pirmās 50 cenu zīmes jau ir uzstādītas veikalā «Spirits and Wine», bet jūnijā interaktīvās cenu zīmes būs pieejamas jau visos četros šajos veikalos Rīgā. Interaktīvās cenu zīmes sniedz informāciju par preces cenu, kā arī ļauj klientam iepazīties ar dzēriena garšas buķetes niansēm, receptēm, stāstu par dzēriena tapšanu un tā pirmsākumiem, kā arī ar konkrētās preces atlikumu veikalā.

«Vivid Tech» pārstāvis Andris Lūkins atklāj, ka šāda ideja radusies jau pirms vairākiem gadiem, bet izstrādes process ildzis aptuveni trīs gadus: «Nekur pasaulē mazumtirdzniecības jomā nav sastopams kas tāds. Jā, ir veikali, kuros papīra cenu zīmes aizstāj digitālas lentas, bet neko vairāk kā informāciju par preces cenu tās nesniedz.» Veikals «Spirits and Wine» ir pirmais, kurš šo tehnoloģiju ievieš mazumtirdzniecības nozarē.

Genomikas uzņēmums SIA Latvia MGI Tech parakstījis līgumu ar SIA Piche par jaunu telpu būvniecību un īri Latvijas visenergoefektīvākajā industriālajā parkā.

Jaunais parks atrodas Mārupē – netālu no lidostas Rīga, kas durvis vērs jau 2019. gada pavasarī. Lidostas Parks ir šobrīd lielākais inovatīvo industriālo parku attīstītāja SIA Piche projekts. Nākamgad Piche plāno lidostas reģionā izbūvēt industriālos parkus vēl 50 000 kvadrātmetru platībā.

Pirmā Lidostas Parka projekta kārta 7 000 kvadrātmetru platībā ir izīrēta genomikas uzņēmumam SIA Latvia MGI Tech, un tā tiks būvēta pēc MGI prasībām un augstākajiem mūsdienu standartiem. Šī kompānija ir Ķīnas genomikas giganta BGI Group meitas uzņēmums, kas plāno Lidostas Parka telpās nodarbināt līdz 80 cilvēku.

BGI ir viens no pasaules lielākajiem genomikas uzņēmumiem, kura misija ir uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti ar zinātnes un tehnoloģiju palīdzību. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas Šenžeņā, Ķīnā. BGI filiāles un pētniecības laboratorijas atrodas Ķīnas lielākajās pilsētās, kā arī Austrālijā, Āzijā, Eiropā un Ziemeļamerikā. Sabiedrība ir dibināta 1999. gadā un pašlaik nodarbina vairāk kā 6 000 darbinieku. Honkongas fondu biržā kotētā BGI Genomics akciju vērtība pārsniedz 3,8 miljardus eiro. Kompānijas pētījumu rezultāti tiek izmantoti medicīnas diagnostikā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, kriminālistikā u.c.

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls" kopā ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu "Accenture" aprīlī atklāj otro pieteikšanās sezonu stipendiju programmai "She Goes Tech", lai 160 sievietēm sniegtu iespēju apgūt nepieciešamās prasmes karjeras uzsākšanai IT nozarē.

Mācības sniegs iespēju sievietēm apgūt pamata iemaņas, kas nepieciešamas turpmākām mācībām IT jomā, lai sāktu karjeru nozarē. Mācības šogad notiks divus mēnešus attālināti, iekļaujot tiešsaistes saziņu ar nozares ekspertiem un lektoriem.

IT mācību laikā 160 "Accenture" nodrošināto stipendiju ieguvējām būs iespēja "Riga Techgirls" piesaistīto pasniedzēju vadībā apgūt tādas programmēšanas valodas kā Java, JavaScript un Scala, kā arī uzzināt vairāk par SAP tehniskā konsultanta amatu, LowCode izstrādes pieeju un mobilajām lietotnēm. Šobrīd uzņēmumiem, ieviešot un piedāvājot pakalpojumus, ir jādomā ne tikai par to, lai saturs būtu pieejams digitālajā vidē, bet arī par to, lai tas būtu ērti pārlūkojams dažādās platformās. LowCode izstrādes pieeja, kas pasaulē paliek aizvien populārāka, sniedz iespēju cilvēkam, kam nav programmēšanas zināšanu, radīt tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes.

No 1. līdz 3. decembrim Ķīpsalā notiks izstāde Tech Industry 2016, kas šogad pasaules iekārtu ražotāju milžus vienkopus pulcēs divās hallēs, informē BT1.

Tech Industry 2016 piedalīsies vairāk nekā 270 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Polijas, Itālijas, Austrijas, Slovēnijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Turcijas, Taivānas un citām valstīm. Izstādē būs arī Lietuvas, Čehijas, Itālijas, Beļģijas, Baltkrievijas nacionālie kopstendi, kuros varēs iepazīties ar šo valstu ražotāju piedāvājumu.

Šogad izstādei Tech Industry ir pieteicies rekordliels dalībnieku skaits. Divās Izstāžu centra hallēs varēs vērot vēl vairāk jaunu un neredzētu iekārtu un instrumentu darbībā, kas noderēs gan rūpnieciskās ražošanas uzņēmumiem, gan saistīto nozaru pakalpojumu sniedzējiem, gan ikvienam ražošanas uzņēmumam, lai modernizētu un optimizētu ražošanu un ieekonomētu līdzekļus, norāda izstādes Tech Industry vadītājs Kardijs Broks.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma nepilnu divu gadu laikā Krievijā nonākušas 60 kravas gandrīz 62 miljonu eiro vērtībā ar Kauņā komplektētām ūdens attīrīšanas tehnoloģijām, kas ir divējādas pielietojamības un kurām noteiktas starptautiskas sankcijas, pirmdien vēstīja Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas komanda.

"Aprīkojums tika piegādāts ar starpniekpircēju Igaunijā, Slovākijā, Turcijā un Ķīnā palīdzību," atklājuši žurnālisti.

"Pieejamie eksporta dati liecina, ka tehnoloģijas tika izvestas no Kauņas, kur ir "Jurby Water Tech" ražotne, un dažos citos gadījumos preces Krievijā nonāca caur Poliju," noskaidrots pētījumā.

Lietuvas Muitas departamenta preses pārstāve Irmina Frolova-Milašiene LRT apstiprināja, ka ūdens filtrus "var uzskatīt par divējādas pielietojamības precēm, jo dažas to detaļas var izmantot arī militārajā rūpniecībā".

Dažus mēnešus pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā "Jurby Water Tech" izveidoja kompāniju Kazahstānā. 2020.gadā biznesa grupas peļņa Krievijā pieauga vairāk nekā 30 reižu.

«Es domāju, ka šī ir laba iniciatīva. Rezultātus, protams, vēl nevar izvērtēt. To rādīs laiks,» lūgts komentēt Vilnius Tech Park ieceres, biznesa portālam db.lv saka Ernests Štāls, dripit.io un Latvijas jaunuzņēmumu organizācijas TechHub Riga līdzdibinātājs.

«Vai Latvijā, ko tādu vajag? Protams, būtu forši. Latvijā ir bijušas vairākas iniciatīvas šajā virzienā. Ar lielām telpām pastāv risks, ka tur nebūs, kas iet,» viņš gan norāda.

«Manuprāt, Altum akseleratorprogrammas un startup likums ir labāki līdzekļi, lai veicinātu jauno un augsta riska uzņēmējdarbību,» vērtē E. Štāls.

Kā šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness, kopš pagājušā gada novembra Viļņā darbojas Vilnius Tech Park, kur mājas atraduši vietējie un ārzemju jaunuzņēmumi, riska kapitāla fondi, akselerators, inkubators un dažādu atbalsta pakalpojumu sniedzēji

Jaunuzņēmumiem durvis vērusi Riga Tech Park koprades telpa Cēsu ielā, piedāvājot vairāk nekā 100 darba vietas, trīs sapulču telpas un pasākumu zāli, informē Riga Tech Park pārstāvji.

«Es vienmēr esmu ar prieku apmeklējis dažādas koprades telpas Baltijā un citur Eiropā - šādos coworking top labākās idejas un notiek ļoti intensīvs darbs. Tādēļ, brīdī, kad man tika piedāvāts attīstīt šādu projektu Rīgā, nekavējoties pieņēmu šo izaicinājumu,» skaidro Riga Tech Park valdes loceklis, jaunuzņēmuma Rention izveidotājs Aleksandrs Zeļinskis.

«Mēs attīstīsim to piedāvājumu, kādu jaunuzņēmumi var gūt no coworking - esam investējuši universālā 24/7 biroja infrastruktūrā, esam domājuši par maksimāli ērtu iespēju gan mūsu rezidentiem, gan viņu viesiem novietot auto Rīgas centrā,» stāsta Riga Tech Park projekta vadītājs Andis Ķusis.

«Redzam, ka līdzās koprades telpām veidojas sava pozitīva komūna, kas evolucionē - pat ja kāda jaunuzņēmuma idejas neizdodas īstenot, komandas, kas iepazinušās coworking, vēlāk nāk kopā jau citās formās un kvalitātē. Es ceru, ka gan no mūsu esošajiem un nākamajiem jaunuzņēmumiem radīsies labas un spēcīgas komandas, kuras sekmīgi strādās līdz veiksmīgam exit un tad atkal atgriezīsies komūnā,» papildina Aleksandrs Zeļinskis.

Micro Tech Baltic vadītājs, kurš tiek turēts aizdomās par ES finansējuma izkrāpšanu, patlaban ir apcietināts; LIAA uz aizdomu pamata uzņēmuma iesniegto projektu fondu naudas apguvei noraidīja jau pašā sākumā, tomēr Ekonomikas ministrija lēmumu atcēla, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut gan Valsts policija konkrētus uzvārdus par ES struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanu lielos apmēros nenosauc, publiskajā telpā atsevišķi uzvārdi izskanējuši. Runa ir ne tikai par sešām personām, kuru vaina vēl tiek pētīta, bet arī par biotehnoloģiju uzņēmuma Micro Tech Baltic vadītāju Tomasu Žukovski. DB policija neapstiprina viņa apcietināšanas faktu, tomēr neoficiāli zināms, ka runa ir tieši par viņu.

2012. gada vasarā laikraksts rakstīja, ka cūkkopības kompleksā Miķelāni Salas pagastā no cūku urīna gatavojas ražot karbamīda šķīdumu, ko varētu izmantot izplūdes gāzu absorbēšanai. Kā projekta īstenotājs tika nosaukts SIA Micro Tech Baltic sadarbībā ar Miķelānu kompleksu. Nu jau apcietinājumā esošais Micro Tech Baltic valdes loceklis T. Žukovskis tad stāstīja, ka darbs pie šīs tehnoloģijas ieviešanas ildzis apmēram piecus gadus, tehnoloģija tapusi sadarbībā ar kādu dāņu zinātnieku, kas darbojas membrāntehnoloģiju jomā (plašāk DB 9.07.2012.).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasa nekavējoties atcelt Rīgas domes lēmumu par piekrišanu SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma AquaRiga dibināšanai fasēta dzeramā ūdens ražošanai un pārdošanai, liecina šodien Rīgas domei nosūtītā vēstule.

Tikmēr Rīgas ūdens jau ir iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus AquaRiga reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā (UR), no kura sagaida atbildi nākamās nedēļas laikā. «Tiklīdz visi dokumenti būs kārtībā, sāksim rīkoties,» aģentūrai LETA sacīja Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Ministrija ir iepazinusies ar domes un Rīgas ūdens sniegtajiem skaidrojumiem, taču šos argumentus uzskata par neapmierinošiem.

Rīgas dome un Rīgas ūdens savos skaidrojumos norāda, ka Rīgas ūdens nevar veikt komercdarbību fasēta dzeramā ūdens ražošanas un realizēšanas nozarē, jo pastāv Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie publiskas personas komercdarbības ierobežojumi. Rīgas pilsētas pašvaldības ieskatā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta normas attiecas tikai uz kapitālsabiedrībām, kurā valstij un pašvaldībai ir tieša līdzdalība jeb kapitāla daļas pieder tieši, bet likums neattiecas uz valsts un pašvaldību kontrolē esošo kapitālsabiedrību meitasuzņēmumiem. Līdz ar to Rīgas domes ieskatā Rīgas ūdenim kā privāto tiesību subjektam ar pašvaldības piekrišanu ir tiesības dibināt meitasuzņēmumu, tādējādi nodrošinot papildus finanšu resursus Rīgas ūdens infrastruktūras attīstības projektiem.

Lai AS Latvenergo piedalītos Visaginas atomelektrostacijas (Visaginas AES) projekta kompānijas dibināšanā, tiks dibināta Latvenergo 100% piederoša kapitālsabiedrība Visaginas AES investīciju pārvaldībai, paredz šodien valdībā atbalstītais rīkojums Par piekrišanas sniegšanu akciju sabiedrības Latvenergo izšķirošās ietekmes iegūšanai jaundibināmā kapitālsabiedrībā.

Meitaskompānijas pamatkapitāls sākotnēji plānots 100 000 latu apmērā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka valdības atļauja uzņēmuma izveidei bijusi nepieciešama, lai brīdī, kad valstis jau būs panākušas konkrētākas vienošanās, Latvijas puse būtu gatava turpmākajam darbam.

Patlaban tiek plānots, ka šī projekta koncesijas līgums tiks parakstīts šovasar. Latvijas puses iespējamie ieguldījumi tiek lēsti līdz vienam miljardam eiro (702 miljoniem latu). Šos līdzekļus varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītu aģentūrām, kā arī daļa būtu jānodrošina Latvenergo.

Saldus novadā atklātas divas norvēģiem piederošu uzņēmumu Karlsberg un Plast-Tech ražotnes, informē Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā izpilddirektore Ilze Garoza.

«Esam gandarīti redzēt, ka norvēģi ir kļuvuši par lielākajiem ārvalstu investoriem Saldus novadā, attīstot ražošanu jūrniecības, metālapstrādes, stikla šķiedras izstrādājumu, dizaina iepakojumu un citās jomās,» norāda Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētājs Alfs Ēriks Lundgrēns.

«Norvēģija ir nozīmīgs investors Latvijā. Norvēģu uzņēmumi aktīvi darbojas Latvijā jau kopš 1990. gadu sākuma. Mēs lepojamies ar norvēģiem piederošo uzņēmumu klāsteri Saldū, daudzi no tiem nāk no Rietumu Norvēģijas. Tie nodrošina nozīmīgu ieguldījumu reģiona nodarbinātībā, labklājībā un ekonomikā,» Karlsberg atklāšanā sacīja Norvēģijas vēstnieks Kristians Ēdegors.

No 13. līdz 16. novembrim 10 Latvijas medicīnas nozares uzņēmumu piedalīsies pasaules vadošajā medicīnas nozares izstādē MEDICA 2023. Šī būs vēsturiski plašākā Latvijas medicīnas nozares ražotāju dalība savas nozares vadošajā starptautiskajā izstādē Diseldorfā. Pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam, šogad līdzās mūsu valsts medicīnas preču ražotāju individuālajām ekspozīcijām pirmo reizi Diseldorfā tiks būvēts Latvijas nacionālais stends.

Pasaules medicīnas produktu un tehnoloģiju tirgus ir dinamiski mainīgs, jaunu tehnoloģiju izstrāde un ražošana ietekmē medicīnas aprūpes nozari kopumā. Energoresursu cenu kāpums, izejvielu sadārdzinājums, izmaksu pieaugums pakalpojumiem un precēm no vienas puses un daži ļoti būtiski tehnoloģiski lēcieni, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kas liek investēt jaunos procesos, no otras puses, situācijā, kad veselības aprūpes budžeti ir ierobežoti, jo īpaši daudzu valstu valsts finansētajās veselības nozarēs. Ņemot vērā šos vispārējos nosacījumus, ir svarīgi, lai ikviens, kas pieņem lēmumus veselības aprūpes nozarē, būtu lietas kursā un izmantotu pasaulē vadošās medicīnas nozares izstādes MEDICA 2023 un starptautiskās augsto tehnoloģiju risinājumu un piegāžu medicīnā izstādes COMPAMED 2023 piedāvātās profesionālā dialoga, biznesa partnerības un tīklošanas platformas iespējas.

87% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka valsts institūcijām nebūtu jāatļauj biedrības MMM 2011 KLUBS dibināšana Latvijā. Absolūtais vairākums norāda, ka neapsvērtu iespēju piedalīties finanšu piramīdu darījumos.

Finanšu piramīdu kompānija MMM nolēmusi popularizēt savu darbību Latvijā un dibināt biedrību MMM 2011 KLUBS.

Kompānija MMM savu darbību balsta uz finanšu piramīdas principiem, solot dalībniekiem procentuāli augstus ieguvumus no ieguldītajiem līdzekļiem. Kompānija tiek saistīta ar finanšu krāpniecību, un tās bijušais vadītājs Sergejs Mavrodi ir tiesāts par finanšu mahinācijām. Absolūtais vairākums (87%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Latvijas valsts institūcijām nebūtu jāatļauj biedrības MMM 2011 KLUBS dibināšana Latvijā (17% - drīzāk nebūtu jāatļauj; 70% - noteikti nebūtu jāatļauj biedrības dibināšana Latvijā). To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, martā veiktais pētījums.

Pirmā latviešu pašu organizētā tirdzniecības misija Silīcija ielejā izdevusies veiksmīga – brauciens rezultējies ar vairākiem sadarbības piedāvājumiem un investoru intereses piesaistīšanu atsevišķiem Latvijas delegācijas uzņēmumiem.

Latviešu uzņēmēju tirdzniecības misija norisinājās no šā gada 31. janvāra līdz 12. februārim, un tajā piedalījās seši Latvijas informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumi - Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Booking Group, tostarp arī četri Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatora uzņēmumi - Intelligence Media Group, Molips, Informatics un TestDevLab.

Šī bija pirmā misija Silīcija ielejā, ko organizēja latvieši paši – start-up pasaules iekarošanai paredzētā jaunizveidotā organizācija StartupLatvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Līdz šim Latvijas iesācējuzņēmumi izcīnīt sev vietu Silīcija ielejā devās pašu spēkiem vai, pievienojoties Igaunijas start-up uzņēmumu delegācijai. Tāpat līdz šim Latvijai nebija savas pārstāvniecības tehnoloģiju mekā, un mērķtiecīgai start-up uzņēmumu virzīšanai finansējums netika nebija atvēlēts.

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture šajā vasarā plāno apmācīt aptuveni 300 cilvēku karjeras sākšanai IT nozarē.

Pašlaik uzņēmumā Latvijā strādā vairāk nekā 1800 darbinieku. Novērots, ka pandēmijas ietekmē aizvien vairāk cilvēku un studentu no citām nozarēm apsver profesijas maiņu un uzsāk karjeru IT jomā.

"Šobrīd uzņēmumi un organizācijas daudz aktīvāk ievieš digitālos risinājumus un servisus, kas sekmē nozares un IT uzņēmumu izaugsmi. Februāra beigās noslēdzās Accenture Latvijas filiāles finanšu gada pirmais pusgads. Lai gan precīzi finanšu dati būs pieejami gada beigās, tomēr pirmo sešu mēnešu laikā vērojams apgrozījuma un peļņas pieaugums. Ņemot vērā cilvēku interesi sākt karjeru IT jomā, sagaidu, ka gada laikā uzņēmuma darbinieku skaits Latvijā varētu sasniegt 2000," uzsver Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

57 pasaules valstis kļuvušas par Āzijas Infrastruktūras attīstības bankas (Asian Infrastructure Investment Bank, AIIB) dibināšanas procesa dalībniecēm. Aprīļa vidū par to paziņoja Ķīnas valdība. Jāuzsver, ka Ķīnas plāni šādas bankas izveidošanā jau iepriekš izraisījuši plašu starptautisko rezonansi, trešdien raksta laikraksts Diena.

Oficiāli pieteiktais AIIB darbības virziens ir infrastruktūras projektu (piemēram, ceļu, dzelzceļu, ostu, cauruļvadu) finansēšana Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Bankas centrālā mītne atradīsies Pekinā, savukārt sākuma kapitāls būs 50 miljardi ASV dolāru ( 46,63 miljardi eiro) ar iespēju to palielināt līdz simts miljardiem, turklāt tikai retais šaubās, ka šī iespēja paliks neizmantota. Iemaksas veiks AIIB dalībvalstis proporcionāli savu ekonomiku apmēriem. Bankas funkcionēšanas mehānisms vēl nav pilnībā skaidrs, tomēr plānots, ka darbu tā sāks šā gada beigās.

Sākotnējo vienošanos par AIIB dibināšanu 2014. gada rudenī parakstīja 21 valsts, tajā skaitā tādas nozīmīgas ekonomikas kā Indija, Malaizija, Taizeme, Singapūra un Kazahstāna. Savukārt līdz šā gada 31. martam, kad beidzās pieteikšanās termiņš dalībai AIIB dibināšanā, valstu skaits vairāk nekā divkāršojās, papildinoties gan ar citām reģiona lielākajām ekonomikām – Dienvidkoreju, Indonēziju, Filipīnām un Austrāliju, gan valstīm, kurām ir būtiskas intereses reģionā vai kuras uztur draudzīgas attiecības ar Ķīnu – Krieviju, Brazīliju, Saūda Arābiju un Kataru. Lai arī nevienai valstij, kura bija oficiāli pieteikusies dalībai AIIB, šis pieteikums nav noraidīts, Ķīnas valdība paziņoja, ka Taivāna nekļūs par bankas locekli, vēsta LETA.