Mazumtirgotājs «Rimi Latvia» pamazām atteiksies no «Supernetto» zīmola veikaliem, aizstājot tos ar «Rimi Mini», sacīja «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

«Jau jūlijā intensīvi sāksim īstenot programmu, kuras rezultātā nākamā gada laikā veikali ar «Supernetto» zīmolu Latvijā vairs nebūs un notiks pakāpeniska šo veikalu pāreja uz «Rimi Mini» zīmolu,» teica Turlais.

Viņš norādīja, ka līdz šim jau vairāki «Supernetto» veikali ir pārveidoti par «Rimi Mini» veikaliem. «Pēdējo trīs vai četru gadu laikā mēs ļoti lēnā tempā esam pārveidojuši kādus desmit [«Supernetto» veikalus], tostarp Ventspilī, Siguldā, Daugavpilī, Rīgā. Daudzi vienkārši to nav pamanījuši, jo dažādas pārveides no viena formāta uz citu savā veikalu tīklā veicam regulāri. Tā, piemēram, kāds supermārkets var pārtapt par hipermārketu, ja redzam pircēju pieprasījumu konkrētajā pilsētā,» stāstīja «Rimi Latvia» vadītājs.

«Jau no rīta plaukti, kur izvietoti jēlas gaļas produkti, ir noķēpāti ar asinīm, izskatās, ka tie nav tīrīti jau ilgāku laiku. Arī grīda veikalā ir netīra,» portālam staburags.lv par Aizkrauklē esošo Supernetto veikalu stāstījusi kāda lasītāja. Rimi Latvia gan šādu informāciju noliedz un pieļauj iespēju, ka tā ir bijušo darbinieku atriebība.

«Dažreiz iepērkos Supernetto veikalā Aizkrauklē. Pēdējā laikā pārsteidz tur valdošā netīrība. Tā kā pati strādāju uzņēmumā, kas saistīts ar pārtikas realizāciju un apstrādi, zinu, ka tīrības prasības ir ļoti augstas. Šķiet, ka uz Aizkraukles Supernetto veikala darbiniekiem un vadītājiem tas neattiecas. Jau no paša rīta tur valda liela nekārtība, saprotu, ka darbiniekiem jāpaspēj salikt preces plauktos, bet pārsteidz tas, ka jau no rīta plaukti, kur izvietoti jēlas gaļas produkti, ir noķēpāti ar asinīm, izskatās, ka tie nav tīrīti jau ilgāku laiku. Arī grīda veikalā ir netīra. Ievēroju, ka darbinieks, kas kārtoja preces plauktos, bija dubļainos apavos. Neesmu pārliecināta, ka te vispār kāds mazgā rokas. Pati strādāju Rīgā, tur nevienā veikalā nav tādas nekārtības, pat tirgus paviljonos ir tīrāks. Saprotu, ka visi tagad vēlas ietaupīt un veikalos ir maz strādājošo, bet vai tas ir attaisnojums? Šāda netīrība apdraud pircēju veselību. Veikalā ir daudz nefasētu pārtikas produktu. Gaļas produkti ir iepretim augļu stendam, netālu no tiem ir arī cepumi un dārzeņi,» liecina portālā publicētā lasītājas vēstule.

Mazumtirgotājs Rimi Latvia pārsūdzēs Konkurences padomes (KP) lēmumu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, uzspiežot piena pārstrādes uzņēmumam Valmieras piens ekonomiski nepamatotus maksājumus jeb atlaides par preču atrašanos Supernetto zīmola veikalos.

Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa viņa norādīja, ka Rimi Latvia ir iepazinies ar Konkurences padomes lēmumu, kurā Rimi piemērots 62 275 latu naudas sods, kā arī pienākums izbeigt pārkāpumu.

Eniņa uzsvēra, ka Rimi lēmumu atzīst par nepamatotu un plāno pārsūdzēt.

Jau vēstīts, ka KP sodījusi mazumtirgotāju Rimi Latvija par netaisnīgu atlaižu uzspiešanu Valmieras pienam. KP secināja, ka Rimi atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā un tam piemīt tirgus vara attiecībā pret Valmieras pienu, šādu netaisnīgu un nepamatotu atlaižu piemērošana ir aizliegta ar Konkurences likumu.

Ceturtdien pēc Supernetto veikala rekonstrukcijas durvis ver Rimi lielveikals Jelgavā, Satiksmes iela 35, kur radītas arī 43 jaunas darba vietas, informē Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere.

Kopumā tirdzniecības centrā strādās gandrīz 70 darbinieki, no tiem 58 apkalpos klientus jaunajā Rimi lielveikalā. Iepriekš Supernetto veikalā strādāja 15 darbinieki, līdz ar to kolektīvs pieaudzis par 43 jauniem darbiniekiem.

Veikala rekonstrukcija tika sākta šā gada 3.oktobrī, mēneša laikā labiekārtojot veikala telpas un paplašinot sortimentu atbilstoši Rimi lielveikalu konceptam. Kopējā Rimi veikala tirdzniecības platība pēc rekonstrukcijas ir gandrīz 900 m2.

Pēc rekonstrukcijas pircējiem būs pieejams daudz plašāks preču un produktu klāsts, jo īpaši svaigās pārtikas sortimentā. Rekonstrukcijas gaitā ēka kļuvusi vizuāli pievilcīgāka, tāpat modernizētas un paplašinātas veikala tirdzniecības telpas, mainīts plauktu izkārtojums, veikalu ejas, lai pircējiem būtu ērtāk pārvietoties un vieglāk atrast izvēlētās preces.

«Speciālisti aicina pircējus būt vērīgiem un vairāk laika veltīt preču piedāvājuma izpētei un cenu salīdzināšanai, jo nereti vienā veikalā kāda prece bez akcijas ir lētāka nekā citā akcijas laikā ar atlaidi.»

To apliecina arī laikraksta Diena veiktā cenu izpēte.

Tā kā neracionālo pirkumu saraksta augšgalā ir tieši pārtikas produkti, Diena izvēlējusies piecus ikdienā bieži pirktus pārtikas produktus un salīdzinājusi to cenas piecos lielveikalos. Hipotēze apstiprinājusies - piemēram, Laimas šokolāde Maxima bez atlaides pašreiz tiešām nopērkama krietni lētāk nekā Betā ar atlaidi.

Laimas piena šokolāde ar piparkūku gabaliņiem (100g):

Rimi 0,79 (bez atl.)

IKI 0,79 (bez atl.)

Maxima XX 0,64 (bez atl.)

Supernetto 0,64 (bez atl.)

Beta 0,79 (akcija)

Lido vārīta desa Ekstra (440 g):

Uzņēmums Rimi Latvia ir saņēmis atsevišķas vēstules no Rīgas pilsētas būvvaldes par 12 Rimi un Supernetto veikalu apsekošanas rezultātiem, informē Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija.

Viņa norāda, ka vēstulēs uzrādīti vizuāli defekti veikalu telpās, taču tie ir ļoti vispārīgi vērtējumi. Rīgas būvvaldes pārbaužu rezulāti atsevišķos Rimi veikalos ir piemēram, šādi: konstatēts mitruma pleķis piekārtajos griestos, plaisas grīdā noliktavas telpā, rūsa veikala pagrabā, nesniedzot pilnīgu priekšstatu par ēkas tehnisko stāvokli.

Vērtējot Rīgas pilsētas būvvaldes darbību, ir jāņem vērā vairāki aspekti, uzsver L. Podskočija, norādot, ka būvvaldes pārstāvji veic tikai vizuālu ēku apsekošanu, netiek veikta detalizēta ēkas izpēte, piemēram, nesošo konstrukciju slodžu pārbaude atbilstoši projekta dokumentiem un realitātei.

Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu, komentējot situāciju par divu grozu sistēmas atteikšanos veselības nozarē, trešdien intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš nenoliedza, ka tikai diskusijas ceļā varētu rast pareizo risinājumu, lai pilsoņi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu, un piedāvāja risinājumu meklēt pilsoņu reģistra sakārtošanā, kas ļautu konstatēt, cik un kuri ir Latvijas rezidenti, kas varētu saņemt veselības pamata groza pakalpojumu klāstu.

«Veselības nozarē mēs sistemātiski varam iepludināt naudu un, protams, tā ir vitāli nepieciešama, lai risinātu mediķu algu jautājumu, bet tā pēc būtības neatrisinās sistēmas problēmas kopumā. Diemžēl, bet Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik pamatīgu veselības sistēmu,» sacīja Kariņš.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir uzlicis naudas sodu Supernetto veikalu īpašniekam Rimi Latvia par negodīgas komercprakses īstenošanu, izplatot Supernetto īpašos piedāvājumus. PTAC sodījis Rimi ar 250 latu sodu.

PTAC ir izvērtējis piedāvājumu «Supernetto īpašais piedāvājums tikai Slokas ielā 161» un «Supernetto īpašais piedāvājums tikai Apūzes ielā 45» atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Tirdzniecības veicināšanas akcija tika rīkota no 26.septembra līdz 2.oktobrim. Lai informētu patērētājus par minēto akciju, reklāmas materiāli tika izplatīti minēto veikalu apkārtējo māju iedzīvotāju pastkastītēs. Līdz ar to Rimi atzīmē, ka reklāmas materiālos norādītie piedāvājumi bija attiecināmi tikai uz to personu loku, kas dzīvo iepriekš minēto veikalu apkārtnē un biežāk ikdienā tajos iepērkas.

SIA Rimi Latvia izmantojusi savu dominējošo stāvokli un uzspiedis a/s Valmieras piens nepamatotas atlaides par preču atrašanos Supernetto veikalos, konstatējusi Konkurences padome (KP).

Par to uzņēmumam piemērots naudas sods 62,28 tūkst. Ls apmērā.

Atlaides, ko Rimi Latvia saņēma, iegādājoties Valmieras piena produkciju, tika piemērotas par preču atrašanos Supernetto veikalos un neesot bijušas saistītas ar tajos iztirgotās produkcijas apjomu vai kop citu.

Pēc KP domām, par Valmieras piena atkarību liecinājuši vairāki faktori. Piemēram, Rimi Latvia tiekot realizēta ievērojama daļa Valmieras piena produkcijas, tomēr no šīs sadarbības peļņu guvis tikai mazumtirgotājs, bet Valmieras piens cietis zaudējumus, ko pēc tam kompensējis sadarbībā ar mazākiem tirgotājiem.

Labdarības akcijas Eņģeļi pār Latviju ietvaros 102 Rimi un Supernetto veikalos visā Latvijā saziedoti 85 574 lati, ziņo Rimi Latvija.

Neesot neviena Rimi vai Supernetto veikala, kurā būtu saziedots maz, bet visvairāk saziedots ir lielveikalā Alfa – 5 000 latu, norāda akcijas organizatori.

Laikā no 2009.gada 23. novembrim līdz 18.decembrim Rimi un Supernetto veikalos 53 971 Ls, savukārt līdz akcijas beigām 2010.gada 6.janvārim saziedoti vēl 31 603 Ls. Arī šī naudas summa tiks pieskaitīta labdarības akcijas Eņģeļi pār Latviju noslēguma pasākumā saziedotajiem līdzekļiem.

Akcijas laikā tika saziedoti 380 600 lati, kas tiks izmantoti, lai palīdzētu 171 bērnam. Akcijas laikā pasākuma organizatori- LNT, Swedbank, Ziedot.lv pat necerēja savākt tik daudz saziedotos līdzekļus, tā pārsniedzot desmit reizes lielāku summu, nekā bijis paredzēts.

«Rimi Latvia» veikalu tīklā būtiskākais fokuss pašlaik ir hipermārketu modernizācijas projekts, savukārt Rīgā un Pierīgā pārmaiņas skārušas arī pa kādam «Supernetto» veikalam, kas pārtapuši par «Rimi Mini», biznesa informācijas portālam db.lv atklāja «Rimi Latvia» mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte.

«Plānojot «Rimi Latvia» veikalu tīkla attīstību, rūpīgi tiek pētīts tirgus pieprasījums. Katru gadu veicam apjomīgus klientu pētījumus katra veikala līmenī visā Latvijā, pētot klientu viedokli par produktu piedāvājumu un iepirkšanās pieredzi. Atbilstoši tirgus pieprasījumam atsevišķās vietās Rīgā un reģionos, kur ir izteiktāks pieprasījums pēc plašāka produktu sortimenta, pēc rekonstrukcijas ir atvērti «Rimi Mini» veikali, saglabājot arī «Supernetto» pircēju iecienītāko produktu klāstu,» viņa stāsta.

Līdz šim brīdim pēc «Supernetto» rekonstrukcijas ar «Rimi Mini» zīmolu ir atvērti divi veikali – Siguldā un Rīgā, Bauskas ielā 120, savukārt līdz gada beigām plānots atvērt vēl divus «Rimi Mini» – Bauskā un Rīgā, Dzelzavas ielā 86. Šobrīd tiek paplašināts un pārveidots arī Siguldas supermārkets tirdzniecības centrā «Šokolāde», kurš pircēju pieprasījuma dēļ tiek pārveidots pār hipermārketu. Pārveides procesu iecerēts pabeigt šogad.

Neraugoties uz lejupslīdi mazumtirdzniecībā, pārtikas tirdzniecības līderi – lielveikalu ķēdes šogad turpināja paplašināties

«Šogad esam atvēruši septiņus jaunus veikalus – piecus Supernetto veikalus un divus Rimi lielveikalus,» db.lv informēja SIA Rimi Latvia Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa. Jauni Supernetto veikali atvērti Balvos, Jēkabpilī, Tukumā, Ikšķilē un Cēsīs. Savukārt divi jauni Rimi veikali šogad durvis vēruši Siguldā un Rīgā (iepirkšanās centrā Galleria Riga).

Šī gada laikā rekonstruēti un par jaunā koncepta veikaliem pārbūvēti Rimi hipermārkets Kauguros, kā arī Rimi lielveikals Barona Centrā. Šobrīd pēc jaunā koncepta darbojas seši Rimi veikali visā Latvijā. 3. decembrī uz jaunām telpām pārcēlās Rimi hipermārkets Daugavpilī.

Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos un to problēmu risināšanā.

Korporatīvā sociālā atbildība ir apzināta uzņēmuma stratēģija būt sociāli atbildīgam, iesaistīties sociālos procesos un piedalīties to problēmu risināšanā. Tā to definē Ilze Ošāne, Ziedot.lv Komunikācijas vadītāja.

Viņa arī norāda, ka ikvienam uzņēmumam, kurš ievēro korporatīvo sociālo atbildību, būtu jārada līdzsvars starp biznesa un sabiedrības interesēm. Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos.

Pēdējos desmit gados korporatīvās sociālās atbildības jēdziens nostiprinās uzņēmumu ilgtermiņa plānos. I. Ošāne teic, ka tas ir, pateicoties starptautiskiem uzņēmumiem, kuru mātes zemēs korporatīvā sociālā atbildība ir pašsaprotama lieta. Tāpat šodien uzņēmumi daudz vairāk uzticas labdarības organizāciju ieteiktām labdarības programmām, nevis paļaujas uz saviem priekšstatiem. Svarīgi, ka pati uzņēmuma vadība un darbinieki tic uzņēmuma noteiktajai korporatīvajai sociālajai atbildībai un vēlas tajā līdzdarboties.

Olainē, Stacijas ielā, šodien atklāj pirmo Rimi lielveikalu, kas atradīsies līdzšinējā Supernetto veikala vietā.

Līdz ar jaunā veikala atklāšanu Olaines iedzīvotājiem tika radītas 14 jaunas darbavietas. Darbu jaunajā veikalā turpinās gan visi Supernetto darbinieki, gan darbā stāsies jaunie kolēģi. Kopumā Rimi klientus apkalpos 29 darbinieki. Jaunajā Rimi lielveikalā pircējus apkalpos 4 kases.

Jauno Rimi veikalu vadīs Aleksandra Brokāne – Rimi darbiniece, kas iepriekš strādāja Rimi hipermārketā Alfa.

Šobrīd Rimi Latvia tīklā ir 112 trīs formātu veikali: 24 Rimi hipermārketi, 41 Rimi lielveikals un 47 zemo cenu veikali Supernetto.

Latvijā kompānijas Mars Inc. produkcijas atsaukums attiecas tikai uz vienu produktu - Snickers četrpakas iepakojumu, informēja kompānijas Mars Latvia pārstāvis Mindaugs Rupšis.

Šī produkta partijas numurs ir 550, bet derīguma termiņš - no 2016.gada 3.jūlija līdz 2016.gada 21.augustam. Patērētāji, kuru rīcībā ir šāds produkts, tiek lūgti to neēst.

«Latvijā neviens cits šokolādes veids, iepakojuma formāts vai batoniņa izmērs nav ietekmēts un neviens cits partijas numurs vai derīguma termiņš, vai produkti, kuri ražoti citā fabrikā, nav skarti. Šis ir atsevišķs incidents, un tajā ir iesaistīti tikai iepriekš norādītie Nīderlandē ražotie produkti,» norādīja uzņēmuma pārstāvis.

Rupšis sacīja, ka līdz šim Mars ir saņēmis vienu patērētāja sūdzību Vācijā par šokolādes batoniņā atrastu plastmasas gabaliņu, tikmēr Latvijā Mars Latvia nav saņēmis nevienu patērētāja sūdzību.

Ventspilī Supernetto veikala vietā pēc rekonstrukcijas pircējiem durvis ver jauns Rimi lielveikals. Līdzās tam pircējiem ir pieejamas vēl četras tirdzniecības vietas.

Veikala ēkas kopējā platība ir vairāk nekā 1100 m2, no kuriem lielākā daļa – aptuveni 800 m2 – atvēlēti tieši Rimi Poruka veikala telpām un noliktavai.

Rimi Poruka nodrošinās visiem Rimi lielveikaliem raksturīgo preču sortimentu, vienlaikus atšķirībā no daudziem citiem jaunā tipa Rimi lielveikaliem šajā veikalā lielāks uzsvars tiek likts uz pašapkalpošanās iespējām, jo pircēji varēs daudzas svaigās pārtikas preces izvēlēties jau fasētā veidā. Veikalā būs pieejama gan svaigā pārtika – piena produkti, gaļas un zivju izstrādājumi, augļi un dārzeņi -, gan uz vietas veikalā gatavoti grila produkti, konditorejas izstrādājumi – tortes, svaiga un silta pašu ceptā maize un smalkmaizītes, kā arī kulinārija – salāti, uzkodas un citi produkti.

Vietējais Rimi, Supernetto un K-Rautas telpu iznomātājs pārdod uzņēmumus investoram no Maltas. Gan līdzšinējā īpašnieka sekmīgais exit, gan Maltas investora izvēršanās raida pozitīvu signālu par nekustamā īpašuma sektoru un investīciju vidi valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Apjomīgā darījumā nesen tikuši pārdoti deviņi Latvijas tirdzniecības centri, kas pircējiem pazīstami kā Rimi, Supernetto un K-rauta mājvietas, izsekojot iesaistīto īpašnieku ķēdei, var spriest pēc NASDAQ OMX Baltic publicētās informācijas.

30. janvārī noslēgts pārdošanas darījums starp Nīderlandē reģistrēto Hili Properties BV un SIA Acme Corporation par visu pēdējai piederošo kapitāldaļu pārdošanu SIA Apex Investments un SIA Tukuma projekts. Apex Latvijā ir pazīstams nekustamo īpašumu attīstītājs, kas cita starpā iznomā telpas arī iepriekš minēto veikalu vajadzībām.

Apsekojot kopumā 59 Maxima un 58 Rimi un Supernetto ekspluatētos veikalus Rīgā, būvinspekcija ir konstatējusi nedrošuma pazīmes 13 Maxima un 18 Rimi un Supernetto veikalos.

Maxima gadījumā konstatētas plaisas būvju konstrukcijās. Lai konstatētu to ietekmi uz ēku nestspēju un noturību, īpašniekiem uzdots divu nedēļu laikā nodrošināt, lai tiktu veikta tehniskā apsekošana.

Tikmēr Rimi un Supernetto gadījumā konstatēts slikts konstrukciju tehniskais stāvoklis, plaisas, konstrukciju mitruma ietekmes pazīmes. 11 veikalos konstatēta ierobežota evakuācijas izeju pieejamība, 20 veikalos noliktavu un personāla telpu apsekošana nav nodrošināta. Arī šo ēku īpašniekiem uzdots divu nedēļu laikā nodrošināt, lai tiktu veikta tehniskā apsekošana.

Veselīgas pārtikas pamatgrozs no bioloģiskiem produktiem vienam cilvēkam mēnesī izmaksā tikai par 30 eiro dārgāk, secināts Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) veikatjā pētījumā.

Pētījums tika veikts 2015. gada februārī un martā, un tika salīdzināti Latvijas lielveikalu ķēdēs - Rimi, Maxima un Elvi iegādājamie produkti ar bioloģiskajiem produktiem, kas nopērkami gan šajos pašos lielveikalos, gan iegādājami ekoveikalos un Tiešās pirkšanas pulciņos.

Kopumā veiktais salīdzinājums rāda, ka bioloģisko un nebioloģisko produktu cenas pakāpeniski tuvinās, un priekšstats par bioloģiskās pārtikas pārmērīgi uzpūstajām cenām drīzāk ir mīts. Starpība, aplūkojot salīdzināto grozu, ir nepilni 30 eiro mēnesī, norāda LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis.

Pētījumā tika salīdzinātas veselīgas pārtikas pamatgroza izmaksas, iegādājoties bioloģiski sertificētu un nebioloģisku jeb konvencionālo pārtiku. Par pamata bāzi salīdzinājumam tika ņemtas izmaksas, kuras veido veselīgas pārtikas pamatgrozs - tas izstrādāts, balstoties uz Veselības ministrijas Vesela uztura ieteikumiem pieaugušajiem. Grozā vienam pieaugušam cilvēkam mēnesī ietilpst 33 produkti -- graudaugi, vietējie augļi un dārzeņi un banāni, piena podukti, liellopa gaļa, pākšaugi, medus, olas, tējas, eļļa.

Novembrī nedaudz samazinājies iztikas minimums, sasniedzot 179,08 latus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iztikas minimums mēneša laikā sarucis par 0,25 latiem, jo oktobrī tas bija 179,33 lati. Gada laikā iztikas minimums pieaudzis par nepilniem diviem latiem, jo pērnā gada novembrī tas bija 177,19 lati.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka eksperti norāda, ka iztikas minimuma aprēķināšanā patlaban tiek izmantots situācijai neatbilstošs produktu grozs un jau sen bija jāmaina tā aprēķināšanas metode. Jāpiebilst, ka CSP jau 2010. gadā rosināja pārtraukt rēķināt iztikas minimumu, tomēr ideja netika īstenota un joprojām katru mēnesi tas tiek rēķināts, ņemot vērā, pēc ekspertu domām, novecojušus datus.

No 1990. gada šī struktūra nav atjaunota un papildināta ar jaunām, patēriņam būtiskām pozīcijām, piemēram, maksas medicīnas, izglītības pakalpojumiem, kā arī mobilā tālruņa, interneta rēķiniem un citiem produktiem.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) jaunajā veselības apdrošināšanas sistēmā piedāvās neapdrošinātajiem noteikt mazu, bet obligātu iemaksu, kas faktiski nozīmēs vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā, sacīja politiķe.

Lai gan patlaban pieņemts lēmums nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, konceptuāls piedāvājums jau ir gatavs. Kā norādīja Viņķele, tas paredzēs, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas veselībai 1% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Pieaugot minimālajai algai, attiecīgi pieaugs arī maksājums, piebilda ministre.

Viņa norādīja, ka valsts apdrošināto personu sarakstu, kurā ietilpst, piemēram, pensionāri un cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, plānots papildināt ar cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti, kā arī ar cilvēkiem, kuri kopj cilvēkus ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 000 cilvēku saņemtu tikai minimumu jeb pamata grozu, ja vien paši brīvprātīgi neapdrošinātos, secināts, analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautos datus.

Kā norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā «Par nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā», kopumā 400 981 personai pienāktos tikai veselības aprūpes minimums, ja vien tā pati neapdrošinātos. No šīm personām 129 437 pērn ir saņēmuši kāda veida veselības aprūpes pakalpojumus.

VM uzskata, ka šāds no pilnā groza «izkrītošo» iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un ierobežo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Tāpēc ministrija tagad rosina valsts veselības apdrošināšanai pakļaut visus nodarbinātos, izveidojot vienu, nevis divus pakalpojumu grozus.

Veselības aprūpes finansēšanas likumā nepieciešams ieviest finansēšanas modeli, kas balstās uz pilna veselības pakalpojuma groza nodrošināšanu visiem Latvijas rezidentiem ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, uzsvērts VM ziņojumā.

Disku golfa stiprā puse ir tā pieejamība visiem un jebkurā vecumā. Šo sporta veidu var atļauties ikviens, jo nav nepieciešams ieguldīt naudas līdzekļus, teic viens no šīs sporta spēles popularizētājiem Latvijā, Chilli Disc Golf dibinātājs Elviss Brauns.

Viņa uzņēmums izveidots 2016. gadā, kad kopā ar domubiedru Pēteri Pabērzu nolēmuši arī citus iepazīstināt ar savu sirdslietu. Latvijā pašlaik publiski pieejami ir kopumā 18 disku golfa laukumi, no tiem trīs ir Chilli Disc Golf izveidotie laukumi Gulbenē, Alūksnē, Palsmanē.

Disku laukumu iekārtošana notiek pēc pašvaldību un zemes īpašnieku pasūtījuma - puiši paveic visu, sākot no disku golfa laukuma plānošanas un būvprojekta izstrādes, līdz inventāra nodrošinājumam, laukuma dizaina izstrādei un apkalpošanai. 18 celiņu disku golfa laukuma ierīkošana izmaksā 12 līdz 18 tūkstošus eiro (bez PVN). «Pašvaldības ir tās, kuras pasaulē ievieš disku golfa laukumus saviem iedzīvotājiem. Latvijā tas attīstās pamazām, daudzi ir privātie laukumi, kas arī nav slikti. Uzskatu, ka tendencei ir jābūt tādai, ka šiem laukumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. 90% pasaules disku golfa laukumu ir bez maksas, jo tos, līdzīgi kā bērnu rotaļu laukumus, izveidojušas pašvaldības. Šāda aktivitāte mudina cilvēkus pavadīt laiku svaigā gaisā un saliedēties,» uzskata E. Brauns.

Veselības ministrija (VM) ar kavēšanos ir nodevusi sabiedrības apspriešanai Ministru kabineta noteikumu projektu Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība. Jaunajai kārtībai jāstājas spēkā 1. septembrī. Taču sabiedrības veselības eksperti un mediķi satraucas, ka tā būtiski pasliktinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un līdz ar to sabiedrības veselības stāvokli.

Galvenās bažas un neapmierinātību rada tas, ka jaunā kārtība paredz izveidot maksimālo un minimālo pakalpojumu grozu un pilnais grozs būs pieejams tikai sociālo iemaksu veicējiem un sabiedrības grupām, kuras apdrošina valsts. Pārējie varēs vai nu brīvprātīgi apdrošināties, lai saņemtu valsts apmaksātus pakalpojumus, vai arī būs pašiem jāmaksā pilna pakalpojumu cena.

Jāatgādina - lai būtu apdrošināts ar nākamo gadu, šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019. gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020. gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Tas attiektos gan uz mājsaimniecēm, gan mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, gan pašnodarbinātajiem, kas veic patentmaksājumus, gan sezonas laukstrādniekiem, gan, piemēram, cilvēkiem, kas nodarbināti savā piemājas saimniecībā.