Rīgas dome plāno mēnesi ātrāk, nekā bija paredzēts iepriekš, no darba atlaist 22 Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes darbiniekus, kuriem darbavieta baznīcā jāpamet jau šodien, 15.jūnijā.

Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departaments ir pieprasījis piešķirt papildus 86 300 eiro, lai apmaksātu darba tiesisko attiecību izbeigšanu, samaksātu darbiniekiem kompensāciju par neizmantotiem atvaļinājumiem, dīkstāves pabalstus līdz 15.jūlijam, atlaišanas pabalstus un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Kā norāda departaments, saskaņā ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma pārejas noteikumiem, darba tiesisko attiecību pārtraukšana ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas darbiniekiem bija paredzēta 15.jūlijā.Taču 31.maijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informēja pašvaldības iestādes, ka uzstāj uz Svētā Pētera baznīcas ēkas nodošanu jau 15.jūnijā.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Ikviens interesents un tūrists, kas apmeklēs Jaunpiebalgas baznīcu, tagad varēs to apskatīt arī nakts tumsā. Turpinot baznīcas atjaunošanu, Pētera Avena labdarības fonds Paaudze atbalstījis baznīcas izgaismošanas projektu, lai lielākā luterāņu baznīca ārpus Rīgas varētu priecēt savus apmeklētājus arī tumšās vakara stundās, teikts paziņojumā medijiem.

«Baznīca kļuvusi ne tikai gaišāka un pamanāmāka, bet jaunā apgaismes sistēma arī ļāvusi septiņas reizes mazāk patērēt elektroenerģiju un samazināt izdevumus,» baznīcas atjaunošanas projektu komentē Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīcas atbalsta fonda priekšsēdētājs Tālavs Jundzis.

Svētā Toma baznīca ir viena no visskaistākām luterāņu baznīcām Latvijā. Tā atrodas Vidzemes augstienē, netālu no mājām, kurās dzīvoja gleznotājs Kārlis Miesnieks un rakstnieki Brāļi Kaudzītes. Baznīcā ērģeļspēli mācījies komponists Emīls Dārziņš. Izcilais Vidzemes augstienes dievnams - Jaunpiebalgas evaņģēliski luteriskā baznīca, iesvētīts 1804.gada 4.jūlijā. 1871. – 1873. g. dievnamu kardināli pārbūvēja pēc Matiasa fon Holsta projekta. Baznīcā ir 800 sēdvietas, tās altāris un kancele griezti ozolkokā. Kad 2004.gadā Jaunpiebalgas baznīca atzīmēja savu 200.gadadienu, dievnams tika nodēvēts Svētā Toma vārdā. 2011.gada rudenī tika pabeigts restaurācijas pirmais posms - baznīcas torņa fasādes un ārsienu restaurācija un krāsošana.

Pastāv liels risks, ka, pateicoties Satversmes tiesas nolēmumam, baznīcu īpašumi var tikt ierauti īpašumtiesību piederību tiesvedībās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, vienā konfesijā tagad var reģistrēt vairākas baznīcas, kurām, tiesas ceļā pierādot savu saikni ar līdz 1940. gadam (padomju okupācijai) pastāvējušo «mātes baznīcu», varētu rasties vēlme pieprasīt īpašuma pārdali agrāk reģistrētām baznīcām, kas īpašumus atguvušas. Tādējādi iespējami strīdi par turīgāko konfesiju – pareizticīgo un luterāņu – nekustamajiem īpašumiem, kuru rezultātā papildu darbs advokātiem, bet šo īpašumu nomniekiem – pamatīgas galvassāpes.

Tādas sekas varētu raisīt Satversmes tiesas spriedums, kas groza Reliģisko organizāciju likumā noteikto, ka vienā konfesijā var pastāvēt tikai viena baznīca, un netieši norāda par iespēju tiesā cīnīties par pēctecību. Par 1995. gadā pieņemto Reliģisko organizāciju likuma normu atbilstību Satversmei lietu ierosināja pēc Augstākās Tiesas pieteikuma, kas savukārt balstās uz Administratīvo lietu departamenta skatīto lietu, kurā Latvijas Pareizticīgā autonomā baznīca apstrīdēja Uzņēmumu reģistra atteikumu reģistrēt to reliģisko organizāciju reģistrā.

Piesaistot ārējo finansējumu, Liepājā tiek veidots jauns radošais kvartāls ar Pētera I namiņu kā centrālo objektu.

Ēku kompleksā ietilpst folkloras centrs Namīns, kurā darbojas folkloras kopas, tautas tērpu studija Latva, notiek folkloras skolas nodarbības, bardu saieti. Ēka celta 17.gs. un labi uzturēta. 90.gados tajā bija krogs Nāves ēnā, bet kopš 2003.gada to apsaimnieko folkloras kopa Atštaukas. Lielākā būve ir tā sauktais Pētera I namiņš, kas 17.gs. būvēts un celts kā viesnīca, bet ilgus gadus bijis neapdzīvots. Savukārt saimniecības ēka pagalmā būvēta jau padomju gados. Kompleksa apsaimniekotājs ir Liepājas Latviešu biedrības nams (LLBN), kas definējis savu vīziju – radošais koka apbūves kvartāls, kas funkcionē līdzīgi kā Kalnciema kvartāls Rīgā.

No lietotām alus un citu dzērienu muciņām Mārtiņš Eiduks izgatavo traukus un interjera priekšmetus; jaunākais produkts ir Adventes svečturis Ziemassvētku laikam.

Zīmola Muca izstrādāto dizaina priekšmetu galvenais izejmateriāls ir lietotas mucas, kas savu laiku nokalpojušas, piemēram, vīna, alus, viskija. «Dodam tām otro dzīvi,» saka Mārtiņš Eiduks, Mucas koka trauku un svečturu idejas autors.

Ideja no ceļojuma

Ideja par dizaina priekšmetiem, kas izgatavoti no mucām, Mārtiņam radās ceļojuma laikā. Viņš trīs gadus ceļoja un vairāk nekā gadu pavadīja Jaunzēlandē. Tur viņam iznāca pastrādāt vīna dārzos un vīna darītavās, kur radās pirmie iedīgļi idejai par lietotu mucu izmantošanu. Pirms Jaunzēlandes Mārtiņam nebija nekādas saskares ar koku, tik vien, cik mājās bija redzējis, kā tētis ar to darbojas. «Kad esi viens pats, ceļo, visu redzi citādi. Tomēr ir forši kaut ko darīt savām rokām,» viņš saka.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

2. aprīlī plkst.19 Dzintaru koncertzāles mazajā zālē, festivāla Jūrmala Jazz ietvaros uzstāsies Aaron Goldberg Trio no ASV. Vai nekad vēl siltā pavasara vakarā neesat apmeklējuši Dzintaru mazo zāli? Šī ir lieliska iespēja pēc pastaigas gar jūras malu pavadīt sestdienas vakaru labā atmosfērā džeza ritmos. Trio sastāvs ir – Ārons Goldbergs (klavieres), Džo Sanders (bass) un Leons Pārkers (sitaminstrumenti). Ārons Goldbergs dzimis Bostonā, tādēļ koncerta laikā būs iespēja iejusties Ņujorkas atmosfērā. Mūziķa kontā ir 60 albumi un uzstāšanās ASV Prezidentam Barakam Obamam. Trio dibināts 1998.gadā.

Spānijas pensionāre, kas, gribēdama atjaunot 19. gadsimta Jēzus fresku, to pārvērta par pērtiķa attēlu, nu pieprasa divus tūkstošus eiro – naudu, ko baznīca iekasējusi no tūristiem, kas vēlējušies redzēt sabojāto mākslas darbu, vēsta npr.org.

Kundze, kurai jau pāri 80, ir gatava tiesāties ar baznīcu un jau ir nolīgusi advokātus, lai pierādītu savu taisnību. Tāpat zināms, ka arī baznīca gatavojas tiesas prāvai ar juristu palīdzību.

Jau rakstīts, ka darbs Ecce Homo, ko radījis gleznotājs Eliass Garsia Martinezs, baznīcā atradies vairāk nekā simts gadus, taču aptuveni 80 gadus vecā Sesīlija Gimeneza to nolēmusi atjaunot, jo gleznu bija bojājis mitrums. Saskaņā ar kultūras jomas amatpersonu sacīto sievietei bijuši vislabākie nodomi. Pati pensionāre apgalvo, ka saņēmusi atļauju no priestera darba veikšanai. Tomēr tagad reiz atzītais portrets tagad līdzinās mataina pērtiķa, kas tērpies tunikā, attēlojumam.

Vasaras beigās un rudenī veiktajos arheoloģiskajos izrakumos pie Sv.Jēkaba baznīcas Rīgā, «burtiski Saeimas durvju priekšā», atrakta plaša viduslaiku kapsēta, turklāt ir pamats domāt, ka virzienā uz Klostera un Jēkaba ielu zem bruģa joprojām guļ mirušo kauli, raksta «Latvijas Avīze».

Arheologs Artūrs Tomsons, kura vadībā notika izrakumi, pastāstījis, ka kārtīgas arheoloģiskas izpētes baznīcas tuvumā vai pašā baznīcā īsti nekad nav bijis. Šoreiz ķerties pie tās licis apstāklis, ka, rokot tranšejas inženiertehnisko komunikāciju guldīšanai pie baznīcas sienas, strādnieki uzdūrās cilvēku kauliem. Tomsona vadītajos izrakumos konstatēts ap 300 apbedījumu - daļa kaulu pārapbedīta, daļa nodota tālākai izpētei LU Latvijas Vēstures institūta bioarheoloģiskajā laboratorijā.

Viduslaikos mirušo apbedīšana gan baznīcā, gan kapsētās tām līdzās bija ierasta lieta. Doma baznīcai bija pat vairāki kapi, tomēr par dokumentos 1226.gadā pirmo reizi minēto Jēkaba baznīcu pētnieki esot bijuši piemirsuši. Tiek pieļauts, ka Jēkaba baznīcas draudzes kapsētā pārsvarā guldīti latvieši.

Ar svētku dievkalpojumu sestdien, 2. jūlijā svinīgi tiks atklāta atjaunotā kultūrvēsturiskā pērle – Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca, kas pēc rekonstrukcijas ir atguvusi savu sākotnējo vēsturisko spožumu, informē Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Vineta Bērziņa.

Katlakalna baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir celta pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta 1794. gadā. Tā ir unikāla ar savu Latvijas baznīcām neraksturīgo, apaļo – Romas panteonam līdzīgu formu. Izprotot baznīcas vērtību Latvijas dievnamu kontekstā, tika veikta ēkas vēsturiskā restaurācija, pirms tam veicot nopietnu un ilgu ēkas izpētes darbus, apzinot vēsturiskos sienu krāsojumus, pārbaudot pamatu un sienu mūrējumu stāvokli.

Restaurācija ilga divus gadus, un tās laikā baznīca tika atjaunota no pamatiem līdz jumtam. Restaurēta altāra glezna un vēsturiskais tornītis virs baznīcas kupola, virs kura tagad atrodas apzeltīts arhibīskapa Jāņa Vanaga iesvētīts krusts.

Latvijas Banka (LB) pirmdien, 30. septembrī, laidusi apgrozībā Lestenes dievnamam veltītu zelta monētu, informēja centrālās bankas pārstāvji.

LB skaidro, ka monēta nav piemiņas zīme zaudētam šedevram, bet gan aicinājums palīdzēt atgūt Latvijas izcilāko baroka dievnamu Lestenē.

Monētas «Ak, svētā Lestene!» grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē Lietuvos monetų kalykla. Uz monētas redzami divi baznīcas altāra elementi – eņģeļa galva un akanta lapu vijums altāra sānu dekorā.

Baznīca smagi cieta kara laikā - 1945. gada februārī padomju artilērijas apšaudē nodega baznīcas tornis, tika sašauts altāris. Pēckara laikā baznīca tika sistemātiski demolēta, bet par skulptūru izglābšanu jāpateicas māksliniekam Jurģim Skulmem, skaidro LB.

Ietekmīgās Kipras Pareizticīgās baznīcas vadītājs arhibīskaps Hrizostoms II aicinājis valsti izstāties no eirozonas un tiesāt iepriekšējo valdību.

Sarunā ar Kipras laikrakstu arhibīskaps sacījis, ka eiro valūtai nav nākotnes. «Es nesaku, ka tā sabruks jau rīt, tomēr ar tādām smadzenēm, kas ir Briselē esošajiem [politiķiem], ir skaidrs, ka eiro ilgi neizturēs un labākais, ko darīt, ir domāt, kā no tās aizbēgt,» arhibīskapa sacīto citē Euobserver. Hrizostoms II arī atzina, ka šāds process nebūtu viegls un tam ir jāvelta liela uzmanība.

Tāpat Kipras Pareizticīgo baznīcas vadītājs norādīja, ka iepriekšējā valsts prezidenta Dimitrisa Kristofiasa (Dimitris Christofias) valdībai, kā arī salas galvenajiem baņķieriem būtu jāstājas tiesas priekšā. «Iepriekšējai valdībai jāuzņemas atbildība. Finanšu ministriem jāuzņemas atbildība. Centrālā Banka apgrieza visu otrādāk. Jātiesā ir banku augstākā līmeņa vadītāji, jo viņi visu sagrozīja, un cilvēki, bez brīdinājuma, pēkšņi kļuva nabadzīgi,» klāstīja baznīcas amatpersona. Tāpat arhibīskaps pavēstīja, ka plāno aizvadīt sarunas ar Krievijas investoriem, lai pārliecinātu tos salu nepamest.

Sākušies Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.jūnijam. Kopējās Sv.Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas projekta izmaksas (bez gaiļa un pulksteņa restaurācijas) ir aptuveni 165 000 eiro, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Atjaunošanas darbi sākti ar sastatņu uzstādīšanu apkārt baznīcas tornim līdz pat baznīcas gailim. Tas ļaus novērtēt baznīcas torņa pulksteņa un gaiļa tehnisko stāvokli un lemt par tālāko darbu gaitu. Lēmums par gaiļa nomaiņu vai atjaunošanu tiks pieņemts pēc ekspertīzes veikšanas un konsultācijas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

L. Moča norāda, ka tuvākajā laikā plānots nomērīt un pasūtīt kaparu jaunajam baznīcas torņa jumta segumam un veikt esošā seguma demontāžu. Tad būs iespējams novērtēt koka konstrukciju stāvokli un precīzāk noteikt veicamo darbu apjomu.

Veicot renovācijas darbus, plānots iespēju robežās saglabāt veselās jumta koka konstrukcijas. Projekta realizācijas gaitā nav paredzēts izmainīt esošo jumta siluetu. Oriģinālo jumta koka konstrukciju nomaiņa plānota tikai gadījumos, kad nebūs iespējama to saglabāšana sliktā tehniskā stāvokļa dēļ vai gadījumā, ja šis elements vai tā izpildījums pavājinās jumta konstrukcijas nestspēju kopumā.

Eiropas krājēji drīzumā savu naudu varēs virzīt pirmā vecā kontinenta marihuānas biržā tirgotā fonda (ETF) daļu virzienā.

Pieejamā informācija liecina, ka Kanādas uzņēmums Purpose Investments Vācijā plāno sākt tirgot Medical Cannabis and Wellness ETF akcijas, kurš savukārt uzpirks reģiona publiski kotētos medicīniskās marihuānas, marihuānas eļļas un citu legālo šīs nozares uzņēmumu vērtspapīrus. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka šis fonds prasīs 80 centus par katriem ieguldītiem 100 eiro.

Fonda pārstāvji cer, ka interese par šādiem ieguldījumiem būs gan no privāto baņķieru, gan institucionālo investoru puses.

"Medicīniskās marihuānas industrijai ir milzīgs potenciāls, un tā saskaras ar nozīmīgu investoru interesi. Līdz šim Eiropas investoriem bijusi ierobežota pieeja šim tirgum," Financial Times skaidro HANetf pārstāvji.

Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas restaurācijas ietvaros zvanu tornī uzstādīti divi jauni baznīcas zvani, kas turpmāk ar zvanu skaņām aicinās ne tikai uz dievkalpojumiem, bet arī vēstīs par pulksteņa laiku, informē Ķekavas novada pašvaldībā.

Kopumā abu baznīcas zvanu izliešana un uzstādīšana izmaksāja gandrīz 10 000 eiro. Viena lielā zvana izmaksas, proti, 3675 apmērā segs Ķekavas novada pašvaldība, tādējādi atbalstot unikālā kultūrvēsturiskā pieminekļa - Katlakalna baznīcas restaurāciju.

Pēc draudzes priekšnieka Pētera Eriņa stāstītā, Katlakalna baznīcas ēkas restaurācijas ietvaros eksperti apsekoja baznīcas zvanu un secināja, ka «laika zobs» ir darījis savus, radot plaisas, un tādēļ vislabāk būtu izliet jaunu zvanu un vēl labāk būtu liet divus zvanus.

Jaunos baznīcas zvanus ciešā sadarbībā ar draudzi un restauratoriem veidoja zvanu meistars Tomass Maeveli no Igaunijas, kurš ir pazīstams ne tikai Igaunijā, bet arī Baltijā un Vācijā. Savukārt pašus zvanus lēja Vācijā, Gešeres pilsētā zvanu liešanas rūpnīcā Petit & Gebr. Edelbrock, kas ar to nodarbojas jau kopš 1690. gada.

Vidējais Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) izrāžu apmeklējums 2019.gadā bija 91%. Kopumā operas un baleta iestudējumus pērn apmeklēja 176 569 šī žanra cienītāji. Pagājušajā gadā LNOB ieņēmumi no biļetēm bija gandrīz 3 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā bija plānots, taču par 6% mazāk nekā 2018.gadā.

Apmeklētākie jauniestudējumi pērn bija Pāvela Akimkina balets "Trīs draugi", Imanta Kalniņa opera "Spēlēju, dancoju", baleta viencēlieni "Hamlets. (Ne)stāsti man pasakas", Fransisa Pulenka opera "Karmelīšu dialogi".

No iepriekšējo sezonu uzvedumiem visvairāk skatītājus 2019.gadā pulcēja Riharda Vāgnera opera "Tanheizers", Džuzepes Verdi operas "Nabuko" un "Traviata", Pētera Čaikovska baleti "Apburtā princese" un "Gulbju ezers", kā arī balets ar Johana Štrausa mūziku "Pie zilās Donavas".

Decembrī tradicionāli apmeklētākā izrāde bija Pētera Čaikovska balets "Riekstkodis".

Šajā sezonā LNOB skatītājus priecēs ar Pētera Čaikovska operas "Pīķa dāma" atjaunojuma pirmizrādi (20. februārī), Pētera Čaikovska baleta "Gulbju ezers" pirmizrādi (3. aprīlī), Volfganga Amadeja Mocarta operas "Dons Žuans" pirmizrādi (21. maijā).

Pētera ielas Cēsīs rekonstrukcijas gaitā uz ielas braucamās daļas saglabājies elektrolīnijas stabs. Tā kā ielu pa ielu jau pārvietojas automašīnas, stabs ir norobežots ar grants uzbērumu un papildus brīdinošām zīmēm.

Portāls Cesis24.lv vēsta, ka ielas rekonstrukcija joprojām ir procesā, tāpēc iela satiksmei oficiāli skaitās slēgta, taču ne visi aizliegumu ievēro. Pāris minūšu laikā pa Pētera ielu garām elektrolīnijas stabam pārvietojās vairākas automašīnas, novērojis portāls Cesis24.lv.

Atsaucoties uz neoficiālu informāciju, portāls Cesis24.lv raksta, ka šāda situācija veidojusies, nespējot vienoties ar pieguļošās zemes īpašniekiem par staba pārvietošanu nost no ceļa braucamās daļas, taču būvniekiem jāievēro stingri noteikti termiņi, tāpēc darbi tikuši turpināti par spīti stabam, kas pēc ielas paplašināšanās nu atrodas vienas brauktuves joslas pašā vidū.

Uz kara takas nostājušies Ķeguma novada Rembates pagasta metāllūžņu uzpirkšanas uzņēmumi Rembates Metāls un Solid Metal. Asumu konkurencei piedodot fakts, ka katru firmu pārstāv bijušie dzīvesbiedri (oficiāli gan vēl nav šķīrušies) Pēteris Grandāns (43) un Maija Grandāne (34), vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Uzņēmējdarbību pavadot kaislību pilni notikumi, starp kuriem esot likumu pārkāpumi un godprātība, nodevība un uzticēšanās, greizsirdība un paļāvība, atriebība un piedošana, draudi un pretimnākšana, iespējams, pat kopīgi pastrādāts noziegums. Par pēdējo tiesa abiem piespriedusi trīs gadu cietumsodu (M. Grandānei gan nosacīti, spriedums abiem nav stājies spēkā, jo pārsūdzēts).

«Patiesībā nemaz negribu runāt ar jums, jo arī es neesmu «balta un pūkaina», domāju, kā jebkurš, kas strādā šajā biznesā… Taču atrodos situācijā, kad mana bijušā dzīvesbiedra darbības apdraud manu un manas ģimenes, mūsu kopējo bērnu eksistenci šeit, Rembatē. Negribu doties nekur projām, jo šeit ir iekoptas mājas, arī biznesā ir ieguldīts ļoti daudz darba un naudas. Sākumā domāju: labi, esam pašķīrušies, visādi gadās, bet turpinām dzīvot un katrs strādāt atsevišķi tālāk. Bet tad bijušais dzīvesbiedrs sāk graut manu uzņēmējdarbību nelikumīgām darbībām, kuru dēļ ciešu ne tikai es, bet arī mūsu septiņus un četrus gadus vecie bērni,» stāstījusi M. Grandāne.

Par jauno pāvestu piektajā balsošanas kārtā trešdien ievēlēts līdzšinējais Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo, kurš pieņēmis pāvesta vārdu Francisks.

Šī ir pirmā reize, kad par Romas pāvestu kļūst katoļu garīdznieks, kurš nenāk no Eiropas.

Jaunais pāvests, kuram jāstājas Benedikta XVI vietā, ticis ievēlēts konklāva otrajā dienā piektajā balsojumā.

Baltie dūmi no skursteņa uz Siksta kapelas jumta parādījās plkst.20.08 pēc Latvijas laika. Drīzumā sāka skanēt Svētā Pētera bazilikas zvani, un milzīgais ticīgo pūlis Vatikāna Svētā Pētera laukumā, kas, neskatoties uz ilgstošo lietu, pacietīgi gaidīja baznīcas jaunā vadītāja ievēlēšanu, uzgavilēja.

Ovācijas nerimās līdz pat brīdim, kad uz bazilikas balkona parādījās kardināls, kurš mirkli vēlāk pavēstīja visas pasaules katoļu kārotos vārdus: «Habemus Papam» («Mums ir pāvests»).

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Ilgmūžības virziena piekritējas, mākslinieces Kristīne Kārkliņa un Žanete Eglīte arī biznesā palikušas uzticīgas šiem principiem, izveidojot uzņēmumu, kas no betona veido mājlietas - svečturus, puķu podus un kastes, traukus un flīzes.

"Vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām. Sākumā kā dāvanas draugiem, bet pirms gada izlemts darboties plašāk," stāsta uzņēmuma "SENSUOUS nature" dibinātājas.

K.Kārkliņa studējusi tēlniecību un funkcionālo dizainu. Vēlāk daudzus gadus strādājusi kā grafiskais dizaineris, bet nerimstoša bijusi vēlme atgriezties pie "taustāma" dizaina darbiem. Un tā vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām.

Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā tika investēti aptuveni 15 000 eiro, taču investīcijas turpinās, jo kā norāda uzņēmuma dibinātājas betona produktu un zīmola izveide ir darba un resursu ietilpīgs process. "Mēs daudz laika un enerģijas ieguldām mūsu idejas nodošanā. Jo tie nav tikai svečturi vai puķupodi. Tās ir ar rokām, tepat Latvijā, no Latvijā ražotām izejvielām radītas mājlietas," komentē K.Kārkliņa un Ž.Eglīte.

Ēkas nosēšanās sagādā tās īpašniekiem patiesas galvas sāpes, jo grunts stabilizēšanai parasti ir nepieciešami dārgi rakšanas un celtniecības darbi. Par laimi jau 40 gadus tiek izmantota unikālā URETEK tehnoloģija, kas dod iespēju tikai dažu stundu laikā pacelt iepriekšējā stāvoklī un nostabilizēt, piemēram, nosēdušos ēku un tiltu, vai aizpildīt ceļa zemes klātnē radušos tukšumus.

Kad 1211. gada vasarā bīskaps Alberts lika stūrakmeni Rīgas Doma baznīcai, visticamāk, viņš pat nevarēja iedomāties, ka viens no lielākajiem Baltijas dievnamiem var, nedaudz pārspīlēti izsakoties, sākt grimt ellē.

Diemžēl tieši tā notika, un Rīgas Doma baznīcai, kas pārdzīvojusi desmitiem karu, par liktenīgu kļuva gruntsūdeņu līmeņa krišanās Rīgas pilsētas teritorijā. Līdzīgi kā daudzas citas Rīgas vēsturiskās ēkas, arī Doma baznīca ir balstīta uz ozolkoka pāļiem, kas pirms daudziem gadu simtiem tika iedzīti Daugavas krastā.

Pēdējos gadu desmitos ir vērojama gruntsūdens līmeņa pazemināšanās, ko daļēji izraisījusi uz Daugavas uzbūvētā Rīgas hidroelektrostacija. Kamēr koka pāļi atradās ūdenī, viss bija kārtībā, taču, pazeminoties ūdens līmenim, pāļiem sāka piekļūt gaiss, kā rezultātā tie sāka trūdēt. Par dievnama nosēšanos liecināja daudzās plaisas, kas parādījās ēkas sienās, un apjomīgu renovācijas darbu nepieciešamības rašanās bija tikai laika jautājums.

Latvijas Banka trešdien tirdzniecībā laidīs piecu eiro sudraba kolekcijas monētu ar apzeltītām detaļām Kurzemes baroks, informē centrālā banka.

Monēta ir Latvijas Bankas atgādinājums par vienu no svarīgākajiem projektiem senā kultūras mantojuma saglabāšanā – Lestenes baznīcas un Nikolausa Sēfrensa kokgriezumu atjaunošanu.

Kurzemes barokam veltītās monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča; tā kalta Polijas kaltuvē Mennica Polska S.A. Monētas aversā redzams akanta lapu vijums no Lestenes baznīcas altāra. Savukārt monētas reversā attēlots eņģelis no Lestenes baznīcas altāra.

Baroka laikmets Latvijai atstājis īpaši bagātu kultūras mantojumu. 17. un 18. gadsimtā celtās Kurzemes baznīcas pieder pie vērtīgākā, kas tapis Latvijas teritorijā vēsturisko stilu periodā. Pats lielākais Kurzemes baroka ansamblis (1704–1709) savulaik atradās Lestenes baznīcā. Vienā stilā darinātais altāris, kancele, biktssols, baznīcēnu soli un ērģeļu prospekts bija N. Sēfrensa darbnīcas pēdējais darbs.

Rundāles pils 277. dzimšanas dienā atklāts pilnībā restaurētais hercoga otrais darba kabinets, kas pils interjerā ieņem īpašu vietu, jo ir vienīgā apartamentu telpa, kuras sienas ir apgleznotas. Tā restaurācija izmaksājusi 125 tūkstošus Ls.

Darba kabineta restaurācija notikusi Borisa un Ināras Teterevu fonda «Rundāles pils restaurācijas pabeigšana 2010 – 2014» programmas ietvaros. Šī projekta kopējās izmaksas ir 500 tūkst. Ls, un nākamgad plānots pabeigt bibliotēkas restaurāciju, kuras izmaksas lēstas aptuveni 250 tūkst. Ls apjomā, Db.lv stāstīja Rundāles pils grāmatvede.

Sienu gleznojumi nav raksturīgi 18. gadsimta dzīvojamām telpām, jo tās parasti ieguva sienu apvilkumu ar auduma tapetēm.

«Hercoga kabineta restaurācija bija ilgstoša un sarežģīta, jo kopš 1864. gada tās sienas pakāpeniski bija pārklājušas četras eļļas krāsas kārtas. Piecu gadu laikā mēs strādājām pie sienas attīrīšanas no pārkrāsojumu kārtām, konservācijas un zudušo vietu retušas,» stāsta darbu veicējs, restaurācijas uzņēmuma «Rokajs» vadītājs Gunārs Grīnfelds.