Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 23.05.2020

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Šis plāns uztverts kā palīdzības pasākumi Covid-19 visvairāk skartajām reģiona valstīm, kurām budžeti izskatās nepārliecinošāki un attiecīgi arī līdzekļi, ko likt pretī ekonomikas nedienām, ir ierobežotāki. Šim plānam gan nepieciešams visu Eiropas valstu atbalsts. Uzreiz pret to iebilda, piemēram, Austrija, kas lika noprast, ka palīdzība šādām valstīm tomēr būtu jāsniedz vairāk vai mazāk klasisku aizdevumu veidā. Tomēr tam, ka par šāda plāna nepieciešamību nu runā Vācija (kura ir faktiski piekāpusies), ir milzīgs svars. Tas var nozīmēt, ka ar to galu galā nākas samierināties arī citiem.

Pēdējā laikā daudz runāts par dziļo plaisu, ko pandēmija vēl lielākā mērā izcēlusi starp reģiona dienvidiem un ziemeļiem. Situācija nav vienkārša. Dienvidi ir apvainojušies, ka ziemeļi tos atstāj novārtā. Savukārt ziemeļi negrib sajusties, ka dienvidi tos konstanti izmanto, kur šāda sajūta ilgākā termiņā pie kopēja parāda var būt arvien izteiktāka.

Pagaidām nav skaidrs, kā šī gigantiskā naudas summa tiks tērēta. Viens ir tas, ka šī nauda daudz lielākā mērā aizceļos uz Dienvidu valstīm. Potenciāli pastāv arī citas "proporcionalitātes" problēmas, kas arī mūsu ne visai bagāto valsti, kurā Covid-19 sevi tomēr pieteicis mazāk nikni (bet ekonomika tāpat kritīs ļoti strauji), var pie šīs naudas apguves atstāt kaut kur krietni perifērijā. Varbūt pat Latvijai būs jāpiemaksā, lai glābtu "vairāk cietušās" Francijas vai Spānijas uzņēmumus.

Par šo plānu un dažādām tā detaļām nu gaidāmas diskusijas un, piemēram, "The Wall Street Journal" raksta, ka tas reāli darboties varētu sākt vien nākamajā gadā. Tas pie šiem apstākļiem izskatās kā vesela mūžība. Reaģējot uz Francijas un Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumiem, vairāku Eiropas valdību parāda ienesīgums ceļoja zemāk un eiro cena pieauga. Kopumā gan finanšu tirgū reakcija, izpaliekot detaļām, uz šo milzīgo plānu pagaidām bijusi visai ierobežota.

Situācija gan tajā pašā Vācija izskatās visai interesanta. Valsts kanclere Angela Merkele publiski sludina solidarizēšanos. Vienlaikus Merkele izvairās no apgalvojumiem. "Mēs sniedzam priekšlikumu - es domāju, ka tas palīdzēs panākt vienprātību visās 27 ES valstīs. Bet mēs nevaram nevienu piespiest," teikusi Vācijas vadītāja. Interesants varētu būts aspekts – nu kauliņi daļēji ir izmesti, bet, ja par šo plānu Eiropā tomēr nevienojas vai tas kaut kā tiek būtiski ierobežots, finanšu tirgi var sākt pamatīgi apšaubīt dažu reģiona valstu spēju pašām norēķināties par to parādiem (piem., Itālijas milzīgo parādu).

Tāpat nupat Vācijas Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka Eiropas Savienības Tiesas lēmums saistībā ar Eiropas Centrālās bankas īstenoto politiku var nebūt spēkā esošs. Tas bijis pirmais precedents, kad kādas nacionālas valsts – turklāt reģiona pašas ietekmīgākās - tiesa neņem vērā Eiropas Savienības Tiesas, kas ir augstākā instance, nolemto. Tādējādi reģiona ietekmīgajā valsī no vienas puses it kā ir griba ciešāk integrēties, bet no otras – tomēr palikušas zināmas nacionālās ambīcijas. Kā raksta "Finacial Times": vecā idejiskā spriedze par vai nu "Vācijas Eiropu" vai "Eiropas Vāciju" saglabājas.

Vācijas un Francijas līderi papildu šiem kopēja parāda emitēšanas jaunumiem arī atkārtoti apstiprināja virzīšanos tā saucamā "Zaļā darījuma" virzienā. Tāpat tie aicināja paātrināt digitalizāciju un apņēmās stiprināt Eiropas "ekonomisko un rūpniecisko elastīgumu un suverenitāti", dažādojot piegādes ķēdes, kuras šobrīd ir ļoti atkarīgas no Ķīnas ražošanas, un modernizējot konkurences politiku.

2. Daudz kas ap Covid-19 statistiku

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19. No panākumiem ar vīrusa ierobežošanu ir atkarīgi dažādi ekonomikas scenāriji. Maija otrajā pusē globālā mērogā fiksēto saslimšanas gadījumu skaits ar minēto vīrusu pārsniedza piecus miljonus. Visai strauji par vienu no Covid-19 karstākajiem punktiem izvirzījusies Brazīlija. Tādējādi sāk izskatīties, ka šīs vīruss vien tā pa īstam sāks izplatīties atsevišķos attīstības reģionos, kur to ierobežot var izrādīties grūtāk.

Pasaules Veselības organizācija brīdinājusi, ka pandēmija vēl ir tālu no beigām (informācija gan šajā ziņā ir pietiekami krāsaina). Savukārt ASV "Centers for Disease Control and Prevention" vadība izteikusies, ka šobrīd vērojamā straujā vīrusa izplatīšanās dienvidu puslodē ļoti ticamu padara scenāriju, kad ziemeļu puslodē šis vīruss atkal atgriežas rudenī un ziemā (līdzīgi kā tas esot ar gripu). Tas tad ticamu padarot vēl vienu dažādu valdību ierobežojumu noteikšanas kārtu.

Pagaidām daudzas valdības gan tos lemj mīkstināt. Patiesībā, šķiet, tos, tepat aiz stūra esot vasarai ar komplektā nākošu siltāku laiciņu, efektīvi īstenot varētu būt arvien grūtāk.

Izskan aplēses, ka, pat pakāpeniski atceļot ierobežojumus, ekonomikas aktivitāte piezemēta varētu saglabāties vēl vismaz vairākus mēnešus. Dažkārt arī tiek runāts, ka pandēmija drīzāk tiek izmantota kā vēl viena fronte, kur valsis savstarpēji konkurē nevis sadarbojas.

Pasaules akciju tirgos tendences šonedēļ viennozīmīgas nebija. Periodiski vērojami dažādi cerību uzplūdi, ko nomāc drūmākas ziņas. Piemēram, pirmdien pēc spekulācijām, ka Covid-19 vakcīna, ko šajā gadījumā izstrādā ASV uzņēmums "Moderna", varētu būt tuvāka, ASV akciju vērtība strauji auga (tika reanimētas cerības uz "V" veida ekonomikas atgūšanos). Tiesa gan, pēc tam, šādām cerībām izplēnot, tā jau atkal saruka.

Vakcīnas izstrādāšana tiek uzskatīta par izšķirīgu soli, lai tiktu atcelti sociālas distancēšanās mēri un sabiedrības dzīve atgrieztos kādā daudzmaz ierastajā ritmā. Šobrīd sacensība par to, kam pirmajam būs šī vakcīna, turpinās. Šis process ietver arī dažādas ziņas un spekulācijas par progresu un milzu summām, kas tiek atvēlētas vakcīnas finansēšanai. Tam finanšu tirgū pievērš visai lielu uzmanību.

Kopumā lielākie akciju tirgi maijā ir tālāka virziena meklējumos.

Pandēmijas šoks februāra otrajā un marta pirmajā pusē ASV akciju cenai lika sarukt par trešo daļu. Pēc tam kopš marta zemākajiem punktiem akciju cena par trešo daļu jau ir pieaugusi. Spriedumi par šāda kāpuma adekvātumu ir dažādi. Daži teic, ka kāpums balstīts uz "vēlmju domāšanu", bet citi, ka augstākos akciju novērtējumus pamato centrālo banku un valdību bezprecedenta stimuli.

3. Vēl pa jaunam tarifu vilnim un Ķīnas lomas maiņa?

Finanšu tirgi lūkojas arī uz ASV un Ķīnas attiecībām. Arī šajā frontē notiekošais nedēļas otrajā pusē mazināja tirgus dalībnieku riska apetīti.

Šīs nedēļas beigās svarīgākie Ķīnas "kadri" posās uz šīs valsts Komunistiskās Parijas kongresu. Tā laikā Ķīnas amatpersonas apliecināja, ka tomēr vēl plāno īstenot panākto vienošanos ar ASV par pastiprinātu tās preču pirkšanu. Šajā pašā laikā Ķīna arī ziņoja, ka Honkongā plāno noteikt jaunus valsts drošības likumus. Tādējādi nav izslēgts, ka tur atkal var eskalēties asi protesti. Tāpat tas var nozīmēt, ka Ķīnas un Rietumu (sevišķi, šķiet, ar ASV) attiecības turpina pat pasliktināties

Pati ASV tuvinājās likumam, kas paredz, ka šīs valsts biržās nevarēs tikt kotēti Ķīnas uzņēmumi. Tādējādi to iespēja piesaistīt naudu ar to starpniecību varētu būt ļoti ierobežota. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps savu Ķīnas kritiku jau pat dubultoja. Viņš šonedēļ klāstīja, ka "Ķīnas nekompetence ir atbildīga par masveida slepkavībām visā pasaulē." ASV Ķīnas kritika ir ļoti skarba, ko pavada risks, ka pasaule pie visas pandēmijas kādā brīdī var tik ierauta jaunā (vai kārtējā) tirdzniecības kara fāzē.

Tiesa gan, arī citu valstu līderi grib zināt, ko Ķīna jau zināja un ko darīja vai drīzāk - nedarīja - vīrusa agrīnajā fāzē (pirms tā oficiāli 20. janvārī atzina, ka šis koronavīruss ir ļoti lipīgs). ASV turklāt līdzīgus apvainojumus vērš arī uz Pasaules Veselības organizācijas pusi.

Šādu neatkarīgu izmeklēšanu vēl grib, piemēram, Austrālija, kas par šādu runāšanu no Ķīnas dabūjusi papildu tarifus saviem miežiem (80% apmērā) un liellopu gaļai. Ķīnas vēstnieks Austrālijā draudēja, ka ķīnieši varot "padomāt divreiz", pirms apmeklēt Austrāliju, sūtīt uz turieni mācīties savus bērnus un dzert tās vīnus, ziņo "The Economist". Uz jautājuma zīmes potenciāli var nonākt arī Austrālijas dzelzs rūdas eksports uz Ķīnu, kas pagājušajā gadā tai ienesa 63 miljardus ASV dolāru.

Ir gan spekulācijas, ka Ķīnas ekonomikai tā patiesi pēc šīs krīzes atveseļoties var arī neizdoties, jo mainās daži tai svarīgi fundamentālie nosacījumi. Piemēram, tas, ka citas varas nu domā par savu ar šo valsti saistīto piegāžu ķēžu diversifikāciju.

Ķīnas ekonomikas dati atklāja, ka šīs valsts tautsaimniecība pirmajā ceturksnī gada skatījumā sarukusi par 6,8%. Ķīnas ekonomika pasaules tautsaimniecības izaugsmes dzinulis bijusi jau aptuveni divus gadu desmitus.

Šāda recesija izaicinājums būs arī daudziem ķīniešiem, kuri ilgstoši pieraduši pie gandrīz nemitīga strauja ekonomikas pieauguma. Pilsētās var palielināties bezdarbs, kam var būt ietekme arī uz valsts sociālo stabilitāti. No otras puses - Ķīnas speciālisti izceļ, ka Rietumu kritika šajā valstī radījusi labu pamatu nacionālisma uzplūdiem. Vēl tiek minēts, ka sākotnēji arī vietējie Ķīnas iedzīvotāji uz tās valdību bija dusmīgi par to, kā tā rīkojās epidēmijas skarā. Tomēr tad vīruss izplatījās uz citām pasaules daļām, kur nāves gadījumu skaits bija augstāks, un cilvēki mainīja savas domas daļēji ne tāpēc, ka kaut ko ļoti labi darīja Ķīnas prezidents Sji Dziņpins, bet tāpēc, ka daudzas citas valstis, karojot ar vīrusa pēkšņajiem izaicinājumiem, rīkojās daudz haotiskāk un faktiski - izgāzās. "Izskatās, ka koronavīruss, neskatoties uz to, ka sākotnēji tas Ķīnas sistēmā radīja šoku, būs stiprinājis Sji varu," "FT" klāsta, piemēram, Cornell University šīs valsts eksperti.

Nav izslēgts, ka arī ASV tik asa Ķīnas vainošana, iespējams, daļēji tiek taktiski izmantota pirms rudenī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

4. Jāmeklē cits burts

Nedaudz mazāk slikti izrādījās Eiropas ekonomikas dati. "IHS Markit" apkopotais eirozonas iepirkumu menedžeru indekss no aprīļa 13,6 punktiem punktiem maijā palielinājies līdz 30,5 punktiem. Francijai tas no aprīļa 11,1 punktiem maijā pieaudzis 30,5 punktiem. Savukārt Vācijai tas no 17,4 punktiem šomēnes palielinājies līdz 31,4 punktiem. Šī indikatora paslīdēšana jau zem 50 punktu atzīmes nozīmē to, ka lielākā daļa biznesu redz nosacījumu pasliktināšanos jeb to, ka ekonomika atrodas recesijā.

Kopumā šādi dati nozīmē, ka ekonomiskā aktivitāte Eiropā ir sabrukusi. Tiesa gan, šajā paša laikā tie arī potenciāli liecina, ka dziļākais bezcerības punkts jau ir aiz muguras, un tas ir bijis aprīlis.

Eurostat dati pirms laiciņa atklāja, ka Vācijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā saruksi par 2,3%. Savukārt Francijas IKP jau pirmajā ceturksnī sarucis par 5,4%, Itālijas – par 4,8% un Spānijas – par 4,1%. Kopā eirozonas ekonomika pirmajā ceturksnī saplakusi par 3,2%, ziņoja Eurostat.

Kopumā – ziņas sliktas, lai gan varēja būt vēl sliktāk.

"Šie Eiropas dati liecina, ka reģiona ekonomikas "atsitiens" būs mazāks nekā tas, ko martā piedzīvoja Ķīna, kad tā mazināja ar vīrusu saistītos ierobežojumus. Tas apstiprina to, ka ātra ekonomikas atgūšanās nebūs tas, ko redzēsim. Cilvēkiem, kas vēl cer uz "V" veida atgūšanos, vajadzētu doties atpakaļ pie alfabēta pētīšanas un izvēlēties citu burtu," "Financial Times" teic, piemēram, "ING" bankas ekonomisti. Savukārt "Capital Economics" ekonomisti uzskata, ka eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī saruks par piekto daļu.

Dati spoži, protams, nav arī Atlantijas okeāna otrajā pusē. "TransUnion" apkopotie dati liecina, ka aprīlī normālā kārtībā nav saņemti maksājumi par aptuveni 15 miljoniem kredītkaršu parādiem un trīs miljoniem auto aizdevumiem. Tiek gan ziņots, ka daudzi ASV aizdevēji šajos laikos saviem klientiem piešķīruši šādu maksājumu "brīvdienas".

Kopš šīs krīzes sākuma (faktiski divos mēnešos) ASV bezdarbnieka pabalstiem pieteikušies jau gandrīz 40 miljoni (!) cilvēku, un šie skaitļi turpina augt. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik visas iepriekšējās finanšu krīzes laikā.

5. Skatās mutē CB

Arī šā brīža izaicinājumiem efektīvāko atbildi, šķiet, sniegušas pasaules ietekmīgākās centrālās bankas (līdzīgi tā tas ir bijis kopš iepriekšējās finanšu krīzes – vienmēr finanšu tirgiem pie kāda stresa "aizmuguri" vai kādu "cenu grīdu" nodrošinājusi kāda no ietekmīgākajām centrālajām bankām). To pasākumi lielā mērā atbildīgi, kādēļ cenas finanšu tirgos īsti sabrukušas tomēr nav. Piemēram, tieši līdz ar ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) paziņojumiem par bezlimitu drukāšanu, korporatīvā parāda uzpirkšanu un citiem stimulēšanas mēriem marta otrajā pusē aizsākās visai straujš riska vērtspapīru cenu pieaugums. Eksperimenti ir milzīgi, lai gan tirgus dalībnieki mēģina taustīt to, cik tālu vēl centrālās bankas ir gatavas iet. Protams, daudz atļāvušās arī valdības, lai gan to spēja paziņot pat par vēl būtiski lielākiem budžeta tēriņiem un tādējādi parādu uzņemšanos kādā brīdī var tik apšaubīta.

Tādējādi finanšu tirgi lielu uzmanību pievērš katrai zilbei, kas izskan no pasaules varenāko centrālo baņķieru puses. Piemēram, šonedēļ publicētais FRS iepriekšējās sanāksmes protokols atklāja, ka ASV monetārās politikas noteicēji apsprieduši tādu situāciju, kad ir vēl nākamie pandēmijas uzplūdes viļņi. Tika izceltas bažas, ka šādā gadījumā stress var skart arī bankas, ko pastiprinās augstais nebanku sektora parādu apmērs. Kopumā pasaules ietekmīgākie baņķieri izceļ, ka "pesimistiskāka prognoze šobrīd ir ne mazāk ticama kā pamata scenārija piepildīšanās." FRS pamata scenārijs ir, ka, pandēmijai noplokot, ekonomika pakāpeniski atveras.

Lielais jautājums ir par to, vai arī ASV Federālo rezervju sistēma noteiks negatīvas dolāru likmes. Pagaidām gan izskatās, ka šādas likmes ASV centrālie baņķieri redzēt negrib, lai gan minētais protokols liecina, ka par to varētu būt notikušas zināmas diskusijas (kurās nolemts, ka tas ASV nav vajadzīgs).

Finanšu tirgū notiekošais gan liecina, ka investori gan attiecībā uz ASV, gan, piemēram, Apvienoto Karalisti sākuši iecenot zināmu negatīvu likmju iespējamību. Šādu politiku jau īsteno Eiropas Centrālā banka.

Komentāri

Pievienot komentāru