Šveices valdība trešdien paziņoja, ka aizliedz zelta importu no Krievijas.

Šveice pievienojusies Eiropas Savienības (ES) sankcijām, kas 21.jūlijā iekļāva Krievijas izcelsmes zelta importa aizliegumu.

Aizliegums stājas spēkā trešdien plkst.18.00, teikts Šveices Federālās padomes paziņojumā. Šveice ir viens no vadošajiem zelta pārstrādātājiem un zelta stieņu ražotājiem.

Saskaņā ar jaunajām sankcijām Šveice aizliedz "pirkt, importēt vai transportēt zeltu un zelta izstrādājumus no Krievijas", teikts paziņojumā, piebilstot, ka "aizliegti arī pakalpojumi saistībā ar šīm precēm".

Tradicionāli neitrālā Šveice pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mainīja savu ierasto nostāju, pieskaņojoties ES noteiktajām ekonomiskajām sankcijām.

Maijā no Lielbritānijas tika importētas trīs tonnas zelta no Krievijas, taču nebija skaidrs, kura kompānija ir atbildīga par tā nogādāšanu Šveicē, vēstīja "Bloomberg News".

Lielbritānijas pilsētiņas Bostonas iedzīvotāji žēlojas par pārmērīgu poļu, latviešu un lietuviešu migrantu pieplūdumu.

Viena no galvenajām pilsētiņas ielām ir pārpildīta ar austrumeiropiešu preču veikaliem. Pie veikaliem izliktie gadījuma darbu piedāvājumi biežāk redzami latviešu un poļu, nevis angļu valodā.

Bostonā desmit gadu laikā ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 467%, kas ir augstākais rādītājs visā Lielbritānijā. Kopš 2004.gada, kad notika tā dēvētā sprādzienveida Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, pilsēta piedzīvojusi strauju poļu, latviešu un lietuviešu imigrantu pieplūdumu, un patlaban imigranti veido 15% pilsētas iedzīvotāju.

Pilsētiņas aktīvists Dīns Everits, kas cīnās pret imigrāciju, žēlojas, ka jūtas kā «ārzemnieks pats savā valstī». «Es dzīvoju Anglijā, es esmu anglis, es sagaidu, ka es savā valstī varēšu runāt angliski, nevis ka man būs jāmācās poļu vai latviešu valoda, lai strādātu vietējā rūpnīcā,» sūdzas Everits.

Šveices prokuratūra slēgusi ar Rietumu investīciju fonda "Hermitage Capital" jurista Sergeja Magņitska lietu saistīto desmit gadus ilgo izmeklēšanu par iespējamo naudas atmazgāšanu no Krievijas, secinot, ka šajā lietā nevienai personai Šveicē apsūdzības nav iespējams izvirzīt.

Izmeklēšana koncentrējās uz apsūdzībām par naudas atmazgāšanu Šveicē laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam. Izmeklēšana tika sākta 2011.gadā pēc uzņēmuma "Hermitage Capital Management" prasības.

Magņitskis bija Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā, kurš 2008.gadā paziņoja, ka no Krievijas budžeta ir nelikumīgi izkrāpti 230 miljoni ASV dolāru.

Magņitskis pats tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem un aizturēts, bet cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitskis centās atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā saskārās fonds, un 2009.gada novembrī mira apcietinājumā tādēļ, ka viņam netika sniegta medicīniskā palīdzība.

Šveice pieņēmusi tādas pašas sankcijas pret Krieviju, kādas tai saistībā ar iebrukumu Ukrainā noteikusi Eiropas Savienība (ES).

Sankcijas pirmdien pieņēma Federālā padome Bernē.

Lai gan ierasti neitrālajai Šveices tāda rīcība ir neraksturīga, šoreiz to nevar saukt par negaidītu.

Šveices prezidents Ignacijo Kasiss svētdien sacīja, ka valdība apsver iesaldēt Krievijas aktīvus Šveicē, tādā veidā reaģējot Krievijas sākto karu Ukrainā.

Šveice pagājušajā ceturtdienā pievienojās Eiropas Savienības noteiktajam vīzu aizliegumam Krievijas privātām un juridiskām personām, tomēr atteicās iesaldēt Šveices bankās esošos šo personu aktīvus. Šveice uzstāja, ka pietiekami būs, ja tās bankas vairs nepieņems jaunus aktīvus no sankcijām pakļautajām personām.

2020.gadā Krievijas pilsoņiem Šveicē bija gandrīz 10,4 miljardu Šveices franku (aptuveni desmit miljardu eiro), liecina Šveices Nacionālās bankas dati.

Šveicē svētdien notiks referendums par aktīvāku iesaistīšanos Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbībā, pieaugot bažām, ka negatīva balsojuma rezultātā Šveice var tikt izspiesta no Šengenas zonas.

Šveices valdība un parlaments jau atbalstījuši valsts līdzdalībai plānotajā "Frontex" darbības paplašināšanā.

Tomēr ieceres pretinieki lēmumu kritizē un panākuši referenduma rīkošanu šajā jautājumā.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlētāji atbalsta aktīvāku dalību "Frontex" un saskaņā ar kārtējo aptauju par to gatavi balsot 69% respondentu.

Šveice nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču ir Šengenas zonā.

"Frontex" tika nodibināta 2004.gadā, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm aizsargāt ES brīvas pārvietošanās telpas ārējās robežas.

"Frontex" šobrīd vairāk nekā 1500 darbinieku, taču 2015.gadā Eiropas migrācijas krīzes apogejā Eiropas Parlaments nobalsoja par aģentūras stiprināšanu, bet 2019.gadā tika nolemts, ka astoņu gadu laikā "Frontex" pastāvīgs personāls jāpalielina līdz 10 000 robežsargu.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 28,2% biedru būtu gatavi nodarbināt bēgļus savos uzņēmumos, savukārt 23,1% pauda, ka viņi varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku un darbaspēka tirgu. Taču problēmas var rasties, ja imigranti nezinās vismaz kādu no valodām, kādās runā vairums mūsu valstī, teikts LTRK paziņojumā medijiem.

LTRK veica aptauju biedru vidū, aicinot atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, biedrība vēlējās noskaidrot, kādai jābūt Latvijas nostājai par bēgļu krīzi un ar to saistīto imigrāciju. Lielākā daļa jeb 57,6% uzņēmēju norādīja, ka situācija ir riskanta un mūsu valstī būtu jāuzņem pēc iespējas mazāk sveštautiešu. Savukārt 27,5% pauda viedokli, ka bēgļu skaitam jābūt proporcionāli samērīgam ar citām valstīm. Taču 14,9% respondentu uzskata, ka lielāks bēgļu skaits Latvijai ir nevis risks, bet gan iespēja, ko var izmantot.

«Ir skaidrs, ka Eiropā bēgļu jautājums kļūst arvien aktuālāks un drīzumā arī mums ar to nāksies saskarties realitātē, nevis tikai amatpersonu dokumentos un izteikumos. Uzņēmējiem jau tagad jādomā, vai viņi ir gatavi dot darbu no kara skarto zonu atceļojušajiem cilvēkiem, kā arī to, kādas prasības un vēlmes tiks izvirzītas,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Strauji sarucis nelegālo imigrantu skaits, kas ierodas Grieķijas salās, ceturtdien pavēstīja Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).

Tā svētdien Kalimnas, Megisti, Lesbas, Hijas un Kosas salās ieradās tikai 155 cilvēki, norādīja organizācija. Novembrī tur vidēji ieradās 4500 cilvēku katru dienu.

Viens izskaidrojums ir laikapstākļu pasliktināšanās, kas riskanto braucienu laivām un nelielajiem kuģiem padara vēl bīstamāku.

Maķedonija, uz kurieni nelegālie imigranti līdz šim visbiežāk devušies no Grieķijas, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valstī ielaidīs tikai imigrantus no Sīrijas, Irākas un Afganistānas.

Šī lēmuma rezultātā daudzi nelegālie imigranti - pārsvarā no Irānas, Pakistānas un Bangladešas - iestrēguši uz Maķedonijas-Grieķijas robežas, kur viņi izveidojuši nometni.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Lai arī biznesam imigrantu piesaiste būtu izdevīga, tomēr jāuzmanās, lai valsts nesaņemtu bumerangu pabalstu un imigrācijas problēmu veidā; mazajām valstīm, kādas ir Latvija un Lietuva, jāspēj izspēlēt zelta trumpjus Eiropas līmenī

Baltijas valstis Latvija un Lietuva, politikas un biznesa mikslis ir sirdij tuvas tēmas SIA Voldemārs (Valdo) valdes priekšsēdētājam Valdemāram Vaļkūnam. Visu politikas un biznesa kokteili viņam labāk palīdz saprast nesen iegūtais maģistra grāds psiholoģijā. V. Vaļkūns no 2008.gada līdz 2012.gadam bijis Lietuvas Seima deputāts un neslēpj, ka politika viņu ir interesējusi vienmēr, taču Latvijā viņš vairāk ir pazīstams kā SIA Voldemārs dibinātājs. Šis uzņēmums izveidots pirms vairāk nekā 20 gadiem – 1992.gadā. V. Vaļkūns ir arī Dienas Biznesa uzņēmēja kluba biedrs, kurš apvieno ietekmīgus Latvijas biznesa pārstāvjus.

Lielbritānijas «vismazāk integrētajā pilsētā» Bostonā austrumeiropiešu imigranti jūtas vairāk kā Lietuvā, nevis Lielbritānijā, apgalvo laikraksts The Daily Express.

«Mums šeit ļoti patīk. Jūtamies gandrīz, kā dzīvojot Lietuvā,» laikrakstam teikusi kāda ģimene.

Lietuvietis Emils Kovals, kurš kopā ar ģimeni uz Bostonu pārvācās pirms sešiem gadiem, dzīvo ielā, kur 85% iedzīvotāju ir imigranti. «Mēs respektējam britu kultūru, tomēr šeit ir pārāk daudz no mūsu valsts, lai pēc tās ilgotos,» viņš stāstīja.

Ģimenes, kas no Austrumeiropas pārvākušās uz Bostonu Linkolnšīrā, nejūt vajadzību integrēties. Sestā daļa pilsētas iedzīvotāju - 11 000 imigrantu - dzīvo nošķirtas dzīves.

Daudzi imigranti stāsta, ka var tikt galā, nerunājot angliski. Bostonā pieejami austrumeiropiešu bāri, veikali un pat dažādi darba piedāvājumi īpaši austrumeiropiešiem.

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Swisscom" tuvāko trīs gadu laikā Latvijā investēs līdz 20 miljoniem eiro un nodarbinās aptuveni 300 augsti kvalificētu speciālistu.

Tā ceturtdien "Swisscom" tehnoloģiju centrs "DevOps Riga" atklāšanā biroju kompleksā "Z-Towers" sacīja "Swisscom" pārstāvis Džons de Keizers.

Lēmums par "DevOps Riga" izveidi saistīts ar uzņēmuma stratēģiju izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Rīgā atvērtais "DevOps" centrs ir otrais, ko uzņēmums atver ārpus Šveices. Centra atvēršana Rīgā saistīta ar "Swisscom" ilgtermiņa stratēģiju attīstīties arī ārpus Šveices, paredzot uzņēmuma pārraudzībā līdz 2025.gadam izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Atklāšanas pasākumā piedalījās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), Šveices vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, kā arī citas prominentas personas un uzņēmuma darbinieki.

Šveice nolēmusi nepievienoties starptautiskajai darba grupai, kuras mērķis ir krievu oligarhu naudas izsekošanai.

Šveices parlaments šodien noraidīja pievienošanos darba grupai Krievijas elites, pilnvaroto un oligarhu jautājumos (REPO). Par pievienošanos nobalsoja 80 likumdevēji, bet pret balsoja 101.

Arī Šveices valdība nevēlas pievienošanos šai grupai, ko ierosināja zaļie. Šveices konservatīvās partijas uzskata, ka pievienošanās būtu nesavienojama ar Šveices tradicionālo neitralitāti ārpolitikas jautājumos.

Šveice piedāvā savus pakalpojumus kā saikni starp valstīm, kurām nav diplomātisko attiecību, piemēram, starp Irānu un ASV. Iesaistīšanās REPO varētu apgrūtināt šādu pakalpojumu sniegšanu, sacīja Brīvo demokrātu (FDP) deputāts Hans Peters Portmans. "Mēs nevēlamies politiski iesaistīties šajā struktūrā," viņš piebilda.

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Jaunuzņēmumu konkursa „Seedstars” reģionālajā finālā Kazahstānā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums „Jeff App” nopelna iespēju piedalīties finālā, kas notiks nākamgad Šveicē

Uzņēmums sacentās ar citu valstu uzvarētājiem no Čehijas, Šveices, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Mongolijas, Gruzijas, Armēnijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Rumānijas un Serbijas. Iespējamā uzvara konkursa finālā Šveicē ir vilinoša – uzvarētājs iegūs 500 tūkstošus dolāru. Konkursa kārtā Latvijā „Jeff App” ieguva pirmo vietu, bet otro un trešo – „SizzApp” un „DronePlan”.

„Jeff App” dibinātājs Toms Niparts stāsta, ka „Seedstars” ir starptautisks, pasaulē lielākais jaunuzņēmumu konkurss ar fokusu uz attīstības tirgiem. Konkurss noris trijos līmeņos, ietverot vairāk nekā 80 valstu finālus, piecus reģionālos finālus un pasaules finālu Šveicē. Kopumā šogad konkurss saņēmis teju 8000 pieteikumu no jaunuzņēmumiem.

Trīs dienu garumā kinoteātrī "Filmpodium" Cīrihē, Šveicē tiks demonstrētas 24 latviešu veidotas filmas, kļūstot par lielāko un žanriski plašāko Latvijas kino skati Šveicē.

Latvijas kino dienu kurators ir Latvijas kino draugs Uldis Mākulis (Šveice) un to norisi atbalsta Cīrihes pilsēta, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas filmu studijas.

Latvijas kino dienu programma aptvers plašu Latvijas kino ainu gan žanriski, gan hronoloģiski – Latvijas kino mantojumu programmā reprezentē Rolanda Kalniņa spēlfilma "Četri balti krekli", Herca Franka dokumentālā īsfilma "Par desmit minūtēm vecāks" un Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?".

Pēdējos gados radītās Latvijas spēlfilmas pārstāv Lailas Pakalniņas "Ausma", Jāņa Norda "Ar putām uz lūpām" un Viestura Kairiša "Melānijas hronika" – simbolisks “tilts” starp Latviju un Šveici, jo šajā filmā galvenās lomas atveidotāja ir šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo.

Šveices varas iestādes svētdienas vakarā notikušo 17 gadus vecā Latvijas pilsoņa uzbrukumu iedzīvotājiem nekvalificē kā terorismu, aģentūru LETA informēja Latvijas Drošības policijā.

Pamatojoties uz atklātībā nonākušo informāciju par Latvijas valsts piederīgā aizturēšanu Šveicē, DP ir sazinājusies ar Šveices partneru dienestu.

DP rīcībā esošā informācija liecina, ka Šveices varas iestādes šo incidentu nekvalificē kā terorismu un šobrīd nav iegūtas arī citas ziņas, kas norādītu uz uzbrukuma organizatora saikni ar terorismu.

Šveicē 17 gadus vecs Latvijas pilsonis ar cirvi ievaino vairākus cilvēkus

Jau ziņots, ka 17 gadus vecs Latvijas pilsonis Šveicē svētdienas vakarā ar cirvi ievainojis vairākus cilvēkus. Pēc Šveices policijas sniegtās informācijas, incidents noticis Sanktgallenes kanona Flumsas ciematā, Šveices ziemeļaustrumos. Lai uzbrucēju aizturētu, policija uz viņu atklājusi uguni un viņš ievainots.

Šveices Ženēvas kantonā pastiprināti ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu, tostarp tiks slēgti visi bāri un restorāni, svētdien paziņojusi kantona valdība.

Ženēvā no pirmdienas būs spēkā stingrāki ierobežojumi nekā lielākajā daļā Šveices.

Kantona valdība brīdināja, ka epidemioloģiskā situācija ir ļoti pasliktinājusies, un izsludināja ārkārtējo stāvokli.

No pirmdienas vakara Ženēvas kantonā būs slēgti visi restorāni, bāri, kinoteātri, muzeji, bibliotēkas, peldbaseini un citas atpūtas vietas, kā arī būs slēgti visi veikali, kuru pārdotā produkcija netiek uzskatīta par būtisku.

Cilvēki aicināti palikt mājās un tās pamest tikai lielas nepieciešamības gadījumā.

Skolas Ženēvas kantonā turpinās darbu.

Pēdējās dienās kantonā reģistrēti vairāk nekā 1000 jauni Covid-19 gadījumi dienā, un strauji pieaug Covid-19 pacientu skaits slimnīcās un intensīvās aprūpes nodaļās.

Eiropas fragmentāciju izgaismo ne tikai Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai skaļi runāts par plaisu, kas aug starp reģiona Ziemeļu un Dienvidu valstīm. Piesaukta gan Grieķijas izstāšanās no vienotās Eiropas projekta, gan spekulēts par to, ka šādam solim varētu nobriest pat Itālija. Jāteic, ka savas attiecības ar ES jau tuvākajā laikā visai pamatīgi var pārskatīt arī Šveice. Šī valsts nav ES sastāvā, lai gan tai ar šo reģionu ir brīvās pārvietošanās līgums un dažāda veida cita ļoti cieša sadarbība.

Jau šo svētdien šveicieši dosies uz referendumu, lai izlemtu par to, vai tiem šāds līgums par brīvo pārvietošanos, ņemot vērā augošo satraukumu par ne vienmēr vēlamo imigrāciju, vispār ir nepieciešams. Ja šveicieši nolems, ka tas tiem tomēr nav vajadzīgs, tad koriģēt var būt nepieciešams vēl lērumu citu šo abu varu savstarpējos līgumus. Pieejamie dati liecina, ka Šveice ir ceturtais lielākais ārējais ES tirdzniecības partneris aiz ASV, Ķīnas un Apvienotās Karalistes.

Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

Igaunijas pilsētā Tartu notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" agrīnas stadijas startup konkursā uzvarēja Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Jeff App".

Kopumā jaunuzņēmumu konkursā piedalījās 33 jaunuzņēmumi, kas izvēlēti no vairāk nekā 240 pieteikumiem. "Konkurence bija tiešām augsta līmeņa - šeit patiešām varēja just gan biznesa ideju, gan to izpildījuma, gan arī komandu prezentēšanas spēju apvienojumu augstā kvalitātē. Patiess gandarījums, ka ne vien spējām izpelnīties lielāko atzinību tik spēcīgā lokā, bet arī igauņu pašu vērtējumā bijām pārāki par viņu pašmāju jaunuzņēmumiem," teic Toms Niparts, "Jeff App" dibinātājs un vadītājs.

"Jeff App" ieguva 170 tūkstošu eiro investīciju no Igaunijas biznesa eņģeļu tīkla "EstBAN" sindikāta, kā arī desmit tūkstošu eiro bez saistībām no "Swedbank".

"Finansējums nāk negaidot, jo nupat esam noslēguši investīciju kārtu. Taču esam ļoti priecīgi - papildus resursiem, kas ļaus straujāk augt un piesaistīt spēcīgākus speciālistus jau tagad, "savā pusē" nu esam piesaistījuši investīciju veterānus no Igaunijas, Somijas un citām valstīm, kuri ar savu pieredzi un plašo kontaktu loku dos mums ļoti daudz," norāda T. Niparts.

Uz Baltijas pusi ik pa laikam paraugās jauni investori. Viens no tiem ir investors no Šveices Tomass Šaetti (Thomas A. Schaetti).

Proti, veicot akciju emisiju, Baltic International Bank nupat piesaistījusi trīs jaunus akcionārus, ieskaitot T. Šaetti, kurš ieņēmis vadošus amatus bankās Cīrihē – Privatbank Maerki Baumann & Co. AG, Coutts Bank & Co. AG, Euro Invest Bank AG un SVRB Schweizer Verband der Raiffeisen Banken.

Darījuma rezultātā bankas pamatkapitālam piesaistīti 12 miljoni eiro, kur nu minētās finanšu iestādes kapitāls pārsniegs 48 miljonus eiro.

Intervijā DB T. Šaetti norāda, ka viņam Latvija šķiet ļoti pievilcīga zeme. Investors arī apspriež globālo akciju burbuli.

Fragments no intervijas

Varbūt vispirms pastāstiet par sevi!

Tas nav nemaz tik viegli – aprakstīt sevi. Es uzaugu Šveicē. Tur ir ierasts, ka daudzu cilvēku dzīve saistīta ar bankām. Bankas, govis un šokolāde (smejas). Tas ir tas, kas mums ir! Uzaugu Cīrihē, kur biju praksē privātbankā Maerki Baumann. Pirmos gadus bankā pavadīju, darbojoties ar vērtspapīriem biržā. Mani vienmēr tas ir fascinējis. Tad Šveicē nāca obligātais militārais dienests. Pēc tam arī nākamos trīs gadus strādāju kā akciju brokeris. Strādāju arī citās bankās, lai gan vienmēr tas bija saistīts ar finanšu tirgiem. Tagad esmu nonācis Rīgā un investēju privātā bankā, lai gan līdzīgā bankā pirms 30 gadiem strādāju.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sentor farm aptiekas un AS Recipe plus valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem?

Pirmkārt, abi uzņēmumi, kurus pārstāvu, kā Latvijas kapitāla uzņēmumi ir vieni no lielākajiem katrs savā jomā. Tas ir nozīmīgi, jo Latvijā varam vērot, ka līderpozīcijas daudzās mūsu tautsaimniecībai svarīgās jomās ir ieguvuši ārzemju uzņēmumi.

Otrkārt, abi uzņēmumi strādā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. AS Sentor farm aptiekas īpašumā esošais zīmols Mēness aptieka ir viens no pirmajiem aptieku zīmoliem Latvijā, tātad tam jau ir gandrīz 20 gadi. Tā ir gara veiksmīgas taktikas un stratēģijas vēsture, kuru veido un ar savu darbu, idejām attīsta pašmāju komanda. Tas apliecina, ka ne tikai no citām zemēm aizgūtas idejas var izpelnīties Latvijas patērētāju uzticību.

Bankai "Citadele" piederošo meitasbanku Šveicē "Kaleido Privatbank" iegādāsies Gibraltāra banka "Trusted Novus Bank Limited", informē bankā.

Ir noslēgts līgums ar "Trusted Novus Bank Limited" par bankai "Citadele" piederošās meitasbankas Šveicē "Kaleido Privatbank" pārdošanu. "Trusted Novus Bank Limited" iegādāsies 100% "Kaleido Privatbank" akciju.

Darījumu plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām pēc regulatoru atļauju saņemšanas.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms atzīmē, ka Šveices meitassabiedrības pārdošana atbilst bankas "Citadele" ilgtermiņa ambīcijām kļūt par vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā.

"Jaunajiem īpašniekiem ir stingra apņemšanās un kompetence, lai turpinātu atbalstīt jauno "Kaleido Privatbank" stratēģiju un ļautu viņiem īstenot izaugsmes potenciālu," viņš norāda.

Rīga atzīta par 126.pasaulē dārgāko pilsētu un dzīve Rīgā ir krietni dārgāka nekā abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās Tallinā un Viļņā, liecina starptautiskās konsultāciju kompānijas Mercer Human Resource Consulting publiskotais pētījums, kurā izvērtēts, cik dārgi ārzemju kompāniju darbiniekiem ir dzīvot 209 pasaules pilsētās.

Tallina atzīta par 160.dārgāko pilsētu pasaulē, bet Viļņa reitingā ieņem 167.pozīciju.

Pērn Latvijas galvaspilsēta ieņēma 114.vietu, Igaunijas galvaspilsētā tika atzīta par 150.dārgāko pasaulē, bet dzīve Lietuvas galvaspilsētā tāpat kā šogad bija 167.dārgākā pasaulē.

Pasaulē visdārgākās pilsētas titulu šogad atguvusi Angolas galvaspilsētu Luandu, nobīdot uz otro vietu pērnā gada līderi Honkongu. Uz trešo vietu no piektās vietas pērn pakāpusies Japānas galvaspilsēta Tokija, kurai seko Cīrihe (Šveice), Singapūra (Singapūra), Seula (Dienvidkoreja), Ženēva (Šveice), Šanhaja (Ķīna), Ņujorka (ASV) un Berne (Šveice).

Pekina atzīta par 11.dārgāko pilsētu pasaulē, Maskava ieņem 14.vietu, Londona - 30.vietu, Oslo - 46.vietu, Parīze - 62.vietu, Milāna - 71.vietu, Helsinki - 88.vietu, bet Stokholma - 106.vietu.