Šveice paplašinājusi sankcijas Krievijai par iebrukumu Ukrainā, iekļaujot "melnajā sarakstā" vēl 197 cilvēkus un deviņus uzņēmumus.
"Vēl 197 cilvēkiem piemērotas finansiālas sankcijas un ieceļošanas ierobežojumi. Viņu vidū ir oligarhi un pazīstami uzņēmēji. Vēl deviņiem uzņēmumiem arī piemērotas finansiālas sankcijas," paziņoja valdība.
Šodien Šveicē tika iesaldēti to personu un uzņēmumu līdzekļi, kuriem piemēro sankcijas. Šveices sankciju saraksts tagad ir pilnībā sinhronizēts ar ES sarakstu.
Šveices valdība trešdien paziņoja, ka aizliedz zelta importu no Krievijas.
Šveice pievienojusies Eiropas Savienības (ES) sankcijām, kas 21.jūlijā iekļāva Krievijas izcelsmes zelta importa aizliegumu.
Aizliegums stājas spēkā trešdien plkst.18.00, teikts Šveices Federālās padomes paziņojumā. Šveice ir viens no vadošajiem zelta pārstrādātājiem un zelta stieņu ražotājiem.
Saskaņā ar jaunajām sankcijām Šveice aizliedz "pirkt, importēt vai transportēt zeltu un zelta izstrādājumus no Krievijas", teikts paziņojumā, piebilstot, ka "aizliegti arī pakalpojumi saistībā ar šīm precēm".
Tradicionāli neitrālā Šveice pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mainīja savu ierasto nostāju, pieskaņojoties ES noteiktajām ekonomiskajām sankcijām.
Maijā no Lielbritānijas tika importētas trīs tonnas zelta no Krievijas, taču nebija skaidrs, kura kompānija ir atbildīga par tā nogādāšanu Šveicē, vēstīja "Bloomberg News".
Šveice pieņēmusi tādas pašas sankcijas pret Krieviju, kādas tai saistībā ar iebrukumu Ukrainā noteikusi Eiropas Savienība (ES).
Sankcijas pirmdien pieņēma Federālā padome Bernē.
Lai gan ierasti neitrālajai Šveices tāda rīcība ir neraksturīga, šoreiz to nevar saukt par negaidītu.
Šveices prezidents Ignacijo Kasiss svētdien sacīja, ka valdība apsver iesaldēt Krievijas aktīvus Šveicē, tādā veidā reaģējot Krievijas sākto karu Ukrainā.
Šveice pagājušajā ceturtdienā pievienojās Eiropas Savienības noteiktajam vīzu aizliegumam Krievijas privātām un juridiskām personām, tomēr atteicās iesaldēt Šveices bankās esošos šo personu aktīvus. Šveice uzstāja, ka pietiekami būs, ja tās bankas vairs nepieņems jaunus aktīvus no sankcijām pakļautajām personām.
2020.gadā Krievijas pilsoņiem Šveicē bija gandrīz 10,4 miljardu Šveices franku (aptuveni desmit miljardu eiro), liecina Šveices Nacionālās bankas dati.
Šveicē svētdien notiks referendums par aktīvāku iesaistīšanos Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbībā, pieaugot bažām, ka negatīva balsojuma rezultātā Šveice var tikt izspiesta no Šengenas zonas.
Šveices valdība un parlaments jau atbalstījuši valsts līdzdalībai plānotajā "Frontex" darbības paplašināšanā.
Tomēr ieceres pretinieki lēmumu kritizē un panākuši referenduma rīkošanu šajā jautājumā.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlētāji atbalsta aktīvāku dalību "Frontex" un saskaņā ar kārtējo aptauju par to gatavi balsot 69% respondentu.
Šveice nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču ir Šengenas zonā.
"Frontex" tika nodibināta 2004.gadā, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm aizsargāt ES brīvas pārvietošanās telpas ārējās robežas.
"Frontex" šobrīd vairāk nekā 1500 darbinieku, taču 2015.gadā Eiropas migrācijas krīzes apogejā Eiropas Parlaments nobalsoja par aģentūras stiprināšanu, bet 2019.gadā tika nolemts, ka astoņu gadu laikā "Frontex" pastāvīgs personāls jāpalielina līdz 10 000 robežsargu.
Šveice nolēmusi nepievienoties starptautiskajai darba grupai, kuras mērķis ir krievu oligarhu naudas izsekošanai.
Šveices parlaments šodien noraidīja pievienošanos darba grupai Krievijas elites, pilnvaroto un oligarhu jautājumos (REPO). Par pievienošanos nobalsoja 80 likumdevēji, bet pret balsoja 101.
Arī Šveices valdība nevēlas pievienošanos šai grupai, ko ierosināja zaļie. Šveices konservatīvās partijas uzskata, ka pievienošanās būtu nesavienojama ar Šveices tradicionālo neitralitāti ārpolitikas jautājumos.
Šveice piedāvā savus pakalpojumus kā saikni starp valstīm, kurām nav diplomātisko attiecību, piemēram, starp Irānu un ASV. Iesaistīšanās REPO varētu apgrūtināt šādu pakalpojumu sniegšanu, sacīja Brīvo demokrātu (FDP) deputāts Hans Peters Portmans. "Mēs nevēlamies politiski iesaistīties šajā struktūrā," viņš piebilda.
Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.
2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.
2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.
Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.
LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.
"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".
Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.
Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.
Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.
Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.
Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.
“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.
Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.
Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.
Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.
"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.
Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.
SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.
Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.
“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”
Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.
Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.
Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.
Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.
"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.
Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.
Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.
Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.
"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.
Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.
Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.
Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.
"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.
Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.
Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.
“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.
"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.
Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.
Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.
Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?
Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.
Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms.
Bankai "Citadele" piederošo meitasbanku Šveicē "Kaleido Privatbank" iegādāsies Gibraltāra banka "Trusted Novus Bank Limited", informē bankā.
Ir noslēgts līgums ar "Trusted Novus Bank Limited" par bankai "Citadele" piederošās meitasbankas Šveicē "Kaleido Privatbank" pārdošanu. "Trusted Novus Bank Limited" iegādāsies 100% "Kaleido Privatbank" akciju.
Darījumu plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām pēc regulatoru atļauju saņemšanas.
Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms atzīmē, ka Šveices meitassabiedrības pārdošana atbilst bankas "Citadele" ilgtermiņa ambīcijām kļūt par vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā.
"Jaunajiem īpašniekiem ir stingra apņemšanās un kompetence, lai turpinātu atbalstīt jauno "Kaleido Privatbank" stratēģiju un ļautu viņiem īstenot izaugsmes potenciālu," viņš norāda.
Uz Baltijas pusi ik pa laikam paraugās jauni investori. Viens no tiem ir investors no Šveices Tomass Šaetti (Thomas A. Schaetti).
Proti, veicot akciju emisiju, Baltic International Bank nupat piesaistījusi trīs jaunus akcionārus, ieskaitot T. Šaetti, kurš ieņēmis vadošus amatus bankās Cīrihē – Privatbank Maerki Baumann & Co. AG, Coutts Bank & Co. AG, Euro Invest Bank AG un SVRB Schweizer Verband der Raiffeisen Banken.
Darījuma rezultātā bankas pamatkapitālam piesaistīti 12 miljoni eiro, kur nu minētās finanšu iestādes kapitāls pārsniegs 48 miljonus eiro.
Intervijā DB T. Šaetti norāda, ka viņam Latvija šķiet ļoti pievilcīga zeme. Investors arī apspriež globālo akciju burbuli.
Fragments no intervijas
Varbūt vispirms pastāstiet par sevi!
Tas nav nemaz tik viegli – aprakstīt sevi. Es uzaugu Šveicē. Tur ir ierasts, ka daudzu cilvēku dzīve saistīta ar bankām. Bankas, govis un šokolāde (smejas). Tas ir tas, kas mums ir! Uzaugu Cīrihē, kur biju praksē privātbankā Maerki Baumann. Pirmos gadus bankā pavadīju, darbojoties ar vērtspapīriem biržā. Mani vienmēr tas ir fascinējis. Tad Šveicē nāca obligātais militārais dienests. Pēc tam arī nākamos trīs gadus strādāju kā akciju brokeris. Strādāju arī citās bankās, lai gan vienmēr tas bija saistīts ar finanšu tirgiem. Tagad esmu nonācis Rīgā un investēju privātā bankā, lai gan līdzīgā bankā pirms 30 gadiem strādāju.
Šveicē bāzētais pārtikas preču starptautiskais konglomerāts "Nestle" svētdien apgalvoja, ka negūst peļņu no biznesa Krievijā, šādi reaģējot uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārmetumiem, ka uzņēmums turpina savas aktivitātes Krievijā, kā ierasts.
Uzrunā, kas sestdien tika translēta mītiņā pie Šveices parlamenta Bernē, Zelenskis mudināja Šveices uzņēmumus apturēt darbu Krievijā un nosodīja firmas, kas turpina biznesu Krievijā, neraugoties uz Krievijas agresiju un kara noziegumiem.
Īpašu uzmanību viņš vērsa uz uzņēmumu "Nestle" un tā saukli "Labs ēdiens, laba dzīve".
"Bizness darbojas Krievijā, pat ja mūsu bērni mirst un mūsu pilsētas tiek izpostītas," sacīja Zelenskis.
Tomēr "Nestle" pārstāve sakariem ar presi taisnojās, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī daudzas uzņēmuma aktivitātes Krievijā ir apturētas.
"Mēs ievērojami esam samazinājuši savas aktivitātes Krievijā," pārstāve apgalvoja ziņu aģentūrai AFP.
Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.
Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.
Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.
Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija pievienojusi 24 kompānijas un citas struktūras eksporta kontroles sarakstam par atbalstu Krievijas armijai vai aizsardzības rūpnieciskajai nozarei, Pakistānas kodolprogrammai vai piegādēm Irānas elektronikas kompānijai.
Starp kompānijām ir arī Latvijas uzņēmums "Fiber Optical Solutions", kas ražo optisko šķiedru žiroskopus un citas iekārtas.
Kompānijas, kas atrodas Latvijā, Pakistānā, Krievijā, Singapūrā un Šveicē, tika pievienotas sarakstam ASV nacionālās drošības un ārpolitikas apsvērumu dēļ, paziņoja Tirdzniecības ministrija.
Sarakstā ir arī Krievijas "Kraftway Corporation", kas sevi dēvē par vienu no lielākajiem Krievijas IT uzņēmumiem, Elektroniskās skaitļošanas zinātniskās pētniecības centrs, "Fibersense", "Optolin", "PKK Milandr", "Milandr EK", "Milandr ICC", "Milur IS", "Microelectronic Production Complex (MPK) Milandr", "Ruselectronics JSC" un Šveicē bāzētais "Milur SA".
Pret Krieviju noteikto sankciju dēļ no Igaunijas Mūgas ostas nevar izvest apmēram 80 000 tonnu minerālmēslojuma, no kurām 12 000 tonnas ir sprādzienbīstamais amonija nitrāts, bet pārējais ir karbamīds un kombinētais mēslojums, vēsta laikraksts "Postimees".
Sankcijas noteiktas gan pret Mūgas termināļa īpašnieci "DBT", gan pret mēslojuma īpašnieku Krievijas minerālmēslojuma ražotāju "Acron". Mēslojums Mūgas ostā pieder "Acron" meitasuzņēmumam Šveicē. "DBT" pārstāvis "Postimees" teicis, ka sankciju dēļ kompānija komentārus nevarot sniegt.
Problēmu rada nevis mēslojuma daudzums, bet gan Mūgas ostā esošā viela - jo ilgāk amonija nitrāts atrodas vienā vietā, jo lielāki ir eksplozijas riski. Arī Glābšanas departaments apdraudējumu saskata uzglabāšanas ilgumā, nevis amonija nitrāta daudzumā. Savukārt Patērētāju aizsardzības un tehniskā regulējuma pārvaldes tehniskā departamenta vadītāja Ingrīda Teinemā paskaidroja, ka amonija nitrāta gadījumā uzglabāšanas apstākļiem ir lielāka nozīme nekā daudzumam.
Ženēvā oktobrī darbu uzsāka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kuras uzdevums būs nodrošināt saikni starp Eiropas Kodolpētniecības organizāciju (CERN) Latvijas uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām. Jaunā pārstāvniecība darbosies saskaņā ar Latvijas CERN stratēģiju.
“Šveice ir valsts ar ļoti augstu attīstības līmeni inovāciju un tehnoloģiju jomā, tādēļ, plānojot LIAA pārstāvniecību tīklu, tieši šo valsti izvirzījām kā vienu no prioritātēm. Būtiskākais faktors bija Latvijas pievienošanās CERN, jo pašlaik virzāmies uz pilnas dalībvalsts statusu un vēlamies stiprināt CERN sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.
Latvija kopš 2021. gada ir CERN asociētā dalībvalsts un mūsu mērķis ir tuvāko gadu laikā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti. Daudzi mūsu zinātnieki jau šobrīd aktīvi sadarbojas ar šo organizāciju, piedaloties kopīgos pētījumos. Latvija ir ieguvusi tiesības piedalīties CERN zinātniskajā programmā, kā arī visās CERN mācību un izglītības programmās, bet mūsu skolēni un skolotāji var doties uz CERN un piedalīties centra izglītības programmās, paplašinot savas zināšanas par daļiņu fiziku un jaunākajām tehnoloģijām.
Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.
Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.
Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā
Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.
Lai mērītu kādas valsts labklājību, kas neapšaubāmi norāda arī uz vidusslāņa veidošanās iespējamību valstī kopumā, ir vesela rinda dažādu parametru, sākot no iekšzemes kopprodukta, vidējās algas, pirktspējas, nodarbinātības indeksiem, konkurences un korupcijas indeksiem, un šī saraksta noslēgumā ir Laimīgās planētas indekss (Happy planet index), kur Latvija 2019. gadā ierindojas 136. vietā, nedaudz aiz Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un Mauritānijas.
Raksts tapis sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu, veidojot publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.
Galvenā lieta, kas jāsaprot, ir šī indeksa metodoloģija vai tas, kā tas veidojas. Proti, indekss tiek veidots no trīs galvenajiem rādītājiem: sagaidāmais dzīves ilgums; piedzīvotā labklājība; ekoloģiskā pēda. Sagaidāmais dzīves ilgums varētu šķist visvienkāršākais no parametriem, tomēr nav tā, ka par pamatu aprēķinos tiek ņemts katras valsts vidējais dzīves ilgums atbilstoši vietējās statistikas datiem.
Runa ir par paredzamo dzīves ilgumu, kur, protams, ievēro vidējo rādītāju, bet šī izmantotā dzīves ilguma definīcija ir šāda: vidējais gadu skaits, ko piedzimušam bērnam paredz nodzīvot, ja dominējošie modeļi, mirstības rādītāji dzimšanas brīdī paliek nemainīgi visas dzīves laikā. Proti, tā ir dzīves ilguma prognoze nupat dzimušam bērnam, nevis mērs tiem, kas nomirst konkrētajā gadā. Piedzīvotā labklājība ir aptauju dati, un šeit uzdevums ir šāds: “Sanumurējiet iedomātas kāpnes no nulles līdz desmit augšdaļā. Pieņemsim, ka kāpņu augšdaļa atspoguļo jums labāko iespējamo dzīvi, apakšdaļa - vissliktāko. Atzīmējiet, kurā vietā jūs atrodaties šajās kāpnēs!” Proti, cilvēks novērtē savas dzīves iespējas, to, kā varētu dzīvot, un norāda situāciju, kurā atrodas. No tā tiek aprēķināts valsts vidējais rādītājs.
Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.
Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.
"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."
Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.
Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.
Šveices varas iestādes ir arestējušas kalnos esošu luksusa dzīvokli, kas pieder Krievijas baņķierim Pjotram Avenam, kurš ir tuvs Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ziņoja britu laikraksts "Guardian".
Avenam piederošais dzīvoklis ar trim guļamistabām atrodas piektajā stāvā luksusa dzīvokļu kompleksā, kas atrodas golfa kūrortā gleznainajā Bernes kalnienē, pavēstīja Bernes kantona nekustamo īpašumu birojs.
Šveice, kas ilgi bijusi neitrāla starptautiiskās lietās, ir ievērojams Krievijas preču tirdzniecības centrs. Šveices bankās ir noguldīta Krievijas pilsoņu bagātība līdz 213 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Itālijas varas iestādes pagājušajā nedēļā arestēja Avenam piederošu būvniecības kompleksu Sardīnijas salā.
Avens nokļuva Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā.
Šveice pēc sākotnējās vilcināšanās 28.februārī pievienojās ES sankcijām pret vairākiem simtiem Krievijas pilsoņu.
Šveice pieņēmusi pēdējo Eiropas Savienības (ES) sankciju paketi pret Krieviju un Baltkrieviju, ieskaitot naftas embargo.
Sankcijas stāsies spēkā pakāpeniski ar pārejas periodiem līdz 2023.gada sākumam, piektdien pavēstīja Šveices valdība.
Solis ir svarīgs, īpaši ņemot vērā to, ka Šveice ir svarīgs preču, arī naftas, globālās tirdzniecības centrs.
No 50 līdz 80% Krievijas izejvielu tiek tirgoti caur Šveici, liecina Šveices biznesa žurnāla "Bilanz" aplēses.
Pasaules lielākais neatkarīgais naftas tirgotājs ir "Vitol" - Nīderlandes tirdzniecības grupa, kas ir bāzēta Ženēvā.
Šis uzņēmums tāpat kā "Trafigura", kas arī ir bāzēts Ženēvā, apliecināja, ka ir jau būtiski samazinājis vai pat pilnībā apturējis Krievijas naftas un naftas produktu tirdzniecību.
Latvijā banku sektors ir stabils, intervijā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
"Pašlaik nav pamata nekādām bažām par Latvijas banku sektoru. Protams, biznesā vienmēr ir riski, bet arī mūsu pēdējais izvērtējums pēc turbulencēm Šveicē neliek domāt, ka Latvijas banku sektorā būtu kādas sistēmiskas problēmas. Nē. Banku sektors ir stabils, un situācija ir stabila," teica Latvijas Bankas prezidents.
Tāpat, runājot par vairāku banku slēgšanu vai pārņemšanu ASV un Šveicē, Kazāks norādīja, ka ir jāapzinās, ka pēdējo gadu laikā ekonomikā ir notikušas ļoti straujas pārmaiņas - mēs esam redzējuši strauju inflācijas kāpumu un strauju procentu likmju kāpumu, lai inflāciju sabremzētu un nospiestu atpakaļ samērīgākos līmeņos. Tādēļ būtu naivi domāt, ka tas neizraisīs svārstības visā ekonomikā.
Šveices vēlētāji svētdien referendumā atbalstījuši tabakas izstrādājumu reklāmas faktisku aizliegumu.
Kā liecina galīgie referenduma rezultāti, par to nobalsojuši gandrīz 57% vēlētāju un 16 no 26 Šveices kantoniem.
Pašlaik Šveice tabakas reklāmas ierobežošanā ievērojami atpaliek no lielākās daļas bagāto valstu, kas lielā mērā tiek skaidrots ar Šveicē bāzēto pasaules vadošo tabakas uzņēmumu spēcīgo lobiju.
Prāva daļa tabakas reklāmu visā valstī joprojām ir likumīgas, izņemot televīzijas un radio reklāmas, kas īpaši paredzētas nepilngadīgajiem.
Vienlaikus vairāk nekā 55% vēlētāju noraidījuši valdības plānu, kas paredzēja papildu subsīdijas medijiem, bet gandrīz 80% iebilduši pret aicinājumu aizliegt izmantot dzīvniekus laboratorijas izmēģinājumos.
Justs Dimants, Dr.Oec., Latvijas Universitātes pētnieks
Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.
Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.
Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.
Krievija ierobežojusi Ukrainas pilsoņu ieceļošanu valstī no Eiropas Savienības (ES) līdz divām robežšķērsošanas vietām, tikai vienai no tām esot uz sauszemes, informē ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.
Trešdien Krievija informējusi Ārlietu ministriju, ka tā ierobežo Ukrainas pasu turētāju ieceļošanu Krievijā no trešajām valstīm tikai līdz divām robežšķērsošanas vietām.
No 16.oktobra visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, drīkstēs ieceļot Krievijā no trešām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - Šeremetjevo lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas-Krievijas robežas - Vientuļos.
Kariņš akcentē, ka Krievija turpina savu taktiku, cenšoties šķelt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kam ir robeža ar Krieviju. "Šāda rīcība lemta neveiksmei," solīja politiķis, uzsverot, ka Latvija saskaņos vienotu nostāju ar ES un NATO partneriem un attiecīgi rīkosies.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere
Sniedzot atbalstu atbildīgajām nozarēm - Satiksmes un Iekšlietu ministrijām - Tieslietu ministrija (TM) iesniegs Saeimā likumprojektu tiesiskā regulējuma izmaiņām, kas liegtu Latvijā uzturēties Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, aģentūru LETA informēja TM.
Plānotās izmaiņas paredzētu Latvijas teritorijā iebraukušo transportlīdzekļu ar Krievijas un Baltkrievijas reģistrācijas numuriem īpašniekiem uzlikt pienākumu noteiktā laikā šos transportlīdzekļus pārreģistrēt Latvijā, noteiktu sekas un transportlīdzekļu īpašnieku atbildību šo pienākumu nepildīšanas gadījumā, kā arī novērstu šo personu izvairīšanos no atbildības par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.
Gadījumā, ja trīs mēnešu laikā netiktu veikta transportlīdzekļa pārreģistrācija vai izbraukšana no Latvijas, sekotu sankcijas, tostarp transportlīdzekļa konfiskācija.
"Jebkuram ciemiņam, kas ierodas Latvijā, ir jāciena mūsu valsts likumi un kārtība. Eiropas Savienības (ES) robežas šķērsošana ar Krievijā reģistrētu transportlīdzekli, līdz ar to arī atrašanās Latvijā, ir sankciju pārkāpums. Ja transportlīdzekļi ar Krievijas un Baltkrievijas numurzīmēm laicīgi netiktu pārreģistrēti, iespējams, tos varētu konfiscēt par labu Ukrainai, atbalstot tās armiju frontes līnijā," uzsvērusi ministre.
