13.04.2003. 12:00 (svētdiena) . Muzikāls uzvedums "Kas ir Lieldienu Zaķis?" (ar "Baltais fonds" mākslinieku piedalīšanos) Bērnu pilsētiņā 13.04.2003. 13:00 (svētdiena) . Ventspils Daiļslidošanas kluba balvu izcīņas sacensības daiļslidošanā Ledus hallē 15.04.2003. 18:00 (otrdiena) . J.Vītola 140 gadu atcerei veltīts Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņu koncerts Kultūras centra lielajā zālē 16.04.2003. 18:00 (trešdiena) . Latvijas čempionāts futbolā virslīgāFK "Ventspils" - FK "Auda" Olimpiskā centra stadionā 17.04.2003. (ceturtdiena) . Tautas sporta pasākums "Nāc un sporto"Novusa turnīrs 15:30 - sacensības orientēšanās sportā bērniem un jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem (dalībnieku pulcēšanās pie 3 vsk.)17:30 - sacensības orientēšanās sportā pieaugušajiem (19 g. un vec.) pie autobusa pieturas "Ūdeka" (tālāk marķējums) 17.04.2003. (ceturtdiena) . Diskotēka. Karaoke.Spēlē DJ Māris, DJ Zhenja un J-OZO Landoras bārā "Jūras vārti" 17.04.2003. 19:00 (ceturtdiena) . Ineses Galantes koncerts KN "Jūras vārti" 18.04.2003. (piektdiena) 20.04.2003. Izstāde "Uzņēmējdienas Ventspilī" Vieglatlētikas manēžā 18.04.2003. (piektdiena) . DiskotēkaSpēlē DJ Lācis Landoras bārā "Jūras vārti" 19.04.2003. (sestdiena) . Diskotēka tiem, kam pāri 30.Dzied un joko "Mūžīgais Unisons".DJ Ivars Landoras bārā "Jūras vārti" 19.04.2003. 11:00 (sestdiena) . Ventspils pilsētas atklātais individuālais čempionāts galda tenisā Sporta hallē 19.04.2003. 17:00 (sestdiena) . Deju ansambļa "Liedags" (Ventspils), "Vaduguns" (Liepāja), "Sprīdītis" (Rīga) un "Vidzeme" (Madona) koncerts KN "Jūras vārti" 20.04.2003. (svētdiena) . Lieldienu svinības Piejūras brīvdabas muzejā 20.04.2003. 11:00 (svētdiena) . Ātrspēles čempionāts šahā Sporta hallē 20.04.2003. 12:00 (svētdiena) . Pasākums bērniem "Nāc nākdama Lielā diena" (I.Salava un Ziru pag. folkloras grupa) Bērnu pilsētiņā 20.04.2003. 14:00 (svētdiena) . Latvijas basketbola amatieru līga"Ventbunkers" - BK "I.O.S." Sporta hallē 20.04.2003. 22:00 (svētdiena) . Atpūtas vakars kopā ar Andri Skuju Kultūras centra lielajā zālē 21.04.2003. (pirmdiena) . Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Pepija" KN "Jūras vārti" 21.04.2003. 11:00 (pirmdiena) . Kaķu izstāde (organizē klubs "Rebuss") Sporta hallē 21.04.2003. 18:00 (pirmdiena) . Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Pepija" KN "Jūras vārti" Avots: Ventspils TIC

RBSSKALS grupas uzņēmumam SIA RBSSKALS Būvsabiedrība pieteikta maksātnespēja, liecina Maksātnespējas administrācijas dati.

Maksātnespēju pieteicis maksātnespējīgais SIA Tapeks.

Šodien Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā paredzēts lemt par procesa ierosināšanu un maksātnespējas administratora iecelšanu. Administratora kandidāts ir zvērināts advokāts Ēriks Spurelis.

Paredzēts, ka tiesa notiks šodien 14:00, taču Db rīcībā esošā informācija liecina, ka abas puses mēģina vienoties vēl pirms tiesas.

Tapeks piesaka maksātnespēju emRBSSKALS Būvsabiedrībai/emTapeks piesaka maksātnespēju emRBSSKALS Būvsabiedrībai/emJau ziņots, ka šī gada martā būvmateriālu tirgotājs SIA Tapeks atzīts par maksātnespējīgu un kopš tā laika šī uzņēmuma maksātnespējas administrators piesaka maksātnespēju visiem Tapeks parādniekiem, tādējādi maksātnespējas procesu izmantojot kā parādu piedzīšanas mehānismu. Lielākoties uzņēmumi, kuriem Tapeks piesaka maksātnespēju ir bez maksātnespējas pazīmēm, un lietas netiek uzsāktas.

1.Kāpēc 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība, ja tas 2003.finanšu gadā radīja a/s “Strenču MRS” LVL 99 087 lielus zaudējumus un ja ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība? 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība balstoties uz 2003.gada 31.marta akcionāru pilnsapulces lēmumu (balsojums 100% par) - pilnvarot valdi pieņemt lēmumu par kokapstrādes cehu slēgšanu ar 2003.gada 1.jūliju. Kā Jūs minat, tad šī nozare Uzņēmumam 2003.finanšu gadā radīja zaudējumus, kuru tūlītēja likvidācija jau pašreiz ļauj uzlabot Uzņēmuma darbības finansu rezultātus. Jūs minat, ka ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība, tomēr kā nozares pārstāvji ar vairāku gadu darba stāžu vēlamies vērst Jūsu uzmanību sekojošiem aspektiem, kas liecināja par pieņemtā lēmuma pamatotību: a) koksnes pārstrāde, kas tika veikta Uzņēmumā pirms tās likvidēšanas bija nerentabla un nesa Uzņēmumam zaudējumus; b) turpmākā koksnes pārstrādes attīstība Uzņēmumā, lai panāktu rentablu darbību, nozīmētu pilnīgu infrastruktūras, ES prasībām atbilstošu koksnes pārstrādes tehnoloģiju un iekārtu nomaiņu. Tas viss prasītu ievērojamus finansiālos resursus; c) turpmākā darbībā Uzņēmums plāno specializēties tieši mežizstrādes pakalpojumu attīstīšanā, kurā Uzņēmuma vadība saskata vislielākās izaugsmes un attīstības perspektīvas. Uzņēmuma vadība uzskata, ka vienlaicīgi attīstīt kokmateriālu pārstrādi nav lietderīgi lielo ieguldījumu un tirgū pastāvošās asās konkurences dēļ gan resursu iegādē gan gatavās produkcijas realizācijā. 2. Pēc 2003.gada finanšu pārskata redzams, ka SIA “Pata AB” nav norēķinājusies ar a/s “Strenču MRS” par summu LVL 250 936. Lūdzu paskaidrot kādā ceļā šīs parāda saistības ir radušās un kā un kad tās plānots dzēst? Apaļkoksnes realizācija SIA “Pata AB” tiek veikta saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Uzņēmumu un SIA “Pata AB” un paredz, ka norēķini par realizēto produkciju notiek 14 dienu laikā. 2004.gada sākumā SIA “Pata AB” ir pilnībā norēķinājusies ar Uzņēmumu par apaļkoksni, kas tika realizēta 2003.gada beigās, vēl jo vairāk - no SIA”Pata AB”esam saņēmuši priekšapmaksu par kokmateriāliem 2004. gada cirsmu fonda iegādei un pēc stāvokļa uz 2004.gada 31.martu A/S Strenču MRS ir parādā SIA “Pata AB” . 3. Lūdzu paskaidrot, kādēļ kopš 2002.gada a/s “Strenču MRS” ir būtiski samazinājusi skaidras naudas atlikumus? Uzņēmuma finansu un naudas līdzekļu vadības politika neparedz turēt lielus skaidrās naudas atlikumus Uzņēmuma kasē. Ja jautājums attiecās uz naudas līdzekļu atlikumu samazinājumu uz 2003.gada 31.decembri salīdzinājumā ar 2002.gada 31.decembri, tad naudas līdzekļu samazinājumam ir sekojošs izskaidrojums: a) 2003.gada laikā ir samazināti aizņēmumi pret kredītiestādēm un līzinga kompānijām LVL 122 tūkstoši apmērā; b) Uzņēmuma debitoru atlikums 2003.gada beigās bija par LVL 424 tūkstošiem lielāks kā 2002.gada beigu debitoru apjoms. 4. Kādu apsvērumu vai aprēķinu rezultātā, salīdzinot 2002.un 2003.gada finanšu pārskatus, ir būtiski samazināti uzkrājumi nedrošiem parādiem (no LVL 80 828 – 2002.gadā uz LVL 6 494 – 2003.gadā), ja tanī pat laikā parādu summa ir pieaugusi? 2003.gada laikā nav mainīta politika attiecībā uz uzkrājumu izveidošanu sliktajiem debitoriem. 2003.gadā no bilances tika izslēgti bezcerīgie debitori un tiem iepriekšējos gados izveidotie uzkrājumi. Uz 2003. gada 31.decembri pircēju un pasūtītāju parādi sastāvēja no zāģbaļķu un papīrmalkas pircējiem, kas regulāri veic maksājumus un kuriem attiecīgi nav bijis nepieciešams izveidot uzkrājumus. Debitoru kvalitāte 2003.gadā bija ievērojami uzlabojusies. 5. Kādi bija akcionāru apsvērumi, kad 2004.gada 20.maija akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums nomainīt uzņēmuma revidentus un atteikties no starptautiski atzītas auditoru kompānijas pakalpojumiem? Saskaņā ar likuma “Par u

Šveice iegulda 1 miljardu Šveices franku (436 miljonu latu), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātā ES. 60 miljoni Šveices franku (26 miljonu latu) no kopējās summas atvēlēti projektiem Latvijā.

Sakarā ar Šveices ieguldījumu paplašinātā Eiropas Savienībā, Šveices Tirdzniecības Kamera Latvijā (SCCL) atbalsta Latvijas uzņēmumus to centienos attīstīt projektus kopā ar iespējamajiem Šveices partneriem. Tautas nobalsošanā Šveice nolēma ieguldīt 1 miljardu Šveices Franku (436 miljonu latu), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātā ES. 60 miljoni Šveices franku (26 miljonu latu) no kopējās summas ir atvēlēti projektiem Latvijā sekojošās sfērās: Drošība, reformu stabilitāte un atbalsts; vide un infrastruktūra; privātā sektora veicināšana; cilvēka un sociālā attīstība. Rīgā tika izveidots Šveices Palīdzības birojs (Swiss Contribution Office), kura mērķis ir cieši sadarboties ar atbilstošām Latvijas valsts institūcijām Finanšu Ministrijā, kopīgo Latvijas - Šveices projektu ieviešanā.

Šveices valdība trešdien paziņoja, ka aizliedz zelta importu no Krievijas.

Šveice pievienojusies Eiropas Savienības (ES) sankcijām, kas 21.jūlijā iekļāva Krievijas izcelsmes zelta importa aizliegumu.

Aizliegums stājas spēkā trešdien plkst.18.00, teikts Šveices Federālās padomes paziņojumā. Šveice ir viens no vadošajiem zelta pārstrādātājiem un zelta stieņu ražotājiem.

Saskaņā ar jaunajām sankcijām Šveice aizliedz "pirkt, importēt vai transportēt zeltu un zelta izstrādājumus no Krievijas", teikts paziņojumā, piebilstot, ka "aizliegti arī pakalpojumi saistībā ar šīm precēm".

Tradicionāli neitrālā Šveice pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mainīja savu ierasto nostāju, pieskaņojoties ES noteiktajām ekonomiskajām sankcijām.

Maijā no Lielbritānijas tika importētas trīs tonnas zelta no Krievijas, taču nebija skaidrs, kura kompānija ir atbildīga par tā nogādāšanu Šveicē, vēstīja "Bloomberg News".

Meklēšanas pārlūka programma Ask.com jeb zīmols Ask Jeeves pēc trīs gadu klusēšanas atgriežas ar grandioziem plāniem, ziņo brandrepublic.com.

Rakstnieka P.G Vudhauza radītais tēls sulainis Džīvzs atgriežas, jo Ask.com pētījums atklāja, ka ļaudīm pietrūkstot šīs programmas «draudzīguma un cilvēcīguma». Tāpat Ask paziņojuši, ka ir gatavi atņemt tirgus daļu tādām pārlūka programmām kā Google, Yahoo un MSN.

Interneta lietotāji jau no šīs nedēļas varēs lietot pārlūka programmu caur ask.com, ask.co.uk, askjeeves.com un askjeeves.co.uk.

Džīvza tēls tika patriekts no zīmola Ask 2006. gadā, jo kompānija vēlējās attālināties no priekšstata, ka tā ir radījusi dīvainu mazu mājaslapu, kurā var uzdot jautājumus.

Vairāki Rīgas futbolisti atteikušies iziet laukumā ieilgušo finansiālo problēmu dēļ.

Otrdien, 23. septembrī Baltijas futbola līgas pusfināla atbildes mača laikā starp Skonto un Rīgu futbolisti attiecās spēlēt. Pagājušās nedēļas nogalē brīdinājumu kluba vadībai un Latvijas Futbola federācijai izteica Rīgas kapteinis Igors Korabļovs, kurš paziņoja, ka spēlētāji vairs neizies laukumā, ja viņiem beidzot nesāks maksāt iekavēto atalgojumu.

Izskanēja solījums, ka naudu futbolistiem varētu izmaksāt vismaz vienas mēnešalgas apmērā. Pirms spēles situācija nebija mainījusies un viņi viens pēc otra sāka pamest ģērbtuvi – Korabļovs, Žavoronkovs, Laško, Halvitovs, Silagailis, raksta nra.lv.

Šodien viesnīcas Maritim telpās Rīgā, Slokas ielā 1 notika Parekss bankas akcionāru pilnsapulce, kuras darba kārtībā bija iekļauts bankas vadības ziņojums par 2003. gada darbības rezultātiem un bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšana. Pēc Parekss bankas prezidenta Valērija Kargina nolasītā vadības ziņojuma bankas akcionāri nobalsoja par bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšanu. Parekss bankas vadības ziņojumā teikts, ka 2003.gads Parekss bankai bija ļoti veiksmīgs — tās aktīvi pārsnieguši vienu miljardu latu robežu un peļņa sasniegusi bankas vēsturē vēl nebijušu apmēru — 13.423 miljonus latu. A/s Parekss bankas kapitāls un rezerves ir vairāk nekā 100 miljonu latu. Citi nozīmīgi sasniegumi ietver pieaugumu kapitālā un rezervēs par 51 %, izsniegto kredītu apjomā — par 33 %, neto pamatdarbības ienākumos — par 32 %. Saskaņā ar auditētiem rezultātiem Parekss banka ir otra pelnošākā starp bankām. Proti, vislielākā peļņa pērn ir bijusi Hansabankas grupai — 14,4 milj. Ls, savukārt Latvijas Unibankas grupa ir nopelnījusi 13,309 milj. Ls. 2002. gada 31. decembrī Parekss bankai bija divi akcionāri un 72 miljonu liels kapitāls, savukārt 2003.gada 31.decembrī Parekss bankai jau ir 62 akcionāri, un tās kapitāls pieaudzis līdz 108 miljoniem latu. Pārskata gadā veiktās akciju emisijas piesaistīja jaunus investorus, tajā skaitā Danske Capital Finland, Firebird un East Capital (Zviedrija) pārvaldītos fondus. 2003. gadā palielinājies Parekss bankas kredītportfelis. Tā, piemēram, privātpersonām mājokļa iegādei izsniegto kredītu apjoms 2003.gadā palielinājies vairāk nekā par 200 %, sasniedzot 61 miljonu latu, savukārt lielajiem uzņēmumiem izsniegto kredītu jomā īpaši izceļams Parekss bankas organizētais sindicētais kredīts VAS Latvenergo 2002. un 2003. gadā attiecīgi 15 miljonu latu un 21 miljonu latu apmērā, kas bija lielākais jebkad latos piešķirtais kredīts. 2003. gadā uzlaboti arī Parekss bankas reitingi. Moody's paaugstināja Parekss bankas finansiālās drošības reitingu no D uz D+, bet Fitch paaugstināja Parekss bankas atbalsta reitingu no 5 uz 3. Veiksmīga 2003.gadā bija arī Parekss grupā ietilpstošo uzņēmumu darbība — vērojama pakāpeniska Parex Bankas darbības izaugsme Lietuvas finanšu sektorā, savukārt 2003. gadā nodibinātais meitas uzņēmums Igaunijā Parex Kredit veicis aktīvu kreditēšanas darbību. 2003. gadā Parekss banka atvēra divas jaunas pārstāvniecības – Stokholmā (Zviedrija) un Tokijā (Japāna).

Ieguldījumu plāni pēc kategorijām Darbības uzsākšanas datums Daļas vērtība, Ls 31/03/2003 Ienesīgums pēdējā 1 mēnesī, % gadā Ienesīgums pādējos 3 mēnešos, % gadā Ienesīgums pādējos 6 mēnešos, % gadā Ienesīgums par pēdējiem 12 mēnešiem, % gadā Ienesīgums kopš darbības sākuma, % gadā Neto aktīvu vērtība, Ls 31/03/2004 Tirgus daļa pēc aktīvu vērtības Tirgus daļa pēc aktīvu vērtības starp vienas kategorijas plāniem KONSERVATĪVIE PLĀNI Valsts kases ieguldījumu plāns 07.09.2001 1.15 4.51% 3.85% 3.35% 4.58% 5.51% 13287091.64 43.48% 86.07% Hansa pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte” 07.01.2003 1.04 2.55% 3.95% 4.36% 3.85% 3.50% 1374451.12 4.50% 8.90% Parekss Universālais pensiju plāns 07.01.2003 1.07 7.45% 5.25% 5.15% 5.18% 5.89% 544811.29 1.78% 3.53% LVAIS “Daugava” 21.01.2003 1.07 4.47% 3.24% 4.02% 3.20% 5.82% 194359.35 0.64% 1.26% Baltikums konservatīvais ieguldījumu plāns 21.01.2003 1.06 2.73% 1.91% 2.55% 2.08% 4.77% 36017.62 0.12% 0.23% Suprema/EVLI ieguldījumu plāns "Jūrmala 1.00 241.42 0.00% 0.00% KOPĀ KONSERVATĪVIE PLĀNI * 4.43% 3.89% 3.51% 4.51% 15436972.44 50.51% 100.00% SABALANSĒTIE PLĀNI Optimus sabalansētais plāns 07.01.2003 1.05 3.62% 4.71% 4.36% 4.56% 4.26% 970955.30 3.18% 83.32% Optimus Latvijas plāns 07.01.2003 1.05 3.42% 3.99% 4.07% 3.89% 3.66% 189034.96 0.62% 16.22% LVAIS Venta 25.11.2003 1.00 4.82% 1.31% 0.51% 5288.61 0.02% 0.45% KOPĀ SABALANSĒTIE PLĀNI * 3.60% 4.57% 4.29% 4.43% 1165278.87 3.81% 100.00% AKTĪVIE PLĀNI Hansa pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika” 07.01.2003 1.06 5.99% 6.87% 6.03% 5.72% 5.12% 7949229.88 26.01% 56.95% Optimus aktīvais plāns 07.01.2003 1.06 4.02% 5.58% 4.86% 5.45% 4.91% 3018112.65 9.88% 21.62% Parekss Aktīvais pensiju plāns 07.01.2003 1.09 7.87% 7.70% 7.02% 6.58% 7.11% 2289201.33 7.49% 16.40% Optimus Eiropas plāns 07.01.2003 1.06 3.41% 4.83% 4.39% 5.20% 4.70% 610284.93 2.00% 4.37%

Šveicē svētdien notiks referendums par aktīvāku iesaistīšanos Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbībā, pieaugot bažām, ka negatīva balsojuma rezultātā Šveice var tikt izspiesta no Šengenas zonas.

Šveices valdība un parlaments jau atbalstījuši valsts līdzdalībai plānotajā "Frontex" darbības paplašināšanā.

Tomēr ieceres pretinieki lēmumu kritizē un panākuši referenduma rīkošanu šajā jautājumā.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlētāji atbalsta aktīvāku dalību "Frontex" un saskaņā ar kārtējo aptauju par to gatavi balsot 69% respondentu.

Šveice nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču ir Šengenas zonā.

"Frontex" tika nodibināta 2004.gadā, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm aizsargāt ES brīvas pārvietošanās telpas ārējās robežas.

"Frontex" šobrīd vairāk nekā 1500 darbinieku, taču 2015.gadā Eiropas migrācijas krīzes apogejā Eiropas Parlaments nobalsoja par aģentūras stiprināšanu, bet 2019.gadā tika nolemts, ka astoņu gadu laikā "Frontex" pastāvīgs personāls jāpalielina līdz 10 000 robežsargu.

Šodien UPB holdings oficiāli atklāj UPBGmbH uzņēmumu Vācijā, kas ir 100 % Latvijas kapitāla uzņēmums. 2007. gadā paredzētas deviņu miljonu latu investīcijas jaunu ražotņu būvniecībai, esošo modernizācijai un eksporta apjomu kāpināšanai.

Pagaidām lielākais eksporta tirgus visām UPB struktūrām ir Skandināvija – Norvēģija, Islande, Zviedrija, Dānija, kur visvairāk tiek realizēts holdinga saistītajos uzņēmumos ražotās stikla, alumīnija fasāžu konstrukcijas, dzelzsbetona izstrādājumi, metāla konstrukcijas un ALCOM (alumīnija – koka stiklotās konstrukcijas). Tomēr jau tuvāko gadu laikā holdinga vadība cer uz nozīmīgu tirgus daļu arī citās ES valstīs, neizslēdzot iespēju izplatīt augstas pievienotās vērtības produktus arī ārpus ES. Tilts uz šiem tirgiem ir mests – gadu veiksmīgi sākuši energotehnisko iekārtu projektēšanas, ražošanas un servisa uzņēmumi UPB Energy grupa – Latvijā (UPB Energy), Vācijā (UPB GmbH) un Šveicē (UPB AS GmbH). Tie ir uzņēmumi ar 100 % Latvijas kapitālu, taču tajos vadošos amatos strādā arī Rietumeiropas speciālisti. Eksporta apjomu pieaugums liek domāt arī par saistīta uzņēmuma dibināšanu Skandināvijā, Db pastāstīja UPB holdinga prezidents Uldis Pīlēns. Viena no panākumu atslēgām, kas ļauj tik strauji augt UPB konsolidētajiem uzņēmumiem, ir arvien jaunu, savstarpēji saistītu tēmu integrēšana, apgūstot arvien augstākas pievienotās vērtības produktus, atzīst U. Pīlēns.

Šveices prokuratūra slēgusi ar Rietumu investīciju fonda "Hermitage Capital" jurista Sergeja Magņitska lietu saistīto desmit gadus ilgo izmeklēšanu par iespējamo naudas atmazgāšanu no Krievijas, secinot, ka šajā lietā nevienai personai Šveicē apsūdzības nav iespējams izvirzīt.

Izmeklēšana koncentrējās uz apsūdzībām par naudas atmazgāšanu Šveicē laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam. Izmeklēšana tika sākta 2011.gadā pēc uzņēmuma "Hermitage Capital Management" prasības.

Magņitskis bija Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā, kurš 2008.gadā paziņoja, ka no Krievijas budžeta ir nelikumīgi izkrāpti 230 miljoni ASV dolāru.

Magņitskis pats tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem un aizturēts, bet cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitskis centās atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā saskārās fonds, un 2009.gada novembrī mira apcietinājumā tādēļ, ka viņam netika sniegta medicīniskā palīdzība.

Šveice pieņēmusi tādas pašas sankcijas pret Krieviju, kādas tai saistībā ar iebrukumu Ukrainā noteikusi Eiropas Savienība (ES).

Sankcijas pirmdien pieņēma Federālā padome Bernē.

Lai gan ierasti neitrālajai Šveices tāda rīcība ir neraksturīga, šoreiz to nevar saukt par negaidītu.

Šveices prezidents Ignacijo Kasiss svētdien sacīja, ka valdība apsver iesaldēt Krievijas aktīvus Šveicē, tādā veidā reaģējot Krievijas sākto karu Ukrainā.

Šveice pagājušajā ceturtdienā pievienojās Eiropas Savienības noteiktajam vīzu aizliegumam Krievijas privātām un juridiskām personām, tomēr atteicās iesaldēt Šveices bankās esošos šo personu aktīvus. Šveice uzstāja, ka pietiekami būs, ja tās bankas vairs nepieņems jaunus aktīvus no sankcijām pakļautajām personām.

2020.gadā Krievijas pilsoņiem Šveicē bija gandrīz 10,4 miljardu Šveices franku (aptuveni desmit miljardu eiro), liecina Šveices Nacionālās bankas dati.

Trīs dienu garumā kinoteātrī "Filmpodium" Cīrihē, Šveicē tiks demonstrētas 24 latviešu veidotas filmas, kļūstot par lielāko un žanriski plašāko Latvijas kino skati Šveicē.

Latvijas kino dienu kurators ir Latvijas kino draugs Uldis Mākulis (Šveice) un to norisi atbalsta Cīrihes pilsēta, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas filmu studijas.

Latvijas kino dienu programma aptvers plašu Latvijas kino ainu gan žanriski, gan hronoloģiski – Latvijas kino mantojumu programmā reprezentē Rolanda Kalniņa spēlfilma "Četri balti krekli", Herca Franka dokumentālā īsfilma "Par desmit minūtēm vecāks" un Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?".

Pēdējos gados radītās Latvijas spēlfilmas pārstāv Lailas Pakalniņas "Ausma", Jāņa Norda "Ar putām uz lūpām" un Viestura Kairiša "Melānijas hronika" – simbolisks “tilts” starp Latviju un Šveici, jo šajā filmā galvenās lomas atveidotāja ir šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo.

Latvijas aģentūra «Bates ADM» ir pievienojusies radošo un stratēģisko komunikāciju kompāniju tīklam «Red Cell», kas pārstāvēts 20 aģentūrās 16 pasaules valstīs. 2003. gadā reklāmas industrijas flagmaņi žurnāls «AdAge» un laikraksts «Adweek» vienprātīgi piešķīra «Red Cell» Gada aģentūras titulu. Pirmo reizi vēsturē abu ietekmīgāko reklāmas kritiķu domas saskanēja. Darbam Latvijā angažēts starptautiski atzīts radošais direktors Renē Fišers (Šveice). Renē ir deviņu gadu pieredze reklāmas jomā, kas gūta, strādājot reklāmas aģentūrās TANK (Igaunija), Brainstore (Šveice), TBWA Switzerland (Šveice), CASH (Šveice). Renē Fišers veicis pētījumus par vērtību ietekmi uz patērētāja uzvedību, rīkojis radošās darbnīcas ASV un Londonā.

Komercbankas Baltikums 2003. gada auditētā peļņa ir 307 tūkstoši latu. 2003.gada peļņu banka atstās nesadalītu, ieguldot to turpmākajā bankas attīstībā. 2002. gada peļņu 41 tūkst. LVL apmērā Komercbanka Baltikums arī atstāja nesadalītu. 2003. gadā Komercbanka Baltikums palielināja savu apmaksāto pamatkapitālu no 4.6 milj. LVL līdz 5.1 milj. LVL. Akciju jauno emisiju iegādājās bankas galvenais īpašnieks A/S Baltikums Bankas Grupa, kam tagad pieder 99.99 % akciju. 2003. gada beigās Komercbankas Baltikums pašu kapitāls un rezerves sasniedza 5.465 milj. LVL (pieaugums par17 %). 2003. gadā Komercbankas Baltikums aktīvi ir palielinājušies no 18.162 milj. LVL līdz 30.576 milj. LVL (pieaugums par 68 %). Uz 2003.gadam beigām Komercbanka Baltikums depozītos bija piesaistījusi 12.291 milj. LVL. Viena gada laikā banka ir palielinājusi depozītnoguldījumus 2.2 reizes (pieaugums par 122%). Uz 2003. gada beigām Komercbankas Baltikums kredītportfelis sasniedza 14.911 milj. LVL. Tas ir par 55 % vairāk nekā 2003. gada sākumā. Kā nozīmīgs notikums 2003. gadā ir atzīmējams fakts, ka Komercbanka Baltikums kļuva par investīciju kompānijas Baltikums Asset Management un līzinga kompānijas Baltikums Līzings īpašnieci. Tāpat 2003.gadā Komercbanka Baltikums uzsāka sadarbību ar Baltikums Asset Management un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru valsts fondētās pensiju sistēmas jomā (2.pensiju līmenis). Komercbanka Baltikums orientējamas uz vidēja lieluma juridisko personu un aktīvu fizisko personu kvalitatīvu apkalpošanu, sevišķu uzmanību pievēršot starptautiskās tirdzniecības un jūras pārvadājumu biznesa finansēšanai, klientu naudas līdzekļu individuālai pārvaldei un integrēto finanšu produktu, kas ietver visu Baltikums grupas uzņēmumu pakalpojumus, piedāvāšanai. 2004. gadā Banka turpinās uzlabot un paplašināt sniegto produktu klāstu un pilnveidot klientiem piedāvāto servisu. Tā iecerējusi tālāk attīstīt klientu naudas līdzekļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus, lai spētu pilnībā apmierināt jebkuras klienta vēlmes efektīvā klientu īpašuma pārvaldīšanā. 2004. gadā Komercbankas Baltikums budžets paredz visu galveno rādītāju (aktīvi, kredīti, depozīti) palielināšanos ne mazāk kā par 50% gada laikā. 2004.gadā Komercbanka Baltikums plāno nopelnīt vairāk nekā 600 tūkstošus LVL, palielinot peļņu divas reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Globālie fondiInternational Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Pārskata periodā fonda cena pieauga par 11,36%. •Globālās ekonomiskās situācijas pakāpeniska uzlabošanās, zemās procentu likmes lielākajās G7 valstīs un augstais likviditātes līmenis pasaules finanšu sistēmā izpaudās uzņēmumu finansu rādītāju pieaugumā un akciju cenu straujā kāpumā. •Ienesīguma likmju pieaugums negatīvi ietekmēja fonda obligāciju tirgus vērtību. Prognoze 2004 •Sakarā ar lielo ASV dolāra īpatsvaru fondā, īpaša uzmanība jāpievērš tieši prognozēm par ASV tirgus attīstību. ASV akciju tirgū ir sagaidāma turpmāka augšupeja (par 15%-20%), taču ne tik straujos tempos kā 2003. gadā. •ASV dolārs varētu turpināt lejupslīdi pret eiro līdz 1,35 – 1,40 līmenim. •Procentu likmes lielākajos pasaules fiksēta ienākuma vērtspapīru tirgos varētu pieaugt 2004. gada otrajā pusgadā, kas varētu negatīvi ietekmēt fonda ieguldījumus ilgtermiņa obligācijās. Global Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Fonda veiksmīgos rezultātus pārskata periodā (+12,86%) nodrošināja lielais ieguldījumu īpatsvars ASV un Lielbritānijas akciju tirgos. •Tā kā fonds neinvestē fiksēta ienākuma vērtspapīros, tā cenas pieaugums 2003. gada laikā pārsniedza International Fund cenas pieaugumu par 1,50%. Prognoze 2004 •Fonda darbības rezultātus visbūtiskāk ietekmēs ASV ekonomikas virzība. Tajos varētu atspoguļoties prognozējamais S&P indeksa kāpums par 15%-20%. •Bažas rada ASV dolāra vājināšanās tendence. ASVNorth America Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Straujie ASV ekonomikas attīstības tempi atspoguļojās akciju tirgus kāpumā. •Fonds savā ieguldījumu stratēģijā pieturējās pie S&P 500 indeksa proporcijām aktīvu izvietojumā, un fonda cena kopš 2003. gada 30. jūnija pieauga par 10,74%. Prognoze 2004 •Tiek prognozēta turpmāka ASV ekonomikas atkopšanās. IKP varētu pieaugt par 3.5 – 4%. •Inflācija ASV varētu pat pazemināties un tuvoties 1% līmenim. Procentu likmes varētu pieaugt tikai 2004. gada beigās. •Analītiķi prognozē S&P 500 indeksa kāpumu par 15%-20%. EiropaEurope Equity Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Eirozonas ekonomika 2003. gada pēdējā ceturksnī atkal uzrādīja pieaugumu. Lielbritānijas ekonomika visveiksmīgāk no pasaules vadošajām ekonomikām pārdzīvoja globālās ekonomikas pieaugumu tempu samazināšanos. •Fonda investīcijas tika izvietotas Financial Times Europe indeksa proporcijās, bet tā cenas pieaugums ASV dolāru izteiksmē (+17,79%) pārsniedza indeksa vērtības kāpumu (+12,60%) par 5,19%. Straujais eiro un sterliņu mārciņas kāpums uzlaboja jau tā veiksmīgos rezultātus. Prognoze 2004 •Eiropas ekonomika turpinās augt, taču ne tik strauji kā ASV. Eirozonas IKP pieaugums varētu sasniegt 1,5%, Lielbritānijas – ap 2,5%. •Akciju tirgus sekos tendencēm ASV. •Eiropas akciju tirgus indeksi varētu pieaugt par 20%. •Ja eiro turpinās strauji kāpt pret ASV dolāru, būtiski kritīsies Eiropas eksportētāju konkurētspēja salīdzinot ar konkurentiem no ASV un Āzijas valstīm, kas varētu atsaukties arī uzņēmumu finansu rādītājos. Nordic Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Pārskata periodā Ziemeļvalstu ekonomiskā attīstība bija straujāka nekā Eirozonā, kas arī izpaudās fonda rezultātos (+20,48% kopš 30.06.2003.). •Telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju sektoru lielais īpatsvars stimulēja pozitīvos rezultātus. Prognoze 2004 •Fonda rezultāti būs atkarīgi galvenokārt no Zviedrijas un Somijas akciju tirgiem, kuros ir ieguldīti ap 75% fonda līdzekļu. SEB paredz, ka Zviedrijas ekonomika attīstīsies straujāk nekā Eirozonas ekonomika. •Zviedrijas IKP varētu pieaugt par 2,1%. Inflācija nepārsniegs 1,5%. Zviedrijas kronas kurss nedaudz celsies. •Ziemeļvalstu akciju tirgus indeksi varētu pieaugt par vairāk nekā 20%, taču tehnoloģiju sektora lielais īpatsvars nozīmē arī lielu indeksu svārstību ris

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Šveice nolēmusi nepievienoties starptautiskajai darba grupai, kuras mērķis ir krievu oligarhu naudas izsekošanai.

Šveices parlaments šodien noraidīja pievienošanos darba grupai Krievijas elites, pilnvaroto un oligarhu jautājumos (REPO). Par pievienošanos nobalsoja 80 likumdevēji, bet pret balsoja 101.

Arī Šveices valdība nevēlas pievienošanos šai grupai, ko ierosināja zaļie. Šveices konservatīvās partijas uzskata, ka pievienošanās būtu nesavienojama ar Šveices tradicionālo neitralitāti ārpolitikas jautājumos.

Šveice piedāvā savus pakalpojumus kā saikni starp valstīm, kurām nav diplomātisko attiecību, piemēram, starp Irānu un ASV. Iesaistīšanās REPO varētu apgrūtināt šādu pakalpojumu sniegšanu, sacīja Brīvo demokrātu (FDP) deputāts Hans Peters Portmans. "Mēs nevēlamies politiski iesaistīties šajā struktūrā," viņš piebilda.

Jaunuzņēmumu konkursa „Seedstars” reģionālajā finālā Kazahstānā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums „Jeff App” nopelna iespēju piedalīties finālā, kas notiks nākamgad Šveicē

Uzņēmums sacentās ar citu valstu uzvarētājiem no Čehijas, Šveices, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Mongolijas, Gruzijas, Armēnijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Rumānijas un Serbijas. Iespējamā uzvara konkursa finālā Šveicē ir vilinoša – uzvarētājs iegūs 500 tūkstošus dolāru. Konkursa kārtā Latvijā „Jeff App” ieguva pirmo vietu, bet otro un trešo – „SizzApp” un „DronePlan”.

„Jeff App” dibinātājs Toms Niparts stāsta, ka „Seedstars” ir starptautisks, pasaulē lielākais jaunuzņēmumu konkurss ar fokusu uz attīstības tirgiem. Konkurss noris trijos līmeņos, ietverot vairāk nekā 80 valstu finālus, piecus reģionālos finālus un pasaules finālu Šveicē. Kopumā šogad konkurss saņēmis teju 8000 pieteikumu no jaunuzņēmumiem.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājaslapā internetā publicētas laika apstākļu anomālijas Eiropā šā gada augustā.

1. dekāde

Karstums un sausums

Karstums, kas Pireneju pussalā iestājās jūlija beigās, turpinājās arī augustā. Spānijas Kanāriju salās 40 grādu karstumā dega meži, Portugālē gaiss iesila līdz +38, savukārt Spānijā temperatūras stabiņš vietām pakāpās pat līdz +45 grādiem.

Vairāk nekā 3 nedēļas karsts un sauss bija arī Krievijas dienvidos. 7. augustā maksimālā gaisa temperatūra Saratovas apgabalā sasniedza 40 grādu robežu, bet Stavropoles un Krasnodaras novados bija vēl karstāks. Mēneša pirmās nedēļas laikā vidējā gaisa temperatūra Volgas un Donas lejtecēs, Krasnodaras un Stavropoles novados bija 4-6 grādus virs normas. Karstums Krievijas dienvidos mitējās tikai augusta pirmās dekādes beigās, kad to nomainīja spēcīgas lietusgāzes.

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Swisscom" tuvāko trīs gadu laikā Latvijā investēs līdz 20 miljoniem eiro un nodarbinās aptuveni 300 augsti kvalificētu speciālistu.

Tā ceturtdien "Swisscom" tehnoloģiju centrs "DevOps Riga" atklāšanā biroju kompleksā "Z-Towers" sacīja "Swisscom" pārstāvis Džons de Keizers.

Lēmums par "DevOps Riga" izveidi saistīts ar uzņēmuma stratēģiju izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Rīgā atvērtais "DevOps" centrs ir otrais, ko uzņēmums atver ārpus Šveices. Centra atvēršana Rīgā saistīta ar "Swisscom" ilgtermiņa stratēģiju attīstīties arī ārpus Šveices, paredzot uzņēmuma pārraudzībā līdz 2025.gadam izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Atklāšanas pasākumā piedalījās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), Šveices vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, kā arī citas prominentas personas un uzņēmuma darbinieki.

Šveices varas iestādes svētdienas vakarā notikušo 17 gadus vecā Latvijas pilsoņa uzbrukumu iedzīvotājiem nekvalificē kā terorismu, aģentūru LETA informēja Latvijas Drošības policijā.

Pamatojoties uz atklātībā nonākušo informāciju par Latvijas valsts piederīgā aizturēšanu Šveicē, DP ir sazinājusies ar Šveices partneru dienestu.

DP rīcībā esošā informācija liecina, ka Šveices varas iestādes šo incidentu nekvalificē kā terorismu un šobrīd nav iegūtas arī citas ziņas, kas norādītu uz uzbrukuma organizatora saikni ar terorismu.

Šveicē 17 gadus vecs Latvijas pilsonis ar cirvi ievaino vairākus cilvēkus

Jau ziņots, ka 17 gadus vecs Latvijas pilsonis Šveicē svētdienas vakarā ar cirvi ievainojis vairākus cilvēkus. Pēc Šveices policijas sniegtās informācijas, incidents noticis Sanktgallenes kanona Flumsas ciematā, Šveices ziemeļaustrumos. Lai uzbrucēju aizturētu, policija uz viņu atklājusi uguni un viņš ievainots.

2003. gadā pārdošanas apjoms Eiropā palielinājās par 10 % un sasniedza 834 661 automašīnu, salīdzinot ar 755 633 automašīnām 2002. gadā. Neraugoties uz sarežģītajiem tirgus apstākļiem un spēcīgo konkurenci, Toyota 2003. gadā jau septīto reizi pēc kārtas sasniedza pārdošanas rekordu Eiropā. Piegādājot 834 661 automašīnu – 21 651 Lexus un 813 010 Toyota automašīnas – pasaulē trešais lielākais automašīnu ražotājs palielināja pārdošanas apjomu par 10 %, kamēr kopējais tirgus samazinājās par 2 %. Tādējādi tika iegūta 4,7 % liela tirgus daļa – visu laiku lielākā Toyota tirgus daļa Eiropā. 2003. gadā Toyota arī saražoja 465 946 automašīnas, 430 919 dzinējus un 117 140 transmisijas tās ražotnēs Lielbritānijā, Francijā, Turcijā un Polijā. 2004. gadam Toyota ir uzstādījusi izaicinošu mērķi – pārdot Eiropā 850 000 Toyota un Lexus automašīnu. 2003. gadā tika pārdots rekordliels Toyota Yaris automašīnu skaits, proti, 216 453 automašīnas – tas ir piektais gads pēc kārtas, kad tiek sasniegts pārdošanas rekords, palielinot apjomu par 2 %, salīdzinot ar 2002. gadu. Pārdošanas rekordu piedzīvoja arī populārais Toyota modelis RAV4 – tika pārdotas 105 076 šādas automašīnas, kas ir par 10 % vairāk kā 2002. gadā. RAV4 ir Eiropas kontinentā vislabāk pārdotā SUV automašīna. Pārdošanas rekordu 2003. gadā piedzīvoja arī leģendārais Toyota Land Cruiser – tika pārdotas 38 495 šādas automašīnas, kas ir par 122 % vairāk kā 2002. gadā. Savukārt Toyota Corolla (tostarp Corolla Verso) pārdošanas apjoms 2003. gadā sasniedza 221 503 automašīnas. Jaunu pārdošanas rekordu piedzīvoja arī luksus klases SUV - Lexus RX300: tika pārdotas 9 440 šādas automašīnas jeb par 58 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2003. gadā Toyota lielākais tirgus Eiropā ar 133 776 (+ 2 %) automašīnām bija Lielbritānija. Otrs lielākais tirgus bija Itālija, kur 2003. gadā tika pārdots visu laiku lielākais automašīnu skaits – 125 369 (+ 3 %), bet trešais lielākais tirgus bija Vācija (106 056 automašīnas, + 2 %). Rekordliels pārdošanas apjoms tika sasniegts arī Francijā (73 319 automašīnas, + 8 %) un Spānijā (43 898 automašīnas, + 37 %), un līdz ar to šīs valstis bija ceturtais un piektais lielākais Toyota tirgus. Visu laiku lielākais pārdošanas apjoms tika sasniegts arī Polijā (36 088 automašīnas, + 52 %), Krievijā (25 110 automašīnas, + 211 %), Ungārijā (12 145 automašīnas, + 21 %) un Čehijā (6 406 automašīnas, + 26 %). 2003. gadā nostiprinājās Toyota kā augstākās kvalitātes automašīnu ražotāja reputācija, jo Toyota un Lexus automašīnas ieguva augstākās vietas tirgus pētījumu uzņēmuma J.D. Power veiktajā aptaujā automašīnu īpašnieku vidū Lielbritānijā un Vācijā, kurā tika vērtēta klientu apmierinātība. “2004. gadā mēs plānojam paļauties uz septīto pārdošanas rekordu gadu. Mēs turpināsim paplašināt un attīstīt videi draudzīgās tehnoloģijas, gada sākumā sākot Eiropā tirgot otrās paaudzes Toyota Prius hibrīdautomašīnu un revolucionāro Toyota D-CAT sistēmu, kas palīdz attīrīt dīzeļdegvielas izplūdes gāzes,” teica Toyota Motor Marketing Europe (TMME) galvenais tehniskais inženieris Dr. Takis Atanastopulos (Takis Athanasopoulos). “Toyota tic, ka, pateicoties arvien vairāk nostiprinātam mazumtirdzniecības tīklam un pastāvīgai modeļu uzlabošanai, mēs varam turpināt veiksmīgi apmierināt dažādo un prasīgo Eiropas klientu vēlmes,” secināja Dr. Atanastopulos.

Latvijas kompānijas AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Rīga Re, kas veido vienotu mārketinga grupu, ir paziņojušas par neauditētajiem 2003. gada darbības rezultātiem. Grupas parakstītais kopējais bruto prēmiju apjoms 2003. gadā ir pārsniedzis 26.51 milj. Ls, bet bruto atlīdzību apjoms 2003. gadā ir 6.555 milj. Ls. Akciju sabiedrībā Baltikums Apdrošināšanas Grupa ietilpst Latvijas kompānijas AAS Baltikums un AAS Baltikums Dzīvība, kā arī Lietuvas kompānija Baltikums Draudimas. 60 % Baltikums Apdrošināšanas Grupas akciju īpašnieks ir pārapdrošināšanas kompānija AS Rīga Re. Savukārt, AAS Baltikums (risku apdrošināšana) pēc neauditētajiem 2003. gada darbības datiem ir palielinājusi parakstīto bruto prēmiju apjomu no 5.741 milj. Ls līdz 9.5 milj. Ls. Tas ir par 65 % vairāk nekā 2002. gadā. Bruto atlīdzību apjoms gada laikā ir palielinājies no 1.420 milj. Ls līdz 2.3 milj. Ls, kas ir par 62 % vairāk salīdzinājumā ar 2002. gada rezultātiem. AAS Baltikums 2003. gadā ir dubultojusi savu peļņu — pēc neauditētajiem datiem tā ir 120 tūkst. Ls (2002. gadā kompānijas peļņa bija 63 tūkst. Ls). AAS Baltikums Dzīvība (dzīvības apdrošināšana) pēc neauditētajiem datiem 2003. gadā ir palielinājusi parakstīto bruto prēmiju apjomu no 1.4 milj. Ls līdz 1.830 milj. Ls (pieaugums ir 31 %). Savukārt, bruto izmaksas ir palielinājušās no 0.953 milj. Ls līdz 1.428 milj. Ls. Lietuvas kompānija Baltikums Draudimas (risku apdrošināšana) 2003. gadā ir palielinājusi parakstīto bruto prēmiju apjomu no 7.711 milj. Ls līdz 8.192 milj. Ls, kas par 6 % pārsniedz 2002. gada rādītājus. Bruto atlīdzību apjoms ir 1.477 milj. Ls. Kompānijas peļņa ir pieaugusi no 183.5 tūkst. Ls līdz 266.7 tūkst. Ls. Pārapdrošināšanas kompānija Rīga Re pēc neauditētajiem datiem 2003. gadā ir palielinājusi parakstīto prēmiju apjomu no 3.844 milj. Ls līdz 6.99 milj. Ls. Neauditētā peļņa pēc 2003. gada rezultātiem ir 200 tūkst. Ls.