Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Latvijas lielākie interneta un e-pasta pakalpojumu sniedzēji pieteikuši karu surogātpasta jeb nevēlamu komerciālo piedāvājumu sūtītājiem un nolēmuši veidot izveidot spameru melno sarakstu.

Saskaņā ar CERT NIC.LV datiem, spama vēstuļu skaits, kas tiek izsūtītas no Latvijas, ir sasniedzis jau 5 - 10% no kopējā surogātpasta apjoma. Un to saņem, galvenokārt, mūsu pašu interneta lietotāji. Tāpēc, lai iegrožotu nevēlamo sūtījumu daudzumu nolemts izveidot spameru melno sarakstu, Db.lv informē Jānis Riņķis, NIC sabiedrisko attiecību projektu vadītājs.

Pret tā dēvētajiem spameriem nolēmuši cīnīties tādi uzņēmumi kā Inbox.lv, Lattelecom, Telia Latvija, SigmaNet, LATNET Serviss un interneta drošības incidentu risināšanas komanda CERT NIC.LV .

Slepenais ceļu melno segumu kvalitātes novērtējums šogad ne tikai izraisījis protestus, bet arī parādījis, ka lielākie ne vienmēr ir labākie.

Labākais — CTB

Pirms gada diviem uzņēmumiem melno segumu kvalitātes rādītājs bija 100 %, taču šogad maksimālais vērtējums nav nevienam. Kopumā vislabākos ceļus pērn būvējusi kompānija SIA Ceļu, tiltu būvnieks (CTB), kura būvēto segumu kvalitāte novērtēta ar 99,9 %. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis Db pastāstīja, ka CTB izdevies uzlabot ceļu būves kvalitāti, jo ir modernizēta laboratorija, izmantoti kvalitatīvi izejmateriāli. Otrajā vietā ir Pilnsabiedrība Binders un partneri, bet trešajā vietā - SIA Šlokenbeka. Vienam no lielākajiem uzņēmumiem - SIA Binders melno segumu kvalitāti izdevies nedaudz paaugstināt - no 98,8 % pirms gada līdz 99 % šogad. Kopumā kvalitātes vērtējuma rādītājs ir krities tikai 4 uzņēmumiem, savukārt 7 uzņēmumiem tas ir uzlabojies.

Apkopojot datus par laika posmu no 2014.gada līdz 2016.gadam, VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) izveidojuši jaunāko Latvijas autoceļu melno punktu karti, kurā atrodas 99 punkti, informēja LVC pārstāvji.

Par melno punktu tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai gājuši bojā vismaz trīs cilvēki.

Vislielākais melno punktu skaits ir Pierīgā, kur ir visintensīvākā satiksme, savukārt visnāvējošākais punkts atrodas Tallinas šosejas (A1) 41.kilometrā, krustojumā ar autoceļu P53. Šajā vietā pēdējo trīs gadu laikā bojā gājuši seši cilvēki, bet ievainoti pieci.

Kā norādīja LVC pārstāvji, vēsturiski lielākais melno punktu skaits bija pirmskrīzes laikā - 174. Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējo trīs gadu periodu, redzams, ka melno punktu lokācija mainās - 41 punkts, kas bija "melns" 2011.-2013.gada periodā, tāds vairs nav.

Mainīsies noteikumi, kuri nosaka kārtību, kādā krāsaino un melno metāllūžņu iepirkšanai tiek izsniegtas licences. To paredz valdībā akceptētie noteikumi, uz kuru pieņemšanu uzņēmēji gaida teju vai 10 - 11 mēnešus. Turpmāk Ekonomikas ministrijas izveidota licencēšanas komisija licenci komercdarbībai ar melno un krāsainajiem metāllūžņiem izsniegs bez termiņa ierobežojuma. Visas licences metāllūžņu iepirkšanai, kas ir izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, būs derīgas līdz tajās norādītajam termiņam. Noteikumi paredz, ka Latvijā iepirkt melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus būs atļauts tikai tiem komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgu licenci metāllūžņu iepirkšanai Latvijas teritorijā. Tikai komersants, kuram ir licence darbībām ar melno un krāsaino metālu atgriezumiem un lūžņiem un licence elektroenerģijas pārvadei vai sadalei, drīkst iepirkt no fiziskas personas vai komersanta, kuram nav licences darbībām ar metālu atgriezumiem un lūžņiem, vara (vai tā sakausējumu) vai alumīnija (vai sakausējumu) stiepļu, vadu, kabeļu, trošu (ar diametru 1.5 mm vai lielāku), atgriezumus un lūžņus. No fiziskajām personām, kas nav komersanti, varēs iepirkt tikai sadzīves izcelsmes vai saimnieciskajā darbībā radušos melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus. Ja fiziskā persona nav komersants un neveic saimniecisko darbību, mēģinās pārdod melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus, kas nav sadzīves izcelsmes atgriezumi un lūžņi, pircējam par to būs jāziņo Valsts policijai. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka vēl neesot ar noteikumiem iepazinušies un komentārus varētu sniegt tikai pēc iepazīšanās ar tajos esošajām normām.

Lidsabiedrību savienība Skyteam ar četrām lidsabiedrībām uzsāk jaunu programmu. Sākumā šīm lidsabiedrībām tiek piešķirts asociēto lidsabiedrību statuss un tām ir pieeja lielai daļai Skyteam lidojumu tīkla. Tajā pašā laikā, lai šīs integrācijas process noritētu veiksmīgi, Skyteam lidsabiedrības-dalībnieces piedalās kā sponsori. Patlaban asociēto lidsabiedrību statusu ir ieguvušas lidsabiedrības Air Europa ar lidsabiedrību Air France kā sponsoru, Copa Airlines ar lidsabiedrību Continental kā sponsoru, Kenya Airways ar KLM kā sponsoru un lidsabiedrība Tarom, ko sponsorēs Alitalia.

Rīgas Melnā balzama vēsture un tradīcijas veido produkta pievienoto vērtību, akcentē a/s Latvijas balzams Mārketinga direktore Inese Eglīte.

Db.lv jau vēstīja, ka kompānijas A.W.Olsen & Partners veiktā mārketinga ekspertu un vadošo akadēmisko spēku aptauja liecina, ka "uzņēmumi, kuru ražošanā joprojām ir produkti, kuriem bija laba atpazīstamība un augsts novērtējums padomju gados, ne vienmēr pilnvērtīgi ekspluatē zīmola vēsturiski sniegtās iespējas".

Projektu darba grupa atlasīja desmit zīmolus, kas tirgū ir vairāk nekā 17 gadus. Ekspertiem tika dota iespēja novērtēt šos zīmolus, kā arī sarakstu papildināt ar viņuprāt līdzvērtīgiem populāriem zīmoliem. Anketēšanas rezultātā par atpazīstamāko tika atzīts Rīgas melnais balzams. Augstu atpazīstamību izpelnījās Krievijā iecienītais Latvijas zīmols Rīgas šprotes eļļā.

Air France-KLM, British Airways un Lufthansa ir drošākās Eiropas lidsabiedrības, atzinusi Ženēvā bāzētā Gaisa transporta reitingu aģentūra (ATRA).

Savukārt par drošākajām ASV lidsabiedrībām atzītas MR Corporation, Continental Airlines, Delta Airlines, Southwest Airlines, United Airlines un US Airways, bet visdrošākā aviokompānija Āzijā ir Japan Airlines.

Lai noteiktu lidsabiedrību drošību – ATRA izpētījusi publiski pieejamo informāciju par 15 kritērijiem, kā, piemēram, lidsabiedrību izmantoto lidmašīnu vidējais vecums un flotes viendabīgums, raksta France24.

Aģentūra arī uzsver, ka, lai runātu par lidsabiedrību drošību, nepieciešams pievērst uzmanību ne tikai negadījumu skaitam, bet arī «tehniskajiem, cilvēciskajiem, organizatoriskajiem un ārējiem faktoriem».

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir sagatavojusi jaunu valsts autoceļu «melno punktu» karti. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, «melno punktu» skaits ir samazinājies un 2011.-2013. gadā uz valsts ceļiem ir konstatēti 58 «melnie punkti».

2009.-2011. gadā uz valsts autoceļiem bija 62 «melnie punkti», 2007.-2009. gadā - 174.

«Melnie punkti» ir bīstamākās vietas uz valsts autoceļiem. Par «melno punktu» tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši astoņi vai vairāk satiksmes negadījumi vai ir trīs vai vairāk bojā gājušie. Savukārt krustojums uzskatāms par «melno punktu», ja šie negadījumi notikuši 150 m rādiusā uz katru pusi.

Viens no iemesliem «melno punktu» skaita samazinājumam esot LVC veiktie satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi. Piemēram, Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils-Babīte) pašā sākumā, kur agrākā bīstamā krustojuma vietā ir rotācijas aplis, vai uzstādītais luksofors pie pagrieziena uz Baložiem uz Bauskas šosejas. Ievērojami līdzekļi savulaik tika ieguldīti ceļa infrastruktūrā Koknesē: tika uzstādīts apgaismojums, izveidoti gājēju celiņi un izbūvēta Daugavpils šosejai paralēla iela, kā arī ar luksoforu regulējams krustojums. Pateicoties tam, «melnā punkta» Koknesē vairs nav.

«Bieži vien melnie punkti uz ceļa ir nepareizas satiksmes organizēšanas sekas. Pagaidām jautājums par melno punktu juridisko statusu Latvijā nav sakārtots,» Neatkarīgajai atzīst Valsts policijas (VP) Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Arī autožurnālists Pauls Timrots uzskata, ka melnie punkti ir ceļu inženieru kļūda, jo, ja tā «būtu kāda metafiziska problēma vai seno kapu ādere, tad jādodas pie Zilākalna Martas vai kāda cita un jāmeklē problēmas cēloņi, taču vispārīgi tiem ir racionāli cēloņi – nelīdzens ceļu segums vai kaut kas nav bijis kārtībā ar plānošanu.»

VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) pēdējo triju gadu laikā ir spējuši likvidēt tikai 17 melnos punktus un pārbūvēt 41 krustojumu, jo visa pamatā ir problēma ar finansējumu.

Patlaban Ceļu satiksmes likumā noteikts, ka ceļa pārvaldītāja pienākums ir nodrošināt, lai tiktu analizēti ceļu satiksmes negadījumi, tādējādi pastāvīgi pilnveidojot satiksmes organizāciju. LVC melno punktu karti veido tikai reizi trijos gados. Vienlaikus neviens spēkā esošais normatīvais akts nenosaka, kā būtu apkopojama iegūtā informācija un kā par paaugstinātas bīstamības ceļu posmiem jāinformē sabiedrība.

Melno ikru ražotājs SIA Mottra iegulda vienu miljonu eiro ražošanas paplašināšanā, kas ļaus palielināt jaudas.

Līdz šim uzņēmumā ieguldīts vairāk par vienu miljonu Ls un šobrīd notiek uzņēmuma ražotnes paplašināšana, izmantojot ES finansējumu. Projekta maksimālā summa ir teju viens miljons eiro, un tas ļaus palielināt zivju baseinu platības par 50%. Tādējādi Mottra gatavojas palielināt ražošanu vairākkārtīgi, kā arī startēt jaunās produktu nišās, tostarp būt par inovatīvu un pašmāju tirgū jaunu produktu ražotājiem. «Gribam iegūt labu tirgus daļu melno ikru segmentā, taču vēlamies paplašināt savu darbību arī citās akvakultūras jomās,» skaidro SIA Mottra ģenerālmenedžeris Dmitrijs Tračuks.

Valdība noteiks sarakstu ar nozarēm, kurās nevarēs strādāt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji, ceturtdien raksta Dienas Bizness.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts. Smagas diskusijas bija saistībā ar to, kādu sarakstu vajadzētu veidot – melno (ar nozarēm, kurās MUN maksātāji nevarētu strādāt) vai balto (kurās varētu strādāt). Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis rosināja izveidot tā dēvēto balto sarakstu, kurā valdība noteiktu nozares, kurās varētu darboties MUN maksātāji, savukārt Saeimas deputāts Edgars Putra aizstāvēja pretējo pieeju.

Saeimas deputāts un bijušais LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aicināja arī iezīmēt kritērijus, pēc kuriem kādā nozarē turpmāk būtu liegts strādāt MUN maksātājiem. Lai arī K. Šadurskis norādīja, ka pašlaik zināmu iemeslu dēļ skaļi par šīm darbības jomām nerunā, jo tās nemaz nav noteiktas. Tomēr diskusija vedināja domāt, ka tādas varētu būt grāmatvedība, kā arī juridisko un biznesa konsultāciju pakalpojumu sniegšana.

Lidsabiedrību Air France un KLM klienti kopš 4.aprīļa var izmantot jaunu pakalpojumu – online reģistrēšanos reisiem uz gandrīz visiem galamērķiem abu lidsabiedrību tīklos. E-biļetes īpašnieki var izvēlēties vēlamo sēdvietu un izdrukāt iekāpšanas karti no mājām vai citas interneta pieejas vietas. Ierodoties lidostā, iespējams nodot bagāžu, vai, ceļojot bez tās, uzreiz doties uz iekāpšanas terminālu. Reģistrējoties online vidē un izdrukājot iekāpšanas kartes no mājam, Air France un KLM klienti nu varēs ietaupīt vairāk laika, kā arī izbaudīt lielāku komfortu. Lidsabiedrību klienti jau tagad gūst labumu, pēc abu uzņēmumu darbības tīklu apvienošanas, vienotām cenām, apvienotās lojalitātes programmas Flying Blue, apvienotām uzgaidāmajām telpām un nu arī online reģistrēšanās iespējas. Air France-KLM arī turpmāk plāno veikt dažādas iniciatīvas lidsabiedrību darbības uzlabošanā nākamo mēnešu un gadu laikā.

«Viegli ir vienā dienā pateikt: mēs jūs vairs neapkalpojam, jo lidostu neapmierina jūsu samaksas disciplīna vai tās apmērs par sniegtajiem pakalpojumiem,» spriež lidostas Rīga vadītājs Aldis Mūrnieks, uzsverot, ka ir jāskatās plašāk, ņemot vērā valsts iedzīvotāju intereses, kuri izmanto Ryanair pakalpojumus.

Starptautiskā lidosta Rīga finansiālās domstarpības ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair plāno atrisināt sarunu ceļā, Rietumu Radio atzina Mūrnieks.

«Ar Ryanair ir jārunā, bet aviokompānija ir smags sarunu partneris un vairākās Eiropas lidostās tai neizdodas veikt sarunas pozitīvā gaisotnē,» atzīst Mūrnieks. Viņš norāda, ka Ryanair un lidostai Rīga ir dažāda izpratne par līguma punktiem - «viens uzskata, ka tas ir parāds, otrs, ka ne».

«Ņemot vērā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm, Ryanair pilda arī tādu kā sociālo funkciju - ārzemēs strādājošajiem ir iespējas biežāk apciemot radiniekus Latvijā. Jāsaprot, ka, Ryanair aizejot no lidostas, par ceļošanu nāktos maksāt vairāk,» uzskata Mūrnieks, norādot, ka Ryanair Latvijā mainījis izpratni par ceļošanas tradīcijām.

Eiropas aviobūves uzņēmums "Airbus" ar Ukrainas Infrastruktūras ministriju parakstījis saprašanās memorandu par iespēju iznomāt vai iegādāties 22 lidmašīnas jaunajai Ukrainas valsts aviokompānijai, ceturtdien paziņoja kompānija.

"Airbus" norādīja, ka saskata potenciālu Ukrainas iespējās izveidot jaunu lidsabiedrību.

Kompānijas viceprezidents Kimons Sotiropuloss pauda pārliecību, ka "pareizs ir Ukrainas valdības lēmums šobrīd veidot jaunu Ukrainas lidsabiedrību".

Viņš izteica cerību, ka pēc pandēmijas gaisa pārvadājumu sektors atkopsies, piebilstot, ka Ukrainai ir "lielisks potenciāls izveidot jaunu lidsabiedrību", jo valstī ir tūrisma, biznesa un citas jaunas iespējas.

"Airbus" viceprezidents sacīja, ka jaunas aviokompānijas veidotājiem ir iespēja jau no paša sākuma ieguldīt labākās tehnoloģijās, piemēram, labākā flotē, kurai ir mazāks ogļskābās gāzes izmešu daudzums, mazāks degvielas patēriņš, kā rezultātā tā ir videi draudzīgāka.

Turpmāk dāņu lidsabiedrība Maersk Air tirgū parādīsies zem islandiešu lidsabiedrības Sterling vārda. Līdz ar abu lidsabiedrību apvienošanos, Sterling ar 30 lidmašīnu lielu floti un lidojumu maršrutiem uz 80 mērķavietām, tagad ir kļuvusi par vadošo zemo izmaksu lidsabiedrību Skandināvijā un ceturto lielāko zemo izmaksu lidsabiedrību Eiropā. Maersk Air integrācijas procesu tiek plānots pabeigt turpmāko 18 mēnešu laikā. Par godu abu lidsabiedrību apvienošanai tagad tiek piedāvātas 150 000 vienvirziena lidojumu biļetes visos lidsabiedrības lidojumos starp Eiropu un Dāniju par 34 eiro (cenā iekļauti lidostas nodokļi un nodevas, izņemot degvielas nodokli). Sīkāka informācija: www.sterling.dk

Eiropas lidsabiedrība «Wizz Air» saņēmusi pēdējo jauno Airbus lidmašīnu A321ceo ar HA-LTI reģistrāciju, informē aviokompānijā.

Šī ir «Wizz Air» pēdējā lidmašīna, kurai ir uzstādīts ražotāja pašreizējais dzinēja variants (ceo). Turpmāk visas jaunās Airbus lidmašīnas tiks piegādātas ar jauno dzinēja variantu (neo), kas nostiprinās «Wizz Air» pozīcijas pasaules zaļāko lidsabiedrību vidū.

Lidmašīnu jaunās paaudzes dzinēji un salona konstrukcija nozarē nodrošina degvielas izmaksu ietaupījumu par 20 procentiem. A321neo ir ievērojami draudzīgākas videi ar trokšņa līmeņa un slāpekļa oksīda izplūdes samazinājumu gandrīz par 50 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējās paaudzes lidmašīnām.

Pašlaik «Wizz Air» avioparkā ir 119 lidmašīnu (72 A320ceo, 41 A321ceo un 6 A321neo), turklāt lidsabiedrība ir veikusi vērienīgu Airbus lidmašīnu pasūtījumu (273 A320neo, A321neo un A321neo XLR). Pasūtījuma izpilde palielinās avioparku līdz 300 lidmašīnām, kas pārvadā 100 miljonus pasažieru gadā, ko atbalsta 10 tūkstošu kolēģu kolektīvs. Pasūtījumā ir iekļautas 20 varianta A321XLR (īpaši tālas darbības) lidmašīnas. Tas ļaus «Wizz Air» lidot 7–8 stundas ilgos maršrutos tikpat efektīvi kā īsākos reisos. Lidmašīnu palielinātā lidojumu tāluma iespēja ļaus «Wizz Air» vēl vairāk paplašināt tīklu un savienot punktus WIZZ kartē, kas pašlaik nav sasniedzami.

Pirmais solis nu ir sperts - tā jāteic par uzsakto darbu, lai īstenotu sen izrunāto ieceri veidot tā saucamo uzņēmumu balto sarakstu. Proti, Finanšu ministrija ir izstrādājusi koncepciju par Uzticamo uzņēmumu jeb balto sarakstu.

Tiek paredzēts, ka tajā būtu iekļaujamas kompānijas, kas strādājušas vismaz trīs gadus un budžetā nodokļu veidā samaksājušas vismaz 500 tūkst. latu, un kuru neto apgrozījums pārsniedz trīs miljonus latu. Šāda koncepcija, šāds solis ir vairāk nekā nekas. Tomēr jāatzīst, ka savu sākotnējo mērķi šādi uzstādījumi nekādi neasniedz.

Nevar noliegt, ka Latvijā jau vairākus gadus ir būtiska problēma saistībā ar pelēkās ekonomikas sektora arvien intensīvāku paplašināšanos, un tādējādi tiešām būtu nepieciešams izveidot sarakstu, kurā iekļautu tos uzņēmumus, kuriem nav nodokļu parādu, kuri savlaicīgi un kvalitatīvi izpildījuši saņemtos pasūtījumus, kuriem nav bijušas problēmas ar tiesībsargājošajām institūcijām utt. Faktiski runa ir par uzņēmumiem, par kuriem valsts būtu gatava dot savas garantijas. Pirmkārt, šāda saraksta izveide būtu palīgs pašiem komersantiem, jo viņi ātri varētu pārbaudīt, ar kurām kompānijām ir droši sadarboties. Otrkārt, nosakot, ka baltajā sarakstā neietilpstoši uzņēmumi nevar piedalīties valsts un pašvaldību organizētos iepirkumu konkursos, būtu iespējams panākt, ka kompānijas censtos tajā tomēr iekļūt. Tas savukārt būtiski palielinātu nodokļu samaksas efektivitāti.

Piektdien, 7.jūlijā, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) rīkos semināru par deputātu kandidātu sarakstu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību 9.Saeimas vēlēšanās. Seminārā piedalīties aicināti partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstu iesniedzēji. Semināru vadīs CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, un tā mērķis ir palīdzēt partijām un partiju apvienībām sagatavoties deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai šā gada 7.oktobrī gaidāmajām 9.Saeimas vēlēšanām. CVK priekšsēdētājs uzsver, ka šādus seminārus CVK organizē jau kopš 1998.gada, un tas ir palīdzējis samazināt kļūdu un neprecizitāšu skaitu saņemtajos kandidātu sarakstos un tam pievienotajos dokumentos. Tas nav mazsvarīgi, jo kļūdaini un Saeimas vēlēšanu likumam neatbilstoši sagatavoti kandidātu saraksti un dokumenti ir izplatītākais iemesls, kādēļ kandidātu saraksta pieņemšana jāatsaka. Lai samazinātu kļūdu skaitu iesniegtajos dokumentos, CVK seminārā aicinās sarakstu iesniedzējus kandidātu sarakstu un tam pievienojamo dokumentu sagatavošanai izmantot CVK izstrādāto datorprogrammu, kuru sarakstu iesniedzēji varēs saņemt pēc semināra. CVK seminārs deputātu kandidātu sarakstu iesniedzējiem notiks 7.jūlijā plkst.11.00 CVK telpās Smilšu ielā 4, Rīgā.

Šveices valdība trešdien paziņoja, ka aizliedz zelta importu no Krievijas.

Šveice pievienojusies Eiropas Savienības (ES) sankcijām, kas 21.jūlijā iekļāva Krievijas izcelsmes zelta importa aizliegumu.

Aizliegums stājas spēkā trešdien plkst.18.00, teikts Šveices Federālās padomes paziņojumā. Šveice ir viens no vadošajiem zelta pārstrādātājiem un zelta stieņu ražotājiem.

Saskaņā ar jaunajām sankcijām Šveice aizliedz "pirkt, importēt vai transportēt zeltu un zelta izstrādājumus no Krievijas", teikts paziņojumā, piebilstot, ka "aizliegti arī pakalpojumi saistībā ar šīm precēm".

Tradicionāli neitrālā Šveice pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mainīja savu ierasto nostāju, pieskaņojoties ES noteiktajām ekonomiskajām sankcijām.

Maijā no Lielbritānijas tika importētas trīs tonnas zelta no Krievijas, taču nebija skaidrs, kura kompānija ir atbildīga par tā nogādāšanu Šveicē, vēstīja "Bloomberg News".

Šveice iegulda 1 miljardu Šveices franku (436 miljonu latu), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātā ES. 60 miljoni Šveices franku (26 miljonu latu) no kopējās summas atvēlēti projektiem Latvijā.

Sakarā ar Šveices ieguldījumu paplašinātā Eiropas Savienībā, Šveices Tirdzniecības Kamera Latvijā (SCCL) atbalsta Latvijas uzņēmumus to centienos attīstīt projektus kopā ar iespējamajiem Šveices partneriem. Tautas nobalsošanā Šveice nolēma ieguldīt 1 miljardu Šveices Franku (436 miljonu latu), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātā ES. 60 miljoni Šveices franku (26 miljonu latu) no kopējās summas ir atvēlēti projektiem Latvijā sekojošās sfērās: Drošība, reformu stabilitāte un atbalsts; vide un infrastruktūra; privātā sektora veicināšana; cilvēka un sociālā attīstība. Rīgā tika izveidots Šveices Palīdzības birojs (Swiss Contribution Office), kura mērķis ir cieši sadarboties ar atbilstošām Latvijas valsts institūcijām Finanšu Ministrijā, kopīgo Latvijas - Šveices projektu ieviešanā.

Šodien UPB holdings oficiāli atklāj UPBGmbH uzņēmumu Vācijā, kas ir 100 % Latvijas kapitāla uzņēmums. 2007. gadā paredzētas deviņu miljonu latu investīcijas jaunu ražotņu būvniecībai, esošo modernizācijai un eksporta apjomu kāpināšanai.

Pagaidām lielākais eksporta tirgus visām UPB struktūrām ir Skandināvija – Norvēģija, Islande, Zviedrija, Dānija, kur visvairāk tiek realizēts holdinga saistītajos uzņēmumos ražotās stikla, alumīnija fasāžu konstrukcijas, dzelzsbetona izstrādājumi, metāla konstrukcijas un ALCOM (alumīnija – koka stiklotās konstrukcijas). Tomēr jau tuvāko gadu laikā holdinga vadība cer uz nozīmīgu tirgus daļu arī citās ES valstīs, neizslēdzot iespēju izplatīt augstas pievienotās vērtības produktus arī ārpus ES. Tilts uz šiem tirgiem ir mests – gadu veiksmīgi sākuši energotehnisko iekārtu projektēšanas, ražošanas un servisa uzņēmumi UPB Energy grupa – Latvijā (UPB Energy), Vācijā (UPB GmbH) un Šveicē (UPB AS GmbH). Tie ir uzņēmumi ar 100 % Latvijas kapitālu, taču tajos vadošos amatos strādā arī Rietumeiropas speciālisti. Eksporta apjomu pieaugums liek domāt arī par saistīta uzņēmuma dibināšanu Skandināvijā, Db pastāstīja UPB holdinga prezidents Uldis Pīlēns. Viena no panākumu atslēgām, kas ļauj tik strauji augt UPB konsolidētajiem uzņēmumiem, ir arvien jaunu, savstarpēji saistītu tēmu integrēšana, apgūstot arvien augstākas pievienotās vērtības produktus, atzīst U. Pīlēns.

Izvērtējot zemo cenu lidsabiedrības visā pasaulē un reģionos, Skytrax World Airline Awards TOP 10 Eiropā labāko zemo cenu aviokompāniju sarakstā piekto vietu ieņem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic.

Savukārt par pasaulē labāko zemo cenu aviokompāniju atzīta Malaizijas budžeta aviokompānija AirAsia, bet Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav iekļuvusi nedz pasaulē, nedz Eiropā labāko zemo cenu aviokompāniju saraksta pirmajā desmitniekā.

airBaltic Eiropā labāko zemo cenu aviosabiedrību sarakstā ierindojas piektajā vietā, apsteidzot tādas lidsabiedrības kā flyBe un Wizz Air. Par labākajām zemo cenu aviosabiedrībām Eiropā atzīta Norwegian (1. vieta), easyJet (2. vieta), Germanwings (3. vieta), NIKI (4. vieta), airBaltic (5. vieta), Wizz Air (6. vieta), WOW Air (7. vieta), Pegasus Airlines (8. vieta), flyBe (9. vieta) un Onur Air (10. vieta).

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.