Uzņēmumi, kuri neatradīsies reģistrētajās adresēs, tiks pakļauti vienkāršai likvidācijai bez nodokļu administrācijas lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu
To paredz topošie grozījumi Komerclikumā un Uzņēmumu reģistra likumā, par kuriem jau ilgāku laiku notiek diskusija Tieslietu ministrijā. «2016. gada valsts budžetu pavadošajā likumprojektu paketē tādu grozījumu nav, tie tiks virzīti parastā kārtībā,» tā uz jautājumu par šo grozījumu virzīšanu caur parlamentu atbild Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Ātrāk un efektīvāk
Šogad Uzņēmumu reģistrs ir veicis ierakstus par 8560 (gan pēc UR, gan pēc VID lēmumiem) kapitālsabiedrību darbības izbeigšanu. Iemesli darbības izbeigšanai ir dažādi – uzņēmumam nav valdes, tas nekomunicē ar nodokļu administrāciju vai arī nav nekādu ziņu par tā saimniecisko darbību. Šādos gadījumos valsts var vienkāršotās likvidācijas procedūras kārtībā, neiesaistot tiesu, izslēgt uzņēmumu no reģistra. Turpretī gadījumos, kad uzņēmums neatrodas juridiskajā adresē, procedūra ir sarežģītāka. Šāda uzņēmuma darbības izbeigšanu var panākt tikai tiesas ceļā, un pēc tam vēl ir jāveic uzņēmuma likvidācija. Tāpēc rodas jautājums, vai šo procesu nevar veikt ātrāk un efektīvāk, proti, nosakot, ka vienkāršotu likvidāciju bez tiesas iesaistes varētu veikt arī gadījumos, kad uzņēmums neatrodas vai nav sasniedzams juridiskajā adresē vai arī uzņēmuma īpašnieki apzināti deklarējušies svešā adresē ar viltotu īpašnieka (vai pārvaldnieka) rakstisku piekrišanu. Tiesa gan, publiski nav zināms neviens gadījums, kad tiktu sodīti cilvēki, kuri viltojuši īpašnieku parakstus, ar kuriem akceptēta juridiskās adreses izmantošana. «Nevienā valstī Eiropā nav tik liberāla attieksme, kāda ir izveidojusies Latvijā,» uzsver G. Paidere. Viņa nenoliedz, ka pirms trijiem gadiem «dzeguzēnu» problēma bija sava veida zenītā, tomēr arī tagad šī parādība nav zudusi.
Visu rakstu Svešās ligzdās iedētus dzeguzēnus pakļaus vienkāršai likvidācijai lasiet 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.