No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

a/s Latvijas Finieris mazākuma akcionāru iniciatīva apvienoties lielākas akciju paketes veidošanai ir jāatbalsta, un Krievijas saplākšņa ražotājs Sveza aicina akcionāru grupu izvirzīt pārstāvjus pārrunām par akciju pārdošanu, norāda Sveza ģenerāldirektors Andrejs Kašubskis.

"Iedrošinām Latvijas Finiera akcionārus apvienoties un līdz 5.novembrim izvirzīt savus pārstāvjus. Akcionāriem apvienojoties, uzņēmuma vadībai būs daudz grūtāk biedēt ar atlaišanu no darba par to, ka viņi plāno rīkoties ar pašu godīgi nopelnītajām akcijām," pārliecināts ir Kašubskis.

Viņš norāda, ka Latvijas Finiera akcionāru aktivitāte apliecina, ka Sveza solis, piedāvājot no mazākuma akcionāriem nopirkt uzņēmuma akcijas un attīstīt uzņēmumu, bijis pareizs un ļāvis akcionāriem objektīvi izvērtēt pašreizējo situāciju Latvijas Finierī.

"Akcionāru darbība norāda arī uz to, ka viņi sapratuši - ja uzņēmuma kontrolpakete ir viena spēcīga investora rokās, tas būtiski paaugstina uzņēmuma vērtību, kā arī nodrošina efektīvu darbību un straujāku uzņēmuma attīstību," skaidro Kašubskis.

A/s Latvijas Finieris vadība, nevēloties pieļaut jaunu ārvalstu investoru kļūšanu par Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma akcionāriem un maksāt augstāku cenu uzņēmuma mazajiem akcionāriem, kuri vēlas savas akcijas pārdot, plāno uzņēmuma statūtos noteikt, ka jebkurā akciju pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Krievijas uzņēmums Sveza sākotnēji bija izteicis publisku akciju atpirkšanas piedāvājumu visiem Latvijas Finiera akcionāriem, bet vēlāk no šiem nodomiem formāli atteicās un centās sasniegt savus mērķus, izmantojot trešās personas – investīciju fondus utml., raksta portāls Pietiek.com.

Pēc portāla rīcībā esošas informācijas, Latvijas Finiera vadība, kas reāli kontrolē arī uzņēmuma akcionāru sapulces, jau aizvadītajā rudenī ir nolēmusi būtiski mainīt kompānijas statūtus, lai akciju nonākšanu «nevēlamās» rokās padarītu faktiski neiespējamu: uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemtie statūtu grozījumi nu paredz veselu kompleksu īpašu akciju atsavināšanas noteikumu.

Krievijas Sveza iekārojis Latvijas Finieri, lai nostiprinātu savas pozīcijas Eiropas tirgū, taču konkrētas investīcijas, kuras pēc darījuma (ja tāds notiktu) neatklāj. Svezu arī neinteresējot iegādāties citus līdzīga profila uzņēmumus, piemēram, Rīgas finieru rūpnīca, kurš šobrīd tiek pārdots. Tiesa, Sveza interešu lokā ir bijis Somijas UPM koncernā esošais saplākšņa ražotājs Schauman, tomēr pagaidām iespējamā pārņemšana nav notikusi.

«Uzskatu, ka varētu no Krievijas Sveza rūpnīcām piegādāt lobskaidu, kuru varētu līmēt, kā arī to pārstrādāt saplākšņa tālākās pārstrādes produktos,» iespējamas nākotnes scenāriju atklāj A. Kašubskijs. Viņš gan par pārsteigumu visiem preses konferences dalībniekiem atteicās atklāt Sveza pērnā un iepriekjējo gadu finansiālās darbības rādītājus – neto apgrozīju un tīro peļņu, jo uzņēmums tādus datus neizpaužot, bet zinot saražoto daudzu m3 varot aprēķināt iespējamo apgrozījumu.

Tiesa, nauda par ko iegādāties Latvijas Finiera akcijas vai to daļu uzņēmumu rīcībā esot. Turklāt Svezai esot augstāka rentabilitāte nekā Latvijas Finierim, kaut arī Sveza vadītājs nenoliedza, ka Krievijā ir zemākas darbaspēka, izejvielu un energoresursu cenas, nekā Latvijā, kas arī uzlabo šos rādītājus.

Uz pirmo Krievijas kokrūpniecības uzņēmuma Sveza rīkoto sapulci ieradušies tikai četri a/s Latvijas finiera akcionāri, par to vēsta Latvijas avīze.

Maz apmeklētāju bija arī 28.oktobra vakara sapulcē. «Būtu interesanti parunāt ar simts cilvēkiem. Kāpēc akciju īpašnieki neatnāca uz sapulci?» atnākušajiem četriem Latvijas finiera līdzīpašniekiem vaicāja Sveza ģenerāldirektors Andrejs Kašubskis. Jānis Rapa, viens no akcionāriem, atbildējia: «Svarīga ir savstarpēja uzticēšanās. Latvijas finiera akcionāri patlaban uzticas uzņēmuma vadībai. Tie cilvēki, kas tai neuzticējās, savas akcijas jau ir pārdevuši esošajiem akcionāriem.»

Kā jautājumu un atbilžu vakarā abi kokrūpniecības uzņēmuma Sveza pārstāvji centās pārliecināt nedaudzos Latvijas finiera līdzīpašniekus par savu izdevīgo piedāvājumu. Krievi bija spiesti atzīt – viņi neesot zinājuši, ka Latvijā par akciju pārdošanu ir jāmaksā 15% liels kapitāla nodoklis. «Mēs izvērtēsim iespējas celt mūsu piedāvāto akciju cenu. Esam sapratuši, ka cilvēkiem mūsu piedāvājuma izvērtēšanai vajag ilgāku laiku nekā piedāvātās trīs nedēļas,» tā A. Kašubskis.

Latvijas Finiera mazais akcionārs Armands Apfelbaums aicina apvienoties akcionārus, lai varētu akcijas pārdot dārgāk vai iegūt ietekmi Biķu ģimenes kontrolētajā uzņēmumā, ziņo Dienas Bizness.

Latvijas Finiera 13 akciju īpašnieks Armands Apfelbaums sarunā ar laikrakstu atzina, ka pēc Krievijas kompānijas Sveza izteiktā publiskā piedāvājumu iegādāties Latvijas Finiera akcijas par to nominālvērtību pie viņa vērsušies vairāki esošie akcionāri ar jautājumu, ko darīt – pārdot vai nepārdot, vai tiek piedāvāta atbilstoša cena. Tas viņam licis aizdomāties par pēc iespējas vairāk akcionāru apvienošanu, lai izveidotu nopietnu paketi ne tikai labākas cenas iegūšanai par vienu Latvijas Finiera akciju, bet arī iespējai ietekmēt lēmumu pieņemšanu, piemēram, akcionāru sapulcēs.

Nesen publicētā ziņa, ka Krievijas Sveza nav atmetusi savus plānus iegādāties vienu no Latvijas eksporta flagmaņiem Latvijas Finieri, mudinājusi uz dažām pārdomām par šo notikumu Latvijas biznesa dzīvē, kurš piesaistīja gan mediju, gan visas sabiedrības uzmanību.

Dažviet presē Krievijas uzņēmuma izteiktais piedāvājums ir ticis nodēvēts par naidīgās pārņemšanas (hostile takeover) paraugu. Tāpēc vispirms būtu jāsaprot, ko ar tādu jēdzienu parasti apzīmē. Jāatzīst, ka šim formulējumam, ir dažādas nozīmes rietumu un austrumu (ar to saprotot virzienu no Latvijas) biznesa vidēs.

Krievijā un citās NVS valstīs tā runā par praksi, kad mazākuma akcionārs, kreditors vai cits «reideris» (no angļu val. raider) īsteno dažādas negodprātīgas darbības ar mērķi iegūt vērtīga uzņēmuma kontrolpaketi vai aktīvus, piemēram, viltojot akcionāru sapulces protokolus, līgumus par akciju iegādi vai par uzņēmuma parādiem, liedzot vairākuma akcionāram balsstiesības pēc «savas» tiesas nolēmuma utt. Interesanti, ka Latvijā varam novērot vismaz divus korporatīvos konfliktus, kurā tiek pielietotas līdzīgas metodes (kā izskatās, bez Krievijas biznesa palīdzības. Ja nu vien knowledge transfer kārtā): Ventspils «astoņkāja» akcionāru cīņas un nesenās SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība dalībnieku cīņas par īpašumu Skolas ielā.

AS Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Stiga RM par 4,5 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunu finiera ražošanas iekārtu iegādei Kuldīgā izvietotās finiera ražošanas rūpnīcas jaudas palielināšanai, informē Danske Bank.

2015.gada sākumā tobrīd mežistrādes un transporta pakalpojumu sniegšanas biznesā strādājošā kompānija SIA Stiga RM iegādājās finiera ražotni no maksātnespējas procesā iesaistītās SIA Kurzemes finieris.

Danske Bank Latvijā vadītājs Raivis Kakānis pauž atzinību par līdz šim paveikto: «Pārsteidzoši, bet pusotra gada laikā jaunā saimnieka Andra Ramoliņa vadībā SIA Stiga RM finiera ražotne Kuldīgā ir spējusi ne vien atsākt finiera ražošanu, bet pilnībā noslogot tās ražošanas jaudas. Es gribētu to izcelt kā veiksmes stāstu un iedrošinājumu citiem uzņēmējiem, jo pārdomāta saimniekošana tik īsā termiņā ļāvusi ražotnei atdzimt, šobrīd darbojoties jau pavisam citā kvalitātē un mērogā. Esmu gandarīts, ka arī mums ir iespēja būt šī stāsta daļai kā uzņēmuma finanšu partnerim.»

Jēkabpils novadā strādājošais uzņēmums AmberBirch līdz 2025. gada vidum investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro, lai dubultotu bērza finiera ražošanas jaudas, uzsāktu augstākas kvalitātes finiera produkcijas ražošanu un dažādotu tā klāstu.

Plānots, ka jau 2025. gada otrajā pusē AmberBirch, SIA spēs saražot līdz pat 90 000 kubikmetrus finiera gadā. Ražošanas jaudas kāpināšana un jaunu tehnoloģiju uzstādīšana nozīmē arī papildu darba vietu izveidi, palielinot darbinieku skaitu ražotnē no 85 līdz 130.

Investīcijas AmberBirch, SIA ražotnē plānots segt gan no uzņēmuma pašu līdzekļiem, gan piesaistot ārējo finansējumu.

Uzsākot ieguldījumu projektu, šā gada 20. februārī AmberBirch parakstīja 20 miljonu eiro vērtu līgumu ar Somijas uzņēmumu Raute Corporation par tehnoloģijas piegādi ar īpaši augstu ražošanas cikla automatizāciju. Raute Corporation tehnoloģiju pasūtījums ietver visas galvenās finiera ražošanas procesu līnijas: apaļkoku padeves līniju, finiera lobīšanas līniju un finiera žāvēšanas un šķirošanas līniju, vizuālo defektu un mitruma satura analizatorus un MillSIGHTS MIS-programmatūru.

Latvijas Finiera mazais akcionārs Armands Apfelbaums aicina apvienoties akcionārus, lai varētu akcijas pārdot dārgāk vai iegūt ietekmi Biķu ģimenes kontrolētajā uzņēmumā.

Armands Apfelbaums kopā ar profesionāliem konsultantiem gatavs sameklēt investorus, izņemot Sveza Invest Limited, kas gatavi ieguldīt Latvijas Finiera attīstībā. «Labākos dzīves gadus esmu pavadījis uzņēmumā un ir pietiekami daudz domubiedru,» optimistiski par savu ieceri noskaņots mazais akcionārs.

Mediji

Dienas abonenti laikrakstu saņems arī sestdienās

Mums ir iespēja atgriezties biznesa nišā, kurā Abonēšanas centram Diena (ACD) ir laba pieredze, tā ACD ģenerāldirektore Jolanta Māziņa

Tirgvedība

Spēle ir beigusies

Par a/s Latvijas Finieris akciju iegādi interesējas regulāri, un tas nav nekas jauns. Vairums, tostarp starptautiskie koncerni, ir respektējuši Latvijas Finieris akcionāru nostāju – nepaplašināt esošo akcionāru loku.

Līdz šim akcijas, kuras pārdeva kāds no akcionāriem, ir pirkuši esošie akcionāri, izmantojot savas pirmpirkuma tiesības. Krievijas konkurējošā saplākšņa ražošanas uzņēmuma publiskais piedāvājums – uzpirkt akcijas – pārsteidz ar savu agresivitāti un visatļautības demonstrējumu, uzvērts Latvijas Finieris vadības paziņojumā. Uzņēmums nodarbina 2049 strādājošos un šā gada deviņos mēnešos ir guvis 78 milj. Ls lielu neto apgrozījumu un tā EBITDA bija 18 milj. Ls.

Novērtējot akciju sabiedrības Latvijas Finieris veiksmīgo izaugsmi un stabilo darbu, uzskatām, ka akcionāri prot un pratīs novērtēt savu līdzdalību akciju sabiedrībā arī ilgtermiņā un nepārdos savas akcijas un vēl jo vairāk šādas nekorektas un apšaubāmas rīcības uzņēmumam,» uzsvērts Latvijas Finieris vadības paziņojumā.

Jau tuvākajā laikā Krievijas holdingkompānija Sveza izteiks jaunu atklātu piedāvājumu a/s Latvijas Finieris (LF) akcionāriem.

Tā norādīts uzņēmuma paziņojumā. Šajā piedāvājumā tikšot ņemti vērā akcionāru ieteikumi par līguma nosacījumiem.

Pārsteidzoša ir arī Sveza ģenerāldirektora Andreja Kašubskija atklāsme: «Pirms veicām publisko piedāvājumu šī gada oktobrī mums nebija pietiekamas informācijas par Latvijas Finieris akcionāru sastāvu un to interesēm. Kopš tā laika esam uzklausījuši cilvēku vēlmes un tagad spējam izveidot precīzāku, uz akcionāru vajadzībām orientētu piedāvājumu. Uzlabotā piedāvājuma nosacījumi attieksies gan uz tiem Latvijas Finieris akcionāriem, kuri jau izteikuši vēlmi pārdot savas akcijas, gan tiem, kuri šādu iespēju vēl tikai apsver. Tiesa, detalizētu informāciju par piedāvājuma nosacījumiem šobrīd netiek atklāta.»

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris" paredz, ka šogad koncerna apgrozījums varētu pārsniegt 250 miljonus eiro, prognozēja "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Tādējādi koncerna apgrozījums pieaugs par aptuveni 25-30 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad tas bija 223,55 miljoni eiro.

Biķis uzsvēra, ka, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, ievērojami sadārdzinājušās teju visas "Latvijas finiera" ražošanas izmaksas, kuru sabalansēšana ir viens no kompānijas būtiskākajiem izaicinājumiem.

"Koncerna diversificētā tirgus gadījumā šis process nav ātrs, un noteikti šis būs viens no svarīgākajiem jautājumiem arī nākamgad," skaidroja Biķis.

Minēto iemeslu dēļ uzņēmuma padomes priekšsēdētājs no "Latvijas finiera" peļņas prognozēm atturējās. "Jāskatās, kā noslēgsies decembris," piebilda Biķis.

Vaicāts par investīcijām, padomes priekšsēdētājs pauda, ka šogad "Latvijas finiera" attīstībā ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni eiro. Starp uzsāktajiem projektiem ir rūpnīcas "Furniers" telpu kompleksa paplašināšana, Rīgā būvējot jaunu lielizmēra koka konstrukciju industriālo ēku.

Saistībā ar uzņēmēja Daiņa Liepiņa mēģinājumu pārņemt uzņēmuma Intransserviss vadību ierosināta krimināllieta.

Rīgas Centrāltirgus vadītājs, Jelgavas domes deputāts un Intransserviss līdzīpašnieks Dainis Liepiņš DB informēja, ka uzturas ārvalstīs un uz jautājumiem varēs atbildēt tikai pēc nedēļas.

Cīņa par Latvijas kokrūpniecības flagmani

Sveza par Latvijas finiera kontrolpaketi draud cīnīties 2-3 gadus

Prognozes

Vēl stagnēs

Prognozes par Latvijas ekonomiku kļūst arvien optimistiskākas, bažas rada vien iekšējā tirgus panīkums, prognozē Ekonomikas un Finanšu ministrijas.

Birža

Valsts uzņēmumi dotu impulsu

No valsts uzņēmumu kotēšanas biržā būtu daudz ieguvēju, un, valstij saglabājot kontrolpaketi, kļūtu iespējams uzlabot uzņēmumu darbību, norāda NASDAQ OMX Riga biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Krievijas saplākšņa ražotāja kompānija Sveza ir izteikusi publisku piedāvājumu a/s Latvijas finieris akcionāriem par nominālvērtību pārdot uzņēmuma daļas.Agresīva uzņēmuma pārņemšana (angliski - hostile takeover), nesaskaņojot ar uzņēmuma vadību, ir starptautiski plaši pazīstams korporatīvās pārvaldības instruments.

Agresīvas uzņēmuma pārņemšanas iespējamība potenciāli liek esošajai vadībai būt modrākai un labāk strādāt esošo akcionāru interesēs. Īpaši aktuāli tas ir uzņēmumos, kuros ir daudz mazo akcionāru, jo katrs akcionārs individuāli nevar ietekmēt uzņēmuma stratēģisko attīstību, ja viņam liekas, ka esošā vadība nestrādā pietiekami labi. Fakts, ka vienmēr ir kāda «modrā acs», kas var, apejot vadības komandu, piedāvāt akcionāriem labāku redzējumu par kompānijas attīstību, sniedz papildu vērtību mazajiem akcionāriem.

Taču agresīvai uzņēmuma pārņemšanai ir arī savi negatīvie aspekti, kā, piemēram, vadības bailes ieguldīt projektos, kas sniedz atdevi ilgtermiņā. Mazajiem akcionāriem bieži ir grūti izvērtēt vadības ilgtermiņa plānus. Redzot sliktākus rezultātus īstermiņā, akcionāriem var rasties kārdinājums pārdot akcijas uzreiz, nesagaidot ilgtermiņa projektu atdevi. Zinot, ka jebkurā brīdī (īpaši sliktāku finanšu rezultātu brīdī) kāds «no malas» var par nelielu naudu pārņemt uzņēmuma vadību savās rokās, esošajai vadības komandai var zust motivācija ieguldīt projektos, kas sniedz atdevi ilgtermiņā. Lai izvairītos no šādām situācijām, daudzviet pasaulē tiek lietoti dažādi juridiski instrumenti agresīvas uzņēmumu pārņemšanas riska samazināšanai (angliski - poison pills). Īpaši attīstīta šī likumdošana ir Delaveras štatā (ASV), kur attiecīgie likumi būtiski mainījās 1980. gadu agresīvas uzņēmumu pārņemšanas viļņa iespaidā.

Tīkotāju rinda pēc Latvijas finiera akcijām aug, jo bez Krievijas koncerna Sveza vēlmi iegādāties uzņēmuma akcijas pauž arī Latvijas Valsts meži.

Latvijā ir attīstīta infrastruktūra gāzes piegādei, tā Itera Latvija prezidents Juris Savickis

Sašķidrinātās gāzes termināli izdevīgāk celt Rīgā

Darījumi

Kuģniecībai defolta draudi

Latvijas kuģniecība (LK) šobrīd nevar atļauties maksāt vēl teju 30 miljonus latu Ventspils naftai par tās meitasuzņēmumiem.

Budžets

Liels iztrūkums

2011.gada valsts budžeta prognozētie bāzes izdevumi pagaidām par vairāk nekā 800 miljoniem latu pārsniedz gaidāmos ieņēmumus.

Investīcijas

Jāizkonkurē kaimiņvalstis

Patlaban Nīderlandes investori BGF.BV, kas rudenī pauda gatavību iegādāties saplākšņa ražotāja AS Latvijas Finieris akcijas, jau veic konkrētas sarunas par akciju pārdošanu ar aptuveni 5% - 10% no kompānijas akcionāriem.

Nīderlandes kompānija patlaban ir iedalījusi Latvijas Finiera akcionārus trīs grupās: tajos, kuri savas akcijas nepārdos, tajos, kuri šādu iespēju apsver, un tajos, ar kuriem jau gandrīz noslēgts darījums, portālam Nozare.lv sacīja BGF.BV pārstāvju Latvijā, sabiedrisko attiecību kompānijas AD-omnia, valdes locekle Ieva Kustova,

«Šai investoru interesei pilnīgi noteikti nav atmests ar roku, taču pagaidām konkrētu līgumu nav,» sacīja I. Kustova.

Vienlaikus viņa piebilda, ka, ņemot vērā pasaules ekonomisko situāciju un tās sagaidāmo ietekmi uz kokapstrādes nozari, BGF.BV nākamgad plāno samazināt piedāvāto akciju cenu. Patlaban pirmajām simts akcijām ar balss tiesībām noteiktā piedāvājuma cena ir 15 tūkstoši latu.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

"Latvijas Finiera" vadība pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems" paplašināšanas projektu Rēzeknes novadā, informē uzņēmums.

Tā ietvaros tiks dubultota rūpnīcas līdzšinējā bērza saplākšņa ražošanas jauda, attīstīti augstas pievienotās vērtības produkti un radītas darba vietas aptuveni 70 cilvēkiem. Paredzētais investīciju apjoms pārsniedz 67 miljonus eiro un ir vērtējams kā pēdējo gadu lielākais privātā kapitāla ieguldījums Latgales reģionā.

Projektu plānots īstenot līdz 2024. gada beigām, un tas ietver būtisku ražošanas telpu paplašināšanu 16 500 m2 platībā, simboliski turpinot tieši Rēzeknē pirms vairāk nekā 15 gadiem uzsākto "Latvijas Finiera" praksi industriālās ēkas būvēt no koka konstrukcijām. Tā RSEZ SIA "Verems" ražošanas ēkas ar vairāk nekā 2,8 hektāriem "zem jumta" kļūs par lielāko koka industriālo būvi Latvijā.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Latvijas Finieris vēlas būt kopā ar globālajiem bioekonomikas līderiem, pirmie soļi šajā virzienā jau sperti – bioloģiskās izcelsmes lignīns saplākšņu līmēšanā izmantots kā daļējs aizvietotājs tradicionāli lietotajam fosilajam fenolam

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis un Latvijas Finiera valdes loceklis, rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis. Viņuprāt, uzņēmumam ir jābūt gatavam gan sekot globālajām tendencēm, gan risināt būtiskus lokālos jautājumus, piemēram, darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas sasniedzams ar produktivitātes kāpināšanu. Vienlaikus lēmumu pieņemšanu par lielu investīciju veikšanu ražošanas paplašināšanā bremzē ne tikai ekonomiskās izaugsmes tempu pieauguma samazināšanās, bet arī jautājumi par efektīvākas mežsaimniecības iespējām Latvijā.

Kā vērtējat 2018. gada sasniegtos ekonomiskās darbības rādītājus?

Investējot 16 milj. eiro Kuldīgā darbu uzsākusi a/s Latvijas Finieris jaunā ražotne, kura finieri ražos no papīrmalkas sortimenta.

Pagaidām testa režīmā strādājošā jaunā finieru ražotne aprīkota ar unikālu tehnoloģiju, kas dod iespēju no katra bērza apaļkoka iegūt maksimālo iespējamo finiera iznākumu. “Kuldīgas ražotne ar unikālo iekārtu ir nozīmīgs pagrieziena punkts koksnes pārstrādē.

Nodrošinot tievkoksnes lobīšanu, tagad iepērkam papildu bērza apaļkoku jaunā – C – kvalitātes šķirā,” stāsta “Latvijas Finiera” Bērza lietkoksnes nodrošinājuma dienesta direktors Artis Podnieks. Mazāka diametra un zemākas kvalitātes bērza apaļkoku lobīšanas pie pašreizējā mežizstrādes apjoma Latvijā nozīmē iespēju saplākšņa ražošanai novirzīt papildu 300 000 m3 bērza koksnes gadā. Iepriekš šādi kokmateriāli tika eksportēti uz Skandināviju celulozes ražošanai, vai pārstrādāti zemākas pievienotās vērtības produktos. “No resursu sagādes viedokļa – Kuldīga ir reģiona centrs ar augstu potenciālu. Tomēr investīcijas un attīstība kopskatā ar reģiona izaugsmi liek uzdot arī nākotnes jautājumus par Latvijas ekonomikai un tautsaimniecības attīstībai pieejamiem resursiem ilgtermiņā. Ar saimnieka gādību, rūpību un atbildību izmantot katru Latvijas meža resursu kubikmetru ir svarīgi gan ikvienam meža īpašniekam, gan tautsaimniecībai kopumā.” tā A. Podnieks.