Jaunākais izdevums

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) brīdinājis Lietuvu par potenciāliem pārkāršanas riskiem gan konkrētos sektoros, gan ekonomikā kopumā.

Starp riskiem SVF min nevienlīdzīgu Lietuvas galveno tirdzniecības partnervalstu atlabšanu, ģeopolitisko saspīlējumu, traucējumus vakcinācijas procesam un gauso Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanai paredzēto līdzekļu apguvi.

Vienlaikus fonda eksperti aicina Lietuvu īstenot reformas, kas veicina produktivitātes izaugsmi un risina pastāvīgās strukturālās problēmas, jo sevišķi veselības aprūpes un izglītības nozarēs, jo tas palīdzētu saglabāt ekonomikas konkurētspēju un radītu apstākļus algu pieaugumam, vienlaikus palīdzot valstij pārvarēt riskus par iestrēgšanu vidēji lielu ienākumu slazdā.

Šīs rekomendācijas izteiktas SVF ekspertu ziņojumā, kas sastādīts pēc attālinātas fonda misijas maija beigās un jūnija sākumā, skaidro Lietuvas centrālā banka.

Tajā pat laikā SVF eksperti uzsvēruši to, ka Lietuvas ekonomika pandēmijas izraisītajā krīzē spējusi demonstrēt pretestību un jau uzrāda spēcīgas atlabšanas pazīmes.

Fonds norāda, ka Lietuvas fiskālā reakcija uz krīzi bijusi laicīgi un labi finansēta, un tā sniegusi būtisku atbalstu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Tas arī bijis iemesls, kāpēc Lietuvas iekšzemes kopprodukts pērn samazinājās vien par 0,8%, kas bija otrs labākais rezultāts ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), noslēdzot misiju Latvijā, palielinājis valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma un inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF šobrīd prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet nākamgad - par 2,7%.

Aprīlī publiskotajās prognozēs fonds prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1% un 2,4%.

Vienlaikus SVF lēš, ka gada vidējā inflācija Latvijā šogad būs 14,5% apmērā, bet nākamgad tā būs 7,5%, nevis attiecīgi 10% un 3,9%, kā tika prognozēts iepriekš.

SVF norāda, ka cīņa pret kara Ukrainā negatīvajām sekām šobrīd ir galvenais izaicinājums, kas sagaida Latvijas valdību. Īstermiņā fiskālajai politikai vajadzētu palīdzēt mazināt kara radīto spiedienu, tostarp mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi uz neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, bet vienlaikus valstij būtu jāuzlabo investīcijas, lai garantētu energodrošību un atbalstītu ekonomikas atlabšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pilnveido Ziemeļvalstu un Baltijas valstu naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu

Db.lv, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) īstenotā un koordinētā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tehniskās palīdzības projekta "Finanšu plūsmu analīze, NILLTPFN uzraudzība un finanšu stabilitāte" ziņojums, informē Latvijas Banka.

Tajā SVF eksperti novērtējuši projektā iesaistīto valstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – sasniegumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas pilnveidošanas jomā un snieguši savus ieteikumus turpmākajai rīcībai.

Projekts tika uzsākts 2020. gada nogalē. Tā mērķis ir turpināt uzlabot NILLTPFN sistēmas efektivitāti iesaistīto valstu un visa reģiona līmenī. Gan projektā izmantotās metodoloģijas, gan reģionālā tvēruma ziņā šis ir pirmais šāda veida SVF tehniskās palīdzības projekts NILLTPFN jomā. Īpaša uzmanība projektā pievērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu legalizācijas risku novērtēšanai ar mašīnmācīšanās tehnoloģiju palīdzību, NILLTPFN uzraudzības instrumentu efektivitātes analizēšanai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas šoku kvantitatīvās ietekmes uz finanšu stabilitāti izpētei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) otrdien paziņoja, ka ir panācis vienošanos ar Ukrainas iestādēm par aizdevuma paketi apmēram 15,6 miljardu ASV dolāru vērtībā, lai atbalstītu bruņotā konflikta skartās valsts ekonomikas atveseļošanos.

Ukraina ir iesaistīta karā ar Krieviju, kopš Krievijas karaspēks pērnā gada 24.februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

"Papildus šausmīgajiem humānajiem zaudējumiem, Krievijas iebrukums Ukrainā turpina postoši ietekmēt ekonomiku," paziņoja SVF Ukrainas misijas vadītājs Gevins Grejs.

Četru gadu plāns, kas vēl jāapstiprina SVF direktoru padomei, atbalstīs Ukrainas "notiekošo pakāpenisko ekonomikas atveseļošanos, veicinot ilgtermiņa izaugsmi pēckara atjaunošanas kontekstā," kā arī valsts ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā, teikts paziņojumā.

Ukrainas ekonomiskā aktivitāte pērn samazinājās par 30%, savukārt pieauga nabadzība un tika iznīcināta liela daļa akciju kapitāla, sacīja Grejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF apstiprina vēsturiski lielāko aizdevumu izsniegšanas kapacitātes palielināšanu

LETA--AP, 03.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Pilnvaroto padome pirmdien apstiprināja institūcijas aizdevumu izsniegšanas kapacitātes palielināšanu par 650 miljardiem dolāru (546,8 miljardiem eiro), lai atbalstītu neaizsargāto valstu cīņu ar koronavīrusa pandēmiju un tās izraisīto ekonomisko lejupslīdi.

SVF norāda, ka tās Pilnvaroto padome apstiprinājusi speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) paplašināšanu, un šis palielinājums ir lielākais institūcijas vēsturē.

"Šis ir vēsturisks lēmums... un stimuls globālajai ekonomikai šīs bezprecedenta krīzes laikā," pavēstīja SVF izpilddirektore Kristalina Georgijeva. "Tas jo sevišķi palīdzēs mūsu neaizsargātākajām valstīm, kas cīnās ar Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi."

SDR sadale tiks īstenota no 23.augusta. Fonds skaidro, ka jaunie finanšu līdzekļi tiks piešķirti SVF dalībvalstīm atbilstoši to esošajām kvotām. Aptuveni 275 miljardi dolāru nonāks pasaules nabadzīgākajām valstīm.

SVF vienlaikus arī aplūko iespējas, kā turīgākas valstis var brīvprātīgi novirzīt SDR nabadzīgākām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SVF: Solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas reputāciju

LETA--BNS, 16.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen ieviestā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas kā stabilas valsts ar prognozējamiem nodokļiem reputāciju un varētu tikt uztverts arī kā nodoklis ārvalstu investīcijām, uzskata Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

SVF misija šonedēļ pabeidza darbu Lietuvā un secināja, ka biežas nodokļu izmaiņas nozarēs, kas piesaista daudz ārvalstu investīciju, var kaitēt valsts reputācijai.

Lietuvas lēmums par virspeļņas nodokli bankām – mazinās kreditēšanu un budžeta ieņēmumus 

Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas...

"Biežās neplānotās nodokļu izmaiņas nozarēs, kurās ir daudz ārvalstu investīciju, var vājināt Lietuvas kā stabila, paredzama un konkurētspējīga nodokļu galamērķa grūti izcīnīto reputāciju," teikts SVF ziņojumā.

SVF eksperti norāda, ka finanšu stabilitātes saglabāšana nestabilo starptautisko finanšu tirgu kontekstā ir galvenā prioritāte.

Ziņojumā arī teikts, ka, lai mazinātu solidaritātes maksas negatīvo ietekmi uz bankām, tai jāpaliek pagaidu maksai, pretējā gadījumā to varētu uztvert kā nodokli ārvalstu ieguldījumiem.

"Nodevai bankām jāpaliek pagaidu maksai, lai to neuztvertu kā nodokli ārvalstu investīcijām un samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz efektivitāti," teikts SVF ziņojumā.

Seima pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka solidaritātes maksa būs 60% no tīrajiem procentu ieņēmumiem, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējo rādītāju par četriem parastiem finanšu gadiem.

Solidaritātes maksas apmērs bankām būs mazāks, ja tās palielinās noguldījumu procentu likmes un samazinās aizdevumu procentu likmes.

Paredzams, ka solidaritātes maksa nodrošinās valstij vairāk nekā 400 miljonu eiro ieņēmumus. Šie līdzekļi tiks izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējādās pielietojamības infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizācijas mīl publicēt dažnedažādus rangus, kur šajā ziņā nekāds izņēmums nav arī pārnacionālās šādas institūcijas, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Tas nupat publicējis savu svaigāko globālo konkurētspējas reitingu par 2022. gadu.

Pats SVF skaidro, ka tas valstis analizējis un sarindojis atbilstoši tam, kā tās pārvalda savas kompetences, lai panāktu ilgtermiņa vērtības radīšanu. SVF vēl skaidro, ka ekonomikas konkurētspēju nevarot reducēt tikai uz IKP un produktivitāti, jo biznesiem ir jādarbojas arī politiskajā, sociālajā un kultūras dimensijā. Tāpēc valdībām esot jānodrošina vide, ko raksturo efektīva infrastruktūra, institūcijas un tāda politika, kas veicina uzņēmumu ilgtspējīgas vērtības radīšanu. Pieejamā informācija liecina, ka šis pasaules valstu konkurētspējas reitings ir balstīts uz 335 kritērijiem, kas esot izvēlēti visaptverošu pētījumu rezultātā, izmantojot ekonomisko literatūru, starptautiskos, valsts un reģionālos avotus un atsauksmes no biznesa aprindām, valsts aģentūrām un akadēmiķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas valdība turpina funkcionēt, banku sistēma ir stabila un parādsaistību maksājumu veikšana īstermiņā ir iespējama, taču Krievijas iebrukums valstī varētu novest Ukrainas tautsaimniecību smagā recesijā, teikts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) paziņojumā.

Vienlaikus SVF brīdina, ka šim karam varētu būt arī plašākas sekas, tostarp apdraudēta globālā pārtikas drošība cenu kāpuma dēļ un nespēja sēt labību, tai skaitā kviešus.

Fonds prognozē, ka Ukrainas ekonomika šogad samazināsies par vismaz 10%, ja vien nekavējoties tiks panākts mierizlīgums. Taču fonds brīdina, ka šīs prognozes pakļautas ievērojamai neskaidrībai, un, ja karš turpināsies, situācija pasliktināsies.

Ukrainas ekonomika šogad varētu samazināties pat par 25%-35%, salīdzinot ar 3,2% izaugsmi pērn, ko nodrošināja rekordielā graudu raža un spēcīgs iekšzemes patēriņš.

Taču, neskatoties uz Krievijas militāro spēku Ukrainā nodarītajiem postījumiem, valdība un valsts turpina funkcionēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien kritās par vairāk nekā 5% pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) samazinātas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes, kas radīja bažas par naftas pieprasījuma samazināšanos.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

Katalizators jēlnaftas cenu kritumam Ņujorkas un Londonas biržās bija tas, ka SVF pasaules ekonomikai gan šogad, gan nākamgad prognozē izaugsmi 3,6% apmērā. Salīdzinājumā ar janvāri fonds pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam samazinājis par 0,8 procentpunktiem, bet nākamajam gadam – par 0,2 procentpunktiem.

Ekonomikas izaugsmes prognožu koriģēšanu SVF galvenokārt skaidro ar sekām, ko rada Krievijas sāktais karš Ukrainā.

"Kara ekonomiskā ietekme izplatās tālu - kā seismiskie viļņi, kas izplatās no zemestrīces epicentra," ziņojumā atzina SVF galvenais ekonomists Pjērs Olivjē Gurinšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts ietekmēs 60% darbavietu attīstītajās tautsaimniecībās, intervijā ziņu aģentūrai AFP pavēstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva.

"Attīstītajās tautsaimniecībās, daļā attīstības tirgu, tiks ietekmēti 60% darbavietu," sacīja Georgijeva svētdien publicētajā intervijā. "Attīstības tirgos kopumā ietekmēto darbavietu skaits būs 40%, bet zemu ienākumu valstīs 26%."

Viņa atsaucās uz SVF ziņojumu, kurā teikts, ka kopumā mākslīgais intelekts ietekmēs gandrīz 40% darbavietu pasaulē.

Fonds skaidro, ka pusi no šīm darbavietām mākslīgais intelekts ietekmēs negatīvi, bet pārējās darbavietas patiesībā varētu gūt labumu no produktivitātes uzlabojumiem, pateicoties mākslīgajam intelektam.

"Jūs varētu zaudēt savu pašreizējo darbavietu, kas nebūtu labi, taču mākslīgais intelekts var arī atbalstīt jūsu darbu, tāpēc jūs patiesībā kļūtu produktīvāki un jūsu ienākumi palielinātos," norāda Georgijeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ukrainas atjaunošanai vajadzēs vismaz 600 miljardus ASV dolāru

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 22.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas atjaunošana pēc Krievijas iebrukuma izmaksās vismaz 600 miljardus ASV dolāru, paziņoja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Ministru apaļā galda sanāksmē, kas tika organizēta Ukrainas atbalstam Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas (PB) pavasara tikšanos laikā Vašingtonā, Šmihaļs sacīja, ka Ukrainai īstermiņa perspektīvā ir nepieciešams finansējums 4-5 miljardu dolāru apmērā mēnesī.

Savukārt ilgtermiņa perspektīvā valstij ir vajadzīga atjaunošanas stratēģija, kas būtu analoģiska Māršala plānam Eiropai pēc Otrā pasaules kara, sacīja premjers.

Šmihaļs pateica, ka Ukraina izstrādā atjaunošanas plānu, kas ietver pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).

Viņš arī aicināja valstis palīdzēt ar munīcijas un ieroču piegādēm Ukrainai un pastiprināt sankciju spiedienu uz Krieviju.Šmihaļs sacīja, ka ir nosūtījis vēstules SVF dalībvalstīm ar lūgumu ziedot Ukrainas finansiālam atbalstam 10% no savām īpašajām aizņemšanās tiesībām (SDR).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā ekonomika šogad pieaugs par 6%, teikts otrdien publiskotajās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) makroekonomikas prognozēs, un salīdzinājumā ar iepriekšējām aplēsēm aprīlī pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma apmērs nav mainīts.

Savukārt nākamā gada globālās ekonomikas pieauguma prognozi SVF uzlabojis par 0,5 procentpunktiem līdz 4,9%.

Eirozonas IKP pieauguma prognoze šim gadam palielināta par 0,2 procentpunktiem līdz 4,6%, bet nākamajam gadam -- par 0,5 procentpunktiem līdz 4,3%.

Pasaules lielākās ekonomikas ASV pieauguma prognoze šim gadam palielināta par 0,6 procentpunktiem līdz 7%, bet nākamajam gadam - par 1,4 procentpunktiem līdz 4,9%.

Savukārt pasaules otrās lielākās ekonomikas Ķīnas pieauguma prognoze šim gadam pazemināta par 0,3 procentpunktiem līdz 8,1%, bet nākamajam gadam paaugstināta par 0,1 procentpunktu līdz 5,7%.

Indijas IKP pieauguma prognoze šim gadam samazināta par trim procentpunktiem līdz 9,5%, bet nākamajam gadam palielināta par 1,6 procentpunktiem līdz 8,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) piektdien aicināja Eiropas centrālās bankas "nonāvēt inflācijas nezvēru" ar procentu likmju palielināšanu.

"Jums šis nezvērs ir jānonāvē," žurnālistiem Stokholmā sacīja SVF Eiropas nodaļas vadītājs Alfrēds Kammers.

Viņš norādīja, ka vēsturē ir daudz piemēru ar politikas veidotājiem, kuri aptur procentu likmju palielināšanu, taču pēc tam ir spiesti īstenot atkārtotu mēģinājumu inflācijas samazināšanai, tādējādi vēl vairāk kaitējot ekonomikai.

Eiropas Centrālā banka kopā ar citām centrālajām bankām reģionā kopš pērnā gada sekojušas ASV Federālajai rezervju sistēmai un būtiski palielinājušas procentu likmes, lai apkarotu augsto inflāciju.

Taču, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un inflācijas samazināšanos, kā arī vairāku banku neveiksmes augsto procentu likmju dēļ, aizvien plašāk izskan spekulācijas, ka centrālās bankas varētu apturēt procentu likmju palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās un naftas cenas saruka, tirgos augot bažām par ekonomikas recesiju, jo ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas agresīvi veic pasākumus pret inflāciju.

Pesimistisks Starptautiskā valūtas fonda (SVF) jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām uzsvēra paaugstinātas inflācijas risku un citas sekas no Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Otrdien publicētajā pārskatā SVF samazinājis 2023.gada globālās izaugsmes prognozi līdz 2,7%, tomēr saglabājot šī gada prognozi 3,2% līmenī.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī jauni pasākumi pret Covid-19 Ķīnā un situācija Lielbritānijas finanšu tirgos.

Fokusējoties uz inflāciju, analītiķi sacīja, ka šonedēļ gaidāmi dati par ASV patēriņa cenu indeksu būs svarīgi riska aktīvu virziena noteikšanā.

Pasaules Bankas vadītājs Deivids Malpass pirmdien atzina, ka pastāv "reālas briesmas" par globālās ekonomikas sašaurināšanos nākamgad, un piebilda, ka ASV dolāra vērtības kāpums vājina attīstības valstu valūtas un palielina to parādu līdz "apgrūtinošiem" līmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Milzu optimisms nosaka cenas

LETA--AFP, 07.04.2021

Pasaules ekonomikai SVF šogad paredz 6% izaugsmi, bet nākamgad prognozēts kāpums 4,4% apmērā.

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV otrdien kritās, bet pieauga Eiropā pēc tam, kad Starptautiskais valūtas fonds (SVF) pasaules ekonomikai prognozēja 6% izaugsmi šogad un kāpumu 4,4% apmērā nākamgad.

Frankfurtes, Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, tirgu dalībniekiem atgriežoties no četras dienas ilgām Lieldienu brīvdienām, bet Volstrītas indeksi nedaudz saruka.

"Milzu optimisms nosaka cenas," komentēja "Oanda" vecākais tirgus analītiķis Edvards Moja.

SVF, kas iepriekš bija prognozējis pasaules ekonomikas izaugsmi šogad 5,5% apmērā, palielināja prognozi pēc valdību tēriņiem ekonomikas atbalstam, sevišķi ASV.

Tirgi arī novērtēja ziņu, ka Baltais nams dos iespēju visiem ASV pieaugušajiem pretendēt uz vakcīnu pret Covid-19 jau no 19.aprīļa, nevis no 1.maija, ņemot vērā straujo progresu vakcinācijas kampaņā. Kalifornijas štata gubernators Gevins Ņūsoms paziņoja par plāniem atcelt visus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus uzņēmumiem un pilnībā atkalatvērt štata ekonomiku līdz 15.jūnijam, ja pašreizējais vakcinācijas temps turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas eirozonas biržās pirmdien pieauga, sākot jauno gadu uz pozitīvas nots pēc smaga 2022.gada, lai gan Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva brīdināja, ka trešdaļai pasaules ekonomikas šogad draud recesija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,9%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 1,1%. Londonas biržā, Volstrītā un naftas tirgos tirdzniecība nenotika, turpinoties Jaungada brīvdienām. Arī lielākā daļa Āzijas akciju tirgu bija slēgti.

Akciju tirgu noskaņojumu pirmdien uzlaboja Vācijas un Francijas valsts obligāciju ienesīguma samazināšanās.

SVF vadītāja Georgijeva svētdien pārraidītā ASV televīzijas intervijā brīdināja, ka 2023.gads pasaules ekonomikai būs "smagāks par aizvadīto gadu".

"Kāpēc? Jo trīs lielajās ekonomikās - ASV, ES, Ķīnā - visās vienlaicīgi būs [ekonomikas izaugsmes] palēnināšanās," Georgijeva sacīja telekanālam CBS sniegtajā intervijā. "Mēs paredzam, ka trešdaļā pasaules ekonomikas būs recesija."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publicēšanu, kuri parādīs, vai patēriņa cenas kritušās no desmitiem gadu augstākajiem līmeņiem.

Trešdien gaidāmie inflācijas dati ļaus izteikt pieņēmumus par to, vai ASV federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes.

ASV centrālā banka ir krasi paaugstinājusi procentlikmes, lai samazinātu inflāciju, bet investori bažījas, ka stingrāka monetārā politika var iegrūst pasaules lielāko ekonomiku recesijā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozēja, ka pasaules ekonomikai šogad būs izaugsme 2,8%, bet nākamgad – 3% apmērā.

ASV ekonomikas izaugsmi SVF prognozē šogad 1,6%, bet nākamgad – 1,1% apmērā.

Kriptovalūtas "bitcoin" vērtība otrdien pakāpās virs 30 000 ASV dolāru, un tas notika pirmoreiz 10 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF vadītāja noliedz apsūdzības par Doing Business reitinga ietekmēšanu

LETA--AFP, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva ceturtdien noliedza neatkarīgā izmeklēšanā pausto informāciju, ka savā iepriekšējā darbavietā Pasaules Bankā (PB) viņa likusi darbiniekiem mainīt reitingu "Doing Business", lai izpatiktu Ķīnai.

Balstoties uz šo informāciju, PB paziņoja, ka nekavējoties aptur "Doing Business" veidošanu, jo izmeklēšanā atklātas neprecizitātes 2018. un 2020.gada izdevumos.

Georgijeva, kura 2019.gada oktobrī stājās SVF vadītājas amatā, noliedz savu līdzdalību šajā jautājumā.

"Es pilnībā nepiekrītu šiem atklājumiem un interpretācijai par datu neprecizitātēm saistībā ar manu lomu PB veidotajā 2018.gada "Doing Business" reitingā," norāda Georgijeva.

Tikmēr ASV Finanšu ministrija pavēstījusi, ka šie ir nopietni atklājumi un tā veic sīkāku informācijas izvērtēšanu.

Pasaules Bankas "Doing Business" reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu desmit dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus. Reitingā tiek vērtētas formālās procedūras, kas veicina vai ierobežo uzņēmējdarbības aktivitāti lielākajā pilsētā - valsts uzņēmējdarbības centrā. "Doing Business" paļaujas uz respondentu viedokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaules Banka gatavo trīs miljardus dolāru lielu palīdzības paketi Ukrainai

LETA--DPA, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules banka (PB) gatavo trīs miljardus dolāru lielu palīdzības paketi Ukrainai tuvākajos mēnešos.

Aptuveni 350 miljoni dolāru tiks ātri piešķirti Ukrainas budžeta stabilizēšanai, pavēstīja PB prezidents Deivids Malpass.

PB apstiprinājums līdzekļu piešķiršanai gaidāms šajā nedēļā.

Tiks arī ātri piešķirti 200 miljoni dolāru veselības un izglītības projektiem.

Tikmēr Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šobrīd izskata Ukrainas pagājušajā nedēļā iesniegto lūgumu pēc ārkārtas finansējuma.

Lēmums par to varētu tikt pieņemts nākamnedēļ un SVF šobrīd arī strādā pie palīdzības sniegšanas Ukrainai 2,2 miljardu ASV dolāru apmērā aizdevumu programmas ietvaros, kas noslēgsies jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES plāno emitēt jaunus parāda vērtspapīrus 10 miljardu eiro vērtībā

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) plāno emitēt jaunus Eiropas Savienības (ES) parāda vērtspapīrus 10 miljardu eiro vērtībā, lai segtu Ukrainas īstermiņa finansēšanas vajadzības nākamo trīs mēnešu laikā, ziņoja izdevums "Politico", atsaucoties uz trim Eiropas diplomātiem.

Par šo plānu oficiāli tiks paziņots 18.maijā. Plāns līdzekļu piesaistīšanai Ukrainas atbalstam būs radniecīgs programmai SURE, kas tika izmantota Covid-19 pandēmijas laikā, lai vāktu līdzekļus uz laiku bez darba palikušajiem.

Pēc Ukrainas valdības un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) datiem, Ukrainai ir vajadzīgs atbalsts 5 miljardu eiro apmērā katru mēnesi. Šie līdzekļi ir vajadzīgi sociāliem tēriņiem, kā arī militāriem izdevumiem, atgādināja "Politico".

Tas nozīmē, ka tuvākajos trīs mēnešos Ukrainai būs vajadzīgi 15 miljardi eiro. Trešdaļu šīs summas sola piešķirt ASV.

EK 6.maijā informēja ES valstu vēstniekus par plānu, kas paredz emitēt EK parāda vērtspapīrus uz ES valstu sniegtu garantiju pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug, Baidenam parakstot ASV ekonomikas atbalsta plānu

LETA--AFP, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien pieauga, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nolemjot saglabāt nemainīgu obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu un ASV prezidentam Džo Baidenam parakstot 1,9 triljonus dolāru vērto ekonomikas atbalsta plānu.

Baidens cer pēc iespējas ātrāk realizēt tā galvenos punktus, tostarp piešķirt vairumam amerikāņu līdz 1400 ASV dolāriem lielu finansiālu atbalstu, paplašināt atbalstu bezdarba gadījumā, palielināt resursus skolu ātrai atvēršanai un atbalstu uzņēmumiem un kopienām, ko smagi skārusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Nasdaq Composite".

Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, bet Parīzes biržas indekss pieauga līdz viena gada augstākajam līmenim. Palielinājās arī Londonas biržas indekss.

Daži ekonomisti bažījas, ka ASV federālās valdības dāsnums būs katalizators lielam inflācijas lēcienam, kas varētu likt Federālo rezervju sistēmai (FRS) pēkšņi mainīt savu politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas un britu mārciņas vērtība pieaug pēc Anglijas Bankas intervences

LETA--AFP/AP, 29.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, kā arī palielinājās britu mārciņas vērtība pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Šī "intervence palīdzēja nomierināt tirgus un noveda pie šorīt redzētā [obligāciju ienesīguma] kāpuma maiņas uz pretēju tendenci", sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Anglijas Bankas intervence notika pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) paustas kritikas par jauno Lielbritānijas budžetu, kas tas varot palielināt nevienlīdzību un saasināt inflāciju.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru, kas bija noslīdējusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, pēc šīs intervences pieauga par apmēram 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien kritās ASV un pieauga Eiropā, savukārt ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu sasniedza pēdējā gada laikā augstāko līmeni, ko sekmēja augošs optimisms par globālās ekonomikas atkopšanos.

Šis optimisms tomēr noveda līdz kritumam Volstrītā, pieaugot bažām, ka ekonomikas atkopšanās sekmēs inflāciju un pamudinās ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) ātrāk pacelt procentlikmes.

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva sacīja, ka ekonomikas izaugsme paātrinās, bet brīdināja par aizvien lielākiem globālās ekonomikas nevienmērīgas atkopšanās riskiem.

"Mēs gaidām, ka inflācija paliks ierobežota, bet ātrāka ASV [ekonomikas] atkopšanās var izraisīt strauju procentlikmju kāpumu, kas var novest pie finanšu apstākļu krasas pastiprināšanas - un ievērojamām kapitāla aizplūšanām no jaunajām un attīstības ekonomikām," teica Georgijeva savā uzrunā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās un britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazinājās pirms svarīgu ASV nodarbinātības datu publicēšanas, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītājai Kristalinai Georgievai brīdinot par globālās recesijas risku palielināšanos.

Naftas cenas pasaulē turpināja pieaugt pēc naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ vienošanās no novembra krasi samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas.

OANDA tirgus analītiķis Kreigs Erlams sacīja, ka akciju cenu agrīnu kāpumu Eiropas tirgos drīz nomainīja kritums, jo "investori ieņem piesardzīgu pieeju" pirms piektdien gaidāmās ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamo soli.

Akciju cenas Volstrītā kritās pēc bažām, ka negaidīti labi ASV nodarbinātības dati var veicināt akciju cenu samazināšanos, ņemot vērā prognozes par agresīvāku procentlikmju pacelšanu.

"Ir jābūt ļoti drosmīgam, lai šodien riskētu pirms nodarbinātības datu [publicēšanas]. Šodien cilvēki nogaida," sacīja "Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins.

Komentāri

Pievienot komentāru