Jaunākais izdevums

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

No Baltijas valstīm otru straujāko IKP samazinājumu šogad SVF sagaida Lietuvā, kur kritums prognozēts 8,1% apmērā, kamēr nākamgad Lietuvas ekonomikā SVF sagaida 8,2% izaugsmi. Oktobrī SVF lēsa, ka Lietuvā šogad IKP palielināsies par 2,7%.

Vienlaikus deflācija Lietuvā šogad prognozēta 0,3% apmērā, bet nākamgad inflācija veidos 1,7%.

Savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 6% apmērā no IKP, kas nākamgad saruks līdz 4,5%. SVF Lietuvā sagaida bezdarba līmeņa kāpumu šā gada beigās līdz 8,9%, salīdzinot ar 6,3% pirms gada, bet nākamgad tas samazināsies līdz 8,1%.

Igaunijā SVF šogad prognozē ekonomikas kritumu 7,5% apmērā, bet nākamgad paredzēta 7,9% izaugsme. Rudenī fonds prognozēja Igaunijas ekonomikas pieaugumu šogad 2,9% apmērā.

Inflāciju SVF Igaunijā šogad un nākamgad sagaida attiecīgi 1,5% un 2% apmērā.

Igaunijas kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts deficīts 2,7% apmērā no IKP, bet nākamgad tas tiek lēsts 1,9% apmērā no IKP.

Savukārt bezdarbs Igaunijā, pēc SVF aplēsēm, gada beigās sasniegs 6%, bet nākamgad kritīsies līdz 4,7%.

Eirozonā kopumā SVF prognozē 7,5% IKP kritumu šogad, bet nākamgad tiek lēsta ekonomikas izaugsme 4,7% apmērā.

Inflāciju 19 valstu veidotajā vienotās valūtas zonā SVF šogad un nākamgad sagaida attiecīgi 0,2% un 1% apmērā. Kārtējo maksājumu kontā šogad prognozēts pārpalikums 2,6% apmērā no IKP un 2,7% pārpalikums nākamgad. Savukārt bezdarbs eirozonā šogad palielināsies līdz 10,4%, bet nākamgad kritīsies līdz 8,9%, teikts SVF pavasara prognozēs.

Eiropas lielākajā ekonomikā - Vācijā - IKP kritums šogad prognozēts 7% apmērā, bet nākamgad prognozēta izaugsme 5,2% apmērā.

SVF prognozē, ka Apvienotajā Karalistē, kur pērn ekonomikas izaugsme bija 1,4%, šogad IKP saruks par 6,5%, bet nākamgad pieaugs par 4%.

Nevienā Eiropas valstī SVF šogad neprognozē ekonomikas pieaugumu. Kopumā Eiropā gaidāms IKP kritums 6,6% šogad, bet nākamgad prognozēta 4,5% izaugsme. Savukārt attīstīto valstu grupā kopējā ekonomikas lejupslīde SVF vērtējumā šogad būs 7,3%, bet nākamgad atgriezīsies izaugsme 4,6% apmērā.

SVF Eiropas attīstības reģionā šogad prognozē IKP kritumu par 5,2%, bet nākamgad - izaugsmi par 4,2%. Šajā valstu grupā, piemēram, Horvātijai tiek prognozēta IKP lejupslīde par 9%, Ukrainai IKP kritums tiek gaidīts 7,7% apmērā, bet Baltkrievijā paredzēts 6% samazinājums.

ASV ekonomikā lejupslīdi SVF prognozē šogad 5,9% apmērā, bet nākamgad tiek lēsta 4,7% izaugsme, savukārt pasaulē trešās lielākās ekonomikas - Japānas - IKP kritums šogad būšot 5,2%, bet nākamgad gaidāms IKP palielinājums 3% apmērā.

Ķīnā šogad tiek prognozēta ekonomikas izaugsme par 1,2%, bet nākamgad - par 9,2%, savukārt Indijā šogad un nākamgad IKP pieaugums tiek gaidīts attiecīgi 1,9% un 7,4% apmērā.

Krievijā SVF šogad prognozē IKP kritumu par 5,5%, bet nākamgad tiek gaidīta 3,5% ekonomikas izaugsme.

Pasaules ekonomikai fonds šogad paredz 3% lejupslīdi, bet nākamgad prognozēta izaugsme 5,8% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar savām jaunākajām prognozēm par pasaules ekonomikas sniegumu šonedēļ klajā nāca Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes aplēse, salīdzinājumā ar iepriekšējo, bija optimistiskāka, lai gan uzmanība tika vērsta uz visai neviendabīgo ekonomiku atkopšanos.

SVF nu paredz, ka globālā tautsaimniecība šogad saruks par 4,4%, kas ir mazāk nekā iepriekš paredzētie 5,2%. Nākamajam gadam SVF pasaulei paredz pieaugumu par 5,2%, kur iepriekšējā prognozē bija 5,4% apmērā.

Latvijai prognozē straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs 

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad...

Jāsecina, ka vismaz pagaidām vel nav mainījies pamata pieņēmums, ka šā gada ekonomikas planēšanu zemāk nomainīs visai strauja atgūšanās. Pamatā prognoze uz augšu koriģēta, jo straujāk uz izaugsmes ceļa atgriezusies Ķīna, liecina pieejamā informācija. Tāpat labāk vismaz līdz šim klājies ASV un Eiropai.

Šogad tiek gaidīta ASV ekonomikas samazināšanās par 4,3%. Iepriekš SVF lēsa, ka tie būs veseli 8%. Savukārt nākamgad šī izaugsme varot būt 3,1% apmērā. No eirozonas IKP šogad tiek gaidīts kritums par 8,3%, kur iepriekš tika prognozēts “gāziens” par 10,2%.

Daudz labāk varētu klāties Ķīnai, kuras tautsaimniecība šogad varētu pat pieaugt - gandrīz par 2% un nākamgad – par 8,2%. Visai strauji izaugsmes prognozes cirptas Indijai – tās ekonomika šogad varētu saplakt vairāk nekā par 10%, paredz SVF (iepriekšējā prognoze tai bija -4,5% apmērā).

Kopumā gan jāteic, ka kāda veida prognozēšana jau nosacīti “normālos” laikos dažkārt spēj izpelnīties visai lielu (un pamatotu) skepsi. Šobrīd to daļēji, iespējams, varētu salīdzināt ar šaušanu tumsā.

Visai šai sāgai sekošot ievērojams parāda pieaugums. Attīstītajām ekonomikām tas augšot par 20 procentpunktiem un jau nākamgad sasniegšot 125% no to IKP.SVF arī lika noprast, ka, neskatoties uz šādiem pozitīva virzienā koriģētiem IKP skaitļiem, pandēmijai realitātē būs paliekoša un visai plaša negatīva ietekme.

Dzīves līmenim liela daļā pasaules saņemot pamatīgu triecienu, pirmo reizi divu desmitu gadu laikā palielināšoties, piemēram, ekstremālas nabadzības gadījumu skaits. Lielākā daļa pasaules ekonomiku arī saskaršoties ar paliekošu kaitējumu to piedāvājuma potenciālam un rētām no šīs dziļās recesijas, teic SVF pārstāvji un brīdina, ka dzīvotspējīgas vidējā termiņā var nebūt veselas nozares.

Ceļošanas kritums un bankroti turklāt izraisīšot “ievērojamus izlaides zaudējumus” arī pēc pandēmijas mazināšanās. “Īpaši sarežģītā vietā” būšot valstis, kas atkarīgas no tūrisma un izejvielu pārdošanas ieņēmumiem.“ Tas būs lēni. Tāpēc mēs to raksturojam kā ilgu, nevienmērīgu un neskaidru kāpumu. Var novērot, ka zemas kvalifikācijas darbiniekiem, jauniešiem un sievietēm darba tirgū klājas sliktāk. Tāpēc mēs redzam pieaugošu nevienlīdzību, kad nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki,” Bloomberg norādījusi SVF galvenā ekonomiste.

Viņa arī piebilda, ka valstīm nevajadzētu pārtraukt stimulēšanu. Tieši valdību un centrālo banku rīcība pagaidām esot bijusi atbildīga par mīkstāku ekonomiku piezemēšanos. Proti, īstermiņā valstīm, kas var piekļūt finansējumam, vajadzētu aizņemties tik daudz, cik nepieciešams, lai pasargātu savus iedzīvotājus no veselības krīzes un ierobežotu ekonomisko izaicinājumu apmēru, uzvēra SVF.

Saskaņā ar SVF datiem, valdības visā pasaulē ir īstenojušas ekonomikas palīdzības pasākumus (nodokļu izmaiņu un papildu savu tēriņu ziņā) sešu triljonu ASV dolāru vērtībā. Iestāde arī ieskicēja, ka ļoti ticams ir tas, ka, lai pakarotu ekonomisko kaitējumu, nāksies paaugstināt nodokļus bagātniekiem un uzņēmumiem kā tādiem. Proti, kaut arī jaunu valdības ieņēmumu pasākumu pieņemšana krīzes laikā būšot sarežģīta, tām tāpat var nākties apsvērt progresīvo nodokļu paaugstināšanu turīgajiem un tām personām, kuras krīze skārusi salīdzinoši mazāk. Ar papildu nodokļiem varot tikt aplikti arī īpašumi, kapitāla pieaugums un cita veida bagātība.

SVF arī izceļ, ka Covid-19 pandēmija var būt nozīmīgs tests pasaules finanšu sistēmai. Kādi jauni vīrusa uzplūdi, politikas kļūdas un citi šoki varot mijiedarboties ar iepriekšējām “vājībām”, kas savukārt var nozīmēt papildu riskus visai ekonomikai. Piemēram, eksistenciālas problēmas varot skart kompānijām, kurām ir lielas parādsaistības un kuras atkarīgas no zemām procentu likmēm. Sevišķi bīstami laiki var būt arī mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt daudz maz lētam kapitālam vai kapitāla tirgum kā tādam. SVF neizslēdz, ka ievērojams bankrotu skaita pieaugums var novest pat pie stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, kas būs pretvējš ekonomikas atveseļošanās burās. Turklāt šāda situācija sevišķi aktuāla varot būt Eiropā, kur ir liels mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars un kur tie atbildīgi par divās trešdaļām no darbvietām.

Katrā ziņā visā notiekošajā var izcelt vismaz vienu citu interesantu aspektu. To, ka tā pati Ķīna, kas bija pandēmijas perēklis un ir iesaistījusies visai asā pretstāvē ar Rietumiem, pēc šīs krīzes var būt daudz spēcīgākās pozīcijas. Ja vērtē SVF aplēses, tad nākamā gada beigās globālais IKP tiek paredzēts par 0,6% lielāks nekā tas bija 2019. gada beigās. Tomēr par lielu daļu no šā kāpuma būs atbildīga tieši Ķīna.

Arī, piemēram, Financial Times ziņo, ka pandēmija izceļ Rietumu un Āzijas valstu diverģenci – kamēr Eiropa neskaidrība ir milzīga, liela daļa Āzija atgriezusies daudz maz uz ierastās takas (iekšējam tirgum nav tādi apdraudējumi). Protams, arī Āzijas gadījumā nav skaidrs, no kurienes radīsies pieprasījums, lai uzturētu globālo atveseļošanos 2021. gadā un pēc tam. Āzija lielā mērā atkarīga no tā paša Rietumu pieprasījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puse pasaules valstu ir vērsušās Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), lai saņemtu ārkārtas aizdevumus un tādējādi pārvarētu finanšu krīzi, ko izraisījusi globālā koronavīrusa pandēmija, ziņo "CNN".

Vairāk nekā 100 valstis līdz šim ir lūgušas ārkārtas palīdzību, pavēstījusi SVF vadītāja Kristalina Georgijeva.

Viņa sacīja, ka SVF ir gatavs izmantot "pilnu instrumentu komplektu un finansējumu 1 triljona ASV dolāru apmērā", atzīmējot, ka līdz šim 10 valstis ir saņēmušas ārkārtas palīdzību un pusei no pārējām valstīm to vajadzētu saņemt līdz aprīļa beigām.

SVF brīdinājis, ka pasaules ekonomika ir uz ceļa, kas ved uz dziļāko lejupslīdi kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, un valdībām un veselības aizsardzības iestādēm jāstrādā kopā, lai novērstu vēl sliktāku iznākumu.

SVF vadītāja arī mudinājusi centrālās bankas "tērēt tik daudz, cik varat".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikai draud būtisks kaitējums koronavīrusa pandēmijas dēļ, kas var būt krietni smagāks nekā 2009.gadā, un šai krīzei būs nepieciešami vēl nepieredzēti atbalsta pasākumi, pirmdien paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgieva.

Georgieva aicina attīstītās valstis nodrošināt lielāku atbalstu zemu ienākumu valstīm, kuras apdraud ievērojama finanšu līdzekļu aizplūšana, un viņa norāda, ka SVF ir gatavs mobilizēt visas savas aizdevumu izsniegšanas spējas viena triljona dolāru apmērā.

SVF vadītāja brīdina, ka ekonomikas prognozes pasaules ekonomikai šim gadam "ir negatīvas - recesija, kas būs vismaz tikpat smaga, kā globālajā finanšu krīzē, vai pat smagāka."

Pasaules ekonomika 2008.gada globālās finanšu krīzes dēļ 2009.gadā samazinājās par 0,6%, taču tādas attīstības valstis kā Ķīna un Indija tajā laikā piedzīvoja strauju izaugsmi.

Taču koronavīrusa pandēmija rada ekonomiskos un humānos postījumus visā pasaulē, un daļa analītiķu prognozē, ka globālās ekonomikas kritums varētu sasniegt 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pandēmija būs atnesusi vēl lielāku Ķīnas ietekmi

Jānis Šķupelis, 10.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Dažādo pasaules ekonomiku atveseļošanās procesā uz pārējo fona arvien izteiktāk iezīmējas, ka līderis ir neviens cits kā Ķīna, kurā bija meklējami Covid-19 pirmsākumi.

Pasaule strauji mainās, un pagaidām izskatās, ka Ķīna šajā izmaiņu procesā savu vietu uz globālās skatuves būs padarījusi vien pārliecinošāku.

Ķīnas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā samazinājās par 6,8%, tomēr jau trešajā ceturksnī gada skatījumā pieauga par 4,9%. Salīdzinājumam – eirozonas IKP šā gada pirmajā, otrajā un trešajā ceturksnī noplanēja zemāk par attiecīgi 3,3%, 14,8% un 4,3%. Eiropai nespējot ierobežot pandēmiju, arī tuvākajā nākotnē ekonomikas aktivitāte neizskatās diez ko pārliecinoša, un lielā mērā tā ir atkarīga no valdību stimuliem. Savukārt ASV tautsaimniecība šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā pieauga par 0,3%. Pēc tam otrajā ceturksnī tā samazinājās par 9% un trešajā ceturksnī – par 2,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%, taču sekas no šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma būs pilnīgi atšķirīgas nekā iepriekšējā ekonomikas krīzē, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc nav iespējams precīzi prognozēt ekonomikas sabremzēšanās apmēru.

"Runāt par ļoti konkrētiem cipariem ir krietni pāragri, jo mēs nezinām, kad un kā vīrusa izplatība beigsies. (..) Nenoteiktība ir ļoti augsta. Pašreizējā brīdī stāsts vairāk ir par to, vai šogad sabremzēšanās būs viencipara skaitlis, vai ieslīdēs teritorijā virs mīnus 10%," pauda Kazāks.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra - pat, ja šoreiz kritums ekonomikā būs dziļāks nekā 10%, tas būs nevis uzņēmumu bankrotu, strauja bezdarba kāpuma un milzīgas emigrācijas dēļ, kā tas bija iepriekšējā reizē, bet gan saistībā ar "ekonomikas uzlikšanu uz pauzes".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Argentīnas prezidents atraida atlikušo SVF naudu 11 miljardu dolāru apmērā

LETA--AFP, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Argentīnas jaunievēlētais kreisais prezidents Alberto Fernandess otrdien paziņoja, ka viņš atraidīs Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aizdevuma atlikušo daļu 11 miljardu ASV dolāru apmērā, kad viņš decembrī stāsies amatā.

Aizejošais labēji centriskais prezidents Maurisio Makri pērn vienojās ar SVF par 57 miljardu dolāru lielu aizdevuma paketi, bet viņa noteiktie taupības pasākumi nav noregulējuši ekonomiku.

"Es gribu apturēt [naudas] lūgšanu un lai viņi man ļautu samaksāt," teica Fernandess, kurš oktobrī prezidenta vēlēšanās sakāva Makri un 10.decembrī stāsies prezidenta amatā.

"Man ir milzu problēma. Un es lai lūgtu vēl 11 miljardus dolāru?" sacīja Fernandess intervijā Argentīnas radiostacijai "Radio Con Vos".

Fernandess teica, ka viņš "mēģinās atdzīvināt ekonomiku, lai samaksātu un saprātīgi atrisinātu šo parāda problēmu". Protekcionistiski noskaņoto peronistu atgriešanās pie varas ir radījusi bažas par vēl vienu valsts parāda defoltu un izraisījusi Argentīnas peso vērtības samazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF un Ukraina vienojas par piecu miljardu eiro palīdzības programmu

LETA--AFP, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paziņojis, ka ir panākta principiāla vienošanās ar Ukrainu par jaunu trīs gadu palīdzības programmu kara novārdzinātajai valstij 5,5 miljardu ASV dolāru (piecu miljardu eiro) apmērā.

SVF vadītāja Kristalīna Georgijeva apsveica vienošanos, piebilstot, ka tas vēl jāapstiprina fonda valdei.

Georgijeva paziņoja, ka sestdien telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apsveikusi "iespaidīgo progresu" reformu īstenošanā un "saprātīgo ekonomikas politiku".

"Mēs ar prezidentu vienojāmies, ka Ukrainas ekonomikas panākumi pamatā ir atkarīgi no likuma varas stiprināšanas, tiesu sistēmas neatkarības veicināšanas un dažādu interešu ietekmes mazināšanas," viņa sacīja.

SVF un citi starptautiskie donori vairākkārt prasījuši Ukrainai piesaistīt tik ļoti nepieciešamās investīcijas, novēršot plaši izplatīto korupciju un oligarhu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SVF: Ekonomikas lejupslīde nav tik smaga, cik uzskatīts iepriekš

LETA--AFP, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas izraisītā globālās ekonomikas lejupslīde nebūs tik smaga, cik uzskatīts sākotnēji, pateicoties valdību nodrošinātajam finanšu atbalstam, otrdien paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva.

Taču viņa uzsvēra, ka krīze vēl nebūt nav pārvarēta.

"Aina šobrīd ir mazāk drūma..., ļaujot nedaudz uzlabot mūsu pasaules ekonomikas prognozi 2020.gadam," Georgijeva sacīja pirms SVF un Pasaules Bankas sanāksmes nākamnedēļ, kurā fonds publiskos jaunās prognozes.

Jūnijā SVF prognozēja, ka pasaules ekonomika šogad samazināsies par gandrīz 5%, taču rādītāji otrajā un trešajā ceturksnī bijuši labāki, kā gaidīts.

Georgijeva atzinīgi novērtē ārkārtējos politiskos pasākumus, kas mājsaimniecībām un uzņēmumiem kopumā snieguši finansiālu atbalstu 12 triljonu dolāru apmērā.

Taču viņa aicina valdības priekšlaicīgi nepārtraukt to sniegto palīdzību, jo prognozes nākamajam gadam ir dažādas un neskaidras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koronavīrusa novājinātā Irāna lūdz finanšu palīdzību

LETA--AP, 12.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irāna ceturtdien paziņoja, ka pirmo reizi kopš 1962.gada lūgusi finanšu palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), un līdzekļus paredzēts izmantot koronavīrusa izplatības apkarošanai.

Irānas centrālās bankas vadītājs Abdilnasers Hemati norādīja, ka valsts SVF lūgusi ārkārtas aizdevumu piecu miljardu ASV dolāru (4,3 miljardu eiro) apmērā.

Viņš sacīja, ka Irāna šo lūgumu izteikusi pagājušajā nedēļā SVF vadītājai Kristalinai Georgievai nosūtītā vēstulē.

Irānas ekonomiku jau iepriekš negatīvi ietekmējušas ASV noteiktās sankcijas, kuru dēļ ierobežotas Teherānas iespējas pārdot savu naftu. Nesenā koronavīrusa epidēmija Irānā šīs ekonomikas problēmas tikai saasinājušas, jo Irānas kaimiņvalstis slēgušas savas robežas ar valsti un vairākas valstis ierobežojušas ceļošanu uz Irānu.

Irānas Veselības ministrija ceturtdien paziņoja, ka ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 valstī miruši vēl 75 cilvēki, tādējādi kopējais upuru skaits sasniedzis 429, bet saslimuši vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB prezidenta amatā stājas Kristīne Lagarda

LETA--AFP, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta amatā piektdien stājas bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda.

Francijas pārstāve Lagarda eirozonas centrālās bankas prezidenta amatam tika izvirzīta Eiropas Savienības samitā jūnijā.

ECB prezidenta amatā viņa nomaina Mario Dragi no Itālijas, kuram beidzas pilnvaru termiņš. ECB prezidentu nevar iecelt amatā uz otru pilnvaru termiņu pēc kārtas.

Lagarda bija SVF izpilddirektore kopš 2011.gada, bet pēc izvirzīšanas ECB prezidenta amatam viņa pārtrauca pienākumu pildīšanu. Pirms darba SVF viņa ieņēma vairākus ministru amatus Francijas valdībā, tostarp bija ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministre no 2007. līdz 2011.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija pirmdien pabeidza 2,7 miljardu eiro aizdevuma priekšlaicīgu atmaksu, kas tika saņemts no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), teikts publiskotajā valsts Finanšu ministrijas paziņojumā.

Ministrija norāda, ka tādējādi tiek samazinātas aizņēmumu izmaksas, uzlabota Grieķijas parādsaistību dzīvotspēja un veicināta finanšu tirgu uzticība.

Apmaksātā SVF aizdevuma procentu likme veidoja 4,91%, lai arī pašreizējās likmes Grieķijas parādsaistībām ir krietni zemākas, skaidro ministrija.

Aizdevuma priekšlaicīga atmaksa Grieķijai ietaupīs aptuveni 70 miljonus eiro.

Šis aizdevums bija daļa no 289 miljardu eiro vērtās Eiropas Savienības un SVF glābšanas programmas.

Trešā un pēdējā Grieķijas glābšanas programma noslēdzās 2018.gada augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SVF: Šī ekonomiskā krīze smagāk skar sievietes

Lelde Petrāne, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas izraisītā krīze ekonomikā vairāk skar sievietes nekā vīriešus, un tas var mazināt progresu, kas daudzu gadu laikā panākts, lai uzlabotu sieviešu iespējas, atsaucoties uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekonomistu norādēm, vēsta "CNN".

"Covid-19 pandēmija draud samazināt progresu, kas panākts, lai nodrošinātu sieviešu iespējas ekonomikā, palielinot dzimumu nevienlīdzību, kas joprojām pastāv," norāda SVF.

Atšķirībā no 2008. gada lejupslīdes, darba zaudēšana šajā krīzē ir īpaši aktuāla tajās jomās, kurās ir pārstāvēts liels skaits sieviešu, piemēram, mazumtirdzniecība, tūrisms un viesmīlība.

Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs pirms pandēmijas sievietes bija nodarbinātas vairāk nekā pusē no darbavietām atpūtas un viesmīlības nozarē, liecina oficiālie dati. Ekonomisti akcentē, ka būs nepieciešams ilgs laiks, līdz nozare atgriezīsies tur, kur tā bija pirms Covid-19 uzliesmojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Āzijas biržās otrdien kritās, investoriem uztraucoties par jauno SARS radniecīgo koronavīrusu Ķīnā, un šai tendencei sekoja ASV un vairums Eiropas akciju tirgu.

"AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds saistīja kritumu akciju tirgos ar "ziņām, ka nāvējošais vīruss izplatījies uz kaimiņvalstīm ar visiem potenciālajiem ekonomikas traucējumiem, ko tas var izraisīt".

Analītiķi arī atsaucās uz Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārskatu par globālo tautsaimniecību un lielākajām valstu ekonomikām, kurā pirmdien samazinātas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka šogad pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3,3%, bet nākamgad - par 3,4%. Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas oktobrī, ekonomikas izaugsme šim gadam samazināta par 0,1 procentpunktu, bet nākamajam gadam - par 0,2 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību mēģinājumi slāpēt pandēmijas izaicinājumus pasaulē (arī tepat Latvijā) pamatā notikuši uz parāda rēķina.

Šāda situācija gan daudzus biznesus, gan mājsaimniecības padarījušas atkarīgus no turpmākas politiķu labvēlības. Tomēr, pandēmijai noplokot, var atkal parādīties aicinājumi kārtībā savest valstu budžeta deficītus. Kopumā gan pārāk strauja ekonomikas atraušana no stimuliem var izrādīties ļoti bīstama politika.

Piemēram, The Wall Street Jorunal raksta, ka viena no lietām, ko bagātajām pasaules valstīm vajadzētu tā kā zināt pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes, ir tā, ka kādu parādu cirpšana var nodarīt vairāk ļaunumu nekā labumu, ja tas tiek veikts pirms ekonomika ir sadziedējusi savas brūces, lai arī cik ilgi tas prasītu. Valdot šādam fonam, tādējādi tiek spriests, ka daudzas pasaules valdības šoreiz vēl ilgi var neatgriezties kādu būtisku savu tēriņu samazināšanas stadijā. Tiek lēsts, ka daudzu stratēģija, lai mazināt parādus, būs paļaušanās uz izaugsmi un rekordzemajām procentu likmēm. "Ja mēs saskaramies ar “vienreiz 50 gados” šoku, tad arī šie parādi būs jāatmaksā aptuveni 50 gadu laikā. Pēc iepriekšējās finanšu krīzes mēs esam uzzinājuši, ka priekšlaicīga taupība var iešaut kājā,” teikuši arī, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukta kritums par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 100 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā, tādējādi, īstenojoties SVF prognozētajam Latvijas IKP sarukumam par 8.6%, valsts budžets šogad nesaņems aptuveni 860 milj. eiro.

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē apspriestais. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs atzina, ka pašreizējos apstākļus daži analītiķi salīdzina ar otro pasaules karu. "Domāju, ka tas nav pārspīlēts, jo atradomies sprādziena epicentrā, kas lēnām izplatās un secīgi skar katru nozari. Sociālā un fiskālā ziņā ir vairāk lietu, ko nezinām, nekā to, ko zinām," skaidroja A. Zakatistovs.

Viņš atzina, ka pašlaik ir dažādi minējumi, kā kritīs ekonomika un kā "sastāsies cipari" pēc trīs mēnešiem. "IKP noteikti kritīs, SVF prognozēja ka būs - 8,6% (iepriekš Latvijas Banka prognozēja iespējamo kritumu 6,5% apmērā) un katrs procents nozīmē 100 milj. eiro mazāk budžeta ieņēmumos. Un katrs var rēķināt un domāt. Kad zināsim, tad arī varēsim atbildīgi rīkoties," uzsvēra A. Zakatistovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Koronavīrusa dēļ darbību Spānijā apturējuši 13% viesnīcu un restorānu

LETA--AFP, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ Spānijā darbu pavisam pārtraukuši aptuveni 40 000 bāru, viesnīcu un restorānu jeb 13% šāda veida iestāžu, liecina Spānijas Viesnīcu federācijas apkopotā informācija.

Federācijas aplēses liecina, ka līdz gada beigām darbību pārtraukušu bāru, viesnīcu un restorānu skaits varētu pieaugt līdz 65 000 jeb 20%.

"Šie dati apstiprina mūsu sliktākās prognozes," norāda federācija. "Vasaras karstākajā laikā un mēnesi pēc tam, kad Eiropas valstis no jauna atvēra savas robežas, populārās tūrisma vietās nav tūristu. Tāda ir skarbā patiesība."

Tādā tūristu iecienītā galamērķī kā Baleāru salās darbību atsākusi mazāk nekā puse bāru un restorānu, skaidro federācija.

Tāpat uzņēmējdarbības apstākļi joprojām saglabājas vāji Spānijas lielākajās pilsētās, kurās cilvēki lielākoties strādā attālināti.

Federācija prognozē, ka viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozares apgrozījums šogad var nokristies pat par 50%, kā arī var tikt likvidēti aptuveni 900 000 līdz 1,1 miljons tiešo un netiešo darbavietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī globālo saistību apmērs pirmo reizi vēsturē pārsoļojis pāri apaļajai 250 triljonu ASV dolāru atzīmei, liecina Starptautiskā Finanšu institūta (Institute of International Finance jeb IIF) dati.

Vairāk nekā par 60% no jauna parāda pieauguma iepriekšējo 12 mēnešu laikā (līdz jūlijam) bijusi atbildīga aizņemšanās ASV un Ķīnā. Pagaidām nav vērojamas pazīmes, ka parāda pieaugums varētu bremzēties. Tiek lēsts, ka šā gada beigās pasaules kopējais parāds pārsniegs 255 triljonus ASV dolārus, kas būtu aptuveni trīs reizes vairāk nekā globālās tautsaimniecības apmērs (savukārt uz vienu planētas iedzīvotāju tie ir aptuveni 32,5 tūkst. ASV dolāru) jeb ap 320% no tās IKP. 2000. gadā tie bija 170% no IKP.

IIF arī brīdinājis, ka pēdējā laikā vairākas attīstības reģiona valstis centīgi aizņēmušās ārvalstu valūtās, kas tām var radīt zināmus izaicinājumus nākotnē, ja to ekonomikas sabremzēsies straujāk. Uz pārējo fona šajā ziņā tika izcelta Turcija, Meksika un Čīle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes, un, ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, tajā skaitā, koronavīrusa Covid-19 ietekmi, prognozē, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 6,5%.

Tāpat LB paredz, ka inflācija būs 0,5%.

Turklāt šīs prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule negūs panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā, kas ir nozīmīgs priekšnosacījums, lai gada otrajā pusē atsāktos ekonomiskā izaugsme, norāda centrālās bankas eksperti.

Saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumu Covid-19 straujā izplatīšanās rada augstu nenoteiktību un krasu tirgus dalībnieku noskaņojuma kritumu globālajā vidē, kā arī nozīmīgus uzņēmējdarbības traucējumus, kas pastiprina globālās recesijas iespējamību. Ietekme uz pasaules tautsaimniecību lielā mērā būs atkarīga no koronavīrusa izplatīšanās un tā apkarošanai noteikto ierobežojumu apjoma un ilguma, šos negatīvos efektus daļēji kompensējot izziņotajām apjomīgajām valstu fiskālās politikas iniciatīvām vienlaikus ar ļoti atbalstošu centrālo banku monetāro politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.

Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.

Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.

Stimuli un cerības

Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomikas nenoteiktība nav iemesls pasīvai nogaidīšanai

Guntars Krols, EY partneris Baltijā, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) šogad paredz 3% globālo IKP izaugsmi, kas būtu zemākā kopš 2008. – 2009. gada. Arī mūsu jaunākais kapitāla konfidences pētījums EY Global Capital Confidence Barometer, kas ir veikts, šā gada augustā un septembrī aptaujājot 2900 dažādas kapitāla struktūras uzņēmumu vadības līmeņa pārstāvjus 45 pasaules valstīs, parāda neviennozīmīgas izaugsmes gaidas – lai arī 54% respondentu īstermiņā vai vidējā termiņā ekonomisko recesiju neprognozē, 46% tomēr kopumā atzīst to par iespējamu.

Vairākums skeptiski noskaņoto uzņēmēju būtisku ekonomikas pasliktināšanos gan nesagaida tuvāko 12 mēnešu laikā, bet 2021. vai 2022. gadā.

Skaidrs, ka uzņēmējiem globālie ekonomikas laikapstākļi ir pasliktinājušies. Galvenais ārējais izaugsmes risks ir ģeopolitiska nenoteiktība, tostarp tirdzniecības tarifu konflikti. Situāciju sabiezina arī diskusijas un lēmumi par jaunu klimata politiku, kas ir nepieciešama, bet vēl nesniedz skaidru attīstības ceļa karti. Tāpat arī uzņēmēji faktiski visā pasaulē sastopas ar labu darbinieku trūkumu.

Tomēr mūsu jaunākā kapitāla konfidences pētījuma dati parāda, ka biznesa kopiena sarežģītos ekonomikas apstākļos negrasās nogaidīt, bet gan reaģēs ar elastīgu rīcību. Proti, neskatoties uz ekonomikas izaugsmes pretvēju, vairāk nekā puse uzņēmēju pasaulē (52%) plāno, ka viņu uzņēmums īstenos kādu citu uzņēmumu pirkšanas vai apvienošanās darījumu (M&A), kas ir mazāk kā šā gada aprīlī (59%), bet joprojām virs pēdējās desmitgades vidējā 45% līmeņa un stipri virs zemākā 25% rādītāja, kas tika reģistrēts 2012. gada rudenī, kad tika novērota plaša ekonomikas apstākļu pasliktināšanās, it sevišķi eirozonā. Darījumu vidē šobrīd esam ļoti tālu no izteikta recesijas noskaņojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru