Nepareiza resursu sadale ir ievērojami kavējusi produktivitātes pieaugumu Latvijā, ziņojumā par resursu sadales efektivitāti, uzņēmumu dinamiku un ražīgumu secinājis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Fonda analītiķu vērtējumā, Latvijā ir samazinājusies resursu sadales efektivitāte un ierobežota ietekme, ko rada uzņēmumu neto ienākšana tirgū.

Kā atgādina SVF, Latvijas ekonomikā pēdējos 20 gadus ir bijušas konkurētspējas problēmas un darbaspēka ražīguma kāpums palēninās.

Uzņēmumu ienākšanas ietekme uz ražīguma pieaugumu ir negatīva, savukārt uzņēmumu aiziešanas ietekme ir pozitīva. Ziņojumā uzsvērts, cik svarīga ir valdības politika, lai atbalstītu kvalitatīvu uzņēmumu ienākšanu tirgū, veicinātu efektīvu iziešanu no tirgus un uzlabotu resursu sadales efektivitāti, lai veicinātu produktivitātes izaugsmi Latvijā.

SVF vērtējumā Latvijas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanai un fiskālās telpas saglabāšanai labāki ražīguma pieauguma rādītāji ir izšķirīgi svarīgi.

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokļi alkoholam un tabakai un azartspēļu nodokļus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

Lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, sākot no 2026.gada 1.janvāri piedāvāts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi par katra azartspēļu automātu no 6204 eiro uz 7440 eiro gadā, bet ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro gadā.

Azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni, kā arī totalizatoram un derībām paredzēts paaugstināt no 15% uz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, azartspēļu nodokļa likmi bingo plānots celt no 10% uz 12%, bet azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm - no 12% uz 15%.

FM plāno, ka šīs izmaiņas dos papildus 9,2 miljonu eiro ieņēmumus, tostarp valsts budžetam 9,025 miljonus eiro, bet pašvaldību budžetiem - 175 000 eiro.

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Daļēji atklātībā nonākuši Eiropas Komisijas centieni tabakas nodokli izmantot kā ieņēmumu avotu nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par ko liecina viens Vācijas valdības dokuments un Zviedrijas finanšu ministres izteikumi sociālajā tīklā X. Latvijai šāds ES piedāvājums būtu rakstāms zem saukļa: “Nauda mūsu – problēmas jūsu!”

Interneta medijs Euractiv publicējis rakstu, kurā norāda, ka ES centieni parādās Vācijas valdības dokumentos, ko medijs ieguvis savā rīcībā. Proti, Eiropas Komisija apsver iespēju ieviest tabakas nodokli kā potenciālu jaunu ieņēmumu avotu nākamajam ES daudzgadu budžetam. Viena diskrēta rindkopa Vācijas Starptautisko lietu biroja Briselē ziņojumā parlamentam piemin šo jauno ideju.

Ziņojumā tiek apspriests Komisijas pirmais priekšlikumu kopums nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram (DFI). “Var tikt apsvērti arī jauni pašu resursu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem vai tabaku,” dokumentā teikto citē medijs.

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos nākamgad būs jāaizņemas 3,8 miljardus eiro, bet 2027.gadā - 4,3 miljardus eiro, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Rozenbergs.

Viņš skaidroja, ka aptuveni divi miljardi eiro katru gadu tiek novirzīti agrāko aizņēmumu dzēšanai, bet pārējie līdzekļi - budžeta deficīta regulēšanai, kā arī naudas rezervei Valsts kasē neparedzētiem gadījumiem.

Rozenbergs skaidroja, ka parāda apkalpošanas izmaksas aug, jo iepriekš bija aptuveni septiņu gadu periods, kad Latvija varēja aizņemties ar gandrīz 0% likmi, taču tagad jaunajiem aizņēmumiem likme pārsniedz jau 3%.

Vienlaikus Rozenbergs norādīja, ka pat tādā gadījumā, ja budžets būtu bez deficīta, valsts parāda apkalpošanas izmaksas augtu procentu likmju dēļ.

Tāpat Rozenbergs deputātiem uzsvēra, ka pēdējā aizņēmumā Latvijai izdevies aizņemties izdevīgāk nekā Lietuvai, lai gan Lietuvai ir par vienu pakāpi augstāks kredītreitings, kā arī kopumā labāka situācija ekonomikā.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Jūrmalas domes iecere paaugstināt iebraukšanas maksu pilsētā līdz pieciem eiro samazinās Jūrmalas viesu spontāno apmeklējumu skaitu, īpaši ģimeņu un vienas dienas atpūtnieku apmeklējumu skaitu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka šī iecere rada nopietnas bažas viesmīlības un tūrisma nozarē, jo Jūrmalas uzņēmēji jau patlaban ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem. "Šī vasara to spilgti apliecināja, jo nestabilie laika apstākļi būtiski ietekmēja apmeklētāju plūsmu un ienākumus," piebilda Kalniņš.

Pēc viņa teiktā, šāds pašvaldības lēmums tiešā veidā ietekmēs restorānus, viesnīcas un kultūras pasākumus, tostarp Dzintaru koncertzāli, kur apmeklējuma kritums var kļūt jūtams jau nākamajā sezonā. "Tas sūta nepareizu signālu, ka uzņēmēju un viesu intereses pilsētā netiek pienācīgi ņemtas vērā," sacīja asociācijas vadītājs.

Kalniņš pauda, ka Jūrmalas pašvaldībai būtu jāpārskata šo ieceri un jāmeklē sabalansētākus risinājumus, piemēram, sezonālu vai diferencētu maksu, kas ļautu nodrošināt pilsētai nepieciešamos ienākumus, vienlaikus neatsvešinot apmeklētājus un nebojājot uzņēmējdarbības vidi.

Novembris Latvijā ir patriotu mēnesis – īstais brīdis, lai aizdomātos, ko mūsdienās nozīmē būt patriotam un ko ikviens no mums var sniegt savai valstij – Latvijai.

Kamēr pavisam netālu - Ukrainā – tūkstošiem patriotu ik dienu cīnās ne tikai par savas, bet patiesībā arī par daudzu citu valstu brīvību, neatkarību un demokrātiju, mēs savu patriotismu varam demonstrēt bez smagiem upuriem. Mēs to varam darīt pavisam vienkārši – maksājot nodokļus un saprotot, ka valsts nav stāsts par valdību, bet par mūsu vērtībām un pateicību par to, kas mums ir sniegts. Katram no mums ir sava izpratne par to, kas ir patriotisms, ko nozīmē – būt patriotam.

Mana patriotisma definīcija ir vienkārša: jo vairāk (proporcionāli ienākumiem) tiek samaksāts nodokļos, jo lielāks ir patriotisms. Uzsvars uz to, ka nodokļi ir proporcionāli ienākumiem – labi apzinos, ka cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem ir jādomā, kā izdzīvot, taču grūti ir saprast, kā cilvēki ar augstiem ienākumiem, kuri lielā mērā gūti tāpēc, ka Latvijā ir radīti visi nepieciešamie priekšnosacījumi attīstībai, nevēlas pateikties savai valstij un deklarē savu nodokļu rezidenci ārpus Latvijas.

Mākslīgais intelekts (MI) ir klātesošs mūsu ikdienā, darbā, izglītībā un informācijas apritē, bieži vien mums to nemaz neapzinoties. Vienlaikus ar dažādu risinājumus attīstību aug arī sabiedrības bažas un piesardzība.

Saskaņā ar kompānijas “KPMG” un Melburnas Universitātes 2025. gada pētījumu, 54% cilvēku kopumā nevēlas uzticēties MI, bet 65% novērtē tā sniegtās tehniskās iespējas. Tas liecina, ka cilvēki arvien biežāk sastopas ar MI, bet vienlaikus jūtas nedroši par dažādiem riskiem, ietekmi uz sabiedrību un ētisko izmantošanu. Uzticēšanos iespējams veicināt tikai ar caurspīdīgu normatīvo regulējumu, skaidriem lietošanas principiem un sabiedrības izglītošanu. Šajā attīstības etapā piesardzība ir ne tikai saprotama, bet pat vajadzīga - īpaši laikā, kad pieaug dezinformācijas, dziļviltojumu un datu izmantošanas riski, tomēr svarīgi atcerēties, ka MI pats par sevi nav ļauns vai labs, tam nav jūtu, nodomu vai politiskās pārliecības.

Latvijai ir teicamas iespējas kļūt par ūdeņraža lielvalsti. Kamēr tiek lauzti šķēpi par to, kā pareizi attīstīt vēja industriju un cik daudz vēja parku mums ir nepieciešams, ir jādomā par nākamo soli – vēja enerģijas izmantošanu ūdeņraža ražošanā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts (VASSI) veic pētījumus atjaunojamās enerģijas jomā jau vairāk nekā 20 gadus. Mūsu acu priekšā ir notikusi strauja tehnoloģiju attīstība atjaunojamo resursu jomā. Ar pārliecību varam teikt – kas šodien šķiet dārgs un sarežģīts, pēc dažiem gadiem, ļoti iespējams, būs pieejams plašai izmantošanai gan izmaksu, gan lietošanas ziņā.

Viens no piemēriem ir saules paneļi – pirms vairākiem gadiem sabiedrība to uzstādīšanu uz ēku jumtiem uztvēra kā ekscentrisku eksperimentu, taču šodien tā ir ierasta un plaši piekopta prakse. 2021. gadā saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā bija 20 MW, Lietuvā – 10 reizes vairāk, bet Igaunijā – 20 reizes vairāk. Saskaņā ar optimistiskajām prognozēm saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā var pārsniegt 1000 MW.

Izraēlas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums Rafael Advanced Defense Systems un Dienvidkorejas uzņēmums Hyundai Rotem Company (HRC) starptautiskās aizsardzības industrijas izstādes MSPO 2025 ietvaros, kas notika 2025. gada septembrī Kielcē, Polijā, parakstījuši sadarbības līgumu par TROPHY aktīvās aizsardzības sistēmas (APS) integrāciju, ražošanu un pilna dzīves cikla atbalstu uz Korejas galvenā kaujas tanka K2 un nākotnes bruņojuma platformām Korejas Republikai.

Līguma parakstīšana notika HRC stendā, abu uzņēmumu augstākās vadības klātbūtnē, apliecinot jaunu un būtisku soli Korejas–Izraēlas aizsardzības sadarbībā.

“Šis līgums apliecina mūsu kopīgo apņemšanos paaugstināt nākamās paaudzes bruņoto platformu izdzīvojamību kaujas laukā,” norāda Cvī Marmors (Tzvi Marmor), Rafael Sauszemes un jūras sistēmu nodaļas izpildviceprezidents. “Apvienojot Rafael kaujas pieredzi ar Korejas rūpniecisko un tehnoloģisko potenciālu, spēsim sniegt nozīmīgu ieguldījumu gan vietējās, gan starptautiskās aizsardzības vajadzībām.”

Hyundai Rotem uzsvēra, ka Trophy sistēma tiks integrēta gan uz K2 tanka, gan poļu K2PL tanka versijā, padarot šo par pirmo reizi, kad Korejas tanks būs aprīkots ar aktīvās aizsardzības sistēmu.“Trophy ir kaujas laukā pārbaudīta tehnoloģija, kas būtiski uzlabos K2 aizsardzību,” atzīmēja Hjungs-Džūns Džo (Hyung-Joon Jo), Hyundai Rotem Aizsardzības risinājumu pētniecības un attīstības centra vadītājs.

Ekonomika atkopjas lēni, patēriņš ir vājš, iedzīvotāji – piesardzīgi, bet valdība jau pievelk jostu. Lai arī centieni stiprināt valsts drošību šajā ģeopolitiskajā situācijā ir pamatoti, Igaunijas piemērs liek domāt par pieņemto lēmumu patieso cenu ilgtermiņā.

Saskaņā ar ekonomikas teoriju nodokļu celšana ir pamatota gadījumos, kad tautsaimniecība virzās augšup. Precīzāk – kad tā aug pārlieku strauji jeb “pārkarst”. Šādās situācijās nodokļi tiek izmantoti, lai ekonomiku atdzesētu.

Savukārt recesijas vai stagnācijas periodos nodokļu palielināšana parasti kavē atveseļošanos, bet lejupslīdes laikā – vēl vairāk padziļina krīzi. Ekonomisko plūsmu modelis parāda, kā preces, pakalpojumi, resursi un nauda plūst starp galvenajiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, mājsaimniecībām un uzņēmumiem. No šī modeļa skatupunkta raugoties, nodokļi “izvelk” naudu no tautsaimniecības, īpaši, ja runājam par importētu preču un pakalpojumu iegādi, tostarp par aizsardzības izdevumiem.

Dažu gadu laikā Latvijā «pazuduši» vairāki tūkstoši darba ņēmēju, kas pirmšķietami ir vērtējams kā trauksmes signāls, tikmēr valstī nekādu satraukumu īsti nemana.

Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. Ja darbinieki izzūd privātajā sektorā, tam ir sekas arī publiskajā pusē, jo kopējā nodokļu masa samazinās. Ja izzūd darbavietas, pēc brīža tukšas paliks teritorijas. Kas šobrīd notiek, un kuram tas rūp?

Darba tirgus signāli

Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes dati liecina, ka darba ņēmēju skaits (kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2025. gada maijā bija 808 605 cilvēki, savukārt 2024. gada analogā laikā – 810 195, bet 2023. gadā vēl vairāk – pat 815 556, savukārt 2019. gadā bija 822 925. Tajā pašā laikā, pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā bija 64,7 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, 2024. gada maijā – 67,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2023. gada maijā – 60,4 tūkstoši, bet 2019. gada maijā – 61 tūkstotis. Raugoties uz šiem datiem, var iegūt nevis vienu, bet gan ievērojami daudz vairāk secinājumu par to, kas un kā īsti notiek darba tirgū.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Privātajā sektorā darbvietu skaita kritums mazina nodokļu ienākumus, bet publiskajā tā pieaugums palielina nodokļu izdevumus.

Pašreizējās sociāli ekonomiskās sistēmas pamatā ir tieši privātā sektora (komercsektora) darbvietas, jo privātā sektora samaksāto nodokļu daudzums ir valsts labklājības pamats. Proti, tas ir pirmais maksājums – kamēr tā nav, par publiskā servisa pakalpojumiem nav, ar ko maksāt. Publiskais sektors arī maksā nodokļus no savām algām, tikai tie ir otrreizējie maksājumi, ja skatās pēc būtības. Šī nauda jau vienreiz ir bijusi valsts kasē. Ja pirmās reizes nebūtu, nebūtu arī otrās. Tas nozīmē, ka no privātā sektora labsajūtas jeb jaunvārdā «labbūtības» ir un būs atkarīga Latvijas valsts spēja nodrošināt finansējumu sabiedrībai nepieciešamo pakalpojumu – veselības aprūpes, izglītības, drošības, infrastruktūras – nodrošināšanai.

Latvijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet vismazākais ar šo nodokli neapliekamais minimums Baltijā.

To rāda ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos Jāņa Taukača bloga dati. Grozi kā gribi, bet Latvijā darba ņēmējam ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogs nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī. Ar IIN neapliekamais minimums 2025. gadā Latvijā ir 510 eiro visiem, ko arī uzskata par lielāko sasniegumu pērn īstenotajā nodokļu reformā, jo līdz tam tas bija diferencēts – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Tajā pašā laikā ar IIN nepaliekamais minimums Igaunijā ir 654 eiro, bet Lietuvā pat 750 eiro, kas salīdzinājumā ar Latvijā esošo ir būtiski augstāks. Vai tā ir Latvijā strādājošo kompāniju konkurētspēju vairojoša situācija? Šķiet, ka nē. Skaidrs, ka tā ir kaimiņvalstīs strādājošo konkurētspējas vecināšana. Tādējādi Lietuvā vai Igaunijā strādājošam uzņēmumam būtībā ir labāk atalgots un, iespējams, tāpēc motivētāks darbaspēks, bet mūsu zemē strādājošajiem uzņēmumiem atliek cerēt, ka darbinieki nebrauks piepelnīties tepat aiz robežas un ik pa brīdim nenāksies sūdzēties par darbaspēka deficītu un to risināt ar lēta darbaspēka ievešanu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien aicināja Eiropas Savienībā (ES) samazināt elektroenerģijas nodokļus, lai uzlabotu konkurētspēju un apkarotu dzīves dārdzības krīzi.

"Kamēr enerģijas izmaksas samazinās, enerģijas nodokļi atkal palielinās," uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā sacīja Leiena. "Paskatieties uz nodokļiem, ko mūsu rūpniecība maksā par elektroenerģiju. Šie nodokļi ir 15 reizes augstāki par nodokļiem, kas tiek maksāti par gāzi, un tas tā nedrīkst būt."

Viņa norādīja, ka ES rūpniecībai jāmaksā vidēji 34% elektroenerģijas nodoklis, bet mājsaimniecībām jāmaksā vidēji 42% nodoklis.

Tāpat EK prezidente aicināja atvēlēt papildu investīcijas atjaunīgās enerģijas ražošanai ES valstīs.

"Viszemākās enerģijas cenas ir valstīs, kas ražo daudz enerģijas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, neatkarīgi no tā, vai tā ir saules, vēja, hidroenerģija, ģeotermālā vai kodolenerģija," sacīja Leiena. "Strādāsim kopā, lai samazinātu šos nodokļus un ļautu mūsu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izmantot iekšzemē ražotu elektroenerģiju, nevis importētus kurināmos."

Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari.

Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš. Rezultātā pasažieri ir lielākie ieguvēji, taču taksometru vadītāij bieži strādā nenoteiktos apstākļos, kur ienākumus nosaka neregulēti algoritmi, nevis reāla tirgus dinamika. Nozare šobrīd virzās uz pārmaiņām, un tās sakārtošana kļuvusi par steidzamu nepieciešamību. Lai nozare attīstītos, ir jāveido skaidri un vienlīdzīgi spēles noteikumi visām iesaistītajām pusēm - gan digitālajām platformām, gan autovadītājiem, gan valstij. Nepieciešama caurspīdīga, cilvēkcentrēta sistēma, kas nodrošina profesionālu un drošu pakalpojumu, taisnīgu atalgojuma sistēmu vadītājiem un uzticību no pasažieru puses.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

East Capital Real Estate tuvākajā laikā plāno atklāt jaunu nekustamo īpašumu investīciju fondu, kura ieguldījumu apjoms nākamajos gados varētu sasniegt aptuveni 400 miljonus eiro.

Mēs absolūti ticam Baltijas nekustamo īpašumu tirgum, tāpēc turpināsim darīt to, ko protam vislabāk - nodrošināt mūsu investoriem augstu ienesīgumu, skaidro Māris Smiltenieks, East Capital Real Estate vadītajs Latvijā. Tas ir dabisks turpinājums mūsu ceturtajam fondam - loģisks solis mūsu darbībā, jo mēs esam šeit, lai paliktu un augtu kopā ar tirgu. Fonda ietvaros primāri fokusēsimies uz Baltijas valstīm, taču mēs neizslēdzam iespēju raudzīties arī Centrālās un Austrumeiropas virzienā, atzīmē M.Smiltenieks.

East Capital Real Estate šogad svin savu 20 gadu jubileju. Kā jums šajā laikā veicies - kādi bijuši lielākie izaicinājumi?

Divdesmit gados esam izauguši par vienu no lielākajiem kapitāla pārvaldītājiem Baltijā ar četriem ieguldījumu fondiem, no kuriem viens jau ir realizēts, bet trīs joprojām aktīvi darbojas. Kumulatīvais ieguldījumu apjoms Baltijas valstīs šo gadu laikā sasniedzis gandrīz miljardu eiro, savukārt aktīvajos fondos šobrīd pārvaldām vairāk nekā 600 miljonus eiro nekustamo īpašumu formā. Protams, šie 20 gadi nav bijuši tikai saules apspīdēti, esam izgājuši cauri finanšu krīzei, piedzīvojuši globālo pandēmiju un šobrīd dzīvojam laikā, kad Eiropā notiek karš. Tā ir diezgan jaudīga viļņošanās relatīvi koncentrētā laika periodā. Tas viss ir devis rūdījumu, kas mūs padarījis stiprākus.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Ķīna noteikusi sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas", trešdien paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Kā norādīja ministrijā, sankcijas noteiktas kā atbilde uz Eiropas Savienības (ES) jūlijā pieņemto 18.sankciju pakotni Krievijai, kurā tika iekļautas divas Ķīnas bankas.

Tādā veidā ES cenšas ierobežot Maskavas kontaktus ar starptautiskajiem partneriem, lai panāktu kara Ukrainā izbeigšanu.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija uzsvēra, ka Pekina stingri iebilst pret ES lēmumu par sankcijām, tādēļ nolēmusi atbildes sankciju sarakstā iekļaut divas ES bakas - "Urbo bankas" un "Mano bankas". Organizācijām un personām Ķīnā aizliegts iesaistīties darījumos, sadarbībā un citās darbībās ar abām Lietuvas finanšu institūcijām.

ES sankcijas pret divām Ķīnas bankām vērsa, jo Rietumvalstu vērtējumā tās ir saistītas ar Krievijas militāro rūpniecību.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.