2025. gada 11. decembrī, piedaloties satiksmes ministram Atim Švinkam (Progresīvie), Autotransporta direkcija (ATD) un Škoda Group parakstīja 89,4 miljonu līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi. Diena iepriekš noskaidroja, ka par ATD organizēto iepirkumu pārbaudi veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests (KNAB), kas izvērtē arī iespējamos korupcijas riskus.

Arī Valsts kontrole (VK) Dienai atzina, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļš ir identificētas kā augsta riska jomas, tādēļ tiek padziļināti sekots līdzi norisēm nozarē.

Vilcienu demonstrācijas Čehijā

Ņemot vērā Škodas grupas amatpersonu vēsturisku iesaisti vairākos skandalozos un ar korupcijas ēnu apvītos darījumos ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, Diena pagājušā gada decembrī vērsās ar jautājumiem par iepirkumu, piesaistītajiem konsultantiem, izmaksām, komisijas darbu, kā arī iepriekšējo Škodas piegādāto elektrovilcienu iepirkuma pārkāpumiem un to izvērtējuma rezultātiem arī pie satiksmes ministra Ata Švinkas un pašā ATD.

KNAB Komunikācijas daļā šonedēļ norādīja, ka par konkrēto teju 90 miljonu eiro vērto bateriju elektrovilcienu iepirkumu birojs turpina pārbaudi. Līdz pārbaudes noslēgumam KNAB no plašākiem komentāriem atturas. Savukārt VK Komunikācijas daļas speciāliste Austra Stupele Dienai uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļa projekti ir augsta riska jomas, VK šogad neplāno veikt revīziju par SM pārraudzītajiem elektrovilcienu iepirkumiem. VK revīzija esot plānota par Rail Baltica projektu, taču revīziju plāni varot mainīties.

Valdības otrdien, 31. martā, pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl neatbalstīja, pēc slēgtās komisijas sēdes žurnālistiem atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Pie šī jautājuma komisija atgriezīsies sēdē 14. aprīlī, kad tā pēc Lieldienu pārtraukuma sanāks uz pirmo sēdi, pauda Švinka. Sākotnēji bija iecerēts, ka jautājums par aizdevumu komisijā varētu tikt atbalstīts trešdien, lai to varētu skatīt arī parlaments trešdienas sēdē.

Švinka atzina, ka ir neizpratnē par ZZS paustajiem jautājumiem par šo tēmu, un nodēvēja to par politisko retoriku. Ministrs uzsvēra, ka ir jautājumu skaidrojis koalīcijai jau iepriekš, un valdība otrdien, 31. martā, vienbalsīgi to atbalstīja, uzklausot argumentus.

Pēc Švinkas teiktā, ZZS ir visa nepieciešamā informācija iedota ļoti savlaicīgi un bijusi plašā apmērā, pat vairāk nekā citiem. Tostarp arī ZZS vadītā Ekonomikas ministrija piedalījusies lēmuma sagatavošanā. "Tas, ka frakcija nezina, rada manī apmulsumu par to, kāda ir komunikācijas kvalitāte starp ZZS frakciju un tās ministriem," teica Švinka.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" plānots piešķirt īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Aizdevuma atmaksas termiņš būs 31. augusts.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka valdība par šo plānu vērsīsies Saeimā.

Plānots, ka aizdevumu nodrošinās no budžetā paredzētajiem resursiem, kas ieplānoti aizdevumu programmā, sacīja Siliņa.

Siliņa informēja, ka valdība otrdien slēgtajā daļā uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) ziņojumu, un ir saprotams, ka situācija Tuvajos Austrumos un no tās izrietošās degvielas cenu svārstības ir pastiprinājušas spiedienu uz "airBaltic".

Premjere uzsvēra, ka "airBaltic" ir kritiski svarīga Latvijas valsts drošības stiprināšanai un savienojamības uzlabošanai, tādēļ ir priekšnoteikumi īstermiņa aizdevuma piešķiršanai, jo aviācijas degvielas cena pieaug visstraujāk.

Veicot šobrīd paredzētās izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, autoceļu pārbūvei iztrūks apmērm, 3,9 miljoni eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš minēja, ka ieņēmumi no vinjetēm ir iezīmēti konkrētu autoceļu posmu atjaunošanai, tostarp Liepājas šosejas, Jelgavas šosejas posma pie Olaines, kā arī Tīnūžu-Koknese autoceļa atjaunošanai vairākos posmos.

Atbilstoši grozījumu Autoceļu lietošanas nodevas likumā anotācijā teiktajam ar likumā iekļautajiem grozījumiem paredzēts sasniegt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumus 58,785 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Attiecīgi, veicot plānotās izmaiņas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, pēc Švinkas teiktā, iztrūks 3,9 miljoni eiro. "Jā, tas rada līdz 3,9 miljonu eiro ietekmi. Esmu runājis ar Finanšu ministriju. Mēs meklējam citus avotus, kā varētu šo ietekmi kompensēt," sacīja Švinka.

Latvija, tāpat kā Vācijas nacionālā aviokompānijā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) aģentūrai LETA sacīja, ka Latvija vienmēr ir atstājusi iespēju līdzieguldījumam kopā ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" uz tieši tādiem pašiem noteikumiem pirms IPO.

Līdzekļi pārdalīti no Finanšu ministrijas (FM) un Satiksmes ministrijas (SM) budžeta programmām, teica Švinka.

Jautāts, vai tiek apspriesti arī citi valsts ieguldījumi "airBaltic", ministrs sacīja, ka patlaban citi papildu finanšu ieguldījumi "airBaltic" nav nepieciešami.

Švinka norādīja, ka ieguldījums atspoguļosies gan pamatkapitālā, gan akciju nominālvērtībā, gan emisijas cenā.

Ministrs teica, ka Igaunija patlaban ir atteikusies līdzieguldīt "airBaltic" pirms IPO, savukārt Lietuva veic padziļinātu izpēti.

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Igaunijas Klimata ministrija šonedēļ paziņojusi, ka gatavojas iegādāties līdz pat pieciem jauniem pasažieru vilcieniem, kas galvenokārt nodrošinās iekšzemes vilcienu pārvadājumus pa "Rail Baltica". Vaicāts par Latvijas plāniem iegādāties vilcienus "Rail Baltica", Švinka atbildēja, ka Latviju pārstāvot AS "Pasažieru vilciens" (PV), kurš līdzpiedalās vilcienu iepirkumā ar Igaunijas pusi.

"Mēs, ja vēlēsimies, varēsim izmantot šo iespēju. Ja ir cits skatījums, tad ir diezgan elastīga pieeja. Mēs piedalāmies kopīgi ar Igauniju šajā iepirkumā ar šiem noteikumiem," norādīja Švinka.

Patlaban esot runa par trīs vilcienu iegādi, taču konkrētu Latvijas puses summu Švinka nekomentēja, taču vēlreiz atgādināja, ka Latvija un Igaunija kopā piedaloties vilcienu iepirkumā un "tieši tās pašas summas ir".

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projekta ietvara summu un iespējamos finansēšanas avotus uz Ministru kabinetu (MK) plānots virzīt septembrī, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš atturējās no konkrētas summas nosaukšanas, jo tas ir "ārkārtīgi svarīgs un atbildīgs lēmums finansiāli" un attiecas uz valsts budžetu. "Man ir atbildība nosaukt arī finansēšanas avotu. Būtu bezatbildīgi, tāpat kā pagātnē bija darīts, nosaukt dažādus ciparus pilnīgi bez seguma," sacīja ministrs.

Jautāts, kādus finanšu instrumentus varētu piesaistīt "Rail Baltica" pamattrasei, Švinka skaidroja, ka "Rail Baltica" infrastruktūrai ir paredzēti diezgan daudz līdzekļu no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), tomēr sarežģītība ir tajā, ka tvērums ir diezgan plašs, iekļaujot vairākas nozares.

"Zināms, ka notiek arī Kohēzijas fonda līdzekļu pārdales, kas attiecas uz Rīgas lidostas staciju, Rīgas Centrālo staciju, savienojumu starp Rīgas lidostu, Imantu, Centrālo staciju un Salaspili. Zinot sarežģītību ar šāda finansējuma piesaisti, saprotam, ka ir jāskatās arī uz citiem fondiem," piebilda Švinka.

Rīgā pirmdien vairāki simti taksometru vadītāju protestē pret "Bolt" īstenoto politiku, novēroja aģentūra LETA.

Taksometru vadītāji pie automašīnām bija piestiprinājuši Latvijas karogus, kā arī pie mašīnām bija pielīmēti dažādi plakāti, tostarp ar uzrakstiem "Mēs neesam vergi", "24 stundas bez "Bolt"", "Bez mums jūs nevarat", "Pietiek mūs slaukt" un citiem saukļiem. Tāpat uz vairākām mašīnām redzama "Bolt" zīme, kas ir pārsvītrota.

Taksometru vadītāju protesta akcijas pirmdien notiek arī Daugavpilī un Jelgavā.

Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācijas (LPKAA) valdes priekšsēdētāja Ella Petrova aģentūrai LETA norādīja, ka protesta braucienā Rīgā piedalījās aptuveni 300 automašīnu un pirmdien platformā nestrādā aptuveni 1000 taksometru vadītāju, izrādot protestu līdz pusnaktij.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai "airBaltic", izriet no premjeres paustā vietnē "X".

Viņa norāda, ka ZZS otrdien piedāvāja atbalstu Saeimas balsojumā īstermiņa aizdevumam "airBaltic", ja satiksmes ministrs Atis Švinka (P) atkāpjas.

"Ja cena par atbalsta nodrošināšanu "airBaltic" ir koalīcijas izjukšana - esmu tam gatava," pauž Siliņa un uzsver, ka atbalsts lidsabiedrībai viņai esot svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu.

Siliņa aicina koalīcijas partijas uz sarunu ceturtdien, 16. aprīlī, plkst. 8, "lai lemtu par spēju kopīgi strādāt valsts interesēs".

Jau ziņots, ka otrdien ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis žurnālistiem pēc tikšanās ar satiksmes ministru Švinku un Ministru prezidenti Siliņu paziņoja, ka ZZS vēl nav pieņēmusi lēmumu par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", jo vēlas vēl turpināt diskusijas.

Papildu valsts līdzekļu ieguldījums nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" nav izslēgts, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa sacīja, ka tādai reģionālajai aviokompānijai, kāda ir "airBaltic", vienmēr būs nepieciešamība attīstīties, un tas prasa papildu investīcijas.

Premjere uzsvēra, ka ir jādomā, kā "airBaltic" palīdzēt, ņemot vērā to, kādu pienesumu lidsabiedrība dod Latvijas tautsaimniecībai.

Atbildot uz žurnālistes jautājumu, vai papildu nauda varētu tikt ieguldīta no valsts budžeta, Siliņa komentēja, ka "tas nekad nav izslēgts". "Vienmēr ir jābūt gataviem, ka mums, kā akciju turētājiem, jābūt gataviem darboties šajā biznesa mainīgajā pasaulē," teica premjere.

Signāli, ka nepieciešami papildu līdzekļi, no "airBaltic" puses esot bijuši, tomēr aviokompānija nav vērsusies pie valdības ar tādu lūgumu, atzina Siliņa. Līdzekļu atrašanai "airBaltic" šobrīd meklē papildu partnerus, viņa uzsvēra.

Igaunija jebkādus lēmumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi pieņems tikai pēc tam, kad būs saņēmusi oficiālu piedāvājumu no Latvijas puses, paziņoja Igaunijas reģionālo lietu un infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Lai gan ideja par Igaunijas un Lietuvas iesaisti "airBaltic" īpašnieku struktūrā ir izskanējusi jau iepriekš, šonedēļ Satiksmes ministrija (SM) saņēma valdības atļauju izteikt piedāvājumu kaimiņvalstīm.

Leiss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR trešdien teica, ka nav iespējams runāt par to, vai valdība apsvērtu dalību "airBaltic", kamēr Igaunija nav saņēmusi konkrētu piedāvājumu iegādāties "airBaltic" akcijas.

Igauniju interesē, lai lidsabiedrība arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas vairāk galamērķu no Tallinas, viņš piebilda.

Ministrs sacīja, ka Latvija jau ilgstoši meklē iespējas "airBaltic" virzībai, piemēram, izskatot kompānijas akciju kotēšanu biržā, taču pēdējā laikā notikušās izmaiņas vadībā var aizkavēt šo plānu īstenošanu.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimu pārskatīt likumu par autoceļu lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atsaucas uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs norāda, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentē, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Saeimas deputātu vairākums šodien piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā.

Aizdevuma piešķiršanu atbalstīja 49 deputāti, pret balsoja 23, tostarp koalīcijas deputāts Uldis Augulis (ZZS), atturējās viens deputāts. Savukārt 15 deputāti no "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības izvēlējās nebalsot.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pienesums Latvijas ekonomikai ir daudz lielāks nekā tikai kompānijas nomaksātie nodokļi, ceturtdien, uzrunājot Saeimas deputātus pirms lēmuma par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka, Latvijas iedzīvotājiem kādam savam ārvalstu draugam vai citiem cilvēkiem ārzemēs stāstot par Latviju, tiek izcelta valsts labā savienojamība un "airBaltic". Siliņa atzina, ka "airBaltic" bieži tiek saredzēts tikai kā nodokļu maksātājs un no ieņēmumu un izdevumu viedokļa, tomēr lidsabiedrības pienesums Latvijas ekonomikā ir daudz lielāks.

Eiropas Komisija (EK) piešķirs 295,509 miljonus eiro dzelzceļa "Rail Baltica" projekta turpināšanai Baltijā, liecina EK publiskotā informācija.

Tostarp "Rail Baltica" prioritārajām aktivitātēm Latvijā piešķirti 153,5 miljoni eiro, Lietuvā - 94,9 miljoni eiro, bet Igaunijā - 47,1 miljons eiro, informē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Šī summa ir maksimāli pieejamais finansējums šajā uzsaukumā, ņemot vērā pieejamos budžeta ierobežojumus. Šogad jūlijā ir plānots sākt diskusijas par finansēšanas līguma tvērumu un tajā iekļautajām aktivitātēm.

"RB Rail" norāda, ka piešķirtais finansējums nodrošina projekta turpmāku virzību. Patlaban būvdarbi notiek aptuveni 160 kilometru garos pamattrases posmos, vienlaikus turpinās darbs pie dzelzceļa apakšsistēmu ieviešanas - elektrifikācijas iepirkuma process ir noslēdzies un līgums ir parakstīšanas stadijā, savukārt kontroles-komunikācijas un vadības sistēmu iepirkumi vēl notiek.

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu trešajai kārtai izvirzīti četri kandidāti, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš norādīja, ka pirmdien, 21.jūlijā, noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, un nākamajai kārtai ir izvirzīti četri kandidāti.

Trešā kārta, pēc Švikas minētā, notiks augusta sākumā.

Jautāts, vai "airBaltic" nākamajam vadītājam būs tāds pats atalgojums, kā iepriekšējam aviokompānijas vadītājam, Švinka norādīja, ka atalgojums būs mazāks. "Uzstādījums ir, ka atalgojumam ir jābūt citam. Nozarē konkurētspējīgam, bet krietni zemākam nekā ["airBaltic" iepriekšējam vadītājam Martinam] Gausam," sacīja ministrs.

Jau vēstīts, ka attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" patlaban neplāno atcelt reisus degvielas cenu kāpuma dēļ un turpina gatavoties vasaras lidojumu sezonai, kas sāksies marta beigās, aģentūrai LETA norādīja "airBaltic" sabiedrisko un politisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts.

Viņš sacīja, ka lidsabiedrība pastāvīgi izvērtē maršrutu ekonomisko lietderību, taču īstermiņā izmaiņas nav paredzētas.

Komentējot potenciālos risinājumus degvielas cenu straujajam pieaugumam, Zilberts norādīja, ka uzņēmums cieši monitorē situāciju un vērtē dažādus attīstības scenārijus. Viņš uzsvēra, ka augsto svārstību dēļ patlaban ir pāragri sniegt precīzas aplēses par papildu degvielas izmaksām ilgtermiņā.

Vienlaikus viņš informēja, ka patlaban tirgū kopumā netiek novērots būtisks aviobiļešu cenu kāpums. Aviobiļešu cenas nosaka pieprasījums, konkurence un kopējā tirgus situācija, un "airBaltic" darbojas konkurētspējīgā vidē, kur cenas nevar tikt noteiktas vienpusēji, tādējādi uzņēmums turpina sekot tirgus attīstībai un attiecīgi pielāgot cenu politiku.

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu pašlaik palikuši trīs kandidāti, šodien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

21.jūlijā noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, bet nākamajai kārtai tika izvirzīti četri kandidāti. Pašlaik esot palikuši trīs kandidāti, tostarp no ārvalstīm.

Ministrs stāstīja, ka "airBaltic" padome pašlaik veic individuālās intervijas, un septembra laikā var gaidīt, ka tiks nosaukts potenciālais nākamais uzņēmuma vadītājs.

Jau vēstīts, ka attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti.

Sludinājumā par konkursu uz "airBaltic" izpilddirektora amatu, kas tika izsludināts 2025.gada 30.aprīlī, netika minēts vadītājam paredzētais atalgojums, tomēr "airBaltic" padome iepriekš norādījusi, ka atalgojums būs individuāls jautājums ar izraudzīto kandidātu. 2024.gadā aviokompānijas bijušā vadītāja Gausa alga kompānijā bija 838 568 eiro.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvju un Latvijas Preses izdevēju asociācijas šīs nedēļas tikšanās laikā pārrunāta iespēja no 2027.gada pāriet uz abonētās preses piegādēm trīs reizes nedēļā, tādējādi mazinot slogu uz valsts budžetu, aģentūru LETA informēja SM.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, ka, tiekoties ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, puses vienojās, ka 2026.gadā abonētās preses piegādes izmaksas izdevējiem nepalielināsies. SM pārskatīs abonētās preses piegādes izdevumu sadalījumu, lai preses izdevēju maksājumu daļa nākamgad nemainītos un paliktu šā gada līmenī.

VAS "Latvijas pasts" pārstāve Inita Fedko aģentūrai LETA skaidroja, ka "Latvijas pasts" no politikas veidotājiem vēl gaida detalizētāku informāciju, tomēr sāktais dialogs, kas vieno "Latvijas pastu", SM, Kultūras ministriju un preses izdevēju organizācijas, liecina, ka notiek virzība pretī konstruktīvam risinājumam.

Pēc "Latvijas pasta" pārstāves minētā, ir saprotams, ka tiks virzīti Ministru kabineta noteikumu grozījumi, lai tarifs, ko par preses piegādi sedz izdevēji, nemainītos.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) saistībā ar degvielas cenu kāpumu rosinās par 50% samazināt vilciena abonementu cenas uz trim mēnešiem, platformā "X" raksta ministrs.

Viņš norāda, ka valstij ir jāpalīdz iedzīvotājiem Tuvo Austrumu kara izraisītā degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanā, kas patlaban skar ikvienu.

Tādējādi ministrs ir izstrādājis priekšlikumu par 50% samazināt vilciena abonementu cenas uz trim mēnešiem.

Lietuva uz diviem mēnešiem par pusi samazinās vilcienu biļešu cenas

Lietuva, reaģējot uz degvielas cenu pieaugumu, no aprīļa uz diviem mēnešiem par...

Ar šādu priekšlikumu ministrs cer motivēt vairāk cilvēku izvēlēties vilcienu kā ikdienas pārvietošanās līdzekli. Vienlaikus šādas izvēles rezultātā, privātās automašīnas pie iespējas aizstājot ar vilcienu, Latvijas iedzīvotāji varētu ietaupīt aptuveni 12 miljonus eiro trijos mēnešos, raksta ministrs.

Viņš norāda, ka priekšlikums tiks virzīts izskatīšanai valdību veidojošajā sadarbības sanāksmē un tuvākajā Ministru kabineta sēdē.

"Šādā situācijā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties," uzsver ministrs.

Jau ziņots, ka valdība otrdien plāno turpināt vērtēt Ekonomikas ministrijas (EM) rosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Tāpat vēstīts, ka 1. aprīlī stājās spēkā Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem. Tomēr degvielas tirgotāji norādīja, ka akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai būs novērojams ar zināmu laika nobīdi, jo jaunā likme ir piemērojama tai degvielai, kuru no 1. aprīļa sāk izvest no akcīzes preču noliktavām uz degvielas uzpildes stacijām.

Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai - no līdzšinējiem 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem. Samazinātās likmes tiks piemērotas no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

Gan Igaunijas valdības koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atturīgi vērtē valsts iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", uzsverot, ka Igaunijai vajadzētu orientēties uz Tallinas lidostas konkurētspējas veicināšanu.

Latvijas premjerministres Evikas Siliņas (JV) ierosinājumu, ka valstij piederošās lidsabiedrības darbību vajadzētu kopīgi koordinēt visām trim Baltijas valstīm, Igaunijas politiķi komentē piesardzīgi. Siliņa neprecizēja, kādu tieši Igaunijas un Lietuvas iesaisti sagaida.

Līdz šim Igaunija ir noraidījusi iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas, un arī šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas uzstāj, ka Igaunijai vajadzētu izvairīties no tiešas iesaistes finansiāli nestabilajā kompānijā.

Igaunijas valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Aivars Sērds teica, ka konkrēts priekšlikums no Latvijas vēl nav saņemts, taču viņš esot skeptiski noskaņots par jebkādu potenciālo darījumu.

Vairākās ministrijās būs jauni parlamentārie sekretāri, daļu no viņiem rotējot, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa atzīmēja, ka šādas otrā politiskā līmeņa izmaiņas, viņasprāt, ir ļoti būtiskas, lai ienestu "jaunu elpu", jauna veida politisko cilvēkresursu valdības politiskajā darbā.

Līdztekus premjere pauda, ka vairāk jaunumi "valdības restartā" nav gaidāmi.

Siliņa norādīja, ka premjeres parlamentārā sekretāre turpmāk būs līdzšinējā Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karīna Ploka.

Savukārt FM parlamentārais sekretārs turpmāk būs Valmieras novada domes deputāts Jānis Upenieks (JV).

Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre būs līdzšinējā Siliņas parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa.

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs būs līdzšinējais VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV).

Viens no izaicinājumiem prāmju satiksmes atjaunošanai no Rīgas ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums, sacīja Igaunijas prāmju operatora AS "Tallink Grupp" komunikācijas direktors Mēliss Kompuss.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados Latvijas valdība vairākkārt ir izteikusi interesi par prāmju maršruta Rīga-Stokholma atjaunošanu, kā arī ir notikušas vairākas tikšanās, lai šo ieceri varētu īstenot.

""Tallink" nav aizmirsis Latviju. Kad būs beidzies karš Ukrainā, ekonomiskā situācija nodrošinās iespēju strādāt ar zemu risku un būs pieejams piemērots kuģis, uzņēmums nopietni apsvērs iespēju atjaunot šo maršrutu ar vienu kuģi," teica Kompuss.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka papildu izaicinājums patlaban ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums Rīgā, jo iepriekšējā ēka ir pārveidota par nekustamo īpašumu biroju. Tādējādi Latvijas valdībai, Rīgas pašvaldībai un Rīgas ostai vispirms jāizveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu prāmju satiksmes darbību.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" kā stratēģisko un finanšu konsultantu ir piesaistījusi starptautisko aviācijas konsultāciju uzņēmumu "Seabury Securities LLC" ("Seabury"), informē aviokompānijā.

Konsultanta uzdevums ietvers atbalstu pašreizējo tirgus apstākļu risināšanā, finanšu rādītāju uzlabošanā un ilgtermiņa attīstības mērķu virzībā.

Plānots, ka sadarbība fokusēsies uz trim galvenajiem virzieniem, tostarp operacionālās darbības pārskatīšanu un pielāgošanu, finanšu rezultātu uzlabošanu un uzņēmuma kapitāla struktūras stiprināšanu.

"Seabury" iesaistīs visos šajos procesos, sākotnēji koncentrējoties uz uzņēmuma ilgtermiņa biznesa stratēģijas izvērtēšanu un strukturēta kapitāla piesaistes procesa atbalstīšanu.

"Seabury" ir starptautiski atzīts aviācijas konsultāciju uzņēmums ar plašu pieredzi lidsabiedrību stratēģiju atbalstīšanā, maršrutu tīkla attīstības un finanšu plānošanas jautājumos.

Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail, piesaistot vairākus vietējos uzņēmumus, ir uzsācis apjomīgus darbus Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā – stratēģiskā vietā, kas kļūs par vienu no būtiskākajiem mezgliem projekta īstenošanā.

16 hektāru teritorijā jau notiek intensīva sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu uzsākšanas vietu.

Kā uzsver satiksmes ministrs Atis Švinka: „Rail Baltica būvdarbiem pēc iespējas ātrāk jāsākas šogad posmā no Iecavas uz Lietuvas robežu. Tas ir stratēģiski svarīgi mūsu valsts drošībai, un mums jārāda sabiedrībai, ka virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā.”

Ir pabeigta pagaidu būvlaukuma teritorijas iežogošana aptuveni 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra, virzienā uz Vārpām (Baldoni), aptuveni kilometra attālumā no valsts vietējas nozīmes autoceļa V9 “Iecava–Baldone–Daugmale”.

Būvlaukumā norit būvtehnikas un pagaidu biroja moduļu piegādes. Kopumā pagaidu birojs tiks iekārtots no 16 moduļiem. Vietējais Bauskas uzņēmums SIA “Kvēle” izbūvējusi elektroapgādes pieslēgumu pagaidu būvlaukuma vajadzībām, savukārt moduļu nomu un to uzstādīšanu nodrošina Ramirent Baltic AS Rīgas filiāle.

Satiksmes ministrija (SM), tiekoties ar nozares pārstāvjiem un skaidrojot nepieciešamību sakārtot taksometru pakalpojumu sniegšanu Latvijā, konsekventi uzsvērusi mērķi izveidot vienotu, efektīvu un caurskatāmu sistēmu, lai novērstu līdzšinējo sadrumstalotību, dublējošus procesus un lieku birokrātiju, informē SM.

Atbildīgā institūcija VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) sadarbībā ar SM izstrādājusi priekšlikumus un sagatavojusi izmaiņas taksometru un vieglo automobiļu pasažieru pārvadājumu jomā, paredzot vienotu licencēšanas sistēmu, vienā valsts iestādē. Tādējādi tiktu ieviesta viena licence darbībai visā Latvijā ar vienotiem, skaidriem noteikumiem, radot stabilu pamatu godīgai konkurencei un nozares ilgtspējīgai attīstībai. Pāreja uz jauno licencēšanas modeli paredzēta pakāpeniski, paplašinot ATD izsniegto licenču darbības teritoriju, vienlaikus pilnveidojot vienotu informācijas sistēmu un pielāgojot normatīvo regulējumu mūsdienīgiem digitālajiem mobilitātes risinājumiem.