Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia valdes komandā notikušas izmaiņas – tai pievienojies Balcia Lietuvas filiāles ģenerāldirektors Arturs Senčenko (Artur Senčenko).

Jaunajā amatā viņš koncentrēsies uz inovāciju ieviešanu apdrošināšanas atlīdzību procesā Balcia grupas uzņēmumos Eiropā – stratēģiski nozīmīgu jomu, kas tieši ietekmē klientu uzticību, darbības efektivitāti un Balcia ilgtermiņa konkurētspēju.

“Balcia turpina attīstīties, tāpēc valdes paplašināšana ir loģisks un praktisks solis ceļā uz turpmāko izaugsmi. Tas atspoguļo mūsu mērogu, starptautisko klātbūtni un ambīcijas mērķtiecīgi stiprināt kritiskās uzņēmējdarbības jomas. Arturs līdz šim ir sekmīgi vadījis uzņēmuma Lietuvas filiāli un sasniedzis ievērojamus rezultātus, tāpēc esam gandarīti, ka viņš ar savu pieredzi pievienojas vadības komandai, kura pārrauga un virza visu Balcia Eiropas uzņēmumu attīstību,” uzsver Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA informē, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs (Iain Kennedy) pēc gandrīz deviņiem intensīvas darbības amatā aizvadītiem gadiem pieņēmis lēmumu atkāpties no amata. Izmaiņas stāsties spēkā no šī gada 31. maija.

Ī.Kenedija vadībā būtiski palielināta BALTA tirgus daļa – no 25,3% līdz 27,8%, parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pieaudzis vairāk nekā par 100 miljoniem eiro, uzņēmuma klientu skaits teju dubultojies, kā arī pieckārt palielinājusies peļņa, pārsniedzot 20 miljonus eiro.

Ī.Kenedijs stājās BALTA valdes priekšsēdētāja amatā 2017. gada 1. augustā, un ir kļuvis par visilgāk amatā esošo valdes priekšsēdētāju uzņēmuma vēsturē. “Esmu ļoti pateicīgs visai BALTA komandai par augsto profesionalitāti, ieguldījumu un kopīgi sasniegtajiem rezultātiem šo gadu laikā. Man ir bijis gods vadīt uzņēmumu dinamiskā attīstības periodā, stiprinot BALTA līdera pozīcijas tirgū un īstenojot nozīmīgas pārmaiņas. Uzņēmuma darbības rezultāti ir ļoti pārliecinoši, un uzskatu, ka šis ir piemērots brīdis gan man personīgi, gan kompānijai, lai uzsāktu nākamo izaugsmes posmu. Esmu drošs, ka BALTA arī turpmāk veiksmīgi īstenos savus mērķus,” norāda Ī.Kenedijs.

ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru apmēram stundu pirms Irānai izvirzītā ultimāta termiņa, un Teherāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu.

Irāna raksturoja šo pamieru kā savu uzvaru un pavēstīja, ka ir piekritusi sarunām ar ASV, kas piektdien sāksies Pakistānā, par ceļu uz kara izbeigšanu.

Tramps sacīja, ka ir runājis ar Pakistānas līderiem, kuri "lūdza, lai es atliktu postošā spēka sūtīšanu uz Irānu šonakt".

"Ja Irānas Islāma Republika piekrīt Hormuza šauruma pilnīgai, tūlītējai un drošai atvēršanai, tad es piekrītu apturēt bombardēšanu un uzbrukumu Irānai uz divu nedēļu periodu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči apstiprināja drošu kuģošanu caur Hormuza šaurumu uz divām nedēļām.

"Ja uzbrukumi Irānai tiek apturēti, mūsu varenie bruņotie spēki izbeigs savas aizsardzības operācijas," sacīja Aragči.

ASV iznīcinās spēkstacijas Irānā, ja Irāna 48 stundu laikā pilnībā neatvērs stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu, sestdien brīdināja ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV iznīcinās "dažādas spēkstacijas, vispirms sākot ar lielāko", brīdināja Tramps.

Iespējams, viņš ar to domāja Būšehras kodolspēkstaciju, kas ir Irānas lielākā kodolspēkstacija, vai Damavanas gāzes spēkstaciju netālu no Irānas galvaspilsētas Teherānas.

Ja Tramps īstenos savus draudus un uzbruks Irānas spēkstacijām, Irāna veiks triecienus visai Tuvo Austrumu enerģētikas infrastruktūrai, kas saistīta ar ASV un Izraēlu, brīdināja Irānas vadības pārstāvji.

Irānas ietekmīgais parlamenta spīkers Mohammads Bagers Galibafs svētdien piedraudēja neatgriezeniski iznīcināt svarīgu infrastruktūru visā reģionā, ja ASV un Izraēla uzbruks Irānas infrastruktūrai.

Pagaidām ir pāragri spriest, vai Latvijas un Eiropas Savienības (ES) uzņēmumus ietekmēs ASV prezidenta Donalda Trampa paziņotie 25% tarifi Irānas tirdzniecības partneriem, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Viņa atzīmēja, ka ārējās tirdzniecības politika ir ES ekskluzīva kompetence, un ĀM sagaida, ka tiks veidota vienota un koordinēta bloka nostāja.

Eglīte apliecināja, ka ASV prezidenta paziņojumu gan Latvija, gan Eiropas Komisija ir pieņēmusi zināšanai. Tāpat ĀM rīcībā nav informācijas, ka ASV jau būtu pieņemti kādi tiesību akti, kas formalizētu šo lēmumu.

"Latvijas interesēs ir konstruktīva politiskās un ekonomiskās sadarbības turpināšana ar ASV, tai skaitā tirdzniecības jautājumos," pauda ĀM pārstāve.

Kā liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē, Latvija 2025. gada 11 mēnešos no Irānas ir importējusi preces aptuveni 694 000 eiro apmērā.

Kopējais Latvijā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pērn audzis par 4,5%, sasniedzot 808 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības sarukušas par 1,4%, krītot līdz 476 miljoniem eiro, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Straujāko izaugsmi 2025. gadā piedzīvojusi nelaimes gadījumu apdrošināšana, bet kritumu – OCTA. Apdrošināšanas tirgū pērn dominēja veselības apdrošināšana –25% no tirgus, īpašuma apdrošināšana – 18%, KASKO apdrošināšana – 17%.

Veselības apdrošināšana līderos

Līdera pozīcijas pēc parakstīto prēmiju apjoma ar 201miljonu eiro saglabā veselības apdrošināšana, tā veidojot25% no apdrošināšanas tirgus, kas apliecina to, ka uzņēmumi un iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto veselības apdrošināšanas sniegtās iespējas, turklāt turpina pieaugt arī šo pakalpojumu cenas. Tālāk lielākie apdrošināšanas veidi pēc parakstīto prēmiju apjoma pērn bija īpašuma apdrošināšana – 145 miljoni(18% no tirgus), sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana KASKO – 138 miljoni eiro (17% no tirgus), dzīvības apdrošināšana – 127 miljoni eiro (16% no tirgus), OCTA –106 miljoni eiro (13% no tirgus).Starp lielajiem apdrošināšanas veidiem straujākais parakstīto prēmiju pieaugums pret iepriekšējo gadu ir bijis nelaimes gadījumu apdrošināšanā – par 14%, veselības apdrošināšanā – 11% un īpašumu apdrošināšanā – 7%.Savukārt kritumu par 7%piedzīvojusi OCTA.

Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš uzsvēra, ka ietekmes apmērs būs atkarīgs no konflikta ilguma un intensitātes.

Vilerts minēja, ka būtiskākās bažas ir saistītas ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, jo to atjaunošana prasa laiku, un ietekme var saglabāties ilgāk par pašu konfliktu.

Savukārt mazāk bažu, pēc viņa teiktā, ir par Hormuza šauruma aizvēršanu. Ja kustība tajā tiks ierobežota īslaicīgi, cenas var piedzīvot straujas svārstības, taču relatīvi ātri stabilizēties.

Vilerts piebilda, ka situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna kā nozīmīga Persijas līča energoresursu importētāja, kā arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.

Saeima 26. martā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kuru otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja visi 94 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti. Likums nosaka akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai uz trīs mēnešiem (no 2026. gada aprīļa līdz jūnijam) – no 46.7 uz 39.6 centiem par litru.

Šajā rakstā analizēsim nodokļa īslaicīgā samazinājuma pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Pirmajā acumirklī varētu šķist, ka vislabākā valdības rīcība situācijā, kad degvielas cena strauji pieaug, ir mēģināt atgriezt cenas pirmskrīzes līmenī. Lai ekonomika turpinātu funkcionēt, kā ierasts (iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi nekristu), bet autobraucēji neizjustu diskomfortu un nemainītu savus ikdienas paradumus.

Pēc šīs loģikas zemāka akcīze dīzeļdegvielai šķiet "pārāk mazs" pasākums.

• Tas paredz dīzeļdegvielas cenu samazinājumu par 8.6 centiem litrā (tostarp 7.1 cents no akcīzes samazinājuma un 1.5 centi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN)); kas varētu kompensēt ap sestdaļu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma Irānas notikumu dēļ, turklāt tikai uz trīs mēnešiem.

Ģeopolitiskā spriedze, inflācija un piegāžu ķēžu traucējumi pēdējos gados uzņēmējdarbībā kļuvuši par normu. Taču līdzās šiem ārējiem faktoriem uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar mazāk pamanāmu, bet tikpat bīstamu risku – situācijām, kad pircējs kavē maksājumus, bet piegādes turpinās, līdz kādā brīdī parāds kļūst par būtisku slogu uzņēmuma naudas plūsmai. Tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir instruments, kas palīdz uzņēmumiem pārdot drošāk, plānot stabilāk un augt pārliecinošāk arī nenoteiktos tirgus apstākļos.

“Klasiska kļūda ir uzskatīt, ka vislabāk riskus varam pārvaldīt paši – tas ir līdzīgi kā mēģināt pašiem ārstēt slimību laikā, kad pieejama moderna medicīna. Profesionāla tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir ne tikai atlīdzība, bet arī ikdienas riska monitorings un praktisks atbalsts,” uzsver “Coface Baltics” vadītājs Mindaugs Sventickis.

Kas ir tirdzniecības kredītu apdrošināšana?

Vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir uzņēmuma debitoru parādu aizsardzība. Ja jūs pārdodat preces vai sniedzat pakalpojumus ar atlikto maksājumu (vidēji no 30 līdz 120 dienām), pastāv risks, ka pircējs kavēs maksājumu, nonāks finanšu grūtībās, bankrotēs, tiks restrukturizēts vai vispār nesamaksās.

Izraēla un ASV veic uzbrukumu Irānai, sestdien pavēstīja Izraēlas Aizsardzības ministrija un ASV prezidents Donalds Tramps.

Irāna veic atbildes triecienus Izraēlai, kā arī ASV armijai Bahreinā un citās Persijas līča reģiona valstīs.

Irānā notikuši sprādzieni Teherānā un vairākās citās valsts pilsētās.

Pēc visa spriežot, noticis raķešu trieciens, vēsta Irānas ziņu aģentūra "Fars".

"Izraēlas valsts ir uzsākusi preventīvu triecienu Irānai. Aizsardzības ministrs Israels Kacs ir izsludinājis īpašu un tūlītēju ārkārtas stāvokli visā valstī," teikts Izraēlas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Tramps platformā "Truth Social" pavēstīja, ka ASV armija sākusi "plašas kaujas operācijas Irānā", lai izskaustu "Irānas režīma draudus".

ASV plāno vairāku dienu operāciju pret Irānu, ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja ASV amatpersona.

Janvāra sākumā sprādzienā cietušajā Bauskas ielas ēkā Rīgā apdrošināti bija aptuveni 45% dzīvokļu, aģentūru LETA informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Viņš pauž, ka Latvijā regulāri notiek dažādas krīzes un nelaimes gadījumi - upes iziet no krastiem, plosās spēcīgas vētras un lietusgāzes, applūst privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas, izceļas postoši ugunsgrēki. Cilvēkus evakuē, pašvaldības meklē pagaidu mājokļus, valsts piešķir ārkārtas atbalstu. Katrs gadījums sniedz dažādas mācības un liek uzdot jautājumu, vai iedzīvotāji ir izdarījuši visu, lai sevi un savus tuviniekus pasargātu.

Šā gada 2. janvārī Rīgā daudzdzīvokļu namā Bauskas ielā notika gāzes sprādziens, un, kā norāda Abāšins, tas kļuva par atgādinājumu tam, cik trausla var būt ikdienas drošība. Traģēdijā gāja bojā divi cilvēki, citi tika ievainoti, savukārt vairāk nekā 70 dzīvokļu iemītnieki palika bez mājokļa.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka viņš pagarina pamieru ar Irānu, lai dotu tai vairāk laika sarunām, bet ASV armija turpinās Irānas ostu blokādi.

Tramps ierakstīja sociālajos medijos, ka viņš "pagarinās pamieru", līdz Irāna nāks klajā ar priekšlikumu par bruņotā konflikta izbeigšanu, tomēr viņš "norīkojis mūsu armiju turpināt blokādi".

Tramps pagarināja divu nedēļu pamieru dažas stundas pirms tam, kad tas trešdien būtu beidzies.

Baltais nams otrdien paziņoja, ka ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss nedosies uz Pakistānu, kur bija paredzēts rīkot otro kārtu sarunās ar Irānu.

ASV prezidents izskaidroja sarunu pārtraukšanu ar Irānas iekšējām nesaskaņām, piebilstot, ka Pakistānas līderi viņam lūguši pagarināt šo pamieru.

"Balstoties uz faktu, ka Irānas valdība ir nopietni sašķelta, kas nav negaidīti, un pēc Pakistānas [armijas štāba vadītāja] feldmaršala Asima Munira un premjerministra Šehbaza Šarifa pieprasījuma, mēs esam lūgti apturēt mūsu uzbrukumu Irānas valstij līdz tādam laikam, kad tās līderi un pārstāvji varēs izteikt vienotu priekšlikumu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, samazinoties cerībām uz miera vienošanos starp ASV un Irānu.

Tirgos nedēļas sākumā bija optimisms pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka triecieni Irānas enerģētikas infrastruktūrai tiek atlikti, un viņa apgalvojuma, ka starp abām pusēm notiek miera sarunas.

Neskaidrība par šīm sarunām, visu konfliktā iesaistīto pušu uzbrukumu turpināšanās un Hormuza šauruma blokāde pasliktināja tirgu noskaņojumu.

"Bokeh Capital Partners" galvenais investīciju pārzinis Kims Forests atzina, ka karš rada "tiešām nervozus investorus". "Katru dienu ir viens vai divi stāsti, kas tiešām nosaka akciju [cenu] virzību, un viss pārējais izriet no tā."

"Kad naftas cena pieaug, tirgus situācija ir tā pati: akcijas un obligācijas tiek izpārdotas," sacīja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Ap pusdienlaiku 5. martā no Irānas Islāma Republikas teritorijas tika veikti bezpilota lidaparātu uzbrukumi Azerbaidžānas Republikas Nahčivānas Autonomajai Republikai, liecina oficiāls paziņojums Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas interneta vietnē.

Viens no droniem ietriecies Nahičvānas Autonomās Republikas lidostas termināla ēkā, bet cits drons nokritis netālu no skolas ēkas Šakarabadas ciematā. Bojāta lidostas ēka un ievainoti divi civiliedzīvotāji.

“Mēs stingri nosodām šos bezpilota lidaparātu uzbrukumus, kas tika veikti no Irānas Islāma Republikas teritorijas un kuru rezultātā tika bojāta lidostas ēka un ievainoti divi civiliedzīvotāji,” uzsvērts Azerbaidžānas ĀM interneta vietnē, piebilstot, ka “uzbrukums Azerbaidžānas Republikas teritorijai ir starptautisko tiesību normu un principu pārkāpums un veicina spriedzes pieaugumu reģionā.”

Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas publicētajā paziņojumā ir stingra prasība Irānas Islāma Republikai pēc iespējas īsākā laikā sniegt saprotamu paskaidrojumu par šo lietu, veikt atbilstošu izmeklēšanu un veikt nepieciešamos steidzamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi uzbrukumi nākotnē neatkārtosies. Turklāt Azerbaidžānas puse patur tiesības veikt atbilstošus atbildes pasākumus.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, bet naftas cenas pieauga bažās, ka varētu atsākties karadarbība Tuvo Austrumu karā pēc tam, kas Irāna atkal slēdza Hormuza šaurumu pēc tā īslaicīgas atkalatvēršanas.

Investori nervozēja, tuvojoties ASV-Irānas pamiera beigām. ASV paziņoja, ka "drīz" nosūtīs delegāciju uz jaunu sarunu kārtu Pakistānā, bet Irāna vēl nebija izlēmusi, vai piedalīties šajās sarunās.

"Tirgus noskaņojums nedēļas sākumā ir ļoti atšķirīgs no tā, kāds tas bija piektdien," sacīja tirdzniecības grupas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Jēlnaftas cenas piektdien bija kritušās pēc paziņojuma, ka Hormuza šaurums ASV un Irānas pamiera laikā ir pilnībā atvērts komerciālajiem tankkuģiem un kravas kuģiem.

Pirmdien tās atkal pieauga, jo Irāna atkal slēdza Hormuza šaurumu un paziņoja, ka ASV ar Irānas ostu blokādi un Irānas kravas kuģa sagrābšanu ir pārkāpušas divu nedēļu pamieru.

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, ir nemitīgi jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Valsts uzņēmumiem nav jāatdarina privātā sektora biznesa modeļi, bet tie var izmantot mūsu atziņas, lai uzlabotu savu darbību soli pa solim. Ne vienmēr ir nepieciešama revolūcija un grandiozas pārmaiņas – reizēm pietiek ar domāšanas maiņu, nelieliem praktiskiem soļiem vai kādu jaunu inovatīvu risinājumu, lai padarītu uzņēmuma darbu efektīvāku. Valsts uzņēmumi ir jāpārvalda kā savi, izvirzot priekšplānā efektivitāti – darīt nevis darīšanas pēc, bet ar jēgu, un ik uz soļa izaicinot iepriekšējās normas ar mērķi kļūt efektīvākiem, stiprākiem, labākiem.Piedāvāju trīs jomas, kur privātā sektora pieredze var sniegt nozīmīgu pienesumu valsts uzņēmumiem.

Mūsdienu nenoteiktībā cilvēku lielākās bailes vairs nav par tāliem un abstraktiem draudiem – tās ir kļuvušas ļoti konkrētas, personiskas un ikdienā klātesošas. Latvijā tas īpaši spilgti atspoguļojas iedzīvotāju bažās, kas koncentrējas ap veselību un finansiālo drošību.

Jaunākais Swedbank apdrošināšanas iedzīvotāju bažu monitorings* to vēlreiz nepārprotami apliecina – 59% iedzīvotāju pēdējo trīs mēnešu laikā visvairāk satraukušies par savu vai ģimenes locekļu veselību. Tai cieši seko mājsaimniecības finansiālā situācija (51%), ģeopolitiskā situācija pasaulē (40%) un neplānoti izdevumi (33%). Iedzīvotāju lielākās bažas nav abstraktas vai teorētiskas, bet gan cieši saistītas ar to, kas nosaka ikdienas dzīves kvalitāti un stabilitāti.

Zīmīgi, ka daudz retāk iedzīvotāji uztraucas par tādiem riskiem kā auto negadījumi vai mājokļa drošība. Tātad, mazāk bažījas par to, no kā lielā mērā ir iespējams sevi pasargāt, piemēram, apdrošinot. Veselība un finanšu drošība ir pamats, uz kura balstās gan personīgā labklājība, gan ģimenes drošības sajūta.Tomēr šajos datos iezīmējas būtiska pretruna. Lai gan cilvēki skaidri apzinās savus lielākos riskus, rīcība to mazināšanai bieži vien izpaliek. Tas signalizē par dziļāku problēmu – plaisu starp apziņu un rīcību. Cilvēki precīzi zina, kas viņus satrauc, taču pārāk bieži tiek atlikti konkrēti soļi, kas palīdzētu pasargāt sevi un savus tuviniekus.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānu ir saprotama, ņemot vērā tās ilgstošo darbību reģionā, otrdien žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šodien tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) daudz laika ticis veltīts ASV un Izraēlas militārajai operācijai pret Irānu. Rinkēvičs domā, ka operācija ir saprotama, ņemot vērā Irānas ilgstošo darbību reģionā, tostarp ANO Drošības padomes rezolūciju neievērošanu, atteikšanos sadarboties kodolieroču neizplatīšanas jautājumos un teroristisku organizāciju atbalstīšanu.

"Diplomātijai vieta būs tikai brīdī, kad Irāna atteiksies no jebkādiem plāniem attīstīt militāro kodolprogrammu un savas agresīvās reģionālās ārpolitikas," sprieda politiķis.

Rinkēvičs atzīmēja, ka eskalācija nenāk par labu ne globālajai ekonomikai, ne reģionālajai drošībai, un ka Latvijas Ārlietu ministrija strādā pie risinājumiem Latvijas valstspiederīgo nokļūšanai mājās, taču pagaidām tas nav iespējams.

Zviedrijas Augstākā tiesa attaisnoja "Swedbank" grupas bijušo vadītāju Birgitu Bonnesenu apsūdzībās par krāpšanu un tirgus manipulēšanu saistībā ar viņas izteikumiem par aizdomām par naudas atmazgāšanu "Swedbank" meitasbankā Igaunijā.

Tādējādi ar otrdien pieņemto Zviedrijas Augstākās tiesas lēmumu tiek atcelts zemākas instances tiesas Bonnesenai iepriekš piespriestais viena gada un trīs mēnešu cietumsods.

2019. gadā Zviedrijas sabiedriskā raidorganizācija SVT atklāja, ka caur "Swedbank" kontiem Baltijas valstīs, arī Igaunijā, ir pārvietoti vismaz 40 miljardi kronu (aptuveni četri miljardi eiro) aizdomīgu līdzekļu.

Bonnesena, kas bija "Swedbank" grupas prezidente kopš 2016. gada, tika atlaista 2019. gada martā pēc tam, kad "Swedbank" paziņoja, ka pret banku notiek izmeklēšana saistībā ar noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu pārkāpumiem tās meitasbankās Baltijas valstīs.

Bonnesenai 2022. gada janvārī izvirzīja apsūdzības par krāpšanu vainu pastiprinošos apstākļos.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc Irānas prezidenta paziņojuma, ka valstij ir nepieciešamā griba kara izbeigšanai. Šis paziņojums vairoja cerības, ka karš Tuvajos Austrumos drīz varētu beigties.

Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns otrdien telefonsarunā ar Eiropadomes priekšsēdētāju sacīja, ka Irānai "ir nepieciešamā griba izbeigt šo konfliktu, ja tiks izpildīti būtiski nosacījumi, jo īpaši dotas garantijas, kas nepieciešamas, lai novērstu agresijas atkārtošanos".

"Šī ir pirmā konkrētā komunikācija no Irānas puses, kas šķiet pārbaudāma," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans. "Tirgus ir gaidījis labas ziņas pēc pēdējo piecu nedēļu krituma."

Tirgus maz reaģēja uz Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu paziņojumu, ka Izraēla turpinās graut Irānas "terora režīmu" un militārā kampaņa vēl nav galā.

Pezeškiāna paziņojums arī veicināja naftas cenu krišanos.

Naftas cena pirmdien strauji pieauga, jo atjaunotā spriedze starp ASV un Irānu satricināja tirgus.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā jūnija piegādes līgumiem bija par vairāk nekā 7% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā, sasniedzot 97 ASV dolārus par barelu, arī Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā "West Texas Intermediate" (WTI) cena piedzīvoja līdzīgu pieaugumu. Februāra beigās, kad situācija Tuvajos Austrumos sāka saasināties, "Brent" cena bija zem 70 ASV dolāriem.

Cenu kāpums saistāms ar saspīlējumu Hormuzas šaurumā, kur ASV jūras spēki svētdien aizturēja Irānas kuģi.

ASV Centrālā pavēlniecība (CENTCOM) paziņoja, ka kuģis bija ceļā uz Irānas ostu Bandarabāsu, kad tas tika aizturēts. Irāna nosodīja šo rīcību kā bruņotu pirātismu un brīdināja par atriebību.

“ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 2. janvārī pabeidza nedzīvības apdrošinātāja “ADB Gjensidige” iegādi Baltijas valstīs.

Tādējādi arī “ADB Gjensidige” ir kļuvis par ERGO grupas uzņēmumu. Pilnīga abu apdrošinātāju apvienošanās Baltijā notiks pakāpeniski šī gada laikā, un to plānots pabeigt līdz 2026. gada nogalei.

“ADB Gjensidige” iegāde īstenota, saņemot visu atbildīgo iestāžu, tostarp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konkurences regulatoru, apstiprinājumu. Uzreiz pēc tam darījums starp “ERGO International AG” un “ADB Gjensidige” mātesuzņēmumu “Gjensidige Forsikring ASA” veiksmīgi pabeigts, paverot ceļu uzņēmumu apvienošanai Baltijas reģionā.

Veicot šo stratēģisko iegādes darījumu, ERGO nostiprinās savu tirgus pozīciju kā trešais lielākais apdrošināšanas uzņēmums Baltijas valstīs pēc parakstīto prēmiju apjoma, tostarp balstoties rezultātos, ko sasniedzis “ADB Gjensidige” – sestais lielākais nedzīvības apdrošinātājs Baltijas tirgū. Integrējot “ADB Gjensidige” savā darbībā, ERGO apvienos abu uzņēmumu stiprās puses produktu piedāvājumu un pārdošanas jomā visos apdrošināšanas segmentos. Turklāt ERGO paplašinās savu pārdošanas tīklu, kas kļūs par otru lielāko Baltijā.

Naftas un gāzes cenas pirmdien pieauga, akciju cenas pasaules biržās lielākoties kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, Irānas karam satricinot finanšu tirgus pasaulē.

Eiropas dabasgāzes cenas pieauga par vairāk nekā 39% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu pēc Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Pasaules jēlnaftas cenas kāpa par vairāk nekā 6% bažās par piegāžu traucējumiem, jo naftas transportēšanā svarīgais Hormuza šaurums faktiski tika slēgts un notika uzbrukumi vairākiem kuģiem.

3.martā "Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par 4,3% līdz 81,06 ASV dolāriem par barelu, savukārt WTI markas naftas cena kāpusi par 3,7% līdz 73,83 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par vairāk nekā 33% pēc tam, kad pirmdien tā bija palielinājusies par gandrīz 40% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu saistībā ar Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņojis, ka ASV karaflote nekavējoties sāks Hormuza šauruma blokādi, apturot tajā ieejošos un no tā izejošos kuģus.

Pēc neveiksmīgajām ASV un Irānas miera sarunām Islamabadā Tramps nolēmis pastiprināt kontroli pār stratēģisko kuģu ceļu, kas nodrošina 20% no pasaules naftas transporta apjoma, tādējādi cerot atņemt Teherānai svarīgāko ienākumu avotu.

Savā ierakstā sociālās saziņas vietnēs Tramps norādījis, ka devis karaflotei rīkojumu pārtvert ikvienu kuģi starptautiskajos ūdeņos, kas maksājis Irānai pieprasīto nodevu par Hormuza šauruma šķērsošanu.

Baltā nama saimnieks arī uzsvēris, ka sarunu neveiksmes cēlonis esot Irānas vēlme iegūt kodolieročus.

Viņš piebildis, ka piemērotā brīdī ASV armija piebeigs to mazumiņu, kas palicis pāri no Irānas pēc sešas nedēļas ilgās karadarbības.