Finanses

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vadīs Pēteris Stepiņš

Žanete Hāka, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

No šā gada 1.aprīļa par Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības AS direktoru un valdes priekšsēdētāju kļūs uzņēmuma valdes loceklis un līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš, informē bankas pārstāvji.

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir lielākais pensiju 2. līmeņa pārvaldītājs Latvijā.

Pēteris Stepiņš Swedbank strādā jau 9 gadus - 2007. gada oktobrī pievienojās Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības komandai kā līdzekļu pārvaldnieks un no 2010. gada ir arī tās valdes loceklis.

Pētera Stepiņa izstrādātie principi un metodoloģija mainīgo komisiju ieviešanai pensiju 2. līmenī Latvijā tika iekļauti izmaiņās valsts fondēto pensiju likumā un jaunos Ministru Kabineta noteikumos.

Pēterim Stepiņam ir sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā un finanšu analītiķa kvalifikācija, kas iegūta studējot CFA Institute.

«Mums kā tirgus līderiem ir jāvirza visas pensiju industrijas attīstība, stiprinot pensiju sistēmas ilgtspēju. Neatņemama šī procesa sastāvdaļa ir dialogs ar valsts pārstāvjiem, kopīgi meklējot risinājumus pensiju 2. līmeņa darbības uzlabošanā. Līdz šim sadarbība ir bijusi veiksmīga, piemēram, atvieglojot likumdošanas noteiktās prasības ieguldījumiem fondos. Tas, savukārt, ļāvis veikt jaunās investīcijas Baltijā ieguldošos fondos. Arī mainīgo komisiju principa ieviešana, pensiju 2. līmeņa pārvaldniekiem labu pārvaldīšanas rezultātu gadījumā ļaujot saņemt vairāk, bet sliktu rezultātu gadījumā – mazāk, sabalansē visu iesaistīto pušu intereses,» norāda Pēteris Stepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir tikai apsveicami, ka pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanā grasās iesaistīties jauns dalībnieks, kas sevi izceļ ar būtiski atšķirīgāku investīciju stratēģiju no pārējiem, un konkurence piedāvājumā ilgtermiņā pensiju plānu dalībniekiem var nākt tikai par labu, komentējot Indexo darbības uzsākšanu, portālam db.lv sacīja Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes sabiedrības direktors Pēteris Stepiņš.

«Ja raugāmies uz to, ko dara Swedbank, tad mēs savā ieguldīšanas pieejā esam apvienojuši gan indeksfondus, gan arī tiešās investīcijas uzņēmumu akcijās un obligācijās, valdību vērstpapīros, kā arī aktīvi darbojamies privātā un riska kapitāla un nekustamā īpašuma jomā. Mums indeksfondi kalpo kā lieliska iespēja darbam starptautiskos un likvīdos tirgos, jo mēs nelolojam ilūzijas, ka esam lielāki eksperti kā tirgus vidējais, piemēram, ASV vai Eiropas akciju jomā. Tādēļ indeksfondus šajos tirgos mēs izmantojam, lai, mainoties situācijai, spētu ātri reaģēt un palielināt vai samazināt, piemēram, savus ieguldījumus akcijās.Tai pat laikā šāda investēšana tikai un vienīgi globālos indeksu risinājumos šobrīd nozīmētu pilnīgu atteikšanos no vietējām investīcijām. Vai nu tās būtu inovatīvu Latvijas uzņēmumu akcijas, vai ieguldījumi augstas izaugsmes potenciāla uzņēmumos ar riska kapitāla starpniecību, vai investīcijas Latvenergo vai Latvijas valdības vērtspapīros – šādiem ieguldījumiem nav indeksu analogu. Tā kā mēs saredzam labas peļņas iespējas ne tikai starptautiskajos tirgos, bet arī vietēji, tad vietējos ieguldījumus mēs veicam, izmantojot aktīvo pārvaldīšanas pieeju un pa tiešo,» skaidro P. Stepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju fondi atklātā vēstulē aicina valdību Latvijā attīstīt kapitāla tirgu

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju fondi atklātā vēstulē aicina valdību Latvijā attīstīt kapitāla tirgu, tostarp paredzot valsts un pašvaldību uzņēmumu daļēju kotāciju biržā, aģentūrai LETA pavēstīja pensiju fondu pārstāvji.

«Attīstīts kapitāla tirgus ir nacionālās ekonomikas brieduma pazīme, kā arī izaugsmes stūrakmens. Kapitāla tirgus sekmē efektīvu resursu izmantošanu un naudas plūsmu savietošanu. Kapitāla tirgus ir vieta, kur satiekas naudas līdzekļu turētāji vai pārvaldītāji, tostarp pensiju fondi ar uzņēmumiem, kuriem nepieciešams kapitāls biznesa attīstībai. Rezultātā palielinās naudas aprite ekonomikā, tā kļūst ilgtspējīgāka, pieaug uzņēmumu konkurētspēja un vairojas iedzīvotāju labklājība,» sacīts vēstulē.

Tajā arī minēts, ka šobrīd Latvijā valsts fondēto pensiju plānos un Latvijā reģistrētajos privātajos pensiju fondos ir uzkrāti līdzekļi vairāk nekā 3,5 miljardu eiro apmērā. Tostarp apmēram viens miljards eiro ir ieguldīts Latvijā, galvenokārt Latvijas valdības obligācijās, tādējādi finansējot valsts budžeta izdevumus. Pensiju plānu ieguldījumu summa Latvijā turpina palielināties daļēji pateicoties valsts uzņēmumu un institūciju, tādu kā «Latvenergo» un «Attīstības finanšu institūcija«Altum» («Altum»), obligāciju emisijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

VIDEO, FOTO: Baltijas autošosejas čempionāta ceturtais posms

Laura Mazbērziņa, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biķernieku ovāla trasē startēja Baltijas autošosejas čempionāta ceturtais posms «Motul Grand Prix». «Latvijas Nascar» sacensības Rīgā norisinājās jau otro gadu.

«Latvijas Nascar» sacīkstēs 1740 metrus garajā Biķernieku ovāla trasē devās aptuveni 40 sportisti. Šī Biķernieku trases konfigurācija ir vairāk nekā divas reizes īsāka par Biķernieku tradicionālo auto apli.Kā pirmie sacīkstes atklāja «Hankook Trophy» klašu sportisti. Pirmais sacensību brauciens izvērtās notikumiem bagāts – riteni nolauzt izdevās kādreizējam S1600 klases čempionam Nikolajam Žurovļevam, tikmēr Jānis Blušs braucienu noslēdza trases malā ar pārsistu riepu, bet lietuviešu sportistu, Lada Open klases līderi Arūnu Kudarausku pievīla motors. Braucienā uzvarēja Dmitrijs Savatējevs (S1600 klase), Nacionālajā klasē uzvara Jānim Vankam.

Otrais «Hankook Trophy» brauciens sākās ar atceltu startu, jo līdera Savatējeva spēkratam radās eļļas noplūde. Brauciens sākās bez Krievijas sportista, lai gan vēlāk viņam tomēr izdevās doties trasē. Savu pirmo uzvaru S1600 ieskaitē posma kopvērtējumā izcīnīja Reinis Trūps, otrā vieta šoreiz Savatējevam, bet trešais bija igauņu sportists Stīvens Pūsts. Lada Open klasē šajā posmā uzvara jaunpienācējam Alvim Staškēvicam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitāla fonds ZGI-4 piesaista investīcijas 10 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla pārvaldnieks Baltijā ZGI Capital jaunizveidotajam izaugsmes kapitāla fondam – ZGI-4 – piesaistījis privātās investīcijas 10 miljonu eiro apjomā, informē ir Attīstības finanšu institūcijas Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Tas ir Latvijā līdz šim lielākais privātā kapitāla piesaistes darījums publiski līdzfinansētam izaugsmes kapitāla fondam. Lielāko apjomu jeb 7,5 miljonus eiro fondā ZGI-4 investējusi Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība AS, kas, iesaistoties citiem investoriem, savu ieguldījumu palielinās līdz pat 11 miljoniem eiro. Plānots, ka jaunais fonds investēs gan Baltijas tradicionālajās industrijās, gan arī tā saucamajās jaunās ekonomikas nozarēs, piemēram, fintech jeb finanšu tehnoloģiju uzņēmumos.

ZGI-4 kopējais apjoms būs 25 miljoni eiro, no kuriem 15 miljoni eiro ir Altum finansējums no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, bet 10 miljoni jeb 40% no kopējā fonda apjoma – privātā sektora investīcijas, no kurām 7,5 miljonus investēs Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība, bet 2,5 miljonus eiro – Latvijā dibinātā Centrāleiropas apdrošināšanas kompānija Balcia Insurance SE un citi privātie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Prudentia: Kotējot piecu lielāko valsts uzņēmumu 20% kapitāla, Valsts kase iegūtu vismaz 800 miljonus eiro

Žanete Hāka, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kotējot piecu lielāko Latvijas valsts uzņēmumu 20% kapitāla, Valsts kase iegūtu vismaz 800 miljonus eiro, lēš Prudentia M&A Folio eksperti.

Patlaban Latvijas kopējā akciju tirgus kapitalizācijas apmērs pret Latvijas IKP vēl joprojām ir zemākais starp ES valstīm. Ierobežotās iespējas ieguldīt naudu Latvijas publiski kotētajos uzņēmumos un finanšu instrumentos ir licis Latvijas pensiju fondiem pēdējo 8 gadu laikā samazināt ieguldījumu īpatsvaru vietējā ekonomikā no 61% līdz 19%. Tajā pašā periodā kaimiņu valstu lēmumi, vērsti uz investīcijas vides uzlabošanu un kapitāla tirgus attīstību, sekmēja to, ka Latvijas pensiju fondu naudas ieguldījums Lietuvā un Igaunijā pieauga, tādējādi būtībā stimulējot kaimiņvalstu ekonomiku.

Swedbank ieguldījumu pārvaldes vadītājs Pēteris Stepiņš uzsver, ka pensiju fondu pārvaldītāju investīciju apjomu pieaugumu Latvijā var pozitīvi ietekmēt kotējot valstij piederošos uzņēmumus biržā, Prudentia speciālisti apkopojuši veiksmīgākos pēdējā laika valsts uzņēmumu kotēšanās piemērus no Centrālās un Austrumeiropas reģiona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank maina pensiju plānu ieguldīšanas standartus

Ilze Žaime, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada jūnija Swedbank ir pakāpeniski uzsākusi piemērot ilgtspējas principus visiem pensiju 2. un 3.līmeņa plāniem. Tas nozīmē, ka turpmāk stingrāk tiks vērtēti ieguldījumu vides, sociālie un korporatīvās pārvaldības aspekti, informē kredītiestādē.

Piemēram, tiks vērtēts, vai ieguldījumi veicina apkārtējās vides saudzēšanu, cilvēktiesību un darba ņēmēju tiesību ievērošanu, nodrošina iespējami augstu uzņēmējdarbības ētiku un citus ilgtspējas principus.

Turpmāk, veicot uz ilgtspēju balstītu ieguldīšanu, Swedbank atturēsies no ieguldījumiem tādos uzņēmumos, kas pārkāpj iepriekšminētos principus, vai tautsaimniecības nozarēs, kas nav savienojamas ar ilgtspēju.

Tāpat ilgtspējīgu ieguldījumu politika paredz iespēju ietekmēt domāšanu biznesa vidē ne tikai ar savu investīciju politiku, bet arī izglītojot klientus-uzņēmumus par ilgtspējas principu piemērošanu savai darbībai.

«Praktiski tas nozīmē, ka mēs, piemēram, neveiksim tiešus ieguldījumus uzņēmumos, kuri neievēro cilvēktiesības, kas veic ķīmisko, bioloģisko vai tamlīdzīgu ieroču ražošanu, kā arī izvairīsimies no investīcijām tabakas ražotājos vai ogļu ieguves uzņēmumos, kuriem šie ienākumi pārsniedz noteiktu slieksni no ieņēmumiem. Šādu uzņēmumu un nozaru saraksts regulāri tiek pārskatīts un atjaunots. Tāpat, piemēram, veicot ieguldījumus kāda uzņēmuma obligācijās, dosim priekšroku «zaļajām» obligācijām, ja tādas būs pieejamas. Dosim arī priekšroku ieguldījumu fondiem, kuru pārvaldnieki ir pievienojušies ANO Atbildīgas ieguldīšanas principiem (UN PRI), šādi apliecinot ilgtspējas faktoru ievērošanu savā darbībā. Tiesa, pāreja uz ilgtspējīgu ieguldīšanu prasīs laiku, jo ir nepieciešama iespējami plaša ilgtspējīgi un atbildīgi domājošu ieguldījumu fondu bāze, kuri šos principus iekļāvuši savā ikdienas darbā,» stāsta Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru